Lai gan Dobeles pašvaldības un pilsētas uzņēmēju sadarbība vērtējama kā minimāla, un abas puses to atzīst, šoziem, viesojoties Dobelē, labi pamanāms bija domes un ražotņu kopdarbs - gigantiski sniegavīri, kas izvietoti daudzviet laukumos, skvēros, pat ielu stūros, turpinot pētīt Latvijas pilsētas, raksta laikraksts Diena.

Materiālu, no kā sniegavīru skulptūras izgatavotas, esot sarūpējis vietējais būvķīmijas uzņēmums Tenax, bet acis, degunus un pogas - Dobeles sveču ražotājs Baltc Candles.

Kā norāda laikraksts, tūrismam Dobelē būtu izaugsmes iespējas, domā pilsētas iedzīvotāji, uzsverot, ka pilsētā ir, piemēram, uzmanības vērtās pilsdrupas, Pētera Upīša ceriņu dārzs, Tirgus laukuma senlaicīgā apbūve. Bet dobelnieki arī atzīstot - lai piesaistītu ceļotājus, nepieciešams piešķirt pilsētai dzīvīgumu un atraktivitāti.

Kopumā Dobelē un novadā darbojas aptuveni 600 uzņēmumu, atsaucoties uz pašvaldības datiem, raksta Diena. Sociālekonomisko stabilitāti visspēcīgāk balstot vērienīgās dažādu nozaru ražotnes, kurām veiksmīgi izdevies pārvarēt visas krīzes un satricinājumus. Privātā sektora nozīmīgāko spēlētāju vidū esot gan jau minētās Tenax un Baltic Candles, gan arī Spodrība, Dobeles dzirnavnieks un vēl vairāki citi uzņēmumi.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt naftas cenas saruka pēc Angolas lēmuma izstāties no Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC).

Akciju cenas Volstrītā trešdien bija kritušās, pārtraucot ilgstošu cenu kāpumu, bet ceturtdien tās atkal pieauga.

ASV akciju cenas ir kāpušas kopš oktobra beigām, inflācijai kļūstot mērenai un ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) dodot signālus par plāniem 2024.gadā pazemināt procentlikmes.

Investori gaida, kad piekdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss, kas ir FRS iecienīts inflācijas indikators. Tā rādījums var būt svarīgs FRS nākamajai sanāksmei janvārī.

Angola ceturtdien paziņoja, ka izstāsies no OPEC saistībā ar nesaskaņām par naftas ieguves kvotām pēc šīs organizācijas novembrī pieņemtā lēmuma nākamgad īstenot papildu ieguves samazinājumus.

Latvijai ir būtiski rast jaunas sadarbības iespējas ar līdz šim mazāk apgūtiem reģioniem, paplašinot mūsu uzņēmējiem pieejamās attīstības iespējas. To Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 6.oktobrī pauda, darbam Latvijā akreditējot Hondurasas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Roberto Floressu Bermudesu, Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Izajasu Žaimi Vilingu un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Salahu Lebdiuī, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Tiekoties ar Hondurasas vēstnieku, Valsts prezidents izteica vēlēšanos, lai Latvijas un Hondurasas attiecības kļūtu aktīvākas, stiprinot ekonomisko, tirdzniecības, izglītības un tūrisma sadarbību. Raimonds Vējonis sacīja, ka Latvija, būdama maza un atvērta ekonomika, iedrošina savus uzņēmējus apgūt jaunus eksporta tirgus, taču Latvijai šajos centienos ir būtisks Hondurasas atbalsts.

Runājot par izglītības jomu, Valsts prezidents norādīja, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vēlas paplašināt sadarbību ar Latīņamerikas augstākās izglītības iestādēm, atverot Amerikas un Karību valstu centru Rīgā. RTU jau tagad aicina studentus no Hondurasas, ar kuru Latvijai ir noteikts bezvīzu režīms, studēt Rīgā un iegūt starptautiski atzītu diplomu.

