Šodien Jelgavas autobusu ražotāja AS AMO Plant autobuss svinīgos apstākļos pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos uz Voroņežas apgabalu Krievijā, vienlaikus tas būs mēģinājums ieiet Krievijas tirgū.

Piedaloties Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS), AMO Plant valdes priekšsēdētājam Aleksejam Maslovam un citiem Latvijas un Nīderlandes pārstāvjiem, kā arī ražotnes darbiniekiem, tika prezentēts Voroņežai sagatavotais autobuss, pēc kā tas pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos ceļā uz Voroņežu, kur 14.novembrī AMO Plant kopā ar SIA AMO Bus (Krievija) organizēs Latvijā ražotā pilsētas autobusa AMO Plant Ambassador SB 200 prezentāciju Voroņežas apgabala administrācijai un pilsētas mērijai.

Jelgavas tiesa šodien noraidīja vairāku privātpersonu un uzņēmumu prasību atzīt Jelgavas autobusu ražotāja a/s «AMO Plant» maksātnespēju un izbeidza ierosināto maksātnespējas procesa lietu. Tiesas sprieduma pilnais teksts būs pieejams 20. janvārī, bet tiesas lēmums nav pārsūdzams. Prasītāju pārstāvis Nauris Durevskis pauda, ka tiesas lēmumu varēs komentēt pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu, raksta Zemgales Ziņas.

Lietas izskatīšanu vairākkārt atlika, jo lietā tika saņemti gan jauni prasību pieteikumi par «AMO Plant» maksātnespējas atzīšanu, gan papildu pierādījumi.

«Ziņas» jau vēstīja, ka pirmā «AMO Plant» maksātnespējas procesa pieteicēja bija privātpersona A.Zvejniece, iepriekšējā «AMO Plant» valdes priekšsēdētāja biroja vadītāja. Pēc tam tiesā ar tādu pašu prasību vērsās arī «AMO Plant» mazākuma akcionārs a/s «Ferrus», kā arī SIA «VDL Bus & Coach B.V.», a/s «AMO Bus», kā arī privātpersonas, tajā skaitā arī uzņēmuma darbinieki, Svetlana Tseype, Jānis Dambītis, Nataļja Korola, Bella Murina, Marina Zubrika, Mamedhasans Asadullajevs, Dzintra Krūze, Aleksandrs Bogačkins, Kims Kudrjavcevs, Eduards Ogurcovs, Ruslans Kļimovs un Vsevolods Kleninsky.

Pašvaldības kapitālsabiedrības a/s Jelgavas autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs iecelts arī par padomes locekli a/s AMO Plant, kuras ražotos autobusus JAP iepērk, liecina Komercreģistra paziņojums.

Pēc Komercreģistra datiem, septembra beigās reģistrēta jaunieceltā AMO Plant padome, kuras sastāvā līdztekus P. Salkazanovam pārējie ir Krievijas Federācijas pilsoņi - padomes priekšsēdētājs Aleksejs Komissarovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Pogrebenko, kā arī padomes locekļi Andrejs Berezins, Irina Horeva un Dmitrijs Jerošoks.

Savukārt no padomes atbrīvots līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Panteļejevs un padomes locekļi - Sergejs Akulovs, Valerijs Anuprienko, Konstantīns Laptevs, Vladimirs Ļebedevs no Krievijas Federācijas un bijušais Jelgavas cukurfabrikas vadītājs un ZZS biedrs Harijs Veģeris.

Maskavas valdības puse vairs neplāno autorūpnīcas AMO Plant nākotni, bet Maskavā sastaptie ārzemju finansisti esot prognozējuši finansiālās situācijas destabilizēšanos Latvijā saistībā ar Valsts prezidenta rosināto Saeimas atlaišanu, par to piektdien, 3. jūnijā, AMO Plant un Jelgavas uzņēmēju tikšanās pasākumā runāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš pauda prieku par jaunā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedru izvirzītā prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu. Jelgavas mērs izteica cerību, ka Bērziņa finansista talanti un sakari, iespējams, varētu līdzēt saglābt Latvijas pozīciju pasaules finanšu tirgū.

