Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Strauji augot inflācijai un būtiski palielinoties Euribor likmēm, kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa līdz gada beigām krities noslēgto līzinga līgumu skaits.

Izvērtējot Latvijas lielāko līzinga uzņēmumu datus, šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija. Savukārt, turpinot augt vidējai vienam kredītam izsniegtai summai, kopējā izsniegtā summa saglabājusies teju nemainīga (+1%).

“Pēc 2020. gadā piedzīvotā krituma līzinga tirgus nākamos gadus uzrādīja atkopšanās tendences, audzējot darījumu skaitu pret attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā. Tomēr, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, darījumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, sācis samazināties. Vidējais darījumu skaita samazinājums katru ceturksni ir par aptuveni 200 darījumiem. Turpretī noslēgto darījumu summas regulāri pieaug, vienīgo reizi darījumu summām samazinoties 2022. gadā 2. ceturksnī,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Pēc vairākiem gadiem Euribor procentu likme šogad pārsniegusi nulles atzīmi un, lai cīnītos ar straujo inflāciju, Eiropas Centrālā banka likmi paaugstinājusi straujāk, nekā iepriekš tika prognozēts. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz mājokļa aizdevumiem, bet arī uz automašīnu, tehnikas un iekārtu iegādi līzingā. Tajā pašā laikā straujais cenu kāpums auto tirgū ir samazinājies.

“Šogad tirgu joprojām turpina ietekmēt jauno auto piegāžu garie termiņi, tā izraisītais automašīnu cenu kāpums un tagad arī Euribor likmes paaugstināšanās. Lielākā daļa līzinga līgumu gan automašīnu, gan tehnikas un iekārtu iegādei ir slēgti ar mainīgu procentu likmi. Tas nozīmē, ka ikmēneša līzinga maksājumu ietekmē arī Euribor izmaiņas, un līzinga ņēmējiem ir vēl rūpīgāk jāizvērtē sava spēja atmaksāt aizdevumu visā līzinga periodā,” norāda Raivo Bāle, Luminor Līzings vadītājs.

Piemēram, laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, ja klients iegādājās automašīnu ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,14% likmi, ikmēneša maksājums sasniedza 396 eiro. Līdz ar Euribor likmes paaugstināšanos, šobrīd ikmēneša maksājums ir pieaudzis par aptuveni 17 līdz 22 eiro, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor likmi.

Lai gan šobrīd daudz tiek runāts par Euribor likmes kāpumu un tās ietekmi uz kredīta maksājumu apmēru, iedzīvotāji nereti maldīgi uzskata, ka likmes pieaugums attiecas tikai uz mājokļa kredītiem.

Tomēr, kā norāda Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle, līdz ar Euribor kāpumu pieaug arī auto līzinga ikmēneša maksājumi, kas ietekmē desmitiem tūkstošu līzinga ņēmējus Latvijā.

Gan mājokļu kredīta, gan līzinga procentu likmi veido nemainīgā un mainīgā daļa jeb Euribor. Ņemot vērā to, ka Euribor likme gandrīz septiņus gadus saglabājās negatīva, zema procentu likme un nemainīga ikmēneša kredīta vai līzinga summa nereti tika uzskatīta par pašsaprotamu. Taču šogad inflācija eirozonā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, izraisot arī Euribor likmes strauju pieaugumu – šobrīd sešu mēnešu Euribor likme ir pārsniegusi 1,8%, kamēr trīs mēnešu likme 1,2%.

Laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, iegādājoties auto ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,19% likmi, ikmēneša maksājums bija aptuveni 390 eiro. Šobrīd, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis auto līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor procentu likmi, ikmēneša maksājums ir pieaudzis attiecīgi par aptuveni 8 vai 12 eiro.

AS «Aldaris» ir saņēmis pirmos 11 no kopumā 67 jaunajiem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar vadītāja izelpas pārbaudes sistēmu. Automašīnas tika iegādātas vienā no pēdējo gadu Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem un tiks izmantotas uzņēmuma darbinieku darba pienākumu pildīšanas nolūkos visā Latvijā.

