Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniegusi atlūgumu, apliecināja finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) padomnieks Arno Pjatkins.

Viņš sacīja, ka atlūgumu Pētersone ministrei iesniegusi šovakar, taču ministre to neesot pieņēmusi. «VID vadītāja ieradās ministrijā šovakar un iesniedza atlūgumu. Tomēr ministre to vēl nav pieņēmusi, lūgdama Pētersoni vēl apdomāt šo lēmumu, » sacīja Pjatkins.

Ne pati Pētersone, ne arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA šovakar uz tālruņa zvaniem neatbild.

Kā aģentūrai LETA sacīja VID preses sekretāre Evita Mamaja, saistībā ar notikušo rīt, 31.maijā, plkst.11 VID telpās Rīgā, Talejas ielā 1, notiks preses brīfings.

Vēl pagājušajā nedēļā Pētersone neplānoti tikās ar Reiznieci-Ozolu un pēc tikšanās apgalvoja, ka pagaidām negrasās atkāpties no amata, lai arī VID vadītāja uzskata, ka pret viņu un dienestu tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone vakar no amata atbrīvojusi savu vietnieku, Muitas pārvaldes vadītāju Tāli Kravali.

Kā intervijā LNT raidījumā 900 sekundes informēja Pētersone, Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam un viņš nav lūdzis to pagarināt. Ņemot vērā, ka VID vadītāja vietnieka amatā bez šādas pielaides nav iespējams strādāt, pieņemts lēmums Kravali atbrīvot no amata.

Informācija VID mājaslapā liecina, ka Kravaļa vietā Muitas pārvaldes vadītāja pienākumu izpilde uzticēta Ingrīdai Gulbei-Otaņķei.

Pret VID vadītāja vietnieku, Muitas pārvaldes vadītāju Kravali bija ierosinātas vairākas disciplinārlietas.

Kā norādīja Pētersone, viena lieta izbeigta bez pārkāpumu konstatācijas, vienā Kravalim izteikts rājiens, bet vēl vienā pārbaude turpinās.

Uz rezultātu vērsta cīņa ar pelēko ekonomiku nav tas pats, kas pompozu mērķu svinīga nospraušana tās apkarošanai

Virzīt vai norakt? Kā intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pametusī ģenerāldirektore Ināra Pētersone, viņa bieži nolikta pie ratiem, jo priekšlikumi, ko gatavojusi dažādām instancēm, kaut kur izčibējuši, bet nodokļu administrēšanas izmaiņas paradoksālā kārtā vispār apspriestas vien politiķu un viņus apkalpojošās ierēdniecības vidū bez nodokļu administrācijas piedalīšanās.

Līdz ar to Pētersone apšauba ēnu ekonomikas apkarošanas pūliņu sagaidāmos rezultātus par valdības optimistiski pieprasīto 1,5 miljardu eiro izsmelšanu no ēnu ekonomikas purva piecu gadu laikā. Ar šādu mērķi apkarošanas pasākumu intensitātei jābūt turpat trešdaļmiljardam eiro ik gadu. «Ar pašreizējiem instrumentiem», kā Pētersone norāda, 300 miljonu eiro pārdale par labu baltajai ekonomikai paliks tikai uz papīra. Arī pieticīgākie 100 miljoni eiro paliks uz papīra, ja cīņa ar pelēko ekonomiku netiks pasludināta par prioritāti numur viens ne tikai vārdos, bet arī un jo īpaši darbos.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) divu nedēļu laikā Finanšu ministrijā iesniegs Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, par kuriem radusies šaubu ēna un aizdomas par negodprātīgu rīcību, šodien informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone preses konferencē sacīja, ka pagaidām neatklāšot ne cik cilvēku, ne kāda līmeņa darbinieki būs šajā iespējamo negodprātīgo darbinieku sarakstā. Taču «nojausma par atsevišķām personām» viņai esot.

Pētersone neizslēdz, ka saraksts nebūs galīgais. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet vēlāk tas tiks papildināts ar darbiniekiem no muitas un citām VID struktūrām, kurās ir augsti korupcijas riski.

«Augoni nevar turēt ilgi, tas ir jāizgriež pēc iespējas ātrāk. Ir spēcīgi un gudri darbinieki, kas cīnās ar noziedzību, taču, no otras puses, sniedzot informāciju noziedzniekiem, viņi nopelna arī sev,» sacīja Pētersone.

