Komercobjektu tirgus salīdzinājumā ar mājokļu tirgu ir būtiski neaktīvāks – pirkuma darījumi ar komercobjektiem notiek mazāk nekā ar mājokļiem, liecina Valsts Zemes dienesta biroju apskats.
Biroju ēku pirkuma darījumu skaits pēdējo gadu laikā ir svārstījies robežās no 50-200 darījumiem mēnesī. Šajā statistikā ietverti arī darījumi ar biroju ēkām, kur darījuma objekts ir īpašuma domājamā daļa. Daļa no šādiem darījumiem pēc to ekonomiskās būtības ir darījumi ar telpām, ne ēkām.
Neskatoties uz to, ka biroju telpas visvairāk ir biroju ēkās (aptuveni 86%), visvairāk pirkuma darījumu notiek ar telpu grupām daudzdzīvokļu mājās. Vairumā gadījumu ekonomiskā būtība ir dzīvokļu tirdzniecība, jo bez īpašām tehniskām problēmām telpas var transformēt abos virzienos. To pierāda arī sludinājumi, kur tiek piedāvāts dzīvoklis, kas šobrīd tiek izmantots biroja vajadzībām.
Pirkuma darījumi gan ar biroju ēkām, gan ar biroju telpām biroju ēkās notiek salīdzinoši reti. Biroja telpu segmentā biežāk notiek nomas darījumi. To apliecina arī sludinājuma skaita sadalījums dažādos portālos, norāda VZD.
Visvairāk jaunu biroja ēku platības tirgū parādījās 2006.-2008. gadā, kas saistāms ar ekonomikas izaugsmi. Straujās ekonomikas izaugsmes laikā biroju telpu platības gada laikā palielinājās aptuveni par 60 tūkstošiem m2.
Kā liecina statistika, pēc ekonomikas zemākā punkta pārvarēšanas biroju telpu būvniecība nav atjaunojusies.
Šobrīd, līdz ar ekonomikas izaugsmi, pieaug pieprasījums pēc biroju telpām un aug to cena, kā arī palielinās telpu noslogojums (samazinās brīvo platību īpatsvars), bet pirmskrīzes līmenis pieprasījumam pēc biroja telpām nav sasniegts.
Ja analizē biroju telpu nomas cenu dinamiku A un B klases biroju ēkās, lielākais pieprasījums bija 2007. gadā, kad bija augstākās cenas, kā arī brīvo platību īpatsvars bija zem 10%. Uz lielo pieprasījumu reaģēja piedāvājums, un tirgū parādījās jaunas biroju telpas, norāda VZD.
No biroju ēkas īpašnieka (investora) viedokļa raugoties, biroju ēka ir naudas plūsmas ģenerējošs objekts. Investors ilgtermiņā iegūst regulārus ienākumus, ko veido nomas maksas, no tām ir atskaitīti ēkas uzturēšanas izdevumi, kas gulstas uz īpašnieku, kā arī nekustamā īpašuma nodokļi, uzsvērts apskatā.