«Lai gan tirdzniecības apjoms starp Latviju un Japānu pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, tomēr redzu iespēju vēl lielākai abpusējai ekonomiskai sadarbībai. To iespējams veicināt ar konvencijas noslēgšanu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem,» Japānas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Mariko Fudzii akreditācijā otrdien, 15.decembrī, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Tikšanās laikā ar Japānas vēstnieci R.Vējonis aicināja stiprināt ekonomiskās sadarbības saites tādās jomās kā loģistika, IT, kokrūpniecība, farmācija un tūrisms. Viņš akcentēja straujo Japānas tūristu skaita pieaugumu Latvijā, kā arī aicināja turpināt veiksmīgo sadarbību kultūras jomā. Valsts prezidents pateicās vēstniecei par Japānas atbalstu, Latvijai aktīvi turpinot iestāšanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kuras šobrīd ir noslēdzošajā posmā.

Tiekoties ar Portugāles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Žuzē Žūliu Pereiru-Gomešu, R.Vējonis pateicās par Portugāles aktīvo iesaisti NATO operācijā Baltijas valstu gaisa telpas stiprināšanā. NATO sabiedroto atbalsts ir īpaši būtisks, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju reģionā, uzsvēra Valsts prezidents.

Austrālijas kompānija Lucapa Diamond Company Dienvidāfrikā atradusi vairāk nekā 10 miljonu ASV dolāru vērtu 404 karātu dimantu, raksta Nydailynews.com.

Kompānijas vadītājs Mails Kenedijs lēsis, ka dimanta vērtība ir aptuveni 14 miljoni dolāru, un tas ir lielākais dimants, kas atrasts Angolā.

Dārgakmens atrasts Lulo Diamond Project projekta laikā, sadarbojoties Lucapa, privātai Angolas kompānijai Rosas e Petalas un Angolas nacionālajai dimanta kompānijai Endiama. Lucapa, kurai projektā pieder 40%, sāka ieguves darbus augustā.

«Sākotnēji īpašums bija 3000 kvadrātkilometru neaiztiktas zemes, un tā atradās 700 kilometrus no piekrastes, tā ir ārkārtīgi pamesta vieta,» sacīja Kenedijs, piebilstot, ka šodienas guvums ir lielisks apbalvojums astoņu gadu smagam darbam.

Dimants ir 7 centimetrus garš, un pārspēj 2007.gadā atrasto dimantu, kas bija 217 karāti un tika dēvēts par Angoliešu zvaigzni.

Latviešu basketbola talants Kristaps Porziņģis, kurš šosezon izcili debitēja Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), nolēmis nepalīdzēt Latvijas izlasei šovasar jūlijā gaidāmajā Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, spēlētājs pirmdien paziņoja preses konferencē.

«Apspriežoties ar visiem, izlēmu, ka šogad nespēlēšu izlasē,» pauda Porziņģis.

«Nākotnē valstsvienībai noteikti palīdzēšu. Ilgtermiņā tas nāks par labu gan man, gan izlasei. Šajā vasarā gatavošos nākamajai sezonai. Komanda grib, lai esmu vesels uz nākamo sezonu, kā arī spēcīgāks. Spiediens būs lielāks, jo no manis gaidīs vairāk.»

«Ilgtermiņā visi būsim lielāki ieguvēji, ja viņš būs vesels un ilgāk spēlēs nevis vasarā nogurs. Nevar ņemt un plēst ķermeni, tas ir pareizi jāapstrādā, bet katrai lietai ir savs laiks,» pastāstīja basketbolista brālis Jānis Porziņģis.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis pirms pirmdienas paziņojuma nav ticis informēts par spēlētāja pieņemto lēmumu.

Naftas tirgus pamazām virzās uz līdzsvara pusi, jo jēlnaftas krājumi mazinās, pieprasījums ir veselīgs, bet piedāvājums sarūk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tādēļ ir spēkā prognozes par naftas cenu atgūšanos turpmākajos divos gados (2017. un 2018. gadā), respektīvi USD 55 un USD 60. Šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī naftas vidējās cenas prognoze ir USD 50. Prognoze ir pazemināta par USD 5, jo jēlnaftas krājumu sarukuma temps ir bijis lēnāks un aktivizējusies ASV naftas ieguves urbumu skaits.

Pieaugot naftas cenai, ASV atsācies urbumu skaita kāpums. Taču līdz šim tas ir bijis nepietiekams, lai lauztu kopējās tendences. Gada pirmajā ceturksnī ASV slānekļa uzņēmumi ievērojami samazināja aktivitātes apjomus. Tomēr, tā kā naftas cena ir pieaugusi, ir pazīmes par nelielu aktivitātes palielināšanos. Kopš maija beigām naftas urbumu skaits ir pieaudzis par 90 jeb 28%. Ir palielinājies arī šo uzņēmumu budžeti, tomēr investīciju tēriņi, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, joprojām ir par 50% zemāki.

Lielākais dimants, kāds jebkad piedāvāts izsolē, otrdienas vakarā tika pārdots izsolē Ženēvā par 33,5 miljoniem Šveices franku (28,7 miljoniem eiro), kas ir pasaules rekords šāda veida dārgakmenim, paziņoja izsoļu nams «Christie's».

163,41 karātu smagais nevainojamais D krāsas dimants, kas ir daļa no smaragdu un dimantu kaklarotas «The Art of Grisogono», tika pārdots «Christie's» rudens dārglietu izsolē par minēto rekordsummu.

Šī ir «jauna pasaules rekordcena D krāsas dimantam izsolē,» sacīja «Christie's» starptautiskās dārglietu nodaļas vadītājs Rahuls Kadakija.

D ir augstākā krāsas pakāpe dimantiem un nozīmē, ka šis dārgakmens ir pilnīgi bezkrāsains un tātad ļoti rets.

Vairāksolīšana sākās ar 20 miljoniem Šveices franku un noritēja diezgan strauji, līdz kaklarota ar šo dimantu tika pārdota vairāksolītājam pa telefonu, kurš vēlējās palikt anonīms.

Šis D krāsas 11A tipa dimants, kuram nav nekādu defektu, ir iegūts no 404 karātu smaga neapstrādāta dimanta, kas tika atrasts 2016.gada februārī Lulo raktuvē Angolā. Tas bija 27.lielākais neapstrādātais baltais dimants, kāds jebkad atrasts.

Kompānija Gem Diamonds Lesoto raktuvē Āfrikā atradusi divus milzīgus, vairāk nekā 100 karātu, dimantus, raksta Bloomberg.

Kompānija atradusi vienu 117 karātu un vienu 110 karātu dimantu. Dimants ir IIa tipa, kas ir visdārgākie dārgakmeņi.

Uzņēmums jau pērn atrada vismaz septiņus dārgakmeņus, kuri pārsniedza 100 karātus, un piecus – 2016.gadā. Tāpat kompānija atradusi vairākus šādus dimantus arī 2015.gadā.

Arī kompānija Lucapa Diamond pirmdien ziņoja, ka atklājusi 103 un 83 karātu dimantus Angolā. Kompānijas lielākais guvums bija 404 karātu dārgakmens, ko tā par 16 miljoniem dolāru pārdeva 2016.gadā.

#1/2

Foto: Gem Diamonds

#2/2

Foto: Gem Diamonds

Skatīties pārējos attēlus

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo turpmākajos piecos gados attīstībā plāno ieguldīt no 35 līdz 45 miljoniem latu, paplašinot gan vietējā, gan eksporta tirgus daļas, šodien atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

«Ieguldīsim ne tikai jaunās ražošanas līnijās, bet arī strādāsim ar zinātniekiem, lai samazinātu izdevumus vienas barības vielas vienības saražošanai. Tāpat ļoti lielu vērību pievērsīsim iepakojuma svara samazināšanai. Plānojam, ka spēsim paplašināt patlaban esošo 60-80% tirgus daļu vēl par vismaz dažiem procentiem, kā arī startēsim jaunos tirgos Centrāleiropā, Tālajos Austrumos un Āfrikā,» sacīja A. Veinbergs.

Jautāts, vai investīcijas nozīmēs arī olu produkcijas cenas samazināšanos, viņš atbildēja apstiprinoši.

«Tas ir viens no mūsu mērķiem piedāvāt vienkāršāk iepakotu produkciju par konkurētspējīgām cenām. Ievest olas ir tikpat viegli kā izvest, līdz ar to Balticovo saskaras ar ļoti lielu konkurenci, it īpaši no Lietuvas un Igaunijas puses,» atzina uzņēmējs.

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 dolāriem līdz 59 dolāriem.

Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.

