Uzlabojumi nodokļu administrēšanā bez politiskās gribas nav iespējami
To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, pašlaik SIA Rīgas viļņi izpilddirektore Ināra Pētersone. Viņasprāt, ja nebūs uzticības, politiskas vēlmes radikāli mainīt situāciju un ja cīņa ar ēnu ekonomiku visiem nebūs prioritāte nr.1, neatkarīgi, kurš būs VID ģenerāldirektors, radikālu uzlabojumu panākt ir tikpat kā neiespējami. Jauno VID vadītāju I. Pētersone iesaka meklēt ārpus šīs iestādes, kā piemērus viņa min SIA PricewaterhouseCoopers partneri Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku, Latvijas Korūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu.
Fragments no intervijas:
Šīs valdības uzstādījums ir papildināt Valsts kasi ar 1,5 miljardiem eiro piecu gadu laikā. Vai 300 milj. eiro izņemšana ik gadu no ēnu ekonomikas ir izpildāma?
Ar pašreizējiem instrumentiem 300 milj. eiro izdabūšana no pelēkās ekonomikas nav iespējama, bet savi 100 milj. eiro gadā būtu reāli, ja valstī tā būtu prioritāte nr.1. Sarēķināt jau var jebkuru summu, bet jāpaskatās, kādi Latvijā ir tie uzņēmumi. Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir daudz labu ideju, bet jautājums ir par izpildes mehānismiem.
Varbūt jāmaina nodokļu sistēma, to sadalot, lielajiem ir viena kārtība, bet mazajiem – fiksētais maksājums, jo pašlaik prasības gan lielajiem, gan sīkuzņēmējiem ir identiskas.
Tas ir politisks jautājums. Nenoliedzami, sīkuzņēmējam vienkāršāk samaksāt fiksētu maksājumu, lai viņam liek mieru. Šiem mazajiem arī grāmatvedība, nodokļu maksāšanas režīma izvēle sagādā vislielākās galvassāpes. Ir jāizdara izvēle, pēc kādas metodes (uzkrājumu, naudas plūsmas, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, patentmaksātājs vai fiksētais) kārtot grāmatvedību, maksāt nodokļus. Šajās daudzajās priedēs sīkuzņēmējs arī apmaldās. Tāpēc labākais risinājums ir fiksētais maksājums (nodoklis), par ko tiek runāts jau daudzus gadus, kas ārzemēs sen ir iedzīvināts un sekmīgi darbojas. Piemēram, Spānijā ģimenes kafejnīcai ir fiksētais nodoklis par katru galdiņu atkarībā no atrašanās vietas. Šis maksājums var tikt maksāts vienā, divos vai četros un pat 12 maksājumos. Kontrolētāji pie šāda ģimenes uzņēmuma iegriežas šad tad pāris gadu laikā. Šāda sistēma Latvijas VID automātiski atbrīvotu no 80% visu reģistrēto uzņēmumu kontrolēšanas, resursus var novirzīt svarīgākajām lietām. Šobrīd, lai pārbaudītu, vai sīkuzņēmējs saimnieciskās darbības tēriņos nav iekļāvis izdevumus, kas tērēti privātām vajadzībām, VID jāveic 3000 eiro (audita pašizmaksa) vērts audits. Ieguvums būs daži desmiti, varbūt simti eiro, kas nav samērojams ar iztērēto. Turklāt gan VID auditori, gan pats sīkuzņēmējs būs novests līdz baltkvēlei. Vienīgais ieguvums ir sīkuzņēmēja negācijas pret valsts varu. Kam tas vajadzīgs?! Vēl viens piemērs: VID jātērē nesamērojami resursi ar gada pārskatu neiesniedzējiem, kas ir vairāk nekā puse no visiem reģistrētajiem. Gada pārskatu neiesniedzējiem VID jānosūta brīdinājums, tad administratīvais pārkāpumu protokols, lēmums, kurus likums sūtīt EDS neļauj, tas jāsūta ierakstītās vēstulēs, tad, piemēram, uzliktais sods 100–150 eiro apmērā vēl ir jāpiedzen, atkal atgādinājums, brīdinājums, piedziņas darbības. Rezultātā čiks, jo viņam jau nekā nav, lai to piedzītu! Varētu jau to nedarīt, bet... Tajā pašā laikā masu mediji un Valsts kontrole prasa, vai visiem šis process ir iziets, cik sodīti, cik iekasēts. Liela brēka, maza vilna. Latvijas īpatnība – viegli reģistrēt komersantu, bet grūti to likvidēt. Tieši tāpēc arī tik daudz ir tā dēvēto gulošo uzņēmumu, kuros nekas nenotiek. Par nepieciešamību mainīt situāciju ir sagatavots un iesniegts daudz priekšlikumu, tikai tie nevirzās tik strauji, kā gribētos. Sabiedrība turpina būt neapmierināta ar iestāžu darbu, taču būtībā ministrijām aktīvāk jāvērtē un jāvirza normatīvo aktu izmaiņas, jo iestādes ir iniciējušas problēmas, sagatavojušas priekšlikumus.
Visu interviju No ēnu ekonomikas var izcelt 100 miljonus lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness.