Jaunākais izdevums

«Vakar, 2016. gada 8. martā, notikušajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika pārrunāti vairāki būtiski jautājumi saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jau paveikto un turpmāko rīcību korupcijas risku mazināšanā un novēršanā. Diemžēl daži no tiem publiskajā telpā tiek atspoguļoti neprecīzi un nekorekti,» norādīts šodien izplatītā VID paziņojumā. VID uzskata, ka tā ir nodokļu maksātājiem svarīga informācija un precizē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pausto informāciju.

VID kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo poligrāfa jeb melu detektora izmantošanu iespējamo negodprātīgo VID darbinieku pārbaudēm. VID vērš uzmanību, ka tāda metode no VID vadības puses nekad nav tikusi un arī šobrīd netiek nedz vērtēta, nedz pieļauta.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, atbildot uz Imanta Parādnieka jautājumu, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone esot norādījusi, ka «viņa ir informēta par finanšu ministres sarunu ar ASV vēstniecības pārstāvjiem, kuri no savas puses ir apliecinājuši gatavību uzrunāt ASV nodokļu administrāciju, lai tā nepieciešamības gadījumā sniegtu atbalstu Latvijas nodokļu administrācijai».

Tādēļ šodien, 2016.gada 9.martā, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone tikusies ar ASV vēstniecības pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamo atbalstu. VID uzsver, ka tikšanās laikā nevienā brīdī netika pārrunāta poligrāfa jeb melu detektora izmantošanas iespēja.

Otrs svarīgākais aspekts, kas publiskajā telpā izskan nekorekti, esot saistīts ar finanšu ministrei iesniegto VID darbinieku izvērtējumu, kuriem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. VID atgādina, ka finanšu ministrei iesniegtajai informācijai ir noteikts slepenības statuss. Tas nozīmējot, ka nedrīkst publiski tikt izpausts nedz tās saturs, nedz apjoms. Tādējādi arī vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē izskanējušie skaitļi esot tikai un vienīgi minējumi un pieņēmumi. Nevienā brīdī netika un arī turpmāk netiks publiski izpausts un komentēts faktiskais iesniegtās informācijas apjoms vai saturs.

«Apliecinām, ka Valsts ieņēmumu dienestā vienmēr ir tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība iekšējiem korupcijas riskiem un citiem iespējamiem amatpersonu un darbinieku pārkāpumiem. Īpaši pēdējo gadu laikā ir ievērojami stiprināta un pilnveidota iekšējā drošības dienesta darbība un notiek aktīva sadarbība ar citām tiesībsargājošām iestādēm. Visi jautājumi, kas saistīti ar iekšējiem korupcijas riskiem un citiem iespējamiem amatpersonu un darbinieku pārkāpumiem, ir un būs VID vadības pastiprinātā uzmanības lokā. Ar iestādes vadības rīcībā esošajiem juridiskajiem instrumentiem un tiesībām tiek darīts viss iespējamais, lai identificētu šos gadījumus, tos novērstu un no šādiem darbiniekiem tiesiskā ceļā atbrīvotos,» rakstīts paziņojumā.

Esot svarīgi apzināties, ka šobrīd publiskajā telpā aktualizējusies diskusija par darbinieku godprātību, korupcijas riskiem un to mazināšanas iespējām, kā arī iestāžu vadītāju tiesiskajām iespējām to novērst un atbrīvoties no negodprātīgiem darbiniekiem valsts struktūrā, ir saistoša un aktuāla ne tikai VID, bet valsts pārvaldei kopumā. Tādēļ arī risinājumi tai būtu jāmeklē kopīgi, gan savstarpēji konsultējoties un daloties ar pieredzi līdzīgās situācijās, gan, piemēram, kopīgi rosinot nepieciešamos priekšlikumus un grozījumus normatīvajos aktos, līdz ar to aktīva iesaiste nepieciešama arī no Valsts Kancelejas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ja fakti neatbilst manai teorijai, jo ļaunāk faktiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem un vīzijām par valsts nākotni, nevienu nepārsteidz. Faktiski to dara visu kalumu politiķi visās valstīs, gan sabiezinot krāsas, gan piešpricējot kādu populisma devu, lai labāk ietiektos elektorāta prātos un sirdīs.

Tas, kas ir pārsteidzoši šajās vēlēšanās, ir lielā melu klātbūtne. Proti, politiķi nekautrējoties sauc nepareizus skaitļus, min nepatiesus statistikas datus, runā lietas, kas neatbilst likumos noteiktajam. Līdz ar to tas, ko dēvē par cietajiem faktiem, kas parasti ir neapgāžams arguments, ir neglābjami diskreditēts un zaudējis savu uzticamību.

Par to, kā un par ko partijas melo, katrs pats var pārliecināties, ielūkojoties LSM izstrādātajā rīkā Melu detektors.

Piemēram, var nekautrējoties apgalvot, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropā. Jo kurš gan no potenciālajiem vēlētājiem vērs vaļā interneta pārlūku, lai to pārbaudītu. Tiesa, ir žurnālisti, kas to izdara un atklāj, ka apgalvojums ir nepatiess. Taču kaitējums jau ir nodarīts. Aplūkojot Melu detektoru par partiju priekšvēlēšanu debatēm Lielbritānijā, kur ir pārbaudīti tikai cietie fakti (proti, skaitļi), mati slienas stāvus, cik brīvi politiķi sauc dažādus skaitļus, procentus utt. Kāds pie varas esošs politiķis, kurš strādā izpildvarā, pamanās apgalvot, ka pensiju nepaliekamais minimums tiek paaugstināts katru gadu, lai gan tas neatbilst patiesībai. Var tikai minēt, vai tā ir nekompetence vai apzināta vēlētāju maldināšana. Grūti pat pateikt, kurš variants ir sliktāks. Protams, var jau teikt, ka visus skaitļus galvā turēt nav iespējams un tas nav vajadzīgs. Tam varētu piekrist, ja skaitļi netiek minēti.

Komentāri

Pievienot komentāru