Latvijas Banka šovasar ieviesīs ātro maksājumu jeb zibmaksājumu iespēju, kas nozīmē - nauda jebkurā diennakts laikā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā, arī ja tas ir citas kredītiestādes klients, un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami.
Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols informēja, ka zibmaksājumu dalībnieku loks paplašināsies pakāpeniski. Augusta beigās zibmaksājumu infrastruktūra būs pieejama izmantošanai Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmas dalībniekiem. Sistēma izvērtīsies plašāka novembra beigās, kad Latvijas Bankas risinājums tiks savienots ar eirozonas infrastruktūru. Sākotnēji zibmaksājumiem eirozonā gatavas pievienoties 30 kredītiestādes, un to skaits pakāpeniski augs, lēsa Ozols. Viņš atzina, ka zibmaksājumu piedāvātās ērtības maksātājiem būs atkarīgas no kredītiestāžu gatavības izmantot šo maksājumu infrastruktūru un to piedāvātajiem gala risinājumiem.
Iecerēta arī risinājuma ātra un ērta izmantošana mobilajā vidē - plānota mobilā tālruņa numura sasaiste ar bankas konta numuru, lai varētu izveidot maksājumu, balstoties tikai uz mobilo tālruņa numuru, ja maksājuma saņēmējs to ir vēlējies.
Banka Citadele sola būt viena no pirmajām, kas saviem klientiem Latvijā un arī Igaunijā ieviesīs zibmaksājumu iespēju. Plānots, ka piloprojektā klienti zibmaksājumus varēs sākt izmantot augusta beigās, septembrī. Bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs atzina, ka šī pakalpojuma cena nebūs lielāka par to, kādu par šo pakalpojumu pašlaik maksā maksājumu veicēji, taču precīzu cenu viņš vēl nebija gatavs paziņot.
Cikmačs vērsa uzmanību, ka bankām jāstrādā atbilstoši terorisma novēršanas prasībām, tāpēc reizēm var gadīties, ka arī kāds zibmaksājums nebūs tik zibenīgs un neaizies līdz saņēmējam sekunžu laikā. Tas var notikt, ja maksājums būs noķerts kādā drošības filtrā un bankai būs jāpārliecinās par šī maksājumu atbilstību drošības prasībām.
Latvijas Bankas veidotais risinājums paredz, ka maksimālā summa zibmaksājumam ir 15 000 eiro, taču banka Citadele sākotnēji piedāvās iespēju zibenīgi pārskaitīt mazākas summas, un pēcāk pakalpojums pakāpeniski attīstīsies. Cikmačs iezīmēja, ka zibmaksājumu iespējamība ļaus būvēt jaunus risinājumus klientiem, piemēram, varbūt ar zibenīgu pārskaitījumu varēs samaksāt par preci gadatirgū vai par piegādāto picu, varbūt pat ar pārskaitījumu iegādāties lietotu automašīnu.
SEB bankas un Swedbank pārstāvji vēl nevarēja pateikt, kad šīs bankas varētu ieviest zibmaksājumus norēķinos ar citām bankām, taču solīja, ka šī iespēja tiks ieviesta, cik vien ātri iespējams.
SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs vērsa uzmanību, ka banku pusē jāiemācās arī, kā nosargāt naudu, ja zibmaksājums izmantots ļaunprātīgi. Bankām ir izstrādātas sistēmas, kā atgūt naudu, ja notikusi krāpšana ar maksājumu kartēm, taču līdz ar zibmaksājumu ieviešanu šīs sistēmas būs jāizstrādā no jauna. «Bet tā noteikti nav ziņa, ka pārāk jābaidās,» teica Danēvičs un uzsvēra, ka Eiropas Savienībā klienti tiek labi aizsargāti.
#4/9
Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS "SEB banka" valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs
#5/9
IT uzņēmuma SIA "TestDevLab" sabiedrisko attiecību vadītājs Kristaps Skutelis (no kreisās) un Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols
#7/9
Latvijas Komercbanku asociācijas Maksājumu komitejas priekšsēdētājs, Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs "Swedbank" grupā Mareks Kovaļevskis
#8/9
IT uzņēmuma SIA "TestDevLab" sabiedrisko attiecību vadītājs Kristaps Skutelis