American International Group (AIG) akciju cenas pirmdien pieauga par 22 % pēc tam, kad ASV Valsts budžeta kontroles pārvalde paziņoja, ka ir stabilizējusies situācija AIG, kas saņēmusi finansiālu atbalstu no valsts puses, raksta rynok.biz.

Tajā pašā laikā vēl neesot skaidrs, vai finanšu gigants jebkad spēs veikt veiksmīgu restrukturizāciju un atdot valstij ieguldīto naudu. Tas būšot atkarīgs no tālākās situācijas finanšu sektorā.

AIG krīzes laikā no valsts saņēmusi 182 miljardus dolāru un kompānijai būs grūti apkalpot šo parādu, nerunājot par tā atdošanu, uzskata eksperti.

Pirmais maksājums, kas AIG jāatdod valstij ir paredzēts novembrī un tam jābūt apmēram 1 miljardam dolāru, taču AIG šādas naudas nav.

Tomēr par stabilizāciju uzņēmumā liecina fakts, ka tas strādā labāk, nekā tika noteikta minimālā robeža un šī gada otrajā ceturksnī AIG strādāja ar 1.3 miljardu dolāru peļņu.

Apdrošināšanas giganta American International Group (AIG) zaudējumi 2009. gada pirmajā ceturksnī ir 4.35 miljardi dolāru, savukārt pērn attiecīgajā periodā AIG zaudējumi bijuši 7.81 miljardi dolāru, ziņo rian.ru.

AIG zaudējumi, rēķinot uz vienu uzņēmuma akciju pirmajā ceturksnī fiksēti 1.98 dolāru līmenī. Pērn attiecīgajā periodā zaudējumi bijuši 3.09 dolāri.

AIG ir ASV vadošā apdrošināšanas kompānija, kuru no bankrota glābj tikai valsts finansiālais atbalsts. Pērn AIG no ASV administrācijas saņēma trīs aizdevumus kopumā 173 miljardu dolāru apjomā, tādējādi AIG faktiski nokļuva valsts kontrolē.

FIB, turot aizdomās Lehman Brothers, Fannie Mae, Freddie Mac un AIG, veic izmeklēšanu.

Par to raksta Lenta.ru. Izmeklēšana tikko sākusies un tiks pārbaudīta gan uzņēmumu darbība kopumā, gan atsevišķi vadītāji.

FIB būs jānoskaidro, vai finanšu kompāniju vadība nav nodarbojusies ar melīgas informācijas izplatīšanu par situāciju kompānijās. Lehman Brothers, Fannie Mae, Freddie Mac un AIG preses dienesti komentārus vēl nav snieguši.

Kā ziņo CNN, šī izmeklēšana ir tikai daļa no apjomīgas FIB izmeklēšanas, kas skar 26 uzņēmumus. Jau ziņots, ka investīciju bankas Lehman Brothers bankrota iestāšanās 2008. gada septembrī, hipotekāro aģentūru Fannie Mae un Freddie Mac pāreja ASV valdības kontrolē, kā arī apdrošināšanas uzņēmuma AIG nacionalizācija tiek uzskatīta par ASV finanšu krīzes galvenajiem iemesliem, kura atbalsis izskanēja pa visu pasauli.

ASV apdrošinātāja AIG vadītāji piekrituši kompānijai atgriezt 50 miljonus ASV dolāru, kas iepriekš tiem tika izmaksāti bonusos un piemaksās, ziņo AFP.

Šādam solim piekrituši 15 no 20 AIG vadošajiem darbiniekiem.

Kopumā šomēnes AIG bonusos saviem vadītājiem izmaksāja 165 miljonus ASV dolāru.

Db.lv jau vēstīja, ka Ņujorkas štata ģenerālprokurors Endrjū Kuomo (Andrew Cuomo) rēķinās, ka izdosies atgūt aptuveni pusi jeb 80 miljonus ASV dolāru no ASV apdrošināšanas koncerna AIG vadībai un darbiniekiem izmaksātajiem bonusiem.

ASV valdība AIG jau divreiz piešķīrusi atbalstu, un 2. martā nolemts kompānijai aizdot vēl 30 miljardus ASV dolāru.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Administratīvā rajona tiesa trešdien apmierinājusi bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču Sarmītes Bīviņas un Birutas Kreiles prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 1 015 549 eiro lielas kompensācijas izmaksu saistībā ar ēkas nacionalizāciju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietā bija strīds par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Tiesa atzina, ka namīpašuma kompensācijas vērtība pārrēķināma pašreizējās cenās kā vērtības noteikšanas brīdi paredzot Ministru kabineta rīkojuma par kompensācijas izmaksu pieņemšanas brīdi, proti 2017.gada 9.augustu, nevis 1995.gada 4.novembri.

