Apcērpot Rīgas nākamā gada budžetu, Ziemeļu koridora attīstības birojam nācies atteikties no ļoti dārgu krēslu iegādes. Divu biroja krēslu iegādei nākamgad Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esošais Ziemeļu koridora attīstības birojs bija iecerējis tērēt 1 000 Ls, liecina pilsētas nākamā gada budžeta projektā rodama informācija.

Vadoties vien pēc cenas un nezinot tehnisko specifikāciju, nevar uzreiz viennozīmīgi teikt, ka tas liecina par valsts naudas nozagšanu. "Būtu aizdomīgi, ja par dārgu cenu būtu plānots pirkt daudz krēslu," teica speciālists, piebilstot, ka tā kā tie ir divi, iespējams, tie paredzēti speciālistiem, kam ilgas stundas jāpavada sēdus, un tādā gadījumā varot teikt, ka tā ir rūpēšanās par viņu veselību. "Pirkt tādus krēslus padomēm, kas satiekas divas reizes mēnesī uz divām vai četrām stundām, gan ir nelietderīgi," atzina M. Mitrevics.

Taupības laikā Rīgas domes Budžeta komisija gan no šī dārgā pirkuma Ziemeļu koridora attīstības birojam jau likusi atteikties. Tam piekritis arī Pilsētas attīstības departaments, lai varētu izpildīt prasību par līdzekļu samazinājumu biroja izdevumos par vairāk nekā 30 tūkst. Ls. Sākotnēji biroja izdevumi bija plānoti nepilnu miljonu Ls lieli, bet pēc līdzekļu apgriešanas tie bija paredzēti 838.5 tūkst. Ls apmērā. Šogad biroja budžets gan ir ievērojami lielāks – 2.4 milj. Ls.

Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Rīgas dome otrdien nolēma aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja ar izdevīgākiem nosacījumiem 2 856 956 eiro, lai šogad nodrošinātu Rīgas Ziemeļu transporta koridora (ZTK) 3. un 4.posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādi.

Summā ierēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un tā noteikta, balstoties uz izstrādātāja - piegādātāju apvienības G.B.V. piedāvājumu, kas tiesības izstrādāt projektu ieguvis konkursa kārtā. Ja līgumu neslēgs ar Valsts kasi, aizdevēja izvēlei atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tiks organizēts iepirkums. Paredzētais aizdevuma atmaksas termiņš ir ne ilgāk kā 15 gadi. Līdzekļi tiks atmaksāti no pašvaldības budžeta.

Daļa finansējuma šim projektam tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fonda, kura finansiālais atbalsts minētajam projektam saskaņā ar Eiropas komisijas lēmumu nepārsniegs 1 778 700 eiro.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, līdz šā gada beigām tiks pabeigti tehniskās izstrādes projekti ZTK 1., 3. un 4.posmam.

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.

Patlaban iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli par trim attīstības projektiem: par Ziemeļu transporta koridora 2. posma būvniecības ieceri, par projektu Rīgas brīvostas savienojumu ar Via Baltica, kā arī par detālplānojuma 1. redakciju teritorijai starp Rūpniecības, Pētersalas un Katrīnas ielu.

Līdz nākamā gada 27. janvārim notiek ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana Ziemeļu transporta koridora 2. posmam – no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Iedzīvotāju vērtējumam tiek piedāvāti trīs Ziemeļu transporta koridora 2. posma alternatīvie risinājumi. Tikšanās ar iedzīvotājiem plānota 7. janvārī plkst. 18.00 Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 1. stāva Sēžu zālē. Šīs sabiedriskās apspriešanas laikā paredzētas arī divas diskusijas ar speciālistiem – 8. janvārī ar arhitektiem, plānotājiem un inženieriem; 15.janvārī – ar vides un ekonomikas speciālistiem.

Atsauksmes par šo projektu līdz 27.01.2010. var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23), Rīgas domē (Rātslaukumā 1) 2. stāvā, atsauksmēm paredzētajā kastītē un Pilsētas attīstības departamentā (Amatu ielā 4), kā arī visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros. Materiāli par Ziemeļu transporta koridora 2. posmu ir pieejami Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 2. stāvā, un mājas lapā rdpad.lv, kur ir atrodama arī speciāli izveidotā aptaujas anketa par Ziemeļu koridora 2. posma trases variantiem.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Valdībā pieņemti noteikumi, kas ļaus uzsākt praktiskos darbus Rīgas Ziemeļu transporta koridora attīstīšanai, informē Satiksmes ministrija.

