Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri.

Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par zibmaksājumu regulu. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti?

Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim Eiropas Savienības valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā Eiropas Savienībā ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi “ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī “ceļojuma” laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem.”

2018. gadā Latvijā veikti 2,4 miljoni zibmaksājumu 494 miljonu eiro apjomā, liecina Latvijas Bankas dati.

Latvijas Bankas izveidotā un uzturētā zibmaksājumu infrastruktūra darbojas kopš 2017. gada 28. augusta. Zibmaksājumi ir kļuvuši par ikdienas maksājumu veidu, un banku klientiem starpbanku maksājumu veikšanai vairs nav jādomā par banku darbadienām un darba laikiem, jo zibmaksājumu iespējams veikt 365 dienas gadā – tas notiek zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.

Darbadienās visaugstākā zibmaksājumu veikšanas intensitāte ir dienas vidū, taču arī ārpus darba laika, tostarp, brīvdienās, lai arī mazākā skaitā, zibmaksājumi tiek veikti un ar caurmērā vienmērīgu intensitāti visu dienu un arī naktī. Tas liecina, cik ērta, noderīga un vajadzīga lietotājam ir zibmaksājumu pieejamība arī brīvdienās un svētkos.

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Eiropas Komisija (EK) šodien pieņēma tiesību akta priekšlikumu, lai zibmaksājumus eiro valūtā darītu pieejamus katram iedzīvotājam un uzņēmumam, kam ir bankas konts Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka eiro zibmaksājumus visā ES ir iespējams veikt par pieņemamu cenu, drošā veidā un bez šķēršļiem.

EK norāda, ka zibmaksājumi sniedz cilvēkiem iespēju jebkurā diennakts laikā pārskaitīt naudu desmit sekunžu laikā. Tie notiek daudz ātrāk par tradicionālajiem kredīta pārvedumiem, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji pieņem tikai darba laikā un kuri nonāk maksājuma saņēmēja kontā tikai nākamajā darbdienā, kā rezultātā šis process var ilgt līdz pat trim kalendārajām dienām.

Zibmaksājumi ir ievērojami ātrāki un ērtāki patērētājiem, piemēram, lai apmaksātu rēķinus vai saņemtu steidzamus pārskaitījumus. Turklāt tie palīdz būtiski uzlabot naudas plūsmu un rada izmaksu ietaupījumus uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp mazumtirgotājiem.

Maksājumos notiek pāreja no skaidras naudas maksājumiem uz bezskaidru naudu un bezkontakta maksājumiem. Nav ticams, ka tuvākajā nākotnē kļūsim par 100% bezskaidras naudas valsti, tomēr tie aizvien vairāk norēķinos dominēs, atklājot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferenci «22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni», sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

«Zibmaksājumi sniedz labu priekšstatu par to, kādiem vajadzētu būt mūsdienīgiem finanšu pakalpojumiem. 21. gadsimta patērētājs sagaida, ka visi pakalpojumi pieejami tiešsaistes režīmā tepat un tūlīt. Samaksāt rēķinus, veikt pirkumus vai pārskaitīt līdzekļus privātpersonai vai uzņēmumam iespējams jebkurā diennakts stundā no jebkuras vietas, kurā nodrošināta pieeja internetam. Pāris klikšķu, un dažās sekundēs nauda sasniedz saņēmēju,» sacīja Z. Razmusa.

Pēdējās paaudzes laikā starpbanku pārvedumu jomā panāktais progress ir iespaidīgs. Tikai mazliet vairāk nekā pirms 20 gadiem Latvijā dienā bija viens starpbanku klīringa cikls, pamatojoties uz maksājuma rīkojumiem papīra dokumenta veidā, un darījumi starp dažādu banku klientiem tika pabeigti vairāku dienu laikā. Šodien starpbanku zibmaksājumi var tikt veikti dažās sekundēs 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti, kā arī sūtīt zibmaksājumus jaunajā lietotnē «Swedbank 2019».