Laikraksta Dienas Bizness ikgadējā tautsaimniecības konferencē Biznesa prognozes 2017 viedokļu līderi iezīmē pozitīvās tendences un kritizē šķēršļus Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Finanšu ministrija ar valsts budžetu nākamajam gadam izmanevrēja labi, lielu nodokļu paaugstinājumu nav, bet arī problēmu netrūkst. Tā, komentējot budžeta nakts rezultātu, konferences Biznesa prognozes 2017 finanšu panelī sacīja Domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Pēc viņa domām, budžets ir zīmīgs ar divām lielām problēmām. Pirmkārt, nolemtais par mikrouzņēmumu regulējumu, kas V. Dombrovskim atgādinot situāciju, kad «nojaukšanai tiek gatavota māja, kurā dzīvo cilvēki – valdība saka, ka māju nojauks, bet tos, kas tur dzīvo, sūta uz mežu. Tikmēr cilvēki jautā, kur ir jaunā māja».

Otrs bubulis ir obligāta minimālā socnodokļa noteikšana. Vienkāršā darba darītāji, kas strādā nepilnu laiku, zaudēs darbu, un tas nav pareizi, uzskata eksperti. «Tieši tāpēc Trampi uzvar vēlešanās, jo politiķi nepievērš uzmanību vienkāršajiem cilvēkiem. Ja šis budžets būtu bez šīm problēmām un tiktu iestrādāta reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN, V. Dombrovskis valsts budžetu vērtētu ar plus zīmi. Ekonomistu papildina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins: «Tikai vajag pateikt, ka mājai jumts brūk iekšā.» Viņš uzskata, ka mikrouzņēmuma regulējums sabiedrības svaru kausos pašlaik notiekošo diskusiju rezultātā ir zaudējis konkurencē valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, «tāpēc jautājums, kā mēs to reformējam, ir pietiekami būtisks».

Patlaban par smagiem finanšu noziegumiem piemērotie sodi ir neadekvāti un kļūst arvien maigāki, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

«Likumos paredzētie sodi ir adekvāti nodarījuma smagumam, bet piemērotie sodi - nē,» sacīja Pētersone.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija no 2010.gada līdz 2013.gadam nosūtījusi kriminālvajāšanai 271 kriminālprocesu, šodien žurnālistiem sacīja VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

No šiem procesiem 189 ir nosūtīti tiesai, 61 kriminālprocess ir pabeigts prokuratūrā, bet 21 apvienots citā kriminālprocesā.

Lēmumos, ar kuriem kriminālprocesi nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai, VID prasījumu kopējā summa ir 31,438 miljoni eiro.

Spēkā stājušos tiesu spriedumos norādītās piedzenamās summas valsts labā ir 9,163 miljonu eiro apmērā.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone ar šodienu ieņem izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektores amatu, šorīt Latvijas Radio atzina Pētersone.

Bijusī VID vadītāja stāstīja, ka brīdī, kad pieņēmusi lēmumu pamest VID, viņa zināja, ka dzīvē vēlas kardinālas pārmaiņas un bijusi vēlme strādāt privātajā sektorā. Rezultātā Pētersone pieņēmusi izaicinājumu kļūt par izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektori.

Neskatoties uz to, ka Pētersonei nav nedz izglītības, nedz pieredzes mediju jomā, viņa stāstīja, ka cieši seko līdzi tam, kas notiek mediju jomā.

Pēc Pētersones stāstītā, patlaban Latvijā sāk aktīvāk runāt par mediju jomas sakārtošanu, piemēram, tiek izstrādāts Mediju likums u.c. normatīvie akti. «Patlaban mediju joma tiek inventarizēta un sakārtota, tāpēc šo pārmaiņu laikā atbalstīšu Rīgas Viļņus ar savām zināšanām,» teica Pētersone.

Šobrīd tiek izvērtēta iespēja veikt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku kompleksās pārbaudes ar poligrāfu jeb tā dēvēto melu detektoru, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Komisijas deputāts Imants Parādnieks (VL/TB-LNNK) jautāja Pētersonei, vai darbinieku uzticamības pārbaudei VID nav plānots ieviest pārbaudes ar poligrāfu, jo, piemēram, ASV šādas pārbaudes regulāri tiek veiktas 14 dažādu valsts iestāžu darbiniekiem, tajā skaitā arī Finanšu ministrijas Ieņēmumu dienesta darbiniekiem.

