Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies par trim vietām un atrodas 52. pozīcijā. Aizvadītajā gadā Latvija indeksā ieņēma 55. vietu. Premjers Valdis Dombrovskis pakāpšanos saista ar jaunām iespējām uzņēmējiem radīt jaunus produktus.
Pēc premjera domām, pakāpšanās par trim vietām uz augšu pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas konkurētspēja pieaug, vēsta LETA. «Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz aizvien jaunas iespējas radīt jaunus produktus, audzēt to pievienoto vērtību, iekarot jaunus eksporta tirgus un Latvijā radīt jaunas darbavietas,» pauda valdības vadītājs.
Pasaules konkurētspējīgākās ekonomikas vietu joprojām saglabā Šveice. Tikmēr kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva attiecīgi ieņem 32. un 48. pozīciju. Gada laikā Igaunijai izdevies pakāpties par divām pozīcijām, kamēr Lietuva noslīdējusi uz leju par trijām vietām. Līdzās Latvijai atrodas tādas valstis kā Kazahstāna (50. vieta), Portugāle (51. vieta), Dienvidāfrika (53. vieta), Kostarika (54. vieta) un Meksika (55. vieta).
Saraksta pirmo desmitnieku veido Šveice, Singapūra (2. vieta), Somija (3. vieta), Vācija (4. vieta), ASV (5. vieta), Zviedrija (6. vieta), Honkonga (7. vieta), Nīderlande (8. vieta), Japāna (9. vieta) un Lielbritānija (10. vieta). Savukārt par vismazāk konkurētspējīgām valstīm atzītas Mjanma (139. vieta), Burkinafaso (140. vieta), Mauritānija (141. vieta), Angola (142. vieta), Haiti (143. vieta), Sjerraleone (144. vieta), Jemena (145. vieta), Burundi (146. vieta), Gvineja (147. vieta) un Čada (148. vieta).
Ziņojuma autori norāda, ka šobrīd pasaules ekonomika lēnām turpina pārvarēt nopietnāko ekonomikas krīzi kopš Otrā pasaules kara. Ekonomiskā krīze ietekmējusi starptautisko ekonomiku un iezīmējusi aizvien pieaugošo jaunattīstības valstu tirgu lomu. Attīstītās valstis meklē veidus, kādos atjaunot savu ekonomikas dzinēju darbību un šādos apstākļos nozīmīgu lomu starptautiskās ekonomikas atveseļošanā spēlē tieši jaunattīstības valstis.
Pasaules ekonomikas foruma speciālisti norāda, ka starp attīstītajām valstīm iezīmējas divi ekonomiskās atveseļošanās modeļi – paredzams, ka ASV, Kanādas un Japānas tautsaimniecības turpinās lēnu izaugsmi, savukārt eirozonas perspektīvas ir mazāk skaidras. Tomēr aizvadītais gads nesis arī zināmu progresu globālās pārliecības atjaunošanā un šobrīd redzams, ka ekonomiskā atveseļošanās ir kļuvusi pārliecinošāka, jo tikuši atrisināti vairāki riski, kuri šķita biedējoši pirms gada – ASV «nenogāzās no fiskālās klints», eirozonu izdevies saturēt kopā, savukārt Ķīnā nav notikusi prognozētā «cietā piezemēšanās».
Vienlaikus joprojām pasaules ekonomikai saglabājas vairāki riski, no kuriem viens no nopietnākajiem ir augstais bezdarba līmenis, kurš ilgtermiņa var izraisīt sociālās ilgtspējas problēmas.