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu pasākuma Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā ietvaros tiks īstenots viens projekts – Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma būvniecība. Tā kopējās izmaksas aprēķinātas 152.6 milj. EUR, bet attiecināmās – 54.6 milj. EUR, no kurām 46.4 milj. EUR paredzēti kā Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Ņemot vērā Rīgas Ziemeļu transporta koridora tehnisko sarežģītību un īstenošanas apjomu, tā attīstīšana tiks sadalīta trīs posmos, kuri viens otru papildina. Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir paredzēts kopējā Ziemeļu transporta koridora 1.posma īstenošanai. 2015.gada decembrī tika pabeigta Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma būvprojekta izstrāde, taču ar otrdien, 22.martā, valdībā atbalstītajiem noteikumiem būs iespējams sākt praktiskos darbus.

Labklājības ministrija iecerējusi no 1. jūlija atgriezties pie vecās bezdarbnieku pabalstu sistēmas, kas nozīmē, ka bezdarbnieku pabalstu varēs saņemt 9 mēnešus.

Pie tam deviņus mēnešus pabalsts tiks maksāts visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no cilvēka darba stāža ilguma. Labklājības ministrija izmaiņas skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī. «Cilvēki vairs nevarēs atrast darbu dažu mēnešu laikā, tāpēc ir nepieciešams atgriezties pie 2007. gada sistēmas,» Db norādīja Labklājības ministrijā.

Šobrīd bezdarbnieku pabalstu izmaksa notiek atkarībā no cilvēka darba stāža. Ja bezdarbniekam darba stāžs bija no viena līdz deviņiem gadiem, pabalstu maksā četrus mēnešus. Pirmos divus mēnešus pilnā apmērā, savukārt pārējos divos - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra. Tiem, kuriem darba stāžs ir no 10 līdz 19 gadiem, bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts sešus mēnešus. Pirmos divus mēnešus tas tiek maksāts pilnā apmērā, nākamos divus mēnešus - 75% apmērā, bet pēdējos divus mēnešus vien 50% apmērā.

Šā gada pirmajā ceturksnī biroju vidējās nomas maksas nav mainījušās, izņemot atsevišķas biroju ēkas, kuru aizpildījums ir 75 % un vairāk, jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā informē Ober Haus Real Estate.

Atsevišķās biroju ēkās nomas cenas palielinājušās 1 – 2 eiro/m2 robežās. Cenu ietekmē biroju ēkas atrašanās vieta, piedāvātais serviss un apkārtējā infrastruktūra.

«Ņemot vērā to, ka 2010. gada laikā ir samazinājies iznomājamo platību skaits kvalitatīvām telpām ar augsta līmeņa apsaimniekošanu, labu atrašanās vietu un attīstītu infrastruktūru, prognozējam, ka 2011. gadā šāda veida birojiem varētu palielināties nomas maksas 10 – 15 % robežās,» norādījuši Ober Haus speciālisti.

Pēc šīs kompānijas datiem, A klases biroju telpu nomas maksas šā gada sākumā bija no 7 līdz 12 eiro par vienu kvadrātmetru, augstākā nomas maksa par A klases biroju telpām ir 16 eiro/m2, savukārt B klases biroju segmentā nomas maksa ir robežās no 5 līdz 8 eiro/m2 atkarībā no biroja platības, atrašanās vietas un kosmētiskā remonta līmeņa. C klases biroju segmentā nomas maksas ir 3 – 5 eiro/m2. Vidējās apsaimniekošanas izmaksas A klases biroju centros ir 0,85 – 2 eiro/m2, B klases biroja centros – 0,8 līdz 1,5 eiro/m2.

Vērotājam no malas biroju tirgus attīstība Latvijā un Rīgā varētu likties šaubīga un investīcijas riskantas, jo kopumā atbilstoši CBRE Baltics datiem vakanto biroju apjoms pēdējo trīs gadu laikā ir tikai audzis.

Attālinātais darbs veicina citādu biroju darba organizāciju un mazāku centralizēto telpu pieprasījumu, tomēr Rīgā jau tiek realizēti pamatīgi jaunu biroju celtniecības projekti, un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags tuvāko gadu laikā sola tikai būvniecības pieaugumu.