Pētersone, atbildot uz deputāta jautājumu, norādīja, ka šāda iespēja pagājušajā nedēļā pārrunāta ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

«Ministre mani informēja, ka šādu iespēju apspriedusi, tiekoties ar ASV vēstnieci Latvijā, kas esot solījusi visu nepieciešamo tehnisko palīdzību,» stāstīja Pētersone. VID vadītāja piebilda, ka arī viņai paredzētas tikšanās, lai apspriestu šādu iespēju.

Latvijā noteiktais slieksnis fizisko personu konta apgrozījumam, pie kura bankām šobrīd ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ir par zemu, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone.

Viņa norādīja, ka ideja par nepieciešamību bankām informēt VID par fizisko personu kontu apgrozījumu apspriesta jau sen. «Ideja pati par sevi ir ļoti sena - tāda bija jau manā laikā un tā tapa pēc diskusijām ar Lietuvas nodokļu administrāciju, kas gāja līdzīgu ceļu, lai varētu kvalitatīvāk analizēt fizisko personu izdevumu atbilstību ienākumiem,» skaidroja Pētersone.

Viņa arī atzīmēja, ka tajā laikā 15 000 eiro bija savādāk vērtējama summa. «Šobrīd šķiet, ka šie 15 000 eiro ir novēloti. Vajadzēja koriģēt uz augstāku summu - tie varētu būt 40 000 eiro vai 50 000 eiro. Šobrīd 15 000 eiro, kas ir 1000 eiro ar astīti, kas legāli atnāk kaut vai tikai par darba algu, ir nesamērojami,» atzina Pētersone

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Te bija kandidāts, te zuda kandidāts – VID ģenerāldirektora meklējumiem velkoties garumā, mazumā raujas iespēja atrast tādu nodokļu administrācijas vadītāju, kurš nebūs tikai spējīgs dokumentu parakstītājs

Kopš 16. jūnija, kad Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, aizritējis gana daudz laika. Amats kļuva vakants pēc tam, kad raganu medības neizturēja un atlūgumu iesniedza Ināra Pētersone. Pāris mēnešu pēc VID pamešanas I. Pētersone DB atzina gan to, ka uzlabojumi nodokļu administrēšanas jomā bez politiskās gribas nav iespējami, gan to, ka VID ir vajadzīgs nedaudz cits strāvojums nekā tas, ko pārstāv pati Pētersone un arī nodokļu administrācijas ikdienas darba turpinātāja un nodrošinātāja, VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Pirmais konkurss izčākstēja, arī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kuru amatam virzīja un par kuru zīmīgi galvoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā dzīve pierādīja, tomēr nevarētu būt paraugs valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas mākā. Ar tādiem biogrāfijas pleķiem pie amata tikt neizdevās. Pa to laiku tika pieregulēts VID ģenerāldirektoram maksājāmās algas apmērs, bet meklējumi tika uzticēti personālatlases kompānijai, kas saņēma kādus simt «nē» un arī savu tiesu jāvārdu. Šajā jezgā kopš Pētersones atlūguma apritējuši gandrīz pieci mēneši.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone šorīt finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) iesniegusi Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, par kuriem radusies šaubu ēna un aizdomas par negodprātīgu rīcību, informēja VID.

Pagaidām vēl nav informācijas, cik personas un no kādām VID struktūrvienībām ir iekļautas šajā sarakstā.

VID 17.februārī solīja divu nedēļu laikā Finanšu ministrijā iesniegt šādu sarakstu.

Pētersone 17.februārī sacīja, ka pagaidām neatklāšot ne to, cik cilvēku, ne kāda līmeņa darbinieki būs šajā iespējamo negodprātīgo darbinieku sarakstā. Taču «nojausma par atsevišķām personām» viņai esot.

Pētersone neizslēdz, ka saraksts nebūs galīgais. Sākotnēji tajā tiks iekļautas Finanšu policijas amatpersonas, bet vēlāk tas tiks papildināts ar darbiniekiem no muitas un citām VID struktūrām, kurās ir augsti korupcijas riski.

«Vakar, 2016. gada 8. martā, notikušajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika pārrunāti vairāki būtiski jautājumi saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jau paveikto un turpmāko rīcību korupcijas risku mazināšanā un novēršanā. Diemžēl daži no tiem publiskajā telpā tiek atspoguļoti neprecīzi un nekorekti,» norādīts šodien izplatītā VID paziņojumā. VID uzskata, ka tā ir nodokļu maksātājiem svarīga informācija un precizē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pausto informāciju.

VID kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo poligrāfa jeb melu detektora izmantošanu iespējamo negodprātīgo VID darbinieku pārbaudēm. VID vērš uzmanību, ka tāda metode no VID vadības puses nekad nav tikusi un arī šobrīd netiek nedz vērtēta, nedz pieļauta.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, atbildot uz Imanta Parādnieka jautājumu, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone esot norādījusi, ka «viņa ir informēta par finanšu ministres sarunu ar ASV vēstniecības pārstāvjiem, kuri no savas puses ir apliecinājuši gatavību uzrunāt ASV nodokļu administrāciju, lai tā nepieciešamības gadījumā sniegtu atbalstu Latvijas nodokļu administrācijai».

Savulaik nodokļu parādniekiem bija un arī tagad ir salīdzinoši vienkārši «uzmest» valsti – nodibināt jaunu uzņēmumu un sākt visu no nulles, bet nodokļu parādu atstāt vecajam uzņēmumam, no kura to piedzīt nav reāli, jo aktīvu nav un, ja ir, tad ieķīlāti, un priekšā kredītiestāde, norāda bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, tagad Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.

«Ne velti 2012.-2015. gados Saeima atbalstīja daudzus VID priekšlikumus, kas tagad ļauj efektīvāk piedzīt nodokļu parādus: gan saimnieciskās darbības apturēšanu efektīvākā izpildījumā, gan riska personu un adrešu reģistrēšanu un uzņēmējdarbību ierobežojošu pasākumu veikšanu, t.sk. amatpersonai aizliedzot noteiktu laika periodu nodarboties ar uzņēmējdarbību,» piemetina I. Pētersone. Viņasprāt, šobrīd nodokļu administrācijai ir daudz vairāk dažādu instrumentu, kā panākt nodokļu parādu piedziņu, kaut arī galvenais iemesls – nav ne mantas, ne naudas, kā arī «valsts rindā pēdējais» – joprojām ir saglabājies.

Šādu viedokli viņa pauž, komentējot faktu, ka 2012. gada rudenī sāktā un pērn finišējušā nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros veiktas iemaksas 7,74 milj. eiro apmērā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars lēnām samazinās, taču šis samazināšanās temps varētu būt straujāks, šorīt LTV raidījumam Rīta Panorāma sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni VID administrētie nodokļu ieņēmumi ir auguši par 4,2%, taču Latvijas ekonomikas izaugsme šajā laikā nav bijusi tik strauja.

«Nav mūsu ekonomika tik strauji augoša šajā brīdī, lai būtu nodokļu ieņēmumu pieaugums par 4,2%. Tātad arī no ēnu ekonomikas kaut kas lien laukā,» sacīja Pētersone.

Gada pirmajā ceturksnī VID administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99% - budžeta ieņēmumi atpaliek no plāna par 17,34 miljoniem eiro.

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi gada trīs mēnešos ir 1,758 miljardi eiro, plāns paredzēja 1,776 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns trīs mēnešos izpildīts par 98,3%, iekasējot 825,425 miljonus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 839,889 miljonus eiro. Plāns nav izpildīts par 14,46 miljoniem eiro.

Nespējot izturēt spiedienu, pretrunīgi vērtētā VID ģenerāldirektora amata pretendente atceļ savu kandidatūru

Vēl piektdien no rīta nekas neliecināja, ka I. Koļegova savu kandidatūru atcels. Par spīti neskaidrībām ap viņas amatpersonas deklarācijām, kā arī savdabīgo līdzdalību uzņēmumā Pallogs, valdība savā rītdienas sēdes darba kārtībā bija iekļāvusi rīkojumprojektu par viņas iecelšanu amatā. Pozitīva balsojuma gadījumā viņa no VVD uz VID tiktu pārcelta jau tajā pašā dienā – 16. augustā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr spriedze ap šo jautājumu pagājušās nedēļas laikā tik ļoti samilza, ka šūpoja ne tikai tukšo VID vadītāja krēslu, bet arī pašu valdību. Dažu dienu laikā tika piedzīvots ne mazums notikumu, kas ne tikai nevairoja uzticību kandidātei, bet arī lika uzdot dažādus jautājumus, piemēram, kāpēc finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tik ļoti ieciklējusies uz konkrēto kandidatūru. Sarunā ar DB savu neizpratni par notiekošo pauž arī bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone. «VID jezga aizsākās tieši ar atsevišķu darbinieku amatpersonu deklarācijām. Šī iemesla dēļ tika sniegti priekšlikumi VID likuma grozījumos, kā vienkāršāk atbrīvoties no personām ar rupjiem pārkāpumiem amatpersonu deklarācijās. Finanšu ministrija pati tos virzīja un aizstāvēja, lai varētu atbrīvoties no šādiem cilvēkiem, bet tagad no otras puses tiek stūrēta iekšā ģenerāldirektore. Patlaban ir uzsākta administratīvā lietvedība, un ir divi ceļi, kā tā varētu beigties – vai nu ar administratīvo sodu, vai arī kriminālprocesu. Pēc to nesakritību apjomiem, kas redzami viņas deklarācijās, manuprāt, tas velk uz kriminālprocesu. Ja viņu tagad apstiprinās par ģenerāldirektori un pēc pāris mēnešiem tiks pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu par nepatiesu datu sniegšanu, tas ir nonsenss,» pirms I. Koļegova nāca klajā ar savu lēmumu, teica I. Pētersone.

Finanšu ministrija cer atrast VID vadītāju, kurš gatavs skarbi cīnīties ar blēžiem, tai pat laikā piedāvājot arvien labākus pakalpojumus godīgiem nodokļu maksātājiem

Tā DB norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Domāju, ka bez spēcīgām profesionālām un organizatoriskām prasmēm VID vadītājam būtu jāpiemīt godaprātam un drosmei, lai īstenotu tik ļoti nepieciešamās pārmaiņas. Ir jābūt līderim, kurš ienes jaunu domāšanu lielajā VID kolektīvā,» piebilst ministre. Eksperti paredz, ka izraudzīties galveno nodokļu iekasētāju nebūs viegli un arī pēc Finanšu ministrijas sacītā jelkādu kandidātu pagaidām nav. Tādējādi atklātu konkursu uz vakanto VID vadītāja amatu D. Reizniece-Ozola plāno izsludināt līdz jūnija beigām, bet iespējamo pretendentu pieteikumus izvērtēs komisija un piemērotāko šim amatam ieteiks finanšu ministrei.

Uzlabojumi nodokļu administrēšanā bez politiskās gribas nav iespējami

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone. Viņasprāt, ja nebūs uzticības, politiskas vēlmes radikāli mainīt situāciju un ja cīņa ar ēnu ekonomiku visiem nebūs prioritāte nr.1, neatkarīgi, kurš būs VID ģenerāldirektors, radikālu uzlabojumu panākt ir tikpat kā neiespējami. Jauno VID vadītāju I. Pētersone iesaka meklēt ārpus šīs iestādes, kā piemērus viņa min SIA PricewaterhouseCoopers partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku, Latvijas Korūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu.

Fragments no intervijas:

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pēdējo divu nedēļu laikā ik dienu apdomā iespēju pamest darbu dienestā, to viņš pats šorīt atzina intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma.

«Šīs divas nedēļas būtībā katru dienu tādas domas ienāk prātā,» neslēpa Čerņeckis, kurš VID strādā kopš 1999.gada. Tomēr viņš sacīja, ka kolēģu lielā atbalsta dēļ pagaidām nav pieņēmis lēmumu par aiziešanu no dienesta, bet vēlas pabeigt iesākto VID pašattīrīšanos un sakārtot sistēmu tā, lai nākotnē atbrīvošanās no negodprātīgiem darbiniekiem būtu vienkāršāka.

Čerņeckis apliecināja, ka ir pilnībā gatavs nepieciešamības gadījumā pieņemt visstingrākos lēmumus arī pret tuvākajiem kolēģiem un draugiem, ja izrādīsies, ka viņi ir rīkojušies negodprātīgi.

VID ģenerāldirektores vietnieks atgādināja, ka pašattīrīšanās process nav ātrs, bet arī līdz šim jau ir daudz kas izdarīts. Čerņeckis atzina, ka pat tad, kad pa logu ierauga kādu kolēģi aizbraucam ar lepnu automašīnu, viņš iekšējās drošības speciālistiem uzdod noskaidrot, kāda ir šī spēkrata izcelsme un kā VID darbinieks pie tā ticis.