Daudz mazāk Rāviņš pavēstīja par Maskavā pārrunāto. Viņš pauda, ka Maskavas jaunā valdība vairs neplāno AMO Plant nākotni un rūpnīcai esot «jāsāk jauna dzīve».

Jau ziņots, ka 30. un 31.maijā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs bija komandējumā Maskavā, lai piedalītos AS AMO Plant sadarbības padomē par uzņēmuma attīstības jautājumiem. Tā nebija dalībnieku sapulce, tāpēc nekādi lēmumi tajā netika pieņemti.

Autobusu ražotāja a/s Amo Plant pagājušajā gadā strādāja ar 1 201 433 latu zaudējumiem, un tie ir vairākkārt lielāki nekā 2010. gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Amo Plant zaudējumi 2010. gadā bija 76 022 lati. Uzņēmums pērn ir strādājis ar 2 879 393 latu apgrozījumu, un tas ir par 8,3% mazāks nekā 2010. gadā, kad Amo Plant apgrozījums bija 3 138 756 lati.

Amo Plant vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmumam radās jauns stratēģiskais partneris - Vācijas autokoncerns MAN Group, ar kuru parakstīts sadarbības līgums, kas paredz Lion's City A21 sērijas pilsētas autobusu komplektēšanu. Uz šā līguma pamata 2012. gadā parakstīts nodomu protokols par 60 autobusu pasūtījumu Krievijas uzņēmumam Mosgortrans, kas ir municipālais pasažieru pārvadātājs Maskavā.

Izsolē iegādājoties maksātnespējīgās Jelgavas autobusu ražotājas AS AMO Plant īpašuma vērtīgāko daļu, valstij piederošās finanšu institūcijas Altum mērķis ir to nākotnē pārdot, lai atgūtu darījumā savulaik ieguldītos līdzekļus, aģentūru LETA informēja AS Attīstības finanšu institūcija Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Finanšu institūcija Altum kā nodrošinātais kreditors piedalījusies maksātnespējas administratora Alekseja Panasina 15.oktobrī rīkotajā uzņēmuma Amo Plant īpašumu izsolē un par 2,4 miljoniem eiro nosolījusi Altum ieķīlātos īpašumus Jelgavā, Aviācijas ielā 42 un Aviācijas ielā 42A, - administrācijas ēku un ražošanas cehu, apstiprināja Eglīte.

Altum šos īpašumus apsaimniekos un uzturēs labā kārtībā ar mērķi pārdot, lai atgūtu darījumā savulaik ieguldītos līdzekļus, skaidroja Eglīte.

Altum pieteiktais kreditoru prasījums maksātnespējas administratoram ir 3,6 miljoni eiro.

Maksātnespējas administratora Alekseja Panasina birojā aģentūrai nesniedza informāciju par 15.oktobrī notikušo izsoļu rezultātiem, norādot, ka ar administratoru viņa aizņemtības dēļ neesot iespējams sazināties un viņš arī nesniegšot nekādu informāciju līdz izsoles rezultātu apstiprināšanai.

Maskavas valdība plāno 2012. gada pirmajā pusgadā izsolē pārdot tai piederošās Jelgavas autobusu rūpnīcas SIA Amo plant daļas par sākumcenu 21 miljons eiro (14,7 miljoni latu), ziņo Krievijas portāls Marker.ru.

Amo Plant vadība portālam uzsvērusi, ka neviens investors šādu summu nemaksās un uzņēmuma maksimālā vērtība patlaban neesot lielāka par pieciem miljoniem eiro (3,5 miljoniem latu).

«Pagaidām neviens no investoriem nav izrādījis interesi par rūpnīcas akciju iegādi. Ja investors arī parādītos, tad, visticamāk, cena būs krietni zemāka par to, ko vēlas Maskavas valdība. Tas ir saistīts ar to, ka rūpnīca vēl tikai sāk savu darbību un pagaidām var vērtēt tikai īpašuma kompleksu, nevis visu biznesu kopumā,» portālam norādījis Amo Plant izpilddirektors Aleksejs Maslovs.

Amo Plant vadība piedāvājusi Maskavas valdībai citu variantu, raksta Marker.ru. Tuvākajā akcionāru sapulcē varētu lemt par papildu akciju emisiju 12,5 miljonu eiro (8,75 miljonu latu) apmērā. Ja Maskavas valdība atteiksies no pirmpirkuma tiesībām, tad tās pāries pie citiem akcionāriem, kuri var šīs tiesības izmantot. Tādā gadījumā Maskavas valdības daļa uzņēmuma pamatkapitālā samazināsies no 96% līdz 73%.

Latvijā ražotie autobusi Amo Plant jaunu autobusu tirgū Latvijā ieņem līderpozīcijas, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Amo Plant tirgus daļa jauno autobusu tirgū šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir 22,4% ar kopumā pārdotiem 11 autobusiem. Latvijā ražotajiem autobusiem seko Mercedes-Benz spēkrati ar 20,4% tirgus daļu un desmit pārdotiem autobusiem. Trešajā vietā ierindojies Volkswagen ar 18,4% tirgus daļu un deviņiem pārdotiem autobusiem.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 64% - pērn šajā laika posmā tika pārdoti 136 autobusi, bet šogad - 49.

Šā gada jūlijā jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 39% - no 23 pārdotām vienībām 2011.gada jūlijā līdz 14 šogad.

Jelgavā bāzētais autobusu ražotājs Amo Plant šonedēļ ar Gazprom export pārstāvjiem pārrunāja iespēju slēgt daudzpusēju sadarbības līgumu par gāzes degvielas pielietošanu sabiedriskajā transportā.

Pārrunas notika Amo Plant ražotnē Jelgavā, un tajās piedalījās arī Gazprom Germania un ASV konsultācijas firmas Pace Global pārstāvji.

Iepriekš puses jau tikās šā gada aprīļa beigās, un pēc tam tika izveidota darba grupa, kas pētīja nosacījumus un iespējas realizēt šādu projektu visā Latvijas teritorijā.

Pēc tikšanās septembra sākumā par daudzpusējā sadarbības līguma iespējamiem dalībniekiem tika noteikti šādi uzņēmumi: Gazprom Export, Gazprom Germania, a/s Amo Plant, SIA Kavitus, SIA Jelgavas Autobusu parks, SIA Rīgas Satiksme un LLU.

Paredzēts, ka saistībā ar to Jelgavas Autobusu parka un Rīgas Satiksme teritorijās izveidos divas gāzes uzpildes stacijas, kā arī Amo Plant ražos eksperimentālu gāzes autobusu partiju. Ja izmēģinājuma projekts noslēgsies sekmīgi, sadarbības līgums paredz pāreju uz plašāka mēroga gāzes autobusu izplatīšanu visā Latvijas teritorijā.

Nākamā gada sākumā rūpnīca Amo Plant plāno papildus uzsākt sērijveida VDL Citea 12 metru zemās grīdas pilsētas autobusu ražošanu.

Uzņēmums norāda, ka VDL Citea autobusiem ir ērts pasažieru salons, lieliska vadāmība un stabilitāte uz ceļa, ergonomiska vadītāja darba vieta un degvielas ekonomija. VDL Citea autobusi auto izstādē Hannoverē ieguvuši titulu Gada Autobuss 2011. Autobusi tiek izlaisti arī hibrīdversijā.

Kā Db.lv pastāstīja Amo Plant ārējo sakaru direktors Igors Graurs, pašlaik nav plānots ražot autobusu hibrīdversiju. Tomēr, ja būs pieprasījums, uzņēmums apsvēršot arī hibrīda versijas izgatavošanu. I. Graurs arī norādīja, ka pašlaik Latvijā neesot vēl nepieciešamās infrastruktūras.

Amo Plant ārējo sakaru direktors stāstīja, ka patlaban neesot vēl veikti aprēķini cik daudz vajadzēs papildus investēt Citea autobusu ražošanā, tomēr norādīja, ka tas būs «mazliet».

Krievijas gāzes koncerna Gazprom pārstāvji, apmeklējot rūpnīcu Amo Plant Jelgavā, iepazinās ar ražošanas kompleksu un pārrunāja iespēju pielietot akciju sabiedrības ražotajos autobusos kā degvielu saspiestu dabasgāzi, informēja Dzintra Krūze, AS Amo Plant korporatīvā stila un sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste.