Naftas karteļa līderi pauž vēlmi reformēties un turpināt sadarbību ar jauniem biedriem

Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) jau kādu laiku sadarbojas ar vairākiem šī resursa ieguvējiem, kuri nav šī karteļa sastāvā. Pamatā tas ticis darīts, lai pēc agrākā naftas cenas sabrukuma šajā tirgū sabalansētu pieprasījumu/piedāvājumu, mazinātu daudzu valstu jēlnaftas uzkrājumus un celtu cenu. Vēl decembrī tā saucamā «OPEC+» lēma kopējo melnā zelta ieguvi samazināt ap 1,2 miljoniem barelu dienā.

Šobrīd izskatās, ka šīs valstis ir ceļā uz arvien ciešāku sadarbību, un daži uzskata, ka jaunā alianse ir mēģinājums reformēt nosacīti mirstošo OPEC, kuru ik pa laikam pavada iekšējie konflikti un neapmierinātība ar organizācijas kopējo politiku, ko lielākoties diktē Saūda Arābija un pēdējā laikā – arī Krievija, ko var uzskatīt par OPEC sadarbības valstu līderi. Valdot šādam fonam, «OPEC un Krievija+» ir ceļā uz pavisam oficiālu partnerību, kur šis priekšlikums tikšot apspriests šā mēneša vidus sanāksmē Vīnē, liecina pieejamā informācija. Jaunais šo valstu sadarbības nolikums, ja tāds tiek pieņemts, paredz, ka trīs gadus reizi divos mēnešos regulāri turpinās gan OPEC, gan tās sadarbības valstu mītiņi, kuru laikā tiek spriests par esošās politikas īstenošanas izaicinājumiem un melnā zelta ieguves izmaiņām, atklājušas OPEC amatpersonas. Vairāki analītiķi piebilst – jebkurā gadījumā, visticamāk, kaut kāda vienošanās par sadarbību tiks pieņemta, jo tās neesamības gadījumā melnā zelta cena var sabrukt, ko iesaistītās puses negrib.

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo noslēdzis reorganizācijas procesu, pievienojot putnkopības kompāniju SIA Mežciems, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro AS Balticovo valdes priešsēdētāja Arnis Veinbergs, SIA Mežciems iepriekš ražoja 2. numura olas, ko tagad ražo Balticovo.

Restrukturizāciju nolemts veikt, lai efektīvāk un pareizāk pārvaldītu uzņēmuma resursus.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Mežciems reģistrēts 1992. gadā un tas atrodas Daugavpils novada Laucesas pagastā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 30 tūkstoši latu. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 19 tūkstoši latu.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Balticovo turpmākajos piecos gados attīstībā plāno ieguldīt no 35 līdz 45 miljoniem latu, paplašinot gan vietējā, gan eksporta tirgus daļas.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad olu ražotāja a/s Balticovo apgrozīja 23,3 milj. Ls, pērn uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 46%, sasniedzot 34,3 milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā sasniedza 6,5 milj. Ls iepretim 444 tūkst. Ls peļņai, kas a/s Balticovo bija pērn.

Lielāko daļu - 19,5 milj. Ls - no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pērn veidoja eksports, savukārt 14,6 milj. Ls – olu realizācija Latvijā.

Tāpat pērn uzņēmums pabeidza SIA Daugavpils putni un a/s Madona reorganizāciju un pievienošanu a/s Balticovo. Savukārt šogad a/s Balticovo pievienojusi putnkopības uzņēmumu SIA Mežciems.

2012. gadā a/s Balticovo saražojā 558 miljonus olu. Olu vidējā cena pērn bija 56,74 latu par tūkstoš olām, kas ir par 18,22 latiem vairāk nekā 2011. gadā.

Finanšu krīzes skartās Portugāles ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem, augusi par 1,1%, tādējādi valsts pārvarējusi divus ar pusi gadus ilgušo recesiju. Situācijas uzlabošanos nodrošinājis eksporta pieaugums.

Portugāles statistikas birojs atklājis ka laika posmā no aprīļa līdz jūnijam, par 6,3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, palielinājies valsts eksports. Portugāles eksportētāji palielinājuši pārdošanas rādītājus valstīs, kurās tiek runāts portugāļu valodā – Angolā un Brazīlijā. Gada otrajā ceturksnī līdz 16,4% samazinājies arī bezdarba līmenis. Laika posmā no janvāra līdz martam bezdarba līmenis Portugālē bija sasniedzis 17% un tā kritums novērots pirmo reizi kopš 2011. gada.

Vienlaikus Portugāle atzīst, ka par IKP kāpumu pagaidām liecina tikai ātrais novērtējums (flash estimate) un pirms uzsākt svinības, ir jāpagaida gada beigas, kad varēs precīzāk novērtēt stāvokli valsts ekonomikā.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet naftas cenas turpināja kristies, tirgus dalībniekiem interpretējot OPEC+ samita atlikšanu kā iespējamu domstarpību pazīmi. Akciju cenas ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

OPEC+, kas apvieno 13 OPEC dalībvalstis un 10 partnervalstis, ir paziņojusi par plānota samita atlikšanu uz 30.novembri, nesniedzot nekādu skaidrojumu.

Naftas eksportētājvalstīm paredzēts lemt par savu naftas ieguves politiku apstākļos, kad jēlnaftas cenas krītas un tās pieprasījums ir zems, jo Ķīnas ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 notiek ar problēmām, savukārt Eiropa un ASV sastopas ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Pašreizējā OPEC+ stratēģija, kas paredz ieguves apjomu samazināšanu, lai veicinātu cenu kāpumu, tomēr nav novedusi pie ilgstoša jēlnaftas cenu palielinājuma.

Samits tika atlikts pēc tam, kad Angola un Nigērija iebilda pret jēlnaftas ieguves apjoma samazinājumu, uz kuru aicināja citas naftas ieguvējvalstis. Tika ziņots, ka Saūda Arābija gatavojusies turpināt ieguves apjoma samazinājumu par miljonu barelu dienā arī nākamgad.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies par trim vietām un atrodas 52. pozīcijā. Aizvadītajā gadā Latvija indeksā ieņēma 55. vietu. Premjers Valdis Dombrovskis pakāpšanos saista ar jaunām iespējām uzņēmējiem radīt jaunus produktus.

Pēc premjera domām, pakāpšanās par trim vietām uz augšu pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas konkurētspēja pieaug, vēsta LETA. «Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz aizvien jaunas iespējas radīt jaunus produktus, audzēt to pievienoto vērtību, iekarot jaunus eksporta tirgus un Latvijā radīt jaunas darbavietas,» pauda valdības vadītājs.

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Tikko kā lepni atteikusies no finanšu drošības spilvena, Portugāle attopas banku ķezā

Pēc apjoma otrā lielākā Portugāles kredītinstitūcija Banco Espírito Santo ir pamatīgās naudas grūtībās, un tai nepieciešama restrukturizācija, ziņo Reuters. Tas licis kāpt Portugāles valsts obligāciju ienesīguma rādītājam un satricinājis akciju tirgus abos Atlantijas krastos. Tas viss notiek vien pāris mēnešus pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām maija vidū.

Aizvien miskastē

Arī pēc aizdevuma programmas noslēgšanas kredītreitingu aģentūras Portugāles parādzīmes aizvien patur «atkritumu» līmenī jeb zem investīcijām cienīga statusa. Maijā Standard & Poor’s paaugstināja savu Portugāles obligāciju nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC piektdien Vīnē notikušajā sanāksmē nolēma saglabāt pašreizējās naftas ieguves kvotas, paziņoja Saūda Arābijas naftas ministrs Ali al Nuaimi.

Tādējādi OPEC naftas ieguves apjoms arī turpmāks veidos 30 miljonus barelu dienā.

Šajā apjomā organizācijas naftas ieguves kvotas saglabājušās jau vairāk nekā trīsarpus gadus.

«[Naftas ieguves] griesti saglabājušies nemainīgi. Jūs būtu pārsteigti, uzzinot, cik draudzīgi aizritēja šī sanāksme,» norādīja Nuaimi.

Arī analītiķi iepriekš prognozēja, ka OPEC kārtējo reizi nolems naftas ieguves kvotas saglabāt nemainīgas, ņemot vērā vēlmi nosargāt savu tirgus daļu pret slānekļa naftas ieguves apjoma straujo pieaugumu ASV.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) gan vēsta, ka OPEC patiesībā iegūst 31,2 miljonus barelu naftas dienā, kas skaidrojams ar piegāžu pieaugumu no Saūda Arābijas un Irākas.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apmēra samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām.

OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Turklāt astoņas valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - paziņoja, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim.

Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pērnā gada nogalē no OPEC izstājās Angola saistībā ar nesaskaņā par naftas ieguves kvotām.