Vakanti 12% moderno biroju

“Rīgas moderno biroju tirgu patlaban veido 741 tūkstotis m2 , no kuriem gandrīz 12% jeb 88 tūkstoši ir pieejami nomai. Pēdējos piecos gados nomas maksas ir bijušas stabilas, bet šobrīd var novērot, ka, pieaugot būvniecības izmaksām būvniecības stadijā, nesen ekspluatācijā nodoto ēku biroju nomas maksas ir nedaudz pieaugušas, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem,” atklāj CBRE Baltics pārstāvis Reinis Lauskis.

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas biroju telpu pieprasījums un nomas maksa saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Lai gan mazliet audzis neiznomāto telpu īpatsvars, prognozējams, ka līdz gada beigām A un B klases biroju nomas maksa varētu palielināties par 5%, teikts Latio jaunākajā komercīpašumu tirgus pārskatā.

Brīvo telpu pieaugums daļēji saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta līdz šim nomāto telpu aptuveni 40 000 kvadrātmetru platībā atbrīvošanu un dienesta struktūrvienību pariešanu uz aprīlī ekspluatācijā nodoto jauno biroju ēku. Tāpat atbrīvojušās un nav aizpildītas telpas vairākās citās Rīgas centra biroju ēkās, piemēram, ēkā 13.janvāra ielā 3, kurā atradās GE Money Bank.

«Nomnieku atstāto telpu kvalitatīvākā daļa pakāpeniski aizpildīsies un šis process veicinās sliktāku telpu atbrīvošanos. Saglabājoties līdzšinējām pieprasījuma tendencēm, paredzams, ka A un B klases biroju nomas maksa līdz gada beigām Rīgā vidēji palielināsies par 5%,» norāda Latio Komercīpašumu tirdzniecības nodaļas vadītājs Jānis Šīns.

Pieprasījums pēc biroju telpām Rīgas centrā pēdējo pāris mēnešu laikā nav nemainījies, un biroju telpu cenas vēl joprojām ir zemā līmenī, ziņo Rent in Riga.

Kompānija kā piemēru nosauc faktu, ka Rīgas centrā labā, renovētā ēkā var atrast B klases telpas par 5 eiro/m2. Mazāk pieprasītas ir lielās biroju telpas vairāku simtu kvadrātmetru platībā.

Pieprasījuma samazinājums novērots aprīļa beigās un maijā, bet kopumā pavasara sezonā tas bija gandrīz tāds pats kā ziemā. Svarīgākais nomnieku nosacījums ir biroja telpu kvalitāte, jo, piemēram, Vecrīgā, kur pirms kāda laika bija daudz tukšu biroju telpu, tagad atrast brīvas kvalitatīvas, nelielas biroja telpas līdz 60 m2 ir diezgan grūti, stāsta kompānijas speciālists Jānis Lipša.

«Gada griezumā nav novērota biroju telpu nomas maksu samazināšanās. Acīmredzot telpu īpašniekiem finanses ir sakārtotas un viņi patlaban nevēlas vēl vairāk samazināt nomas maksu,» spriež Jānis Lipša.

Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums "Capitalica Asset Management”, biroju kompleksa "Verde" attīstītājs, ir pieņēmis stratēģisku lēmumu izvērst savu darbību Rīgā.

Uzņēmums plāno paplašināt esošo "Verde" biroju kompleksu, uzbūvējot vairākas jaunas A klases biroju ēkas ar kopējo iznomājamo platību 20 000 m2. Lai to īstenotu, uzņēmums jau ir iegādājies jaunu teritoriju, kuras kopējā platība ir 1,1 hektārs – tā atrodas tieši blakus esošajam "Verde" kompleksam, starp Hanzas ielu un Gustava Kluča ielu.

Paplašināšanas projektu ir plānots īstenot nākamo pāris gadu laikā, kā rezultātā “Verde” kompleksa kopējā iznomājamā platība būs 50 000 m2, tam kļūstot par lielāko biroju kompleksu Latvijā.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” padomes priekšsēdētājs: “Uzskatām, ka Rīgai ir nepieciešama “Verde” paplašināšana, tāpēc bez vilcināšanās nolēmām ieguldīt jaunu ēku attīstībā Skanstes biznesa kvartālā, kas atrodas ļoti tuvu Rīgas aktīvajam centram. Pirms četriem gadiem šeit sākām “Verde” biroju kompleksa būvniecību. Pirmā kārta tika atklāta 2022. gada vasarā un otrā kārta tika pabeigta 2024. gada pavasarī. Tas kļuva par ļoti veiksmīgu pirmo “Capitalica Asset Management” attīstīto projektu Latvijas galvaspilsētā. Divas vienpadsmit stāvu A klases ēkas tika uzbūvētas saskaņā ar augstākajiem ilgtspējas un energoefektivitātes standartiem, padarot šo biroju kompleksu par zaļāko Rīgā. Mēs uzskatām, ka pieprasījums pēc mūsdienīgām un kvalitatīvām biroju telpām Latvijas galvaspilsētā patiešām pastāv – to apliecina arī “Verde” biroju kompleksa iznomātās platības apjoms, kas pašlaik sasniedzis jau 92%”.

