Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ķīnas izveidotās «jaunā Zīda ceļa» iniciatīvas ietvaros aicina uzņēmējus izmantot iespēju, lai uzsāktu eksportu uz Ķīnu, informē LTRK.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ķīnas izveidotās Jaunā Zīda Ceļa Iniciatīvas ietvaros aicinauzņēmējus izmantot situāciju, lai uzsāktu eksportu uz Ķīnu. Lai to realizētu, jau nodrošināti veiksmīgi transporta kanāli, kā arī parakstīti nozīmīgi starpvalstu sadarbības līgumi nodokļu, investīciju un citos jautājumos.

LTRK informēja, ka pašreiz Latvija ir viena no aktīvākajām projekta dalībniecēm, kur savu atbalstu sadarbības veicināšanai ar austrumu valsti sniedz arī LTRK.

Lai nodrošinātu maksimāli ērtu partnerību, Ķīna un Latvija ir parakstījušas sadarbības līgumus par neierobežotu tirdzniecību, investīciju aizsardzību, nolīgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, tehnoloģisko sadarbību, gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu u.c. Salīdzinājumā ar laiku, kad iniciatīva vēl nebija spēkā, importa preču skaits no Latvijas uz Ķīnu pieaudzis par 77%, padarot Ķīnu par otro lielāko tirdzniecības partneri ārpus Eiropas Savienības.

Krievijas karadarbības Ukrainā dēļ dzērienu ražotājs "Aldaris" izjūt stikla pudeļu deficītu, sacīja kompānijas komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.

"Aldaris" vairākiem produktiem sācis iepakojuma jeb taras maiņu, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. Turklāt uzņēmums prognozē, ka pārskatāmā nākotnē būs jūtami traucējumi piegāžu ķēžu darbībā.

Taujāts par pašreizējo situāciju uzņēmumā, Kursītis pauda, ka kopumā gads iesācies salīdzinoši labi - uzņēmuma iekšējie dati liecina par alus tirgus izaugsmi martā. Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu strādāt sācis arī viesnīcu, kafejnīcu un restorānu (HoReCa) segments.

"Jāsaka, ka šobrīd aug arī citas kategorijas - minerālūdens, enerģijas dzērieni, alus kokteiļi un kokteiļi," piebilda Kursītis, atzīmējot, ka minētajās kategorijās, līdz ar vairāku jaunumu ienākšanu tirgū, konkurence kļūst ar vien sīvāka.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Ķīnas nostāja attiecībā pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku kļuvusi pielaidīgāka, paziņoja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs, piebilstot, ka galveno preču eksports nav atsākts, bet dialogs ir sācies.

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šonedēļ norādīja, ka mainās Ķīnas pozīcija attiecībā uz ierobežojumiem importam no Lietuvas.

"Attiecībā uz importu no Ķīnas pēdējos mēnešos noteikti ir vērojama pielaidīgāka attieksme. Es teiktu, ka mēs jūtam, ka dažas Lietuvas kompānijas var importēt daudz vairāk detaļu," Janulevičs sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Pēdējā laikā zināmā mērā ir pielaidīgāka nostāja attiecībā uz Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu," Janulevičs paskaidroja, piebilstot, ka sarunas ir sākušās, bet reālais eksports vēl nav atsācies.

"Pārtikas un dzērienu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav sācies, bet ir sarunas ar importētājiem, kuri agrāk importēja Lietuvas dzērienus un pārtiku," teica Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents.

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Neskaidrība par laiku un veidu, ar kādiem nosacījumiem un vai vispār Lielbritānija pametīs ES, ir raisījusi savdabīgu vairāksolīšanas spēli citu Eiropas valstu vidū

Vairākas valstis neslēpj, ka, piesolot stabilitāti nodokļu ziņā un dažbrīd pat kādas subsīdijas, cenšas pierunāt Lielbritānijas uzņēmējus pamest Apvienoto Karalisti.

Aicina izvēlēties Franciju

Francijas valdība cenšas pievērst apmēram 50 kompāniju uzmanību ar mērķi tās no Lielbritānijas pārvilināt uz Franciju, solot aizsardzību pret paaugstinātiem nodokļiem pēc britu izstāšanās no ES. Starp uzņēmumiem ir arī autobūves un farmācijas firmas, taču firmu nosaukumi netiek atklāti, tie esot konfidenciāli, vēsta The Independent.

Aktivitātes Francija izrādīja jau apmēram pirms gada – toreiz Normandijas Attīstības aģentūra Londonas metro un autobusos izvietoja reklāmas, kurās tie, kuri neatbalsta Brexit, tika aicināti atvērt birojus Normandijā, piesolot nodokļu atlaides un pat subsīdijas līdz 100 tūkstošiem eiro. Ilgi gan reklāmas nebija skatāmas – Londonas sabiedriskā transporta kompānija tās aizliedza, pamatojot to ar sensitīva jautājuma skaršanu, kas var izraisīt domstarpības sabiedrībā.

