2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

«Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un «aplokšņu» algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti,» atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.

Reklāmas aģentūra DDB Latvia par veidoto kampaņu Let's Beat Stanford, kas tapusi sadarbībā ar SSE Riga Absolventu Asociāciju, saņēmusi prestižo Euro Effie Awards 2014 zelta godalgu, informē pasākuma organozatori.

DDB Latvia skaidro, ka kampaņai Let's Beat Stanford divu gadu laikā izdevies sasniegt ambiciozo mērķi - pārspēt slaveno Stenfordas universitāti, kas tiek uzskatīta par labāko ziedojumu piesaistītāju pasaulē. Tādējādi SSE Riga Absolventu Asociācija jau otro gadu ir kļuvusi par dāsnāko ziedotāju Eiropā

«Ar SSE Riga talismanu Hardy Rock mums ir izdevies uzveikt ne tikai pasaules prestižākās augstskolas, bet tagad arī Eiropas ievērojamākās reklāmas aģentūras,» norāda kompānijā,

Reklāmā vienmēr iesot bijis svarīgi ne tikai pārsteigt auditoriju ar radošiem un svaigiem risinājumiem, bet arī sasniegt sākotnēji izvirzītos mārketinga mērķus. «Esam patiesi gandarīti par to, ka šie rezultāti uzlabojuši ne tikai SSE Riga absolventu ziedotāju aktivitāti un pārspējuši klienta sākotnējās cerības, bet tikuši pamanīti visas Eiropas mērogā arī reklāmas jomā,» saka Andris Rubīns, kurš kopā ar vienu no idejas līdzautoriem Kristapu Siliņu bija devies uz Briseli saņemt balvu klātienē.

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Kādas būs COVID-19 krīzes ekonomiskās sekas un ko šī krīze nozīmē uzņēmumu vadītājiem? Kāda loma šobrīd jāuzņemas biznesa skolām? Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) rektora un makroekonomikas eksperta Dr. Anders Paalzow viedoklis.

Kas notiks ar Baltijas valstu ekonomiku?

Tādās situācijās kā šī, kad valda tik liela nenoteiktība, ir ļoti svarīgi skaidri apzināties, ko mēs zinām un kas mums nav zināms. Mēs nezinām, cik dziļa vai cik ilga būs recesija, ne arī to, kā tieši tā izpaudīsies.

Tomēr ar noteiktu pārliecību varam apgalvot, ka turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik efektīvi veselības aprūpes sistēmas spēs apkarot pandēmiju un cik iedarbīga būs Baltijas valstu valdību un Eiropas Savienības pieņemtā ekonomiskā politika.

Mēs arī varam pateikt, ka šī recesija būs pavisam citādāka nekā iepriekšējā, ko izraisīja finanšu krīze. Šoreiz cieš ne tikai pieprasījums – izolācijas pasākumi ietekmē arī piedāvājumu, un šis aspekts ir jāņem vērā, izvēloties politikas instrumentus, ko izmantot šajā situācijā.

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Pērn Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā krītas, secināts šodien publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas veikts sadarbībā ar SEB banku.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014. gadā ir 23,5%. Salīdzinot ar 2013. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0,3% no IKP. Savukārt Igaunijas un Lietuvas 2014. gada ēnu ekonomiku veido 12,5-13,2% no IKP un tās ir turpinājušas savu ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Pētījumā secināts, ka kaimiņvalstu ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013. gadu.

«Līdz ar to varam secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika 2014. gadā ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs, uzsver pētījuma autors,» SSE Riga docents Dr. Arnis Sauka.

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību Business against shadow economy un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36,6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aplēsēm, sasniedz 40%.

Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.

«Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi. Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Pirms nedaudz vairāk kā gada daudzas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pirmām kārtām slēdza savas ārējās robežas. Daudzu valstu robežas joprojām ir slēgtas. Ja tam pieskaita Brexit, tirdzniecības karus un dažādas starptautiskas sankcijas, rodas iespaids, ka globalizācija, ļoti iespējams, ir uz visiem laikiem zaudējusi savas pozīcijas.

