Saskaroties ar grūtībām attiecībās ar Krieviju, daudzi politiķi darīs visu, ko tie spēj, lai saglabātu savus personīgos biznesa darījumus, klasificētās telegrammās secina ASV diplomāti, komentējot Latvijas reakciju uz Gruzijas un Krievijas militāro konfliktu.
Globālajā tīmeklī līdz ar simtiem ASV vēstniecību klasificētajiem ziņojumiem noplūdušas arī sešas telegrammas no ASV vēstniecības Latvijā. Tās sūtītas 2008. gada augustā, laikā, kad sākās Gruzijas un Krievijas militārais konflikts Dienvidosetijā.
ASV vēstnieks un vēstniecības darbinieki tajās informē par Latvijas politiķu un amatpersonu reakciju uz notikumiem, galvenokārt norādot, ka Latvijas valstsvīri sliecas atbalstīt Gruziju. Amerikāņi uzsver virkni Latvijas iekšpolitikas problēmu, piemēram, to, ka liela daļa valsts krieviski runājošo iedzīvotāju atrodas Maskavas kontrolēto mediju ietekmes zonā.
ASV diplomāti arī komentē Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības. Neskatoties uz to, ka piemēram, tā brīža premjerministrs Ivars Godmanis un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke pilnībā nostājušies Gruzijas pusē, daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp politiskajiem līderiem ir nozīmīgas biznesa saites ar Krieviju, skaidro amerikāņi. Ar to viņi arī saista faktu, ka Krievijas vēstnieks Latvijā īsi pēc konflikta sākšanās zvanījis Aināram Šleseram un bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, lai skaidrotu Krievijas pozīciju. «Mēs domājam, ka tā nav nejaušība, ka viņš zvanīja diviem no Latvijas trīs oligarhiem (lai arī viņš nezvanīja Aivaram Lembergam tieši, viņš sazinājās ar Latvijas parlamenta vadītāju [Gundaru Daudzi], kas pārstāv Lembergam pietuvinātāko partiju), lai censtos izspēlēt biznesa kārti ar nolūku izveidot politisku atbalstu Krievijai,» raksta tā brīža ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.
Viņš prognozē, ka ar laiku «atslēgas cilvēki», visticamāk, sapratīs, ka ar Krieviju saistītie lēmumi ir smagāki nekā tikai tas, vai pārtraukt NATO militāro sadarbību ar Krieviju vai arī beigt ES sarunas par vīzu režīma atvieglojumiem. Amerikāņi norāda, ka vienīgais izņēmums varētu būt I. Godmanis, jo viņš nekavējoties apzinājies iespēju, ka Krievijas represijas pret Latviju varētu tikt virzītas caur enerģētikas sektoru, un viņš licis izstrādāt plānu enerģijas padeves nepārtrauktības nodrošināšanai.
«Diemžēl mēs sagaidām, ka daudzu citu politiķu instinkti būs darīt visu, ko tie spēj, lai saglabātu savus personīgos biznesa darījumus, turoties pie savas naivās domas, ka bizness un politika attiecībās ar Krieviju var tikt nošķirti,» teikts ziņojumā.
Sākoties Gruzijas un Krievijas militārajam konfliktam, ASV vēstnieks Č. Larsons un citi vēstniecības darbinieki informējuši Vašingtonu par sarunām ar toreizējo ārlietu ministru Māri Riekstiņu, Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Normanu Penki, premjerministru Ivaru Godmani, Valsts prezidenta padomnieku ārlietu jautājumos Andri Pelšu.
Kā zināms, interneta vietne Wikileaks paziņojusi, ka tās rīcībā ir vairāk nekā 250 tūkstoši slepenu un arī neklasificētu ASV vēstniecību telegrammu no visas pasaules. Pagaidām gan šajā vietnē publiskoti 272 ziņojumi, bet citos medijos atspoguļoti vēl vairāki desmiti telegrammu. Saskaņā ar pieejamo telegrammu sarakstu, Wikileaks grasās atklāt vairāk nekā 600 ziņojumi no ASV vēstniecības Latvijā, pagaidām šīs organizācijas interneta vietnē nav publiskots neviens no tiem. Tomēr Gruzijas mediju rīcībā nonākušas telegrammas, kas saistītas ar 2008. gada augusta notikumiem Dienvidosetijā.
.jpg)