Diskusijas laikā, kurā piedalījās Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš, Gazprom, AS Latvijas Gāze, pašvaldības transporta uzņēmuma SIA Rīgas satiksme, MAN koncerna pārstāvji Krievijā un NVS valstīs un citi, tika spriest arī par to, kā radīt labvēlīgu vidi dabasgāzes degvielas tirgus attīstībai Baltijas valstīs.

Tikšanās dalībnieki apstiprināja savu gatavību dabasgāzes degvielas ieviešanas izmēģinājuma projekta realizācijā Jelgavas pašvaldības teritorijā. AAS Gazprom pārstāvji tikšanās dalībniekiem apstiprināja, ka gadījumā, ja Latvijā dabasgāzes garantētais pieprasījums atmaksāsies, koncerns ir gatavs investēt savus līdzekļus vietējās dabasgāzes degvielas uzpildes infrastruktūras izveidē. Turklāt dabasgāzes cenas tiks noteiktas, ievērojot ekspluatējošo uzņēmumu papildu izmaksu kompensāciju, autoparkam pārejot uz dabasgāzi.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Projekts par kompozītmateriālu izstrādājumu rūpnīcas būvniecību Jelgavā iestrēdzis, kā arī uzņēmuma a/s AMO Plant nākotne esot zem jautājuma zīmes, raksta Telegraf.

DB jau rakstīja, ka AMO Plant līdzās 30 milj. eiro vērtajai automontāžas rūpnīcai grib 15 milj. eiro vērtu kompozītmateriālu ražotni. Šādu tālākās attīstības scenāriju, atklājot AMO Plant ražotni pieļāva bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs.

Savas vizītes laikā Latvijā J.Lužkovs solīja kompozītmateriālu ražotnes būvniecībai piešķirt vēl 15 milj. eiro. «Saistībā ar vadības maiņu Maskavā pagaidām šis jautājums ir piebremzējis,» norāda AMO Plant pārstāvis Armands Krauze.

Pēc viņa teiktā, nākamgad plānots salikt vēl desmit autobusus Ambassador, kuru detaļas tiks piegādātas no Holandes tuvākajā laikā. A.Krauze arī piebilst, ka ar jauno Maskavas vadību rūpnīca patlaban neesot kontaktējusies.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Autobusu ražotāja a/s Amo Plant pērn apgrozīja 3,24 miljonus eiro, kas ir krietni mazāk nekā 2012. gadā. Zaudējumu apjoms gan pagājušajā gadā saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 2,95 miljonu eiro apjomā, liecina Lursoft dati.

Salīdzinājumam 2012. gadā kompānijas apgrozījums veidoja 5,76 miljonus eiro.

Savukārt zaudējumi 2013. gadā Amo Plant izveidojušies piespiedu dīkstāves dēļ, kas saistīta ar pamatakcionāru lēmumu par tai piederošo akciju paketes nodošanu, skaidrots kompānijas vadības ziņojumā.

Kopumā pērn būtiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā nav notikušas. Uzņēmuma resursi tika novirzīti pasūtījumu izpildīšanai, sagatavošanai pamatakcionāru nomaiņai un jaunu tirgu apgūšanai. Amo Plant 2013. gadā ieguva sertifikātus transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai Eiropas Savienībā un Krievijā, kas ļaus reģistrēt saliktos Amo Plant autobusus norādītajās teritorijā, teikts Amo Plant vadības ziņojumā.

Sadarbojoties Drošas braukšanas skolai (DBS) un autobusu salicējkompānijai AMO Plant, izveidota jauna auto un moto skola Jelgavā, informē reģionālais portāls zz.lv.

AMO Plant telpās un izmēģinājumu poligonā DBS speciālisti apmācīs A, B, C, D, E kategoriju transportlīdzekļu vadītājus, vadīs profesionālu autovadītāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursus atbilstoši 95. koda prasībām, kā arī organizēs drošas un ekonomiskas braukšanas apmācības.

DBS valdes loceklis Artūrs Priednieks skaidrojis: «Līdz šim praktiskās apmācības ar autobusiem un smago transportu Latvijā nebija iespējamas, jo trūka atbilstoša poligona. Tagad šāds poligons ir Jelgavā.»

Abu uzņēmumu sadarbības gaitā notiks arī AMO Plant vietējo un citvalstu klientu apmācība, kas autobusu vadītājiem ļaus apgūt ekonomiskas braukšanas prasmes, kā arī praktiskas zināšanas par transportlīdzekļu pareizu ekspluatāciju.

AMO Plant risina sarunas par iespējamo MAN autobusu montāžu Latvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Šobrīd esam iegādājušies piecas VDL autobusu šasijas, uz kuru bāzes notiek nākamo autobusu montāža, no kuriem vairums paredzēti Jelgavas pašvaldībai,» stāsta a/s AMO Plant ārējo sakaru direktors Igors Graurs. Viņš norāda, ka šogad aktīvi tiek meklēti potenciālie dažādu kategoriju VDL autobusu pircēji. «Potenciālo pircēju apzināšana Latvijā un citviet Baltijā ir viena lieta, tomēr jārēķinās, ka potenciālos pircējus - pašvaldības - ietekmējusi ekonomiskā krīze,» zina teikt I. Graurs. Tieši tādēļ, lai paplašinātu savu potenciālo noieta tirgu, kā arī palielinātu potenciālo pircēju loku, notiek sarunas ar MAN par autobusu montāžu Jelgavā.

Autobusu ražotājam AS Amo Plant vakar izbeigts tiesiskās aizsardzības process, kas tika uzsākts šā gada 30. jūnijā, norāda Lursoft maksātnespējas datu bāzē esošā informācija.

Uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process tika ierosināts, jo aktīvu struktūras un realizētās komercdarbības, kā arī likvīdo apgrozāmo līdzekļu trūkumu rezultātā izveidojās situācija, kurā Amo Plant nonāca īslaicīgās finansiālās grūtībās, ko apstiprināja arī Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, ar kuru tika nolemts no uzņēmuma piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus 300,654 tūkstošu eiro apmērā.

Amo Plant iesniegtajā pārskatā par 2013.gadu uzrādīts, ka uzņēmuma neto apgrozījums, kas sasniedza 3,24 miljonus eiro, salīdzinot ar 2012. gada apgrozījumu, pērn kritās par 43,79%, savukārt, aplūkojot uzņēmuma peļņas radītājus vērojams, ka tas turpināja darboties ar zaudējumiem. Aizvadītajā gadā tie mērojami ar 2,94 miljoniem eiro. Amo Plant pērn nodrošināja 56 darbavietas.

Ņemot vērā piepūšamo atrakciju popularitāti, kā arī sākoties vasaras sezonai, būtiski, lai pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot publiskos piepūšamo atrakciju pakalpojumus, veiktu nepieciešamos drošības pasākumus, kā arī vecāki būtu vērīgi, tādējādi mazinot traumu gūšanas riskus atrakciju lietotājiem – bērniem, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC pārbaužu rezultāti rāda, ka no 11 veiktajām pārbaudēm visās pakalpojuma sniegšanas vietās konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt bērnu drošību.

2014. gada pārbaužu 11 pārbaužu ietvaros apsekotas 12 piepūšamo atrakciju iekārtas, kur visos gadījumos konstatētas neatbilstības, savukārt 4 gadījumos pat apturēta piepūšamo atrakciju pakalpojumu sniegšana (2 gadījumos iekārtas bijušas ar lielu nolietojumu un 2 gadījumos iekārtu lietota neatbilstoši to konstrukcijai).

Pārbaužu laikā konstatēts, ka pakalpojumi tiek sniegti ar nezināmas izcelsmes iekārtām – astoņām iekārtām nebija norādīts ražotājs, identifikācija un ražošanas gads. Visās pakalpojuma sniegšanas vietās patērētāji netiek pienācīgi informēti par pareizu iekārtu lietošanu un trūkst brīdinājumi, piemēram, nemest kūleņus, nekarāties konstrukcijas saturošajās sienās. Trūka informācijas par iekārtas uzstādīšanu, pārbaudi un apkopi, pareizas ekspluatācijas nosacījumiem, rīcību avārijas vai nelaimes gadījumos. Tāpat trūkst informācijas par iekārtas uzstādīšanu un pareizu lietošanu. Piepūšamās atrakcijas mēdz būt novietotas blakus dažāda veida šķēršļiem, (kokiem, žogiem un betona konstrukcijām), tādējādi apdraudot lietotājus.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.