Baltijas valstīs ir ļoti mazs vietējais tirgus, un Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vienas no sliktākajām pasaulē, tāpēc no Baltijas viedokļa atvērtība pārējai pasaulei šķiet vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt pastāvīgu izaugsmi un labklājību. Ir vērojamas pazīmes, ka, neraugoties uz vispārējo deglobalizāciju un pēdējos mēnešos piedzīvotajām problēmām, Baltijas valstīs uzņēmēji joprojām stingri iestājas par atvērtību. Par to liecina fakti, piemēram, tas, ka četri no pieciem lielākajiem mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem šajā reģionā 2020. gadā ir bijuši starptautiski darījumi.

Asteria Education, jaunuzņēmums, kas palīdz augstskolām sasniegt to absolventus, ir piesaistījis 50 tūkst. eiro aizdevuma kapitālu no riska kapitāla fondu pārvaldītāja Imprimatur Capital Seed Fund, paziņoja uzņēmuma vadītājs Raimonds Kulbergs.

Iegūtie līdzekļi tikšot izmantoti darbības paplašināšanai ārvalstīs, norādīja uzņēmuma vadītājs. «Redzam, ka tas, ko esam radījuši, ir pieprasīts un labi risina komunikāciju ar absolventiem dažāda izmēra un dažāda profila augstskolām. Tāpēc galvenā prioritāte ir ļaut universitātēm par mums uzzināt. Šīm investīcijām jau tagad redzam augļus, jo nesen esam ieguvuši klientus Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā, kā arī redzam, ka nākamā valsts būs Lielbritānija,» par nākotnes plāniem klāstīja R. Kulbergs.

Miljardu eiro industrijā, kurā, pēc Kulberga domām, dominē novecojušas sistēmas, Asteria Education tiecas ieviest lietotājam draudzīgu pieeju komunikācijā ar absolventiem. Produkts alumniplus.co palīdz augstskolām ērti iegūt pastāvīgi atjaunotu absolventu kontaktinfomāciju un ziņas par to tālākām gaitām. Arī Latvijas augstskolām tas ļautu ne tikai izpildīt Augstskolu likumā noteiktās prasības uzturēt kontaktu ar absolventiem, bet vienlaikus arī radīt jaunu ienākumu plūsmu, strādājot plecu pie pleca ar absolventiem, norāda uzņēmuma vadītājs. Latvijā alumniplus.co jau veiksmīgi lieto Rīgas Juridiskā augstskola, kam drīzumā pievienosies Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Db.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 3. novembrī no plkst. 13.00 tiešraidē sekot līdzi Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) absolventu forumam Alumni Forum 2017. Konference notiek angļu valodā.

SSE Riga Alumni Forum ietvaros pieredzes bagāti eksperti diskutēs par sadarbību starp universitātēm, jaunuzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem un investoriem, par valsts sektora lomu inovāciju attīstībā un banku sektora nākotni. Foruma dalībnieki arī skaidros, ko Eiropa var mācīties no ASV un Silīcija ielejas inovācijām, kā attīstīsies darba tirgus, un kāda loma tajā būs cilvēkresursiem, bet kāda – mākslīgajam intelektam.

Tiešraide:

Foruma tiešraides programma:

The Future of Labor

13.00 Siiri Sutt – The Global Perspectives of the Future of Labour: The Results of Deloitte Global Human Capital Trend Survey 2017

No pusmiljona eiro peļņas līdz tikpat lieliem zaudējumiem - šāda ir amplitūda, kuras ietvaros strādā Latvijā reģistrētās privātās augstskolas. No 14 privātajām augstākās izglītības iestādēm, par kurām ir pieejami jaunākie dati, deviņas strādā ar peļņu, kamēr piecām augstskolām 2013. gadā bijuši samērā lieli zaudējumi. Kopējā situācija gan liek domāt par to, ka augstākā izglītība ir niša biznesam. Par to ir pārliecināti arī pašu augstskolu pārstāvji, lai gan ienākumus pēdējā laikā ietekmē rūkošais studentu skaits, trešdien raksta laikraksts Diena.

Rīgas Aeronavigācijas institūtam (RAI) pērn izdevies peļņu palielināt apmēram divas reizes, sasniedzot 581 687 eiro. Līdz ar to patlaban tā ir pelnošākā privātā augstskola Latvijā. Lai gan augstskolas vārds, iespējams, ne visiem zināms, iespēju pelnīt nodrošina tieši šaurā niša. RAI rektors Olafs Brinkmanis Dienai skaidro, ka augstskola darbojas uz tīriem biznesa principiem, no valsts nekādas dotācijas nesaņemot. Peļņu nodrošina augstskolas specializācija un ciešā sadarbība ar citām valstīm. Piemēram, līgumi noslēgti ar Kazahstānu, Gruziju, Albāniju, Armēniju un citām valstīm. Tur tiek apmācīti gan studenti, gan nodrošināti specializēti kursi gaisa satiksmes kontrolētājiem, mehāniķiem un pilotiem, ļaujot augstskolai gūt samērā labus rezultātus arī finansiāli.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Vispievilcīgākā uzņēmējdarbības vide ir Igaunijā, bet visproblemātiskākā - Lietuvā, bet Latvijā ir samērā pievilcīga uzņēmējdarbības vide, kaut arī ar vairākām konkrētām problēmām. Tā secināts Stockholm School of Economis in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra veiktajā pētījumā «Uzņēmējdarbības kultūra un vērtības Baltijas valstīs».

Uzņēmēji Lietuvā un Latvijā kā visbūtiskāko šķērsli uzņēmējdarbībā norāda nodokļu likmes, bet uzņēmēji Igaunijā - inflāciju. Latvijā un Lietuvā kā viens no nopietnākajiem šķēršļiem tiek minēts biežā normatīvo aktu grozīšana. Trešā svarīgākā problēma, kas norādīta Latvijā, ir piekļuve finanšu resursiem, bet Lietuvā - citu tirgus dalībnieku pret konkurenci vērstie pasākumi. Šī problēma tiek minēta kā ļoti izplatīta arī Igaunijā.

Pētījums arī atklāj, ka uzņēmēji no Lietuvas un Latvijas pievēršas lielākoties sadarbībai ar Vācijas, Krievijas un Polijas uzņēmējiem, bet igauņi ir vairāk ieinteresēti sadarbībā ar Ziemeļvalstu partneriem. Vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka liela daļa Baltijas valstu uzņēmēju ļoti rūpējas par uzņēmuma reputāciju.

Šajā gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 24,7% no IKP, liecina Lincas Universitātes profesora Frīdriha Šneidera aplēses.

Tādējādi patlaban Latvijā ir sestais augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Pirmajā vietā ierindojas Bulgārija ar 31%, otrajā – Rumānija – ar 28,1% un trešajā – Horvātija ar 28%. Tālāk seko Lietuva ar 27,1% un Igaunija ar tikpat procentu lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Pērn pēc profesora aplēsēm Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 25,5% no IKP.

Eksperts gan norāda, ka ēnu ekonomikā gūtie ienākumi tiek tērēti arī legālās ekonomikas balstīšanai, jo lielākoties šajā segmentā nopelnītais netiek uzkrāts, bet iztērēts, iegādājoties sadzīves priekšmetus vai citas preces.

Profesora veiktā pētījuma dati gan atšķiras no Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ekspertu Tāļa Putniņa un Arņa Saukas veiktā pētījuma secinājumiem, kas tiek skaidrots ar metodoloģijas atšķirībām, jo pilnīgi precīzi šī sektora lielumu nav iespējams izmērīt, taču būtiskākās ir tendences.

Šā gada desmit mēnešos 82% no tematiskajās pārbaudēs, kas veiktas tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos, konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti tieši ar pārkāpumiem kases aparātu izmantošanā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Savukārt no tiem 52% gadījumu pārkāpumi bija tieši saistīti ar kases aparātu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu, kas liecina par iejaukšanos kases aparātos vai kases sistēmās.

Saskaņā ar Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veikto pētījumu Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013. ēnu ekonomikas apmērs mazumtirdzniecības nozarē Latvijā ir 20,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pakalpojumu sniegšanas nozarē – 19,8% no IKP. Lai gan salīdzinājumā ar 2010.gadu tam ir tendence pakāpeniski samazināties, tomēr Baltijas valstu vidū Latvijā tas joprojām ir visaugstākais. Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā 2013.gadā lielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir tieši neuzrādītā peļņa (42%), kam seko aplokšņu algas (40,1%), saka VID.

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas. Lielākos ārvalstu investorus Latvijā visvairāk uztrauc neparedzamā nodokļu politika, kvalificēta darbaspēka un mērķtiecīgas valsts attīstības stratēģijas trūkums – secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 (FICIL Sentiment Index 2016) par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā.

Pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka «jaunākais FICIL Setimenta indekss kopumā aptver trīs būtiskus problēmjautājumus: (1) Vai investori redz uzlabojumu attiecībā uz investīciju vidi Latvijā salīdzinājumā ar situāciju 2015. gadā; (2) Kas, pēc investoru domām, ir ticis darīts un kas vēl jāizdara, lai investīciju vide Latvijā uzlabotos, - ietverot dažādu politikas iniciatīvu novērtējumu; un (3) Kādi ir galvenie uzdevumi, kas jāveic īstermiņā, investīciju vides Latvijā uzlabošanai». Sauka uzsver - pētījuma rezultāti liecina, ka papildus augstākminētajiem investori atkārtoti norāda arī uz vairākiem citiem sasāpējušiem jautājumiem, kas ilgtermiņā neatrisināti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starp tiem ir ēnu ekonomika, korupcija, nesakārtotā sociālās drošības un veselības aprūpes sistēma, negatīvais demogrāfiskais pieaugums un ieilgusī reģionālā reforma. Turklāt, pēc investoru domām, pēdējā gada laikā īstenotās politiskās iniciatīvas situāciju būtiski nav uzlabojušas. Tā, piemēram, atzīstot, ka tādu atsevišķu jautājumu risināšana kā demogrāfijas rādītāju uzlabošana un labāka pieeja darbaspēkam ir ilgtermiņa izaicinājums, kur nevar gaidīt tūlītēju rezultātu, investori tomēr vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu, kas būtu vērstas uz šo jautājumu iespējami ātru risināšanu.

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Joprojām būvniecība ir nozare, kurā ir vislielākā ēnu ekonomika, iepazīstinot ar pētījumu «Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017» rezultātiem atklāja SSE Riga asociētais profesors , BASE valdes loceklis Dr. Arnis Sauka.

Taču pētnieks uzsvēra, ka nav neviena nozare Latvijā, kurā ēnu ekonomika ir samazinājusies par 5%. Ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē 2016. gadā veidoja 38,5%, bet 2017. gadā 35,2% no IKP.

Galvenie ēnu ekonomikas cēloņi būvniecības nozarē - asā konkurence, apjoma trūkums, sistemātiskas pieejas trūkums, birokrātija.

Pētījums veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, sadarbojoties biedrībai «Business Against Shadow Economy» (BASE) un Rīgas Ekonomikas augstskolai (SSE Riga). Pētījumā atklātas būvniecības nozares ēnu ekonomikas apjoma izmaiņas 2017. gadā. Kā arī apkopoti būvniecības nozares uzņēmēju un ekspertu viedokļi attiecībā uz galvenajām ēnu ekonomikas problēmām būvniecības nozarē, ieteikumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī vērtējums par īstenotajām un plānotajām aktivitātēm ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā.