Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu ciest dažu veco Eiropas Savienības dalībvalstu saglabāto ierobežojumu darbaspēka kustībai dēļ, uzskata labklājības ministre Iveta Purne.
"Lai arī Latvijas iedzīvotāji pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir samērā plaši izmantojuši iespējas strādāt citās ES dalībvalstīs, nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pilnīgi visu ES valstu darba tirgiem, jo brīva darbaspēka kustība ir bijis viens no ES dibināšanas pamatelementiem. Tāpēc ceru, ka nākotnē šis ierobežojums tiks atcelts arī tajās dalībvalstīs, kuras šobrīd ir noteikušas ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai," uzskata I.Purne.
Šo Latvijas nostāju atbalstījuši vēl seši jauno ES dalībvalstu atbildīgie ministri, kas stiprina savu pozīciju, piesaucot līdzīgo Eiropas Komisijas atzinumu par darba tirgu ES. Par sociālo politiku atbildīgie ministri aicināja nodrošināt brīvu darbaspēka kustību visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, pirms EK pieņem lēmumus par atvieglojumiem darbaspēkam no trešajām valstīm.
EK ziņojumā secināts, ka darbaspēks no jaunajām ES dalībvalstīm ir devis lielu ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē, nodrošinot darba tirgus vajadzībām atbilstošu darbaspēku. Brīvas darbaspēka kustības ietvaros nav radītas būtiskas problēmas vietējiem darbiniekiem attiecībā uz darba algu un bezdarba līmeni. Tāpat lielāka ietekme uz darbaspēka migrācijas plūsmām ir darbaspēka pieprasījumam, nevis dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem. Tā, piemēram, Zviedrijā un Somijā tika noteikta brīva pieeja darba tirgum, taču darbinieku pieplūdums no jaunajām ES dalībvalstīm bija salīdzinoši neliels. Savukārt Vācijā un Austrijā joprojām pastāv ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai, bet ir liels darbaspēka pieplūdums.
Kopš ES paplašināšanās 2004.gadā dalībvalstīm ir tiesības noteikt ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai - maksimālais periods var būt 7 gadi. Pārejas periods tiek iedalīts 3 posmos: 2+3+2 gadi.
Dalībvalstis, kuras ierobežo brīvu darbaspēka kustību, var turpināt īstenot minētos pasākumus līdz 2011.gada 1.maijam. Ja dalībvalsts vēlas pagarināt pārejas posmu no pieciem līdz septiņiem gadiem, tad tai līdz 2009.gada 30.aprīlim EK ir jāiesniedz ziņojums, kurā jābūt pierādījumiem par nopietniem darba tirgus līdzsvara traucējumiem vai to rašanās iespējām. Ja šāds ziņojums netiek iesniegts, pārejas posms automātiski tiek atcelts. Jebkurā gadījumā iespējamais septiņu gadu pārejas posms ir maksimāls, un tas nevar tikt pagarināts.
2004.gadā ES pievienojošos dalībvalstu pilsoņiem darba tirgus šobrīd ir atvērts Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Grieķijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Itālijā, Nīderlandē, Luksemburgā un Francijā. Ierobežojumus darbaspēka kustībai joprojām piemēro Beļģija, Austrija, Dānija un Vācija