Grieķijas starptautiskie aizdevēji apsver atkārtotu Grieķijas parāda pārstruktuziāciju. Tās ietvaros Grieķijai varētu tikt norakstīts 2010. gadā saņemtais aizdevums 110 miljardu eiro apmērā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Financial Times Deutschland.
Parādu norakstīšanas zaudējumus nevēlas uzņemties ne Starptautiskais Valūtas fonds, ne arī Eiropas Centrālā banka, tādējādi šādā scenārijā viss finansiālais smagums būtu jāuzņemas eirozonas valstīm, sacījuši avoti.
Grieķijas parāds tika «apcirpts» jau šā gada sākumā, kad privātā bankas un investīciju fondi piekrita Atēnu parādsaistības samazināt par 100 miljardiem eiro. Šis darījums ļāva Grieķijai piešķirt 130 miljardu eiro lielu aizdevumu.
Arī analītiķi norāda, ka Grieķijas parādu norakstīšana ir ticams scenārijs. Vācijas Commerzbank izpilddirektors Martins Blessings (Martin Blessing) prognozējis, ka galu galā Grieķijas parādu norakstīšanā piedalīsies visi tās kreditori, vēsta Reuters.
Db.lv jau vēstīja, ka parādu nomocītā Grieķija nevēlas piekāpties Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasībām par jauniem algu samazinājumiem, atsaucoties uz avotiem valsts finanšu ministrijā.
SVF vēlas panākt, lai Atēnas samazinātu valsts sektorā strādājošo algas, tomēr Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnars tam nepiekrīt. Starptautiskie aizdevēji pieprasa Grieķijai īstenot reformas, kuras nepieciešamas, lai valsts varētu saņemt kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu.
Tāpat vēstīts, ka oktobrī paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu samita laikā ar saviem atklājumiem par situāciju Grieķijas finansēs nāks klajā Atēnu starptautiskie aizdevēji, tādējādi izšķirot valsts likteni.
Grieķijas vēlas panākt atļauju valsts izdevumu samazināšanu veikt četru gadu laikā pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.