Zibmaksājumus saņemt var neatkarīgi no to sūtīšanas veida, savukārt veikt zibmaksājumu uz citu banku tagad var Swedbank jaunajā mobilajā lietotnē «Swedbank 2019», kas strādā paralēli esošajai pamata Swedbank lietotnei un ir tās jaunās versijas izmēģinājuma vide. Jaunajā lietotnē «Swedbank 2019» zibmaksājumi ir pieejami līdz ar citiem jauninājumiem, tostarp mobilajiem bezkontakta maksājumiem.

Zibmaksājumi «Swedbank 2019» lietotnē ir pieejami gan Android, gan iOS ierīču lietotājiem. Šobrīd tos iespējams veikt privātpersonām uz vietējām bankām. Nākotnē šī iespēja tiks integrēta arī esošās lietotnes jaunajā gala versijā un vēlāk arī internetbankā.

Swedbank tuvāko nedēļu laikā plāno laist klajā savu jauno lietotni, kas 300 000 Latvijas iedzīvotāju nodrošinās iespēju pie kases norēķināties ar viedtālruni.

Jaunā lietotne, kura izstrādāta sadarbībā ar aktīvākajiem bankas klientiem, nodrošinās arī zibmaksājumus, ļaus apstiprināt darījumus ar pirksta nospiedumu vai sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kā arī vizuāli būs pielāgota mūsdienu tendencēm, informē kredītiestādē.

Bankas aplēses liecina, ka esošo Swedbank mobilo lietotni, kura līdz vasaras beigām automātiski atjaunosies uz jauno, šobrīd Latvijā izmanto 415 000 klientu. No tiem vairākums – ap 70% – ir Android tālruņu īpašnieki, kuriem turpmāk būs iespēja nenēsāt līdzi maksājumu karti.

«Daudziem klientiem mūsu mobilā lietotne ir kļuvusi par primāro veidu, kā izmantot bankas pakalpojumus – pāris pēdējo gadu laikā esam novērojuši stabilu 50% lietotāju skaita pieaugumu. Lietotnes pieaugošā popularitāte mudina spert soli un piedāvāt nākamo inovāciju, kas bankas pakalpojumus mobilajās ierīcēs padarīs pieejamākus un ērtāk lietojamus,» pauž Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google, Apple, Facebook un Amazon (apzīmētas arī kā GAFA) ir dominējošie spēlētāji savās jomās.

Piemēram, 2018. gadā visā pasaulē 90% gadījumu, meklējot informāciju internetā, izmantots Google meklētājs. Facebook kopā ar Google ir dominējošie spēlētāji digitālās reklāmas pārdošanā (kopā tie aizņem vairāk nekā 50% tirgus). 2018. gada beigās Facebook bija gandrīz 2.4 miljardi lietotāju (tas ir vairāk nekā 30% planētas iedzīvotāju), un katru minūti tiek reģistrēti 400 jauni lietotāji. Google ir apmēram 1.5 miljardi lietotāju, Amazon – apmēram 300 miljoni. Tāpat strauji audzis Apple maksājumu risinājuma Apple Pay lietotāju skaits – 2018. gadā tas sasniedzis 383 miljonus (pieaugums pret 2017. gadu ir 67%).

Arvien nozīmīgāku lomu spēlē arī Ķīnas lielie tehnoloģiju uzņēmumi Baidu, Alibaba (AliExpress platformas uzturētājs), Tencent un Xiaomi (kopā apzīmēti kā BATX), kas radījuši digitālas ekosistēmas, ietekmējot Ķīnas iedzīvotāju ikdienu un dzīvi, kā arī metuši izaicinājumu GAFA pārākumam, aktīvi darbojoties ārpus Ķīnas robežām.

No šodienas Swedbank klientiem pieejama jaunā mobilā lietotne, kas piedāvā, piemēram, biometrijas datu izmantošanu, zibmaksājumus un Android lietotājiem arī iespēju norēķināties ar viedtālruni, iztiekot bez ierastās maksājumu kartes.

Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs stāsta: «Saskaņā ar jaunākā bankas pētījuma datiem 92% no mūsu aktīvajiem klientiem Latvijā ir viedtālrunis, un viņi tajā veic arvien lielāku daļu ikdienas finanšu operāciju. Jaunā lietotne tika izveidota saskaņā ar pasaules labāko pieredzi, šajā procesā iesaistot arī mūsu klientus. Lietotnes izmēģinājuma versiju lejupielādēja vairāk nekā 60 tūkstoši klientu, un mēs saņēmām vairāk nekā 5 tūkstošus komentāru un ieteikumu, kas palīdzēja jaunās lietotnes izstrādē.»

Jaunajā lietotnē Swedbank klientiem būs pieejamas jaunas maksājumu iespējas – zibmaksājumi un mobilie bezkontakta maksājumi. Zibmaksājumi ļauj lietotājiem veikt ātrus pārskaitījumus ne tikai starp Swedbank klientiem, bet arī citām bankām, kas atbalsta zibmaksājumus.

No šodienas, 14. oktobra, Swedbank klienti internetbankā var veikt zibensātrus pārskaitījumus ne tikai starp Swedbank kontiem, bet arī uz citām bankām Latvijā.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa maksājumu valsts robežās tagad notiks pāris sekunžu laikā. Ja līdz šim Swedbank klienti internetbankā varēja veikt ļoti ātrus, pēc būtības zibenīgus norēķinus starp Swedbank kontiem, tad tagad arī maksājumi uz citām Latvijas bankām, kuras pievienojušās SEPA zibmaksājumu sistēmai, notiks nekavējoties, informē bankas pārstāvji. Šobrīd tās ir SEB banka un Citadele.

Zibmaksājumi klientiem internetbankā kļūst pieejami līdz ar jaunās maksājumu formas ieviešanu. Lai to izmantotu, klientam internetbankas maksājumu sadaļā jādodas uz izvēlni “Jauns maksājums”. Šajā gadījumā jebkurš pārskaitījums līdz 15 000 eiro uz SEB bankas vai Citadeles kontu pēc noklusējuma tiks veikts kā zibmaksājums. Ir iecerēts, ka drīzā nākotnē būs iespējams veikt zibmaksājumus arī uz ārvalstīm.

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

2019. gadā tikai 11% MVU pārdeva savus produktus tiešsaistē - 2020./2021. gadā šis skaitlis potenciāli dubultosies, īpaši palielinoties interneta veikalu skaitam. Saskaņā ar SEB bankas veikto pētījumu nākamajos 3 gados gandrīz 30% no visiem pārdošanas apjomiem Baltijā būs no e-komercijas. Produktu pirkšana tiešsaistē ir izrādījusies daudz ērtāks veids, kā cilvēkiem iepirkties, un e-komercija noteikti nekur nepazudīs, it īpaši, kamēr Covid-19 pandēmija joprojām ir aktīva.

Palielinoties pārdošanas apjomam tiešsaistē, palielinās arī peļņas zudums, kas rodas darījumu izmaksu dēļ. Šo jautājumu ir atrisinājis igauņu FinTech startup uzņēmums Montonio.

Kas lieto Montonio?

Vairāk par 1100 tirgotāji ir jau pieteikušies lietot Montonio pēdējā ceturksnī. Kā visstraujāk augošais maksājumu uzņēmums Baltijā, Montonio kopš 2018. gada nodrošina savus e-komercijas norēķinu risinājumus. Tirgotāji Montonio pakalpojumus ir saņēmuši augstā kvalitātē, tāpēc, ar katru dienu vismaz 10 jauni tiešsaistes veikali Baltijā pievienojās Montonio. Montonio jau ir parakstījis līgumus ar vairākiem lieliem tirgotājiem, piemēram, iDeal, Goldtime un Elisa.

Latvijas finanšu sektors ir reģiona līderpozīcijās sankciju piemērošanā, kā arī informācijas pieejamības jomā klientu izpētei, secināts Finanšu nozares asociācija prezentētajā pētījumā par finanšu pakalpojumu pieejamību reģionā un atbilstības nodrošināšanu.

Kopumā pieeja starptautisko un nacionālo finanšu sankciju piemērošana Baltijas valstīs, Zviedrijā un Polijā ir līdzīga un tiek regulēta visā reģionā. Savukārt tikai Latvijā likumā noteikts obligāts pienākums ievērot arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas.

Bankām noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir līdzvērtīga reģionā piemērotajai un atbilst labākajai praksei, vienīgi Igaunijā un Zviedrijā publiski ir pieejams pilns kontrolējošās iestādes lēmums, savukārt Latvijā, Lietuvā un Polijā tiek paziņoti tikai galvenie fakti un secinājumi.

Banku darbiniekiem noteiktā atbildība par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem Latvijā ir stingrākā reģionā, bet atbilst labajai praksei.

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Eiropas maksājumu sistēmu infrastruktūrā šonedēļ pirmo norēķinu dienu aizvadījusi jaunā maksājumu sistēma TARGET, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

TARGET ir pasaulē trešā lielākā maksājumu sistēma, tās darbību nodrošina Eirosistēma (tas ir, Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas, arī Latvijas Banka) un tā ir viens no maksājumu infrastruktūras elementiem, kas kredītiestādēm ļauj nodrošināt ērtus, mūsdienīgus un drošus eiro maksājumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Jaunā TARGET sistēma aizstāj vecās paaudzes TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007.gada.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa skaidro, ka jaunā TARGET sistēma ne tikai izmantos mūsdienīgu infrastruktūru un augstas kiberdrošības risinājumus, bet arī nodrošinās plašākas kredītiestāžu likviditātes vadības iespējas un starpbanku norēķinu veikšanu, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, ziņojumu apmaiņu veicot atbilstoši ISO 20022 standartam.

AS IDX1R, IPAS "Indexo" meitas uzņēmums, kas nākotnē, pēc bankas licences saņemšanas, kļūs par "Indexo" banku, Komercreģistrā ir iesniedzis lūgumu reģistrēt AS IDX1R valdi un padomi jaunā sastāvā.

Izmaiņas paredz, ka par uzņēmuma un nākotnes "Indexo" bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Valdis Siksnis. Savukārt, par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Valdis Vancovičs.

Tāpat jaunveidojamās "Indexo" bankas valdes locekļi būs Tīna Kukka, kura šobrīd ir bankas projekta licencēšanas vadītāja un vēlāk būs bankas finanšu vadītāja, Vladimirs Bolbats, kurš gādā par bankas privātpersonu pakalpojumu piedāvājuma izstrādi, Gints Ozoliņš, kura kompetence ir tehnoloģiju attīstība, Evija Sloka, kura būs bankas risku vadītāja, Ieva Margeviča, kā bankas mārketinga un komunikācijas vadītāja un Līga Katrīna Kļaviņa, kura būs bankas darbības atbilstības vadītāja.

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Līdztekus jau divus gadus nodrošinātajiem ienākošajiem zibmaksājumiem sabiedrības norēķinos ar valsti Valsts kase sākusi izejošos zibmaksājumus, tādējādi padarot zibenīgus arī valsts budžeta iestāžu un citu Valsts kases klientu norēķinus ar sabiedrību, informēja Valsts kases pārstāvji.

Pievienošanās Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai, nodrošinot divvirzienu - izejošo un ienākošo - zibmaksājumu funkcionalitāti, sekmē finanšu sektora un valsts pārvaldes sadarbību un digitālo attīstību, uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Ikdienas dzīvē Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi šīs pārmaiņas jutīs, saņemot maksājumus no Valsts kases, piemēram, nodokļu atmaksas, pabalstus, samaksu par valsts pārvaldei sniegtajiem pakalpojumiem.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa norāda, ka valsts sektors turpina pilnveidot un modernizēt publiskos pakalpojumus, un tas, ka valsts izejošie maksājumi pie iedzīvotājiem un uzņēmējiem nonāks dažu sekunžu laikā, būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā. Latvija ir moderno maksājumu lielvalsts, un Latvijas Banka arī turpmāk rūpēsies, lai būtu pieejama atbilstoša un moderna infrastruktūra, uzsver Zariņa.

Šodien stājas spēkā vairāki normatīvi, paplašinot zibmaksājumu sniegtās iespējas inovatīvu finanšu pakalpojumu nodrošināšanā, pavēstīja Latvijas Bankā.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja kredītiestādēm un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem zibenīgiem maksājumiem izmantot ne tikai mobilā tālruņa numuru, bet arī citus klienta kontam piesaistītus identifikatorus, piemēram, maksājumu karti, e-pasta adresi, kā arī nodrošināta iespēja efektīvāk izmantot Zibsaišu reģistru zibenīgu mobilo maksājumu veikšanai.

Latvijas Bankā informēja, ka grozīta «Dalības kārtība Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā», lai nodrošinātu iespēju Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas zibmaksājumu un tradicionālo maksājumu servisu lietotājiem - kredītiestādēm - piedalīties elektroniskajā klīringa sistēmā kā banku grupai ar vairākiem norēķinu kontiem un vairākiem kredītiestādes kodiem (BIC kods).

Latvijas Bankas izveidotajā un uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā veikti jau 5,1 miljoni zibmaksājumu miljarda eiro apjomā, vēsturisko miljarda eiro robežu maksājumiem, kas veikti zibmaksājumu veidā, sasniedzot pirmdien, 1. Jūlijā, informē Latvijas Banka.

Piemēram, aizvadītajās Jāņu brīvdienās (22.–24. jūnijā) Latvijas Bankas zibmaksājumu infrastruktūrā veikts 20 000 zibmaksājumu 2 miljonu eiro apjomā. Pēc zibmaksājumu ieviešanas starpbanku maksājumi iespējami 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Latvijas Banka pirmā eiro zonā 2017. gada 28. augustā ieviesa zibmaksājumus. Pašlaik zibmaksājumi pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu, un paredzams, ka 2020. gada laikā tie būs pieejami gandrīz 100% Latvijas kredītiestāžu klientu. Zibmaksājumus pašlaik veic Latvijas Banka, kā arī saviem klientiem piedāvā AS «Citadele banka», AS «SEB banka» un «Swedbank» AS. Tāpat zibmaksājumus var izmantot pārskaitījumiem uz vairāk nekā 2300 eiro zonas valstu kredītiestādēm un maksājumu iestādēm.

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) ieviesusi zibmaksājumu iespēju, kas nodrošina tūlītējus maksājumus starp kredītiestādēm, kas ir pievienojušās Eiropas zibmaksājumu sistēmai, jeb SEPA Instant Credit Transfer.

RIB tostarp piedāvās zibmaksājumus ar Latvijā lielāko viena izejošā maksājuma limitu – 50 000 eiro. Zibmaksājumi ir pieejami visās RIB norēķinu platformās – gan internetbankā, gan mobilajā aplikācijā.

“RIB bankas konkurences priekšrocība Latvijas finanšu pakalpojumu tirgū ir padziļinātā izpratnē un konsultācijās balstītas klientu apkalpošanas apvienojums ar jaunākajiem digitālajiem risinājumiem. Pērn mēs ieviesām jaunu mūsu internetbankas mobilo aplikāciju ar unikālu virtuālā digipass kodu kalkulatora funkcionalitāti, bet tagad arī zibmaksājumus, kas mūsu klientiem dod pilnu spektru ērtāko savu finanšu pārvaldības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.