AS «Aldaris» ir saņēmis pirmos 11 no kopumā 67 jaunajiem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar vadītāja izelpas pārbaudes sistēmu. Automašīnas tika iegādātas vienā no pēdējo gadu Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem un tiks izmantotas uzņēmuma darbinieku darba pienākumu pildīšanas nolūkos visā Latvijā.

«Ātra, droša un ērta darbinieku pārvietošanās ir ļoti būtiska veiksmīgai uzņēmuma darbībai, jaunās Ford automašīnas pilnā mērā apmierina šo vajadzību. Cik zinām, «Aldaris» ir pirmais uzņēmums alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanas nozarē Latvijā, kas savā autoparkā ievieš sistēmu, kas ļauj automašīnu iedarbināt tikai pēc izelpas testa veikšanas. Vēlamies rādīt piemēru un iedrošināt arī citas kompānijas izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu drošību uz ceļiem,» norāda AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

SEB bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2017. gada novembrī piešķīra 4,3 miljonus eiro starptautiskajam koncernam «Carlsberg», kuru Latvijā pārstāv «Aldaris», lai finansētu «Carlsberg» grupas autoparka modernizēšanu Baltijas valstīs. Šis ir viens no Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem pēdējo gadu laikā.

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

Alus darītavai AS «Aldaris» šis gads būs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo, prognozē kompānijas valdes locekle Sigita Ozola.

«2017.gads «Aldarim» ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Šogad tirgū ir ieviesti vairāki jauni produkti, kas vienlaicīgi bijis gan viens no lielākajiem izaicinājumiem, gan sasniegumiem, jo produkti radīti pēc jaunām receptūrām, vērojot pircēju un alus cienītāju pieprasījumu,» skaidroja Ozola.

Viņa piebilda, ka tikmēr kopējais alus tirgus šogad Latvijā ir samazinājies par 2,5%, kamēr apgrozījums ir audzis par aptuveni 0,5%. Tas liecina par alus tirgus vērtības un kvalitātes pieprasījuma pieaugumu - cilvēki arvien vairāk izvēlas augstākas kvalitātes, «premium» klases un «craft» tipa alu,» sacīja Ozola.

Vienlaikus gan «Aldara» valdes locekle piebilda, ka Latvijā alus patērētāji pārsvarā ir klasiskā jeb «lager» tipa alus cienītāji un citus alus veidus patērē mazāk. Tāpēc nozarei vēl daudz jādara, izglītojot iedzīvotājus par dažādiem nišas tipa aliem.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Japānas elektronikas uzņēmums «Sony Corp.» pārvietos savu Eiropas galveno pārvaldes biroju no Lielbritānijas uz Nīderlandi, lai izvairītos no «Breksita» radītiem darbības traucējumiem, trešdien paziņoja kompānijas preses pārstāvis.

Viņš gan norāda, ka pašreizējās Lielbritānijas struktūrvienības darbība netiks ietekmēta.

«Mēs līdz marta beigām veiksim mūsu Eiropas galvenā pārvaldes biroja reģistrācijas adreses pārvietošanu uz Nīderlandi,» sacīja preses pārstāvis.

Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no sarežģītām ar muitu saistītām procedūrām pēc tam, kad Lielbritānija būs pametusi Eiropas Savienību, uzsvēra preses pārstāvis.

«Sony» pērnā gada nogalē Nīderlandē reģistrēja jaunu uzņēmumu un plāno tajā integrēt Lielbritānijā esošo Eiropas galveno pārvaldes biroju.

Kā ziņots, saistībā ar iespējamām «Breksita» radītām nodokļu problēmām savu galveno Eiropas biroju no Lielbritānijas uz Nīderlandi jau pārvietojis Japānas elektronikas uzņēmums «Panasonic Corp.».

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

No sestdienas, 2.janvāra, Latvijā aizvien pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, savukārt aizliegums pārvadāt pasažierus nākamnedēļ būs spēkā attiecībā uz sešām valstīm, tostarp, arī Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, liecina SPKC apkopotie dati.

Nedēļas laikā to valstu sarakstā, no kurām atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija, izmaiņas nav notikušas. Tajās visās, izņemto Vatikānu un Islandi, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 50 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.

Savukārt aizliegums veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus no pirmdienas, 4.janvāra, tiks attiecināts arī uz Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, šajā sarakstā nemainīgi paliekot arī Lietuvai, Slovēnijai, Sanmarīno. Tikmēr Zviedrijai, Horvātijai, Luksemburgai no šī saraksta izdevies izkļūt.

Regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem divkārt pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu rādītāju. Šis divkāršais rādītājs patlaban ir 856,2 gadījumi.

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Situācija ar garajām kravas automašīnu rindām uz Lielbritānijas robežas, kas saistīta ar noteiktajiem aizliegumiem pārvadājumiem, kravas auto šoferiem rada papildu stresu, bet ne paniku, jo pirmā Covid-19 "viļņa" sākumā šāda veida situācija jau pieredzēta.

Tā sacīja Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas (LAFF) ģenerālsekretārs Māris Dreimanis.

Saistībā ar svētdienas, 20.decembra, vakarā slēgto tuneli zem Lamanša šauruma starp Lielbritāniju un Franciju, pie robežas veidojas kilometriem garas rindas ar kravas auto pārvadātājiem, starp kuriem ir arī Latvijas pilsoņi. Kā norādīja Dreimanis, arī viņi Ziemassvētku laikā cenšas nokļūt mājās, tomēr daudziem tas šogad neizdosies un svētki būs jāpavada automašīnā.

Vienlaikus šoferiem ir iespēja doties uz Nīderlandi vai citām ostām, izmatojot prāmjus, taču tas joprojām ir sarežģījums šoferiem, jo uz prāmjiem iespējams tikt tikai ar kravas mašīnām, kam ir piekabes. "Arī tur jau veidojas rindas, kas noved pie papildu izmaksām pārvadātājiem, sūtot pretī šoferus, kas var turpināt tālāk ceļu ar šiem transportlīdzekļiem. Pēc robežu atvēršanas būs nepieciešams transporta nodrošinājums aiz robežas palikušajiem šoferiem, lai tiktu uz mītnes zemi," sacīja Dreimanis.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Notikušas izmaiņas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja un izplatītāja AS "Aldaris" valdes sastāvā – darbu valdē uzsāk "Carlsberg Baltic" personāla direktore Baltijā Elīna Aščuka, informē AS "Aldaris".

Līdzšinējais valdes loceklis Aurimas Šimas turpinās pildīt savus pienākumus valdē, kā arī Pārdošanas direktora amatā, savukārt, valdes locekle Lina Markevičiūte turpinās darbu "Carlsberg Baltic" Finanšu direktores amatā. Stratēģiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā netiek plānotas. Rotācija valdes sastāvā ir rutīnas prakse ar mērķi iesaistīt profesionāļus ar citu skatījumu un jaunām idejām.

E.Aščuka līdz šim bija atbildīga par HR funkcijas vadību Baltijas valstīs, savukārt pirms pievienošanās "Carlsberg Baltic" komandai viņa guvusi nozīmīgu pieredzi personāla vadības jomā Baltijas līmenī, strādājot "Premier Restaurants" Baltijas komandā. Kopumā E.Aščuka savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā karjerā darbojusies dažādās nozarēs – no banku un valsts sektora līdz HoReCa uzņēmumiem.

SEB grupas bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā piešķīrušas 4,3 miljonus eiro starptautiskajam koncernam Carlsberg, ko Latvijā pārstāv akciju sabiedrība Aldaris, lai finansētu Carlsberg grupas autoparka modernizēšanu. Kopumā Carlsberg grupas uzņēmumi, tai skaitā a/s Aldaris, Baltijā iegādāsies līzingā vairāk nekā 250 transportlīdzekļus, un tie visi būs aprīkoti ar vadītāja izelpas pārbaudes sistēmu.

Carlsberg grupa līzingā iegādāsies 257 Ford markas automašīnas – 67 no tām tiks izmantotas Latvijā, 67 – Igaunijā un 123 – Lietuvā. Tās tiks piegādātas nākamo divu gadu laikā, un jaunās automašīnas tiks izmantotas uzņēmuma produkcijas izplatīšanai, kā arī citiem mērķiem. Automašīnas piegādās uzņēmums Inchcape Motors.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda, ka starptautiskās kompānijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā aizvien biežāk izvēlas rīkot Baltijas līmeņa iepirkumus sava autoparka papildināšanai, jo tas ir efektīvāks un izdevīgāks risinājums. «Skatoties kopumā, jaunu auto iegādes apjomi šogad ir auguši par 20% – arī pateicoties uzņēmumu lēmumiem atjaunot savus autoparkus, un tas sniedz arī plašākus ieguvumus, jo jauni auto ir gan labāki no drošības viedokļa, gan ekonomiskāki un videi draudzīgāki,» skaidro kredītiestādes pārstāvis.

AS «Aldaris» apgrozījums 2018. gadā sasniedza 27,1 miljonu eiro, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2017. gadā, informē uzņēmumā.

Par 40% samazināti arī uzņēmuma zaudējumi no pamatdarbības. «Pateicoties pārdomātām investīcijām, kas veicinājušas ne tikai ražošanas un darbinieku efektivitātes celšanu, bet arī produkcijas klāsta paplašināšanu, aizvadītais gads bija ļoti labs biznesa rezultātu ziņā. Nozare ir pietiekami sarežģīta, jo tās attīstību un investīciju atdevi var ietekmēt subjektīvi un neparedzami ārējie faktori, piemēram, laikapstākļi. Tāpēc esam gandarīti par to, ka iepriekšējos gados ieguldītais pakāpeniski turpina atmaksāties,» komentē AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

Pērn Latvijas alus tirgus samazinājās par 2,3% un, neskatoties uz to, AS «Aldaris» izdevies palielināt gan pārdošanas apjomus, gan pārdotā alus vērtību, kas 2018. gadā palielinājās teju par trešdaļu jeb 27,3%, savukārt alus pārdošanas apjomi ir auguši par 9,6%, sasniedzot 31 miljonu litru.