Zviedrijas centrālā banka neuzskata, ka valsts ir «mājokļu burbuļa» vidū, savā ziņojumā norādot, ka strauji augošās mājokļu cenas ir saistītas ar dabiskām norisēm tirgū, vēsta thelocal.se.

Pēdējos gados mājokļu cenas Zviedrijā ir strauji augušas, un pastāv bažas, ka «burbulis» gatavojas pārsprāgt.

Taču ziņojumā Riksbank straujo pieaugumu skaidro ar dabisku attīstību.

«Zviedrijas mājsaimniecību ienākumu pieaugums ir bijis labs, procentu likmes ir samazinājušās un īpašumu piedāvājums nav daudz audzis,» raksta Riksbank.

Tomēr, kā norāda medijs, nekas neliecina, ka tirgus sabremzēsies, un finanšu ministrs Anders Borgs paudis bažas saistībā ar Zviedrijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus attīstību.

«Mājokļu tirgus, šķiet, ir iegājis stabilākā stadijā, bet mums jāvēro, kas notiks tuvākajā nākotnē,» sacījis ministrs.

Zviedrijas centrālā banka izskata iespēju radīt savu digitālo valūtu, vēsta thelocal.se.

Ja patiešām «dzims» e-krona, Riksbank kļūs par pirmo centrālo banku pasaulē ar savu digitālo valūtu. «Jo mazāk Zviedrijā dzīvojošie izmanto banknotes un monētas, jo skaidrāks kļūst tas, ka Riksbank jāizpēta, vai būtu nepieciešams emitēt elektronisko naudu kā papildinājumu tai naudai, kas ir patlaban,» skaidro Zviedrijas centrālā banka.

Skaidra nauda Zviedrijā piedzīvo lēnu nāvi. Banknošu un monētu skaits apgrozībā kopš 2009. gada samazinājies par 40 procentiem. Zviedri ir vieni no pasaulē aktīvākajiem maksājumu karšu lietotājiem.

Otrdien Zviedrijas centrālā banka Riksbank palielināja bāzes likmi, tomēr tās pārstāvji norāda, ka tālākas paaugstināšanas plāni jāatliek lēnās globālās atveseļošanās dēļ, liecina bankas paziņojums.

Likme kopš jūlija paaugstināta jau trešo reizi – šoreiz par ceturdaļu no procentpunkta līdz 1%. Tirgus dalībnieki jau iepriekš prognozēja, ka Riksbank likmi palielinās.

Riksbank pārstāvji norāda, ka Zviedrijas ekonomika pieaug strauji, tomēr ekonomikas atvseļošanās temps ASV un Eiropā saglabājas neskaidrs.

Pagaidām inflācijas spiediens Zviedrijā ir zems, tomēr ir sagaidāms, ka tas pieaugs, pieaugot ekonomikas aktivitātei. Lai stabilizētu inflāciju tuvu bankas noteiktajiem 2%, nepieciešams pakāpeniski celt bāzes likmi. Taču, ņemot vērā vājo ekonomikas attīstību ārvalstīs, likmi nevajadzētu celt tik strauji, kā iepriekš plānots.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien atkal paaugstinājusi bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem, ziņo thelocal.se.

Līdz ar to likme sasniegusi 1,25 procentus.

«Zviedrijas ekonomika aug rekordlielā ātrumā. Starptautiskā atlabšana turpinās, lai gan bažas par valstu finansēm Eiropā ir pieaugušas. Inflācijas spiediens Zviedrijā joprojām ir zems, bet sagaidāms, ka pieaugs, ekonomiskajai aktivitātei nostiprinoties,» paziņojumā norādījusi Riksbank.

Kā atzīmē thelocal.se, likme tagad ir atgriezusies līdz līmenim, kāds nav bijis kopš 2009.gada februāra, kad Riksbank samazināja likmes no 2 procentiem uz 1 procentu.

Analītiķi šādu Riksbank lēmumu bija prognozējuši jau iepriekš.

Zviedrijas centrālās bankas Riksbank rīcībā esošie dati liecina, ka pēc pieciem gadiem Zviedrijas iedzīvotāji tikpat kā vairs nelietos skaidru naudu, vēsta Zviedrijas Radio.

Pagājušajā gadā Zviedrijas centrālā banka emitēja jaunas banknotes, lai nomainītu vecās kronas, tomēr aprēķini liecina, ka arī tās tuvāko piecu gadu laikā vairs varētu netikt izmantotas.

Zviedrija ir ieguvusi slavu kā bezskaidras naudas valsts, un maksājumi skaidrā naudā šobrīd aizņem ne vairāk kā 2% no visu Zviedrijā veikto maksājumu vērtības, liecina "Riksbank" informācija.

Zviedrijas radio piektdien ziņo, ka šādu maksājumu īpatsvars nākamo piecu gadu laikā samazināsies līdz 0,5%.

Tomēr Riksbank eksperti uzskata, ka tas varētu nenotikt tik ātri.

«Apmēram 20% maksājumu tirdzniecībā joprojām tiek veikti skaidrā naudā. (..) Mēs domājam, ka skaidrā nauda būs apgrozībā līdz 30.gadiem,» ziņu aģentūrai TT paziņoja bankas preses pārstāvis Fredriks Vange.

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Zviedrijas centrālā banka nolēmusi nemainīt bāzes procentu likmi, liecina Riksbank paziņojums.

Likme patlaban ir 1,5% apmērā, un lēmumu to atstāt nemainīgu bankas pārstāvji skaidro ar vēlmi veicināt ekonomisko aktivitāti un nodrošināt inflāciju aptuveni 2% līmenī.

Tiek prognozēts, ka likme netiks mainīta vēl nedaudz vairāk kā gadu, tomēr, kad pieaugs inflācijas spiediens, likmi nāksies pakāpeniski paaugstināt.

Riksbank pārstāvji norāda, ka šogad Zviedrijas ekonomika ir piedzīvojusi daudz spēcīgāku izaugsmi nekā gaidīts. Gada sākumā audzis gan mājsaimniecību patēriņš, gan uzņēmumu investīcijas, savukārt bezdarba līmenis ir zemāks nekā prognozēts.

Bankas pārstāvji arī uzsver, ka pastāv neskaidrība par tālāko ekonomikas attīstību , jo situācija eirozonā ir apvīta problēmām un var pasliktināties, kas nākotnē var negatīvi ietekmēt Zviedrijas ekonomiku. Tādā gadījumā likmi nāksies pazemināt.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank trešdien pieņēma lēmumu bāzes procentu likmi saglabāt nemainīgu un paplašināt obligāciju iegādes programmu.

Trešdien pieņemtais lēmums paredz, ka bāzes procentu likme Zviedrijā arī turpmāk veidos mīnus 0,5%.

Banka norāda, ka bāzes procentu likmes pakāpenisku palielināšanu paredzēts sākt vien 2018.gada sākumā.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē Riksbank veica februārī, kad tā tika samazināta no mīnus 0,35%

Tāpat Riksbank trešdien paziņoja, ka valdības obligāciju iegādes programmu paplašinās par papildu 30 miljardiem kronu (3,08 miljardiem eiro), lai tās kopējais apjoms 2017.gada pirmajā pusē sasniegtu 275 miljardus kronu.

Vienlaikus banka paaugstināja Zviedrijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam. Banka prognozē, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,4%, bet nākamgad - par 2,4%.

Zviedrijas Centrālā banka Riksbank atstājusi bāzes procentu likmi esošajā līmeni, norādot, ka ekonomikas atveseļošanās novērsīs deflācijas draudus, raksta Bloomberg.

Procentu likme saglabāta esošajā līmenī – 0,75%. Centrālā banka norāda, ka likme nākamā gada pirmajā ceturksnī varētu būt 0,73%, kas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 0,89%, savukārt 2016. gada beigās tā varētu būt 1,95%.

«Ekonomikas aktivitāte acīmredzami spēcinās, taču inflācija vēl kādu laiku saglabāsies zema,» norāda Riksbank, piebilstot, ka monetārā politika vēl jāsaglabā ekonomiku veicinoša, lai stimulētu inflāciju pieaugt līdz noteiktajam mērķim.

Riksbank samazināja likmi decembrī, lai novērstu deflāciju.

Kaut arī Zviedrijā patēriņa cenas gada griezumā gan janvārī, gan februārī ir sarukušas, patlaban ir signāli, ka ekonomika sāk augt, jo mazinās eksporta samazinājums. Zviedrijas Banka trešdien arī paaugstināja savu ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,7%, salīdzinot ar 1,5% pieaugumu pagājušajā gadā.

Trešdien Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pārsteidza tirgus dalībniekus, nemainot bāzes procentu likmi, kaut arī iepriekš to minēja starp pasākumiem, kas nepieciešami, lai paaugstinātu inflāciju tuvāk 2% mērķim, raksta MarketWatch.

Riksbank atstāja repo likmi mīnus 0,25% apmērā. The Wall Street Journal aptaujātie analītiķi prognozēja, ka likme tiks samazināta līdz mīnus 0,4%.

Tiesa gan, banka paziņoja, ka palielina parādzīmju iepirkumu programm līdz 40-50 miljardiem kronu.

Riksbank arī paziņoja, ka repo likmes paaugstināšana nav plānota līdz nākamā gada otrajai pusei, turklāt tā būs lēnāka nekā iepriekš domāts.

Pēc paziņojuma Zviedrijas kronas vērtība pret eiro pieauga no 9,36 kronām līdz 9,27 kronām.

Arī Zviedrijai, tāpat kā jebkurai citai Eiropas Savienības (ES) valstij, priekšā ir ekonomiski sarežģīts gads, tomēr atšķirībā no citām Eiropas ekonomikām, šī Skandināvijas valsts ir sagatavojusies, lai to pārdzīvotu. No Zviedrijas var mācīties citas ES dalībvalstis, sevišķi tās, kuras nav eirozonā, raksta Bloomberg.

Skandināvijas lielākā ekonomika 2012. gadā pieredzēs izaugsmes samazināšanos mazāk kā 1% apmērā. 2011. gadā Zviedrijas izaugsmes rādītājs bija gana iespaidīgs – 4,5%, liecina Ekonomikas pētniecības nacionālā institūta (NIER) dati. Tāpat kā citas Eiropas valstis, arī Zviedrijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no eksporta uz ES.

Īsi pirms Ziemassvētkiem Zviedrijas centrālā banka Riksbank pirmo reizi kopš 2009. gada samazināja tās bāzes likmi līdz 1,75%. NIER paredz, ka, ņemot vērā vājāku ekonomiku un lēnāku inflāciju, šā gada laikā gaidāmi tālāki bāzes likmes samazinājumi. Šajā gadījumā Zviedrija sniedz pirmo mācībstundu – pēdējo gadu laikā Zviedrijas valdība ir pilnībā izmantojusi savu monetāro neatkarību, turklāt arī demonstrējusi to, cik svarīgi krīzes periodā ir tas, ka valstij ir sava bāzes likme, ko tā var izmainīt.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank otrdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu likmi, lai ļautu inflācijai palielināties līdz noteiktajam mērķim 2% apmērā.

Banka bāzes procentu likmi samazināja par 0,25% - līdz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentu likmē tika veiktas jūlijā, kad Riksbank to samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Banka norāda, ka zema bāzes procentu likme palielina pieprasījumu ekonomikā, tādējādi veicinot inflāciju.

Riksbank otrdien arī paziņoja, ka procentu likmi varētu sākt paaugstināt 2016.gada vidū, bet līdz 2017.gada beigām tā varētu sasniegt 1,75%.

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzslavējis gan Zviedrijas centrālo banku Riksbank, gan Zviedrijas valdību par spēju tikt galā ar krīzi, vēsta thelocal.se.

Vienlaikus fonds brīdinājis, ka Zviedrijas izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras un norādījis, ka bāzes procentu likmes paaugstināšanai jānotiek pakāpeniski un piesardzīgi.

Neskaidrību par Zviedrijas izaugsmi esot palielinājusi parādu krīze Eiropā.

SVF pārstāvis Pīters Doils (Peter Doyle) atzinīgi novērtējis Zviedrijas centrālās bankas un valdības paveikto krīzes pārvarēšanā, piebilstot, ka «valdība ļāva budžeta pārpalikumam pārtapt par deficītu, lai saglabātu pieprasījumu, un Riksbank ir saglabājusi zemas procentu likmes». SVF arī slavējis Finanšu uzraudzības iestādes (Finansinspektionen) ieviestos ierobežojumus attiecībā uz kreditēšanu.

Finanšu krīze Zviedrijā ir beigusies, trešdien publiskotajā ziņojumā secinājusi Ziemeļvalstu finanšu pakalpojumu grupa Nordea, ziņo thelocal.se.

Saskaņā ar bankas jaunāko prognozi Zviedrijas ekonomika šogad varētu augt par 4,5% un 2012.gadā - par 2,8%.

Tajā pašā laikā bezdarba līmenis samazināsies, bet inflācija kāps. Banka prognozē, ka inflācija pieaugs līdz 2,7% 2011.gadā un 3% 2012. gadā.

«Bezdarba līmenis samazināsies ātri, bet mēs arī redzam pazīmes, ka stukturālais bezdarbs pieaug,» brīdinājis Nordea ekonomists Torbjorns Isaksons.

IKP pieauguma prognoze 2011.gadam 4,5% apmērā ir būtiski lielāka nekā bankas rūdenī izteiktā prpgnoze, kas paredzēja izaugsmi par 2,8%.

Tikmēr bezdarba līmeņa prognoze šim gadam 7,3% apmērā ir tikai nedaudz zemāka nekā iepriekš prognozēts. Nākamgad bezdarba līmenis, kā prognozē Nordea, varētu sarukt līdz 6,8%.

Zviedrijas valdība no 2,7 līdz 1,1 procentam samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2013. gadam, pavēstījis valsts finanšu ministrs Anders Borgs, vēsta The Local. Zviedrijas ekonomikas sabremzēšanās tiek saistīta ar eirozonas krīzi.

Tāpat Zviedrija prognozē, ka nākamgad valstī būs lielākas bezdarba līmenis – 8,2% apmērā, iepriekš prognozēto 7,5% vietā. «[Ekonomikas] atveseļošanās būs ilga un trausla. Darba tirgu nākošajos gados var raksturot kā vāju un vārgu,» norādījis A. Borgs.

Zviedrijas valdība prognozē, ka bezdarba līmenis savu augstāko punktu 8,3% apmērā sasniegs 2014. gadā, bet 2015. gadā samazināsies līdz 7,4 procentiem. Tāpat A. Borgs pavēstījis, ka nākamos trīs gadus Zviedrijas budžets, visticamāk, būs ar deficītu.

«Ir kļuvis skaidrs, ka krīze Eiropā un notikumi ASV [fiskālās klints tuvošanās] negatīvi ietekmē nodarbinātību un Zviedrijas ekonomikas izaugsmi. Mēs 2013. gadu varam prognozēt kā vājas izaugsmes gadu,» uzsvēris Zviedrijas finanšu ministrs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank paaugstinājusi bāzes likmi līdz 0,5%, liecina bankas paziņojums.

Likme līdz šim bija 0,25%. Tirgus dalībnieki gan gaidīja, ka Riksbank nolems palielināt likmi, jo arī iepriekš bankas pārstāvji izteicās, ka likme tiks palielināta vasarā vai rudenī.

Tomēr Zviedrijas banka norādījusi, ka ekonomikas izaugsme tiek prognozēta lēnāka, tādēļ likme ilgākā termiņā netiks celta tik strauji, kā iepriekš domāts.

Inflācijas spiediens patlaban ir zems, tomēr sagaidāms, ka tas varētu pieaugt, tiklīdz paaugstināsies ekonomiskā aktivitāte. Likme tagad jāpalielina pakāpeniski līdz nepieciešamajam līmenim, lai saglabātu inflācijas mērķi 2% līmenī, tomēr tajā pašā laikā saglabājot stabilu ekonomikas izaugsmi.

Ceturtdien Zviedrijas krona pret dolāru saruka līdz sešu gadu zemākajam līmenim, reaģējot uz centrālās bankas lēmumu samazināt likmi līdz negatīvam līmenim un ieviest ekonomikas stimulēšanas programmu, raksta Reuters.

Krona saruka par 2% līdz 8,5512 kronām par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 2009. gada aprīlim. Pret eiro krona saruka līdz divu mēnešu zemākajam līmenim – 9,6894 kronām.

«Zviedrijas Centrālā banka bija agresīvāka nekā mēs gaidījām,» saka RBC Capital Markets eksperts Adams Kols. «Turklāt pastāv iespēja, ka banka var paplašināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kā arī vēl vairāk samazināt likmi. Līdz ar to patlaban ir grūti domāt konstruktīvi par šo valūtu,» uzsver eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdienas sanāksmē Zviedrijas Centrālā banka Riksbank pazemināja bāzes likmi līdz negatīvam līmenim – mīnus 0,1%, liecina bankas paziņojums.

Zviedrijas kronas vērtība samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš finanšu krīzes, liecina Blomberg dati.

Tādējādi centrālajai bankai varētu būt pienācis brīdis, kad jāsāk celt bāzes procentu likmes. Zviedrijas centrālās bankas Riksbank vadītājs Stefans Ingvess un citas amatpersonas šonedēļ, 6.septembrī, tiksies, lai apspriestu lielākās Ziemeļvalstu ekonomikas monetāro politiku. Visi 24 Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka centrālā banka šoreiz likmi atstās esošajā līmenī – mīnus 0,5%, taču visdrīzāk komentāros par nākotni šī tēma varētu tikt apspriesta.

«Krona šobrīd ir tik vāja, ka šis faktors komentāros tiks iekļauts,» prognozē Nordea AB galvenā ekonomiste Annika Vintša. Tajā pašā laikā viņa arī piebilst, ka inflācija ir vāja, tādēļ šonedēļ likmes netiks celtas.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Ceturtdien Zviedrijas centrālā banka Riksbank paaugstināja bāzes likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 0,75%, liecina bankas paziņojums.

Riksbank pārstāvji skaidro, ka Zviedrijas ekonomika turpina uzrādīt spēcīgas izaugsmes pazīmes. Inflācijas spiediens patlaban ir zems, taču ir paredzams, ka tas pieaugs, stiprinoties ekonomiskajai aktivitātei.

Likmi nepieciešams celt pakāpeniski, lai sasniegtu paredzēto inflācijas līmeni 2% apmērā un izveidot apstākļus ekonomikas stabilam pieaugumam, norāda bankas pārstāvji.

Likmes prognoze nav mainīta – šā gada pēdējā ceturksnī tā tiek prognozēta vidēji 0,9%, nākamā gada 3. ceturksnī – 2,1%, bet 2012. gada 3. ceturksnī – 3,1%.

Zviedrijas centrālā banka Riksbank nesaskata mājokļu «burbuli» vai burbulim līdzīgu uzvedību mājokļu tirgū, atsaucoties uz augsta ranga bankas amatpersonas teikto, ziņo swedishwire.com.

Tomēr Riksbank direktora vietniece Barbro Vikmana-Paraka (Barbro Wickman-Parak) kā problēmu redz augošo mājsaimniecību parādu apjomu.

Vikmana-Paraka sacījusi, ka Zviedrijas mājsaimniecību parāda pieaugums ir satraucošs. Aizņemšanās pieaugot par 8% gadā.

Viņa norādījusi, ka procentu likmes ir jāceļ, lai sasniegtu inflācijas mērķi, kā arī lai mazinātu mājsaimniecību aizņemšanos.

Neskatoties uz brīdinājumiem, arī finanšu tirgu ministrs Peters Normans neredz tūlītējus «burbuļa» draudus, kas briestu vietējā mājokļu tirgū.

«Nav tūlītēju draudu finanšu stabilitātei, bet mēs esam nobažījušies, ka šādi draudi varētu parādīties nākotnē,» viņš teicis.