«Ātra, droša un ērta darbinieku pārvietošanās ir ļoti būtiska veiksmīgai uzņēmuma darbībai, jaunās Ford automašīnas pilnā mērā apmierina šo vajadzību. Cik zinām, «Aldaris» ir pirmais uzņēmums alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanas nozarē Latvijā, kas savā autoparkā ievieš sistēmu, kas ļauj automašīnu iedarbināt tikai pēc izelpas testa veikšanas. Vēlamies rādīt piemēru un iedrošināt arī citas kompānijas izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu drošību uz ceļiem,» norāda AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

SEB bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2017. gada novembrī piešķīra 4,3 miljonus eiro starptautiskajam koncernam «Carlsberg», kuru Latvijā pārstāv «Aldaris», lai finansētu «Carlsberg» grupas autoparka modernizēšanu Baltijas valstīs. Šis ir viens no Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem pēdējo gadu laikā.

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Vides aizsardzības jomā Latvijas autoparka nākotne gulstas uz daudzu pleciem – sākot no pašiem autobraucējiem, līzinga izsniedzējiem, degvielas tirgotājiem un beidzot ar valsts politikas veidotājiem.

Ikgadējā DB rīkotajā auto forumā Auto2019 viens no galvenajiem tematiem bija Latvijas autoparka nākotne CO2 samazinājuma kontekstā un tika izteiktas bažas, ka, virzot autoparka kuģi pašreizējā virzienā, ES direktīvas prasības 2030. gadā nebūs iespējams sasniegt.

«Pavisam nesen Latvijas auto parkā ir ienākusi jauna dimensija – klimats. Tam ir arī mērķi – tuvākais no tiem 2030. gadā, kas paredz 6% samazinājumu CO2 izmešu apjomam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Pagaidām statistikas dati liecina, ka Latvija šajā laika periodā plānu neizpildīs tuvu pie diviem milj. tonnu jeb divas trešdaļas no visa autoparka emisijām, kas ir šobrīd. Tas ir ļoti daudz. Varam arī nesatraukties, ja šķiet, ka maksāt soda naudas par mērķa neizpildīšanu būs izdevīgāk nekā kaut ko darīt lietas labā. Vienmēr ir izvēle. Protams, ir dažas mazas, labas lietas, kas jau ir ieviestas, piemēram, uzlādes punktu tīkls elektroautomobiļiem, kuru realizē CSDD, kā arī sabiedriskā transporta joslas, pa kurām var braukt arī elektroauto. Tomēr ar to visu ir par maz, lai kuģi, kas virzās nepareizā virzienā, pagrieztu,» uzsver Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Nākamajā gadā Latvijā līzinga tirgus varētu augt par apmēram 10%, aģentūrai LETA prognozēja SEB grupas līzinga kompānijas «SEB līzings» valdes priekšsēdētāja Jeļena Gavrilova.

«Analizējot šā gada rezultātus un ekonomisko situāciju Latvijā, nākamo gadu līzinga nozarē gribas raksturot piesardzīgi. Būs nozares, kurās varētu sagaidīt lielāku kāpumu, taču kopumā pieaugums varētu svārstīties ap 10%,» teica Gavrilova.

Pēc viņas prognozētā, aktivitāte saglabāsies būvniecībā, lauksaimniecībā, kā arī ceļu būvē un mežsaimniecībā. Tostarp lielākais pieaugums varētu būt būvniecībā, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieplūšanu un arī to, ka turpināsies vairāku lielu projektu attīstīšana, kas noteiks nepieciešamību pēc industriālās tehnikas līzinga.

Gavrilova norādīja, ka arī automašīnu līzingā nākamajā gadā turpināsies izaugsme, lai gan šobrīd nav informācijas par gaidāmiem lieliem konkursiem vai vienreizējiem darījumiem. Arī privātpersonas turpinās aktīvi iegādāties jaunas automašīnas līzingā, pateicoties gan pozitīvajai situācijai ekonomikā, gan arī auto tirgotāju aktivitātēm un izdevīgajiem piedāvājumiem.

Līzingā gan privātpersonas, gan uzņēmumi aizvien vairāk iegādājas jaunas automašīnas; elektroauto šādi pagaidām pērk kūtri.

Pircēji izvērtē transportlīdzekļa potenciālās izmaksas un veic pārdomātāku izvēli nekā iepriekš, norāda līzinga kompāniju pārstāvji.

Pēc Auto asociācijas datiem, jaunu vieglo automašīnu tirgū 2018. gads noslēdzās ar 1,7% pieaugumu pret 2017. gadu, savukārt līzinga darījumu apjoms no tiem sasniedza 62%. Līzinga portfelis palielinās pēdējos četrus gadus, tā pieaugums bijis 7–15% robežās, lēš SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, kurš gan atzīst, ka izaugsme joprojām ir mazāka par to, kāda bija tā dēvētajos treknajos gados.

Kopumā aizvadītais gads automašīnu līzinga tirgū vērtējams kā turpinājums iepriekšējo gadu iesāktajām tendencēm, piebilst Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs Kaspars Sausais, kurš pamanījis, ka aizvien vairāk pieprasījums aug tieši pēc jauniem auto, – šī līzinga tirgus segments audzis par 16%, turklāt pieaug interese tieši pēc dažādu marku pilsētas džipiem.

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Sixt konsolidētais apgrozījums Baltijā 2017. gadā sasniedza 21,1 miljonu eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt uzņēmuma grupas konsolidētā peļņa palielinājusies par 58%, sasniedzot 928 tūkstošus eiro, informē Sixt.

«Sixt» īstermiņa auto nomas pakalpojumu pieprasījuma izaugsmi būtiski ietekmējusi ekonomiskā izaugsme kopumā, kā arī tūrisma nozares pieaugums. Kā skaidro uzņēmums, tad pieaugums vērojams gan iekšzemes tūrismā – Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas pavadīt brīvdienas, apceļojot Latvijas skaistākās vietas vai dodoties uz kaimiņvalstīm, kā arī korporatīvajā segmentā, izmantojot automašīnas projektiem vai kā aizvietošanas auto uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai. Tāpat vērojams nemainīgi augsts ienākošā darījumu un atpūtas tūrisma pieprasījums.

«Biznesa klientiem joprojām ir svarīga kvalitātes un cenas attiecība, kā arī reaģēšanas ātrums nestandarta situācijās – uzņēmējdarbības vide paredz īsu reaģēšanas laiku un augstu efektivitāti konkurētspējīgam rezultātam,» stāsta «Sixt» vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Foto: Freepik.com / Drazen Zigic

Autoparks ir nozīmīga sastāvdaļa daudziem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai automašīnas vienmēr būtu labā tehniskajā stāvoklī. Uzticams riepu serviss var sniegt neaizstājamus pakalpojumus, kas palīdzēs uzturēt tava uzņēmuma autoparku kustībā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Ja arī tavam uzņēmumam šī ir aktuāla tēma, esi nonācis pareizajā vietā – lasi un noskaidro, kādas priekšrocības tev var piedāvāt šāda sadarbība, un kuru riepu servisu šim mērķim izvēlēties!

Riepu garāžas piedāvājumā – plašs pakalpojumu klāsts ikviena autoparka vajadzībām

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Šā gada pirmajos 9 mēnešos iedzīvotāji līzingā iegādājušies teju par trešdaļu jeb 28% vairāk jaunu automašīnu nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Swedbank apkopotie dati.

Kopumā no visām šā gada laikā līzingā iegādātajām automašīnām 40% ir jauni spēkrati. Priekšroka aizvien tiek dota universālām un praktiskām automašīnām. Starp populārākajām līzingā iegādātajām jaunajām automašīnām var minēt Nissan Qashqai, Toyota RAV4 un KIA Sportage.

«Līzinga darījumu apjomu pieaugums vērojams visos automašīnu segmentos, un tas rāda, ka iedzīvotāju noskaņojums turpina uzlaboties. Lai gan pieņemts uzskatīt, ka auto iegādē dominē emocionāli argumenti, līzingā iegādāto auto izvēli aizvien pamatā nosaka tādi racionālie kritēriji kā tehniskā komplektācija, uzturēšanas izmaksas un cena. No klientu stāstiem redzam, ka atrast lietotu auto ar atbilstošo komplektāciju un labā tehniskā stāvoklī mēdz būt diezgan sarežģīti. Ja komplektācija atbilst autovadītāja vēlmēm, ne vienmēr atbilstošs būs arī tehniskais stāvoklis un nobraukums. Šis ir viens no aspektiem, kādēļ iedzīvotāji arvien biežāk lemj par labu jauna auto iegādei. Tāpat iespēja izvēlēties katra individuālajām vēlmēm atbilstošu auto komplektāciju un drošības sajūta par tā tehnisko stāvokli, ko nosaka rūpnīcas garantija, ir būtiski argumenti jauna auto iegādē. Kopumā redzam, ka arī šogadjauno auto segmentā savu uzvaras gājienu turpina apvidus automašīnas, kas ir populārākā izvēle jau no 2012.gada. Turklāt šāda tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā,» stāsta Kaspars Sausais, Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs.

Šis gads Latvijā iesākās ar stingrākām prasībām finansēšanas jomā, tostarp auto līzinga piešķiršanai.

«No klienta viedokļa raugoties, var šķist, ka bankas un līzinga kompānijas kļuvušas konservatīvākas un piesardzīgākas, atsaka finansējumu, bet stingrāks regulējums visā finanšu sektorā ieviests ar mērķi panākt drošāku, stabilāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, kas kopumā darbojas sabiedrības interesēs – patērētāja maksātspējas izvērtēšanas mērķis ir nodrošināt, lai ar patērētāju tiek slēgti tikai tādi kreditēšanas līgumi, kuros paredzētās saistības tas spētu izpildīt,» akcentē SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks. Šos un virkni citu auto nozarei aktuālu jautājumu jomas eksperti apspriedīs ikgadējā forumā Auto 2019, ko Dienas Bizness rīko sadarbībā ar UniCredit Leasing, Circle-K un Latvijas Auto asociāciju.

Mobilitāte ir svarīga ikvienam uzņēmumam, lai tiktos ar sadarbības partneriem un klientiem. Tiesa, lielu daļu jautājumus aizvadīto pāris gadu laikā esam iemācījušies risināt attālināti, tomēr būtiskākos jautājumus joprojām risinām klātienē.

Tie ir gadījumi, kad ir nepieciešams sajust sarunu partnera ķermeņa valodu un redzēt acu skatienu. Tieši šie, it kā sīkumi, var izšķirt potenciālā darījuma likteni ar izrietošajām sekām. Mobilitātes nodrošināšanai biznesa vajadzībām, ja par tādu vien neuzskatām pārvietošanos ar sabiedrisko transportu vai velosipēdiem un elektroskūteriem, ir nepieciešama automašīna. To biznesa un privātajām vajadzībām var nodrošināt pat vairākos veidos, bet katram risinājumam ir savas nianses. Aplūkosim šīs iespējas.

Auto iegāde par uzņēmuma pašu līdzekļiem

Kā plusus automašīnas iegādei uzņēmuma vajadzībām varam minēt to, ka ar automašīnu, kas ir uzņēmuma īpašumā, iespējams darīt visu, ko vēlamies. Otrkārt, tas ir aktīvs bilancē. No otras puses, uzņēmums ir atbildīgs par automašīnas apkopi un remontu. Tas ir ieguldījums, kas saista kapitālu. Uzņēmuma auto parks paliek mazāk pielāgojams, jo pirktas automašīnas uz dažu dienu vai nedēļu periodu nav iespējams samainīt. Jebkurai automašīnai pēc tās nonākšanas apritē atšķirībā, piemēram, no būvēm strauji samazinās vērtība. Iegādājoties automašīnu, jāņem vērā neparedzētas izmaksas, piemēram, apkopes un remonta izdevumiem, kas ir mainīga vērtība, īpaši inflācijas apstākļos. Pēc zināma kalpošanas perioda uzņēmumam jāuzņemas rūpes par automašīnas pārdošanu.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Uzņēmumu attieksme pret sava transportlīdzekļu parka pārvaldību mainās. Uzņēmumi arvien vairāk fokusējas uz savu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un lielāko daļu savu operatīvo darbību, tostarp autoparka pārvaldību, nodod ārējiem partneriem. Šīs izmaiņas īpaši veicinājusi ekonomiskā nestabilitāte, kas ir padarījusi automašīnu abonēšanu par vēl pievilcīgāku iespēju uzņēmumiem.

Pēdējo 4 gadu globālie notikumi – pandēmijas, karš, ražošanas ķēdes traucējumi, inflācija un EURIBOR kāpums – ir mainījuši veidu, kā daudzi no mums pieiet ne tikai savai ikdienai, bet arī uzņēmuma attīstībai. Viena no svarīgākajām mācībām, ko esam spējuši paņemt no šī perioda, ir tas, ka izdzīvo tikai tie, kuri spēj ātri pielāgoties situācijai un pieņemt savlaicīgus lēmumus.

Mainīgā ekonomiskā vide un patērētāju paradumi ir izraisījuši strauju abonēšanas biznesa modeļa attīstīšanos, ko var redzēt tādos tehnoloģiju un straumēšanas gigantos kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon. Patērētāji arvien vairāk pievēršas preču un pakalpojumu abonēšanai, jo tie piedāvā brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses.