Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots, palielinājās par 422 tūkstošiem latu jeb 4,3% un marta beigās sasniedza 10,3 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 1. ceturksnī saglabājās augsts un marta beigās bija 19,9% (decembra beigās – 20,1%), gandrīz divreiz pārsniedzot minimālā kapitāla pietiekamības prasību 10%.

Šajā periodā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 103 tūkstošus latu jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 92 tūkstošus latu. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 23 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 110,5 tūkstošus latu, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 7,6 tūkstošus latu.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 253 tūkstošus eiro jeb par 38% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 183 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Peļņas pieaugumu nodrošināja gan augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 3,6%), gan arī izdevumu sarukums nedrošu kredītu uzkrājumiem (par 39,4%). Savukārt procentu izdevumi par piesaistītajiem līdzekļiem joprojām zemo procentu likmju ietekmē turpināja sarukt (par 5,8%). Pārskata periodā ar peļņu strādāja 17 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 285 tūkstošus eiro, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 32 tūkstošus eiro.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (64%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi - administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, jūnija beigās veidoja attiecīgi 39,7%, 36,1% un 17% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

2011. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 130 tūkst. latu jeb par 10,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 146 tūkst. latu. Gūtās peļņas apmēru negatīvi ietekmēja gada laikā par 32,6% augušie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2011. gada 4. ceturkšņa beigās.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2011. gada 4. ceturksnī saglabājās augsts un decembra beigās bija 20,1% (septembra beigās – 20,5%, noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2011. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (67,4%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi, t.i., administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, decembra beigās veidoja attiecīgi 37,3%, 34% un 21,3% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Šā gada deviņos mēnešos krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnījušas 206 tūkstošus latu jeb par 7,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 192 tūkstošus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Pārskata periodā ar peļņu strādāja 19 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 260,3 tūkstošus latu, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 54 tūkstošus latu.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja palielināties, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,7% jeb 609 tūkstošiem latu. Tādējādi izsniegto kredītu atlikums septembra beigās sasniedza 11,3 miljonus latu.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Septembra beigās 64,5% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 30,1% – kā uzraugāmie un 5,4% bija zemstandarta, šaubīgo un zaudēto kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi – 65,5%; 28,9% un 5,6%). Izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs nedrošiem parādiem septembra beigās veidoja 7% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (jūnija beigās – 7,2%).

Patlaban Valsts Kontroles (VK) vadītāja Ingūna Sudraba, kuru amatā pēc zvēresta nodošanas nomainīs viņas pēctece Elita Krūmiņa, neredz sevi esošajos politiskajos spēkos, savukārt par iesaistīšanos jaunā politiskā spēkā atbild izvairīgi, šādu iespēju pilnībā neizslēdzot.

«Esmu tāds cilvēks, kas var darīt lietas tikai saskaņā ar savu sirdsapziņu," raksturojot savu nākamo nodarbošanos,» saka Sudraba, skaidrojot, ka turpmākās darbas gaitas pagaidām viņai nav skaidras.

Iepriekš Latvijas plašsaziņas līdzekļos vairākkārt izskanējusi dažāda informācija par iespējamību, ka līdzšinējā valsts kontroliere I. Sudraba vaerētu iesaistīties kādos politiskajos spēkos.

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa 2016. gadā sasniedza 105 milj. eiro (pretstatā iepriekšējā gada zaudējumiem 0.9 milj. eiro), t.sk. nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 103 milj. eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā nopelnīja 1.8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2016. gadā apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (+0,2%) un bija 532 miljoni eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas - 168 milj. eiro un sasniedza 32% no kopējām parakstītajām prēmijām, jeb 45% no Latvijā parakstītajām prēmijām).

2016. gadā valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm nodrošināja noturīgu izaugsmi dzīvības apdrošināšanā parakstītajās prēmijās, tādējādi kļūstot par pašu nozīmīgāko apdrošināšanas veidu (parakstītās bruto prēmijas pieauga par 7.4 milj. eiro un sasniedza 18% no kopējā apdrošināšanas tirgus). Savukārt straujākais kāpums parakstītajās prēmijās bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (par 14 milj. eiro un sasniedza ~17% no kopējā apdrošināšanas tirgus).

Jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc aizdevumiem, liecina eirozonas banku veiktās kreditēšanas 2015. gada septembra apsekojums Latvijas bankās.

Kredītiestādes, kas atviegloja kredītu standartus un nosacījumus, novēroja arī lielāku pieprasījuma kāpumu pēc aizdevumiem. Turpretī kredītiestādes, kas nemainīja kredītu standartus vai nosacījumus, arī nenovēroja un nesagaidīja pieprasījuma pārmaiņas.

Nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc aizdevumiem un kredītlīnijām 2015. gada 3. ceturksnī turpināja augt pusē no aptaujātajām kredītiestādēm: vienas kredītiestādes sniegtā atbilde norādīja uz lielo nefinanšu sabiedrību pieprasījuma kāpumu pēc ilgtermiņa aizdevumiem un otras – uz mazo un vidējo nefinanšu sabiedrību pieprasījuma pieaugumu pēc īstermiņa aizdevumiem.

Novērotais nefinanšu sabiedrību pieprasījuma kāpums pēc aizdevumiem 2015. gada 3. ceturksnī bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, informē Latvijas Banka.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums 2014. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 0,5% un decembra beigās sasniedza 16,2 miljonus eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums saglabāja izaugsmi par 1,9% jeb par 301 tūkstoti eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija liecina, ka 2014. gadā Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augsts, decembra beigās tas bija 20,6% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2014. gada 4. ceturkšņa laikā krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par nepilnu procentu, jeb par 200 tūkstošiem eiro un decembra beigās bija 22,7 miljoni eiro.

Lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots ir biedru noguldījumi – to atlikums pārskata ceturkšņa laikā pieauga (par 162 tūkstošiem eiro jeb 1%), turklāt kopš 2014. gada sākuma tas audzis par 8,1% jeb par 1,2 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 16,5 miljonus eiro.

Pērnā gada laikā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 160 tūkstošus latu jeb par gandrīz 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 130 tūkstošus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati, pērn ar peļņu strādāja 22 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 216 tūkstošus latu, savukārt pārējo 11 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 56 tūkstošus latu.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada 4. ceturksnī saglabājās augsts un decembra beigās bija 20,1% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (70,1%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi, t.i., administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, decembra beigās veidoja attiecīgi 38,5%, 32,9% un 19,8% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Sorosa fonds Latvija (SFL) noraida viņu saistīšanu ar it kā notikušu naudas piedāvāšanu studentu līderim, lai viņš pēc prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanas rosināšanu organizētu protesta akcijas, šodien žurnālistiem sacīja SFL izpilddirektors Andris Aukmanis.

Laikraksts Neatkarīgā šodien vēstīja, ka Latvijas Studentu apvienības vadītājam Edvardam Ratniekam kāds vārdā neminēts, bet pazīstams cilvēks esot zvanījis 27.maija vakarā un informējis, ka prezidents plāno rosināt Saeimas atlaišanu. Ratnieks esot mudināts taisīt protestus ar mērķi «padzīt lielos oligarhus». Cilvēks, kurš esot teicis, ka ir saistīts ar Sorosa fondu, esot solījis lielus labumus gan studentu līderim, gan masu akciju dalībniekiem. Pēdējiem esot solīta Sorosa apmaksāta bezmaksas ēdināšana un dzirdināšana.

Vēlāk jau pēc Saeimas atlaišanas viņam esot bijusi saruna klātienē ar pirmā zvanītāja paziņu - Jāni no Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA). Saruna esot notikusi par gaidāmajiem notikumiem politikā, kā arī Jānis esot izteicies, ka «apvienība» (iespējams, domāta studentu apvienība) «naudiņu» var dabūt, «cik tev vajag», no Sorosa vai Berezovska.

Pagājušajā gadā EY veiktais uzņēmumu vadītāju pētījums atklāja, ka 82% uzņēmumu līderu atzīst, ka tirgus situācijas pārmaiņas un satricinājumi notiek arvien biežāk un tiem ir lielāka ietekme. Šo satricinājumu rezultātā, lai tiktu līdzi pārmaiņu tempam, uzņēmumi biežāk īsteno dažādus transformācijas projektus un iniciatīvas – gan pasaulē, gan pie mums Latvijā un Baltijā.

Taču bieži iecerētās pārmaiņas nesasniedz savus mērķus. Mūsu dati liecina, ka 85% biznesa vadītāju pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši iesaistīti vismaz divos būtisku pārmaiņu procesos un divas trešdaļas (67%) atzīst, ka vismaz viena no šīm biznesa transformācijām ir devusi sliktāku rezultātu kā bija iecerēts.

Lai pētītu biznesa pārmaiņu centienu izdošanās faktorus, EY kopā ar Oxford Saïd Business School veica plašu vadības un darbinieku pētījumu, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus respondentu 23 pasaules valstīs – gan vadītājus, gan darbiniekus. Pētījums atklāja, ka biznesa transformāciju veiksmi lielā mērā nosaka emocionāli, cilvēciski faktori.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2016. gada trīs ceturkšņos pieauga par 5,8%, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu un sasniedza 419 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tajā skaitā, ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas pieauga par 6,8%, to tirgus daļai saglabājoties 28% kopējās parakstītajās prēmijās. Šā gada trijos ceturkšņos dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apmērs, pēc krituma pirmajā pusgadā, atgriezās izaugsmē (+2,6%), ko nodrošināja valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm.

Nozīmīgākie apdrošināšanas veidi aizvien bija - sauszemes transporta apdrošināšana sasniedzot 17% kopējās bruto parakstītajās prēmijās, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - 16%, īpašuma apdrošināšana - 16%, veselības apdrošināšana - 15% un dzīvības apdrošināšanas produkti - 14%.

Pagājušā gada 4. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu atlikums palielinājās par 3,1% jeb 456,7 tūkstošiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Savukārt kopš 2013. gada sākuma tas audzis par 8% jeb par 1,1 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 15,3 miljonus eiro.

2013. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 354 tūkstošus eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā 2012. gadā, kad peļņa sasniedza 227,6 tūkstošus eiro. 2013. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība, un to tirgus daļa kopējos krājaizdevu sabiedrību aktīvos bija 95,4%.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2013. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 1,4% un decembra beigās bija 15,9 miljoni eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums ir ievērojami pieaudzis - par 8,7% jeb 1,3 miljoniem eiro.

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja. Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

«Vārdu virknējums «korporatīvā sociālā atbildība» man pašai diez ko nepatīk, jo tas izklausās pēc ļauno uzņēmumu piespiedu nodevām, lai slēptu savus nelāgos darbus,» prāto Inese Apse-Apsīte, zīmolu ligzdas MATKA zīmolvede. Taču dziļākajā būtībā tas nozīmē ko ļoti cilvēcīgu – es ar saviem darbiem pelnu pats un dodu pievienoto vērtību (lieku justies labākam, gudrākam utt.) savam klientam un sabiedrībai kopumā. «Patiesībā tas ir pamatu pamats un par t.s. buzz word kļuvis tikai mūsu lielās atsvešinātības dēļ no emocionāliem un garīgiem jautājumiem biznesā,» viņa spriež.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.