Spriedumā secināts, ka 1995.gada 4.novembris kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas atskaites punkts nav pamatots, jo tad vēl nebija zināms konkrēts valsts nozīmes kultūras objekta Rīgas cirks sastāvs, kā arī tajā laikā vēl netika lemts par kompensācijas izmaksāšanu.

Līdz ar to kompensācijas vērtība pārrēķināma, ņemot vērā zelta cenu un ASV dolāra kursu 2017.gadā, nevis 1995.gadā, skaidroja tiesā.

Ņujorkas štata ģenerālprokurors Endrjū Kuomo (Andrew Cuomo) rēķinās, ka izdosies atgūt aptuveni pusi jeb 80 miljonus ASV dolāru no ASV apdrošināšanas koncerna AIG vadībai un darbiniekiem izmaksātajiem bonusiem.

Tas šobrīd ir viens no lielākajiem skandāliem ASV, kam pievērsta milzu uzmanība, jo AIG vadība sev un vadošajiem darbiniekiem 2008. gada beigās izmaksāja bonusus un piemaksas 165 miljonu ASV dolāru apmērā, lai arī kompānija bija tuvu bankrotam, un to izglāba vien valsts iejaukšanās un miljardiem dolāru liela palīdzības programma (AIG saņēma 170 miljardu ASV dolāru palīdzību kredītu garantiju veidā), ziņo Reuters.

Pārstāvju palāta Kongresā jau pieņēmusi jaunu likumu, kas paredz, ka visas darbinieku prēmijas un piemaksas, kas saņemtas no ASV valdības palīdzību saņēmušajām kompānijām (palīdzības lielumam jābūt lielākam nekā 5 miljardiem ASV dolāru) ir apliekami ar 90% nodokli. Tādējādi tiek cerēts, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies nākotnē vai citās kompānijās.

Gada sākums ierasti ir laiks, lai atskatītos uz iepriekšēja gada spilgtākajiem notikumiem un pamēģinātu izdarīt secinājumus nākotnei. Kaut arī pasaules ekonomiskās krīzes dziļākais punkts bija 2009. gadā, arī pagājušajā gadā netrūka interesantu notikumu uzņēmumu restrukturizāciju un darbības atjaunošanas laukā gan ārzemēs, gan Latvijā. Šajā blogā centos aprakstīt (protams, visnotaļ subjektīvu) spilgtāko notikumu apkopojumu šajā jomā.

2010. gada janvārī notika neiedomājamais, bet sen gaidītais: Japānas lielākā aviosabiedrība Japan Airlines (JAL) pieteica savu maksātnespēju. Bankrots Japānas biznesa vidē tiek uzlūkots sakāpināti emocionāli , it īpaši, ja runā par nacionālo aviopārvadātāju. Tomēr zaudējumi 100 miljardu jenu apmērā vienā ceturksnī (apmēram 1.2 miljardi ASV dolāru) bija pārāk daudz. Decembrī tiesa apstiprināja restrukturizācijas plānu, kurš paredz samazināt darbinieku skaitu par trešdaļu, norakstīt parādus 520 miljardu jenu apjomā ($ 6.3 miljardi) un saņemt 350 miljardu ($4.2 miljardi) lielu valsts ieguldījumu kapitālā. Vai ar to būs gana? Gaisa pārvadājumu industrija ir mūžīgajā restrukturizācijā. Liels fiksēto izmaksu īpatsvars (kas stimulē par katru cenu aizpildīt tukšas vietas), «rumbas un spieķu» (hub and spoke) sistēma, kas ir domāta aviolīniju, nevis pasažieru ērtībām, «nacionālo pārvadātāju» uzturēšana - visa «vērtības iznicināšanas» nozares struktūra garantē darbu restrukturizācijas speciālistiem gadiem uz priekšu.

Lielbritānijas apdrošināšanas kompānija Prudential atsaukusi piedāvājumu iegādāties ASV apdrošināšanas kompānijas AIG Āzijas struktūrvienību AIA, ziņo Market Watch.

Prudential norāda, ka galvenais iemesls piedāvājuma atsaukšanai ir tas, ka AIG nolēma nesamazināt pārdošanas cenu Āzijas struktūrvienībai.

Prudential iepriekš norādīja, ka ir gatava iegādāties AIA, ja tās cena no 35,5 miljardiem ASV dolāru tiktu samazināta līdz 30 miljardiem ASV dolāru.

«Diemžēl vienošanās nav panākta, tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu akcionāru interesēs nav nepieciešams turpināt pārrunas ar AIG. Tāpēc mēs atsaucam savu piedāvājumu,» norāda Prudential vadītājs Hārvijs Makgrets (Harvey McGrath).

Līgums paredz, ka Lielbritānijas kompānijai par lēmumu atsaukt AIA pirkšanu būs jāmaksā AIG 233 miljoni ASV dolāri.

Volstrītā viņi to sauc par 9/15, kas ir finanšu versija 9/11 (11.septembris, kas vēsturē iegājis ar teroristu uzbrukumiem ASV).

Pagājušā gada 15.septembris bija diena, kad sabruka leģendārā ceturtā lielākā ASV investīciju banka Lehman Brothers, šokējot globālo finanšu sistēmu. Joprojām tiek diskutēts par to, kādēļ tika pieļauta Lehman Brothers bojāeja - ASV atbildīgās iestādes atteicās to glābt. Lehman Brothers nodarbināja aptuveni 25 tūkstošus cilvēku visā pasaulē.

«ASV bankas Lehman Brothers bankrots, krītošā naftas cena un globālās ekonomikas lejupslīde padara situāciju krietni haotisku un katra jauna diena var nest vai nu necerēti veiksmīgu kāpumu vai arī dramatisku akciju cenu kritumu. Līdz ar to investori visā pasaulē šobrīd ar drebošām rokām tuvojas saviem datoru ekrāniem. Arī Latvijā, » pagājušā gada 15.septembrī situāciju raksturoja LHV analītiķe Zane Tiltanova.

„Jūs esat aizsargāts. Jūsu polise ir drošībā. Pārliecinieties, ka mūsu apdrošināšanas kompānijas joprojām ir spēcīgas un labi nodrošinātas”. Šāds paziņojums, rakstīts lieliem burtiem, rotā American International Group (AIG) interneta mājas lapu. AIG, kas joprojām pretendē uz pasaules lielākās apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu kompānijas statusu, 2008. gada 16. septembrī bija spiesta piekrist ASV Centrālās bankas aizdevumam 85 miljardu ASV dolāru vērtībā, pretim nododot 79.9% kompānijas akciju.

Aizvadītās sestdienas vakarā 51% Parex bankas akciju nonāca Latvijas valsts īpašumā. Nedaudz vēlāk man nācās atbildēt uz dažu savu radu un draugu uzdotajiem jautājumiem, kā rīkoties ar banku kontos esošajiem finanšu līdzekļiem un kas notiks ar Latvijas finanšu sistēmu? Tas taču ir tik ļoti cilvēcīgi noskaidrot savu tuvāko viedokli par tobrīd svarīgu jautājumu. Daļa no jautātājiem bija vēl līdz vakardienai otrās lielākās Latvijas komercbankas klienti un tobrīd meklēja atbildes uz „savas bankas radītajiem jautājumiem”.

Saprotams, ka pirmā vieta kur meklēt atbildes bija bankas interneta mājas lapa, jo tas ir visātrākais veids kā mūsdienu modernajā laikmetā nodot ziņu saviem klientiem. Minētās bankas interneta mājas lapā varēja noklausīties Māra Oltes stāstījumu, uzzināt par uzkrājumu iespējām, termiņ depozītiem, norēķinu karšu speciālo piedāvājumu un dažādiem aizdevumiem. Tā it kā bankas dzīvē nekas nebūtu mainījies. Jaunumu sadaļā maziem burtiņiem, starp pārējiem bankas jaunumiem, bija redzams virsraksts „Parex banka pieņem lēmumu izmantot valsts atbalsta programmu”. Un ne vārda par to kā rīkoties, kam prasīt, uz ko paļauties… .

No amata atkāpies savulaik pasaules lielākā apdrošināšanas uzņēmuma AIG «īslaicīgais» šefs Eduards Lidijs (Edward Liddy).

E. Lidijs pērnā gada septembrī kļuva par AIG vadītāju, lai veiktu uzņēmuma reorganizāciju un sanāciju, pēc tam kad tas paziņoja par milzu zaudējumiem, ziņo ftd.de. Viņa aiziešana tiek uzskatīta par vēl vienu soli, lai stabilizētu valsts kontrolē nonākušo apdrošināšanas milzi. Līdz šim AIG glābšanā ir ieguldīti 180 miljardi ASV dolāru valsts naudas, un šobrīd 80% kompānijas akciju jau pieder valstij.

Kopumā AIG pērn strādāja ar 100 miljardu dolāru zaudējumiem, un tikai ASV valdības finansiālā palīdzība izglāba šo kompāniju no bankrota. E. Lidijs pagaidām vēl turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kamēr tiks atrasts aizvietotājs.

Amerikāņu apdrošināšanas kompānija AIG, ko smagi skāra finanšu krīze, nolēmusi pārdod savu biznesu, kas nodarbojas ar Honkongas Bridge Partners LP aktīvu pārvaldību par pusmiljardu dolāru, raksta Vedomosti.

Pēc šī darījuma noslēgšanas AIG uzreiz saņems 300 milj. dolāru, bet pārējo, vadoties no biznesa attīstības. AIG pārdod aktīvus, lai sektu valsts aizdevumu un investīciju izmaksas. Db.lv vai rakstīja, ka kompānija, kas pērn strādāja ar vairāk nekā 5 miljardu dolāru lieliem zaudējumiem, saņēma ASV valsts palīdzību 170 miljardu dolāru apmērā. Šī gada otrais ceturksnis beidzot kompānijai atkal nesis peļņu 1.82 miljardu dolāru apjomā.

AIG biznesa darbība norit 32 pasaules valstīs, uzņēmums operē ar 88.7 miljardu dolāru lielu valsts un privāto klientu kapitālu.

American International Group Inc. solījusi, ka jebkuru summu, ko tā iegūs no bijušā vadītāja Hanka Grīnberga firmas Starr International Co., tā atmaksās ASV valdībai, ziņo Bloomberg.

Tiesas process starp divām firmām sāksies 15.jūnijā Ņujorkā. Starr iesūdzēja AIG 2005.gadā par to, ka apdrošinātājs atteicās atdot datorus, biznesa ierakstus un mākslas darbus. Savukārt AIG apgalvo, ka H. Grīnbergs 2005.gadā pameta kompāniju ar 290 miljoniem AIG akciju, kas piederēja Starr.

AIG, kas kā palīdzību no valdības saņēmusi 182.5 miljardus ASV dolāru, iegūto naudu sola atmaksāt nodokļu maksātājiem.

Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei izmaksās 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA sacīja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums «Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm» , kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā «Par zemes reformu Latvijas pilsētās» Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Šodien, 30. jūnijā, Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim - viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1.34 privatizācijas sertifikātus, Db.lv informē Evita Urpena, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu, kas nosaka - ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām, Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Šoriez Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem - Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība.

Šis varenais ASV dzīvības apdrošinātājs no saviem pirmsākumiem ASV ilgus gadus bija apdrošinājis ASV karavīrus invaliditātes un citiem gadījumiem, Pasaules kara laikā Metlife bija lielākais privātais ASV kara aktivitāšu finansētājs, bet tagad nākas atzīt, ka Latvijā tas ir cietis neveiksmi. Iespējams, tas saistīts ar īpašuma formas maiņu – Metlife salīdzinoši nesen no savstarpējā apdrošinātāja kļuva par akciju sabiedrību, un sekojoši sākās arī Metlife stratēģijas maiņa. Nesen Metlife augstākā vadība par savu Raison d'être – eksistences galveno mērķi, pasludināja peļņas gūšanu un atdevi no kapitāla, kurai būtu jāsasniedz vismaz 12%, bet jāmērķē vismaz uz 14%. Zaudējumus nesošas operācijas nelielā valstī acīmredzami neiederējās šajā jaunajā globālā uzņēmuma darbības koncepcijā.

Apdrošināšanas koncerns MetLife no apdrošināšanas giganta American International Group (AIG) iegādājies kompāniju American Life Insurance Company (ALICO), informēja ALICO pārstāvji.

Darījuma summa ir aptuveni 15,5 miljardi ASV dolāru, tai skaitā 6,8 miljardi ASV dolāru skaidrā naudā, savukārt atlikusī daļa tiek nodota MetLife akcijās. Tomēr galīgās summas var mainīties atkarībā no līguma nosacījumiem.

No šī darījuma iegūtā skaidrā nauda tiks izmantota, lai mazinātu Ņujorkas Federālo rezervju bankas likvidācijas priekšroku Īpašam nolūkam dibinātajā sabiedrībā, kuru izveidojusi AIG un Ņujorkas Federālo rezervju banka, lai nodrošinātu interešu aizstāvību ALICO.

«ALICO pārdošana, kā arī pagājušās nedēļas darījums par AIA pārdošanu koncernam Prudential, veidos aptuveni 50,7 miljardu ASV dolāru lielus ieņēmumus. No tiem 31,5 miljardi ASV dolāru skaidrā naudā tiks novirzīti parāda atmaksai Ņujorkas Federālo rezervju bankai, savukārt akcijas aptuveni 19,2 miljardu ASV dolāru apjomā ir paredzētas parāda atmaksai ASV valdībai,» skaidro AIG Direktoru padomes priekšsēdētājs Hārvijs Golubs.

9. Saeimas deputātiem pērn dažādās kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 611 tūkst. Ls, liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli deputātiem, kas nedzīvo Rīgā, ir tiesības saņemt kompensācijas par dzīvokļa vai viesnīcas izdevumiem.

Deputātiem dažādās kompensācijās pērn izmaksāti 0.61 milj. LsGan Rīgā, gan reģionos dzīvojošajiem deputātiem ir tiesības katru mēnesi saņemt arī transporta izdevumu kompensācijas, kuru apmērs ir atkarīgs no tā, cik tālu no Rīgas dzīvo konkrētais deputāts.

Tāpat deputātiem tiek kompensēti sakaru izdevumi – kompensācijas apmērs ir 77 Ls mēnesī.

Deputāti saņem arī kompensācijas par reprezentācijas izdevumiem – katram deputātam reprezentācijas izdevumu segšanai paredzēti 135 Ls mēnesī.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Vai, izbeidzot līgumu ar preču izplatītāju, tam jāmaksā kompensācija pat, ja to neparedz izbeidzamais līgums? Šāds pirmsšķietami vienkāršais jautājums nebūt nav vienkāršs. Šo sarežģītību veido ne tikai ilglaicīgo attiecību pārtraukšanas emocionālais fons, kas, vismaz ētiskā līmenī, uzliek par pienākumu pateikties izplatītājam par tā pūliņiem preču izplatīšanā un to atpazīstamības veicināšanā, bet arī neiespējamība atrast šim gadījumam piemērojamo skaidrojumu Latvijas normatīvajos aktos vai, vismaz, nozīmīgā un plašu publicitāti pelnījušā tiesu spriedumā.

Latvijas normatīvajos aktos atrodamais regulējums, attiecībā uz preču izplatītāju tā mūsdienu izpausmē (proti, uzņēmumu, kas ir atbildīgs par konkrētas preces izplatīšanu, visbiežāk vairumtirdzniecības līmenī, konkrētā reģionā), un preču izplatīšanai piemērojamais vispārīgais regulējums nav liels palīgs kompensācijas par izplatīšanas līguma izbeigšanu jautājuma risināšanā. Tā, ja mēģinām atrast attiecīgu regulējumu, Civillikumā, tas runā tikai par piegādes līgumu, raksturojot to kā vienkāršu pirkuma-pārdevuma līguma veidu ar preču piegādes (loģistikas izpratnē) elementu. Savukārt minētā pirkuma-pārdevuma līguma koncepts atbilst vienreizēja darījuma raksturam, līdz ar to preces piegādātāja un preces izplatītāja attiecību ilgstošais un integrētais attiecību raksturs, un no tā izrietošās abu pušu tiesības un pienākumi, neatrod tiešu atspoguļojumu Civillikuma tekstā.

Turpmāk, valstij iepērkot militāra rakstura preces, būs jāpiemēro kompensācijas darījumu noteikumi – ārvalstīs ražotu militāras nozīmes preču piegādātājam būs jānoslēdz kompensācijas darījumu līgums ar Latvijas valsti.

To paredz, 30.septembrī, Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Ekonomikas ministrijas sagatavotie noteikumi par kompensācijas darījumu piemērošanu iepirkumos valsts aizsardzības vajadzībām.

Tādējādi, atbilstoši kompensācijas darījumu līgumam un katra militāro preču piegādātāja darbības specifikai, tam Latvijas ekonomikā būs jāiegulda finanšu līdzekļi, kuru apjoms būs atkarīgs no militārā iepirkuma lieluma un ieguldījumu veida.

Ja piegādes līguma summa pārsniedz 2 milj. Ls, noteikumi paredz, ka, kompensācijas darījuma ietvaros piegādātājs piekrīt kompensēt pircējas valsts ekonomikai pirkuma vērtību, nodrošinot vietējo uzņēmumu iesaisti ražošanā, iepērkot vietējo uzņēmumu produkciju, veicot investīcijas valsts ekonomikā vai kādā citā veidā nodrošinot līdzekļu atgriešanu pircējas valsts ekonomikā.