Biroju nomas komplekss "Elemental Business Centre" parakstījis biroja nomas līgumu ar farmācijas kompāniju "Novartis Baltics".

Līgums paredz, ka "Novartis Baltics" nomās 335 m2 lielas biroja telpas "Elemental Blue" ēkas 3. stāvā. Biroju plānots atvērt jau šovasar.

Farmācijas kompānija "Novartis Baltics" savu darbību Latvijā uzsāka 1997.gadā un ir filiāle Šveicē bāzētajam "Novartis AG" - vienam no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem pasaulē.

Liene Siliņa, SIA "Novartis Baltics" valdes locekle, norāda, ka lēmumā pārcelt biroju uz "Elemental Business Centre" būtiska loma bijusi telpu plašumam un energoefektivitātei.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka pēdējo gadu laikā izteikti redzams, ka nomnieki pastiprinātu uzmanību pievērš biroju telpu energoefektivitātei.

Komercobjektu tirgus salīdzinājumā ar mājokļu tirgu ir būtiski neaktīvāks – pirkuma darījumi ar komercobjektiem notiek mazāk nekā ar mājokļiem, liecina Valsts Zemes dienesta biroju apskats.

Biroju ēku pirkuma darījumu skaits pēdējo gadu laikā ir svārstījies robežās no 50-200 darījumiem mēnesī. Šajā statistikā ietverti arī darījumi ar biroju ēkām, kur darījuma objekts ir īpašuma domājamā daļa. Daļa no šādiem darījumiem pēc to ekonomiskās būtības ir darījumi ar telpām, ne ēkām.

Neskatoties uz to, ka biroju telpas visvairāk ir biroju ēkās (aptuveni 86%), visvairāk pirkuma darījumu notiek ar telpu grupām daudzdzīvokļu mājās. Vairumā gadījumu ekonomiskā būtība ir dzīvokļu tirdzniecība, jo bez īpašām tehniskām problēmām telpas var transformēt abos virzienos. To pierāda arī sludinājumi, kur tiek piedāvāts dzīvoklis, kas šobrīd tiek izmantots biroja vajadzībām.

Skaidrība tikai par trešdaļu finansējuma vērienīgā Ziemeļu koridora būvniecības sākšanai; pirmajā posmā iecerēta vairāku jaunu satiksmes pārvadu izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieņemšanu gaida Ministru kabineta noteikumu projekts, kas ļautu sākt ES līdzfinansējuma izmantošanu, būvējot Ziemeļu koridora pirmā posma daļu Rīgā. Valsts sekretāru sanāksmē noteikumi tika izsludināti pagājušā gada decembrī. Pērnā gada nogalē noslēgusies arī pirmā posma projektēšana, ko pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veica a/s Ceļuprojekts.

Projekta pirmā posma indikatīvās izmaksas ir 152,6 milj. eiro, no tām plānotais Kohēzijas fonda finansējums – 46,4 milj. eiro, liecina Satiksmes ministrijas informācija. Uz DB jautājumu, kur pašvaldība ņems pārējo nepieciešamo finansējumu, pasūtītāja – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta – atbilde ir visai formāla: «Atbilstoši Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1. posma ieviešanas plānam, tā būvniecību plānots īstenot no ES struktūrfondu un Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, t.sk. nepieciešamības gadījumā veicot aizņēmumu aizņēmuma limita ietvaros». Daudz izsmeļošāka nav arī atbilde uz jautājumu, kā notiek darbs finansējuma piesaistei – «savstarpējā sadarbībā ar atbildīgajām ES un valsts institūcijām, tostarp Satiksmes ministriju». No finansējuma piesaistes būs atkarīga turpmākā projekta gaita.

«Biroju tirgus Latvijā ir kļuvis aktīvāks, tomēr joprojām tajā neredzam jaunpienācējus – kompānijas, kas te iepriekš nav darbojušās. Pārsvarā klienti ir Latvijā jau ilgāku laiku strādājoši uzņēmumi, kuri sev meklē jaunas biroju telpas, līdz ar to pieprasījums ir ierobežots,» vērtē Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Lietuvas nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas Hanner vadītājs Latvijā.

25. jūlijā Hanner oficiāli atklāj jauno A klases biroju ēku Place Eleven Sporta ielā 11, Skanstes apkaimē Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

DB.lv jau ziņoja, ka tā ir 14 stāvu ēka ar apzaļumotu jumta terasi, daudzstāvu autostāvvietu. Kopējā centra platība ir 24 tūkst. m2, bet biroju platība – 15 tūkst. m2. Place Eleven būvniecības darbu ģenerāluzņēmējs – Hanner grupas uzņēmums SIA Alfa Construction.

Kopējās investīcijas Place Eleven tapšanā ir nedaudz virs 20 milj. eiro. Hanner šo ēku neplāno pārdot; ieguldījumu atpelnīšanās laiku uzņēmums neatklāj konfidencialitātes nosacīju dēļ.

Ja tirgū vienlaikus parādītos vairāki projekti, kas līdzinātos Place Eleven, visdrīzāk, tie tagad būtu pustukši, spriež M. Valucks. «Šajā ziņā mums ir paveicies, Place Eleven pašlaik ir vienīgais pabeigtais ilgtspējīgas biroju ēkas projekts tirgū.»

Apstiprināts Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma jeb Brīvības ielas dubliera skiču projekts, kas paredz veidot jaunu ap 9.1 kilometrus garu automaģistrāli.

Jau ziņots, ka koridora būvniecība, visticamākais, nesāksies ātrāk kā 2012. gadā.

Jaunā automaģistrāle austrumos sākas pie esošā Jaunciema gatves pieslēguma Brīvības gatvei pie Rīgas pilsētas robežas un rietumos noslēdzas pie Gustava Zemgala gatves, kur sākas Ziemeļu transporta koridora 2. posms.

Brīvības ielas dubliera skiču projekts paredz no Rīgas pilsētas robežas līdz punktam netālu no Ķīšezera veidot divu brauktuvju ceļu ar divām joslām katrā virzienā, savukārt no Jaunciema gatves pie Ķīšezera līdz Gustava Zemgala gatvei - divas brauktuves ar trim joslām katrā virzienā, kā arī projektā paredzēts veidot 5 daudzlīmeņu satiksmes mezglus – ar Gustava Zemgala gatvi, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brīvības gatvi.

Pēc Rīgas Ziemeļu transporta koridora izbūves vieglo automašīnu vadītāji varēs par 7% mazāk laika tērēt pārvietojoties pa pilsētu, savukārt kravas transporta vadītājiem, lai nokļūtu savos galamērķos Rīgā, vajadzēs patērēt par 16% mazāk laika, liecina britu kompānijas Faber Maunsell pētījums.

Ar pētījuma rezultātiem iepazīstināta Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komiteja.

Db jau rakstījis, ka 2007. gadā Rīgas dome akceptēja būvniecības ieceri, kas paredz Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma – automaģistrāles no autoceļa A5 (Rīgas apvedceļš Salaspils–Babīte) līdz Daugavgrīvas ielai - būvniecību. Paredzēts, ka Ziemeļu transporta koridors nākotnē saslēgsies ar Austrumu maģistrāli. Rīgas domes Satiksmes departamenta investīciju plānā līdz 2018. gadam iekļauta arī Rietumu maģistrāle, kas savienotu Dienvidu tilta un Ziemeļu koridora trases Daugavas kreisajā krastā.

Zemju atpirkšana Ziemeļu koridora otrās kārtas izbūvei provizoriski maksātu 7 miljonus latu.

Divus lēmumus, kas būtiski pavirzīs uz priekšu Ziemeļu koridora projektu, šodien plāno pieņemt Rīgas domes Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja. Abi lēmumi kopumā prasīs miljoniem latus no galvaspilsētas budžeta, abu mērķis saistīts ar pilsētas centra atslogošanu no transporta, kā arī Rīgas ostas attīstībai nepieciešamo Bolderājas un Kundziņsalas autoceļu pieslēgšanu Ziemeļu koridoram.

Lētākais projekts, kas attiecas uz Bolderājas un Kundziņsalas transporta plūsmu, kopumā izmaksās vairāk nekā 4 miljonus latu. Attīstības komiteja konceptuāli dos zaļo gaismu gandrīz miljona latu (997 500 latu) priekšfinansējuma piešķiršanai šim projektam, ko plānots pieteikt ES TEN-T programmu konkursā.