Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Dabasgāzes tarifi, sākot ar 1. maiju, tikai nedaudz atpaliks no cenām, ko par gāzi maksās Rietumeiropas valstis.

A/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Db atklāj, ka gāzes tarifi šogad varētu augt vidēji par 50 %, bet tuvāko trīs gadu laikā - vēl par 20 līdz 30 %.

Jau ilgu laiku tiek spriests par to, ka jau pavasarī Latvijā varētu būt lielāki dabasgāzes tarifi. Cik liels tad ir gaidāms šis tarifu pieaugums?

Galvenais, ko mēs pērn gribējām panākt, viesojoties ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti pie Gazprom vadītāja Alekseja Millera, bija vienošanos noslēgt ar visām trīs Baltijas valstīm trīsgadīgu gāzes piegādes līgumu, kurā būtu noteikta gāzes cena ar formulu, kas darbotos visus trīs gadus. Līdz šim katru gadu pieauga mazuta cenas un mainījās arī gāzes cenas. Tādējādi Gazprom katru gadu mums mainīja gāzes pārdošanas cenu un mums caur regulatoru bija jāmaina tarifi visiem mūsu patērētājiem. Nepatīkamākais šajā situācijā bija tas, ka mēs ar Gazprom šo līgumu parasti parakstījām gada beigās, kad visiem siltumražošanas uzņēmumiem budžeti jau ir gatavi, bet mēs tiem nevarējām pateikt, cik būs jāmaksā par gāzi. Pašiem mums bija budžets bez pareizas gāzes iepirkšanas cenas. Regulatoram iesniedzām tarifu projektu apJauno gadu, kas nozīmē, ka reāli jaunos tarifus varējām piemērot, sākot ar maiju. Tādējādi LG kā kompānija un arī mūsu patērētāji bija ļoti sliktā stāvoklī. Tagad beidzot izdevās pārliecināt Gazprom, lai mums iedod tādu formulu, kas darbotos vismaz trīs gadus.

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Jūnijā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazinājās par 2,6%-3,5% atkarībā no patēriņa grupas, tādējādi sasniedzot deviņu gadu zemāko tarifu līmeni, informē AS Latvijas gāze.

Šāds samazinājums ir saistīts ar ilgstoši zemām naftas cenām, jo dabasgāzes tarifi ir piesaistīti naftas produktu cenām.

Tarifi pakāpeniski samazinās jau kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums jūnijā sasniegs 36%-46% atkarībā no patēriņa apjoma.

Tomēr tirgus liecina, ka naftas produktu cenas pakāpeniski pieaug, tādēļ līdz gada beigām ir sagaidāms neliels tarifu pieaugums.

Jūlijā tiek prognozēts, ka tarifi atgriezīsies maija līmenī, savukārt līdz gada beigām tie varētu pieaugt vēl par 5%-7%. Neskatoties uz to kopumā gada nogalē apkures sezonā tarifi varētu būt par aptuveni 20% zemāki nekā gadu iepriekš.

Gaidāmajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, siltumenerģijas tarifi Latvijā kopumā būs zemāki, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. Septembrī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies 12 komersantiem, kā rezultātā izmaksas par siltumu samazināsies Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā, Iecavā, Ikšķilē, Jēkabpilī, Maltā un Lūznavā, Brankās, Ānē, Pļaviņās, Talsos, Valmierā un Viestura laukumā, kā arī Viļānos.

Lai gan kopumā siltumenerģijas tarifiem jau no pērnā gada nogales ir tendence samazināties, ar pieaugumu septembrī jārēķinās Krāslavas, Ozolnieku, kā arī Olaines un Pārolaines iedzīvotājiem.

https://konferences.db.lv/conferences/siltums-2023/

Pieaug citas izmaksas

Būtiskākais faktors siltumapgādes tarifu samazinājumam ir kurināmā cenu kritums, skaidro Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors. “Tajās apdzīvotajās vietās, kur siltuma ražotāji iepriekšējā apkures sezonā kurināmo iepirka par paaugstinātām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot salīdzinoši dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās. Savukārt tur, kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, izmaiņas tarifos ir mērenākas. Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un brīža, kurā komersants ir slēdzis līgumu par resursu piegādi,” atzīmē J.Negribs.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Pateicoties zemajām naftas cenām dabasgāzes tarifi turpinās samazināties un septembrī sasniegs zemāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā, informē AS Latvijas Gāze prognozē.

Dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem patērētājiem samazinājās gan februārī, gan martā un līdz septembrim tie varētu vēl samazināties par 7%-10%. Savukārt mājsaimniecībām jūlijā tarifi varētu samazināties par 7% plīts lietotājiem un 12% apkures lietotājiem.

Dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām pakāpeniski samazinās jau kopš 2013. gada, un kopējais samazinājums 2016. gada jūlijā varētu sasniegt 23% plīts lietotājiem un 34% apkures lietotājiem. Savukārt rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi pakāpeniski samazinās kopš 2014. gada decembra, un kopējais tarifu samazinājums septembrī var sasniegt 32%-41% atkarībā no patēriņa grupas. Tas labvēlīgi ietekmē gan ražošanas uzņēmumus, gan siltumenerģijas patērētājus pilsētās, kurās izmanto dabasgāzi siltumenerģijas ražošanā.

No 1. novembra klientiem, kuri gadā patērē vairāk par 25 000 m³ dabasgāzes, tarifi samazinās par 1.5 % līdz 1.9 % atkarībā no patēriņa grupas, informē Latvijas Gāze.

Tarifus ir iespējams samazināt, jo pēdējo mēnešu laikā ir samazinājušās naftas un tās produktu cenas, pie kurām ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena, kā arī tādēļ, ka AS Latvijas Gāze mainīja līguma nosacījumus ar piegādātāju AAS Gazprom. Turpmāk dabasgāzes iepirkuma cenas aprēķina formulā mazuta un gazolīna sešu mēnešu vidējā kotācija tiks aizstāta ar deviņu mēnešu vidējo kotāciju, kas deva tūlītēju efektu tarifu samazinājumam. Ja līguma nosacījumi nebūtu mainīti, novembrī iepirkuma cena un tarifi pieaugtu. Diemžēl nav iespējams tarifus novembrī samazināt vēl straujāk, jo oktobrī ievērojami pieauga ASV dolāra vērtība, kas negatīvi ietekmē iepirktās dabasgāzes cenu.

Aprīlī rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi nemainās, informē AS Latvijas Gāze.

Ņemot vērā negatīvo valūtu attiecību, tiek prognozēts, ka maijā tarifi nemainīsies, bet jūnijā tie samazināsies par 1,8%-2,5% atkarībā no patēriņa grupas. Kopējais sagaidāmais tarifu samazinājums kopš novembra līdz jūnijam ir 10,9%-14,9%.

Latvijas Gāzes eksperti skaidro, ka dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas un dabasgāzes tarifi vasarā Latvijā ir atkarīgi no naftas produktu (mazuta un dīzeļdegvielas) cenām pasaules biržās. Apkures sezonā, kad dabasgāze Latvijas patērētājiem tiek piegādāta no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, dabasgāzes tarifi ir atkarīgi arī no tā, par kādu cenu daļa uzkrātās dabasgāzes ir nopirkta vasarā, kad to sūknēja krātuvē. AS Latvijas Gāze pakalpojumu tarifi (dabasgāzes pārvade, uzglabāšana, sadale un tirdzniecība) nav mainījušies kopš 2008. gada oktobra, un šajā laikā mainījusies ir vien tirdzniecības cena, kas atbilst dabasgāzes iepirkuma izmaksām.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Klientiem, kuri dabasgāzi lieto apkurē, tarifs samazināsies par 27%, bet tiem, kuri dabasgāzi lieto plītīs un ūdenssildītājos, tarifs samazināsies par 17%.

Tāda ir a/s Latvijas Gāze sniegtā informācija. Rūpnieciskajiem klientiem jūnijā dabasgāzes tarifi jau samazinājās par 14%-18% atkarībā no patēriņa grupas, kas ir vairāk, nekā iepriekš tika prognozēts.

Mājsaimniecībām jaunie tarifi būs spēkā līdz gada beigām. Rūpnieciskajiem klientiem, tai skaitā centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem, apkures sezonas sākumā oktobrī tarifi tiek prognozēti par aptuveni 30% zemāki nekā gadu iepriekš. Rūpnieciskajiem klientiem tarifi samazinājās arī maijā par 13%-17% atkarībā no patēriņa grupas.

Mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi automātiski mainās divreiz gadā 1. janvārī un 1. jūlijā. Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas, kas ir piesaistīta naftas produktu cenām un valūtu attiecībām.

Janvārī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus un jau tradicionāli tajā izveidojās pārpalikums, sasniedzot 107,1 miljonu eiro, informē Finanšu ministrija.

Valsts konsolidētajā budžetā pārpalikums šā gada janvārī bija 62,3 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 44,8 miljoni eiro.

Kopumā lielāka pārpalikuma nekā pērnā gada janvārī iemels bija mazāki izdevumi gan valsts, gan pašvaldību budžetos, jo kopbudžeta ieņēmumos bija neliels kritums.

Vērtējot janvāra budžeta izpildes datus, vēl pāragri spriest par budžeta attīstības tendencēm gadā kopumā, precīzāk tās varēs novērtēt, analizējot izpildi turpmākajos mēnešos. Finanšu ministrija (FM) informē, ka atbilstoši likumam Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2016. gadā tiek plānots 1% no apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Latvijā telekomunikāciju nozarē tarifi šogad faktiski nepieaugs, bet arī nekritīsies kā iepriekšējos gadus.

Uzsvars uz mobilo internetu

Telekomunikāciju tarifi šogad faktiski nepieaugsLatvijā šogad daudz straujāk nekā citās valstīs procentuāli pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas izmantos mobilo internetu. Tāpēc šajā segmentā ir lielas izaugsmes iespējas, akcentē LTA izpilddirektors. Arī operatori norāda, ka 2009.gadā lielu vērību ir iecerēts pievērst tieši mobilajam internetam. Latvijas Mobilā telefona (LMT) preses sekretāre Elīna Lidere Db pastāstīja, ka LMT turpina attīstīt mobilo sakaru tīklu un šobrīd norit intensīvs darbs pie ātrgaitas datu pārraides tīkla paplašināšanas. LMT arī atzīmē, ka arvien vairāk cilvēku sākuši izmantot mobilā interneta iespējas gan mobilajā tālrunī, gan arī kā interneta pieslēgumu datoram - iBirojs. «Mobilais internets turpina uzņemt apgriezienus tirgū. Mobilā interneta pakalpojums kļūs vēl populārāks un pieejamāks plašākam cilvēku lokam, pateicoties dažādām apmaksas sistēmu pieejām. Piemēram, Bite ir sākusi piedāvāt jaunu produktu – priekšapmaksas mobilo internetu,» Db norāda Bites grupas ģenerāldirektors Freds Renčaks. Arī Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa paredz, ka interneta un telekomunikāciju tirgus kļūs aizvien mobilāks, izkonkurējot esošās tehnoloģijas un piedāvājot aizvien vairāk bezvadu risinājumu. «Tā kā mobilais internets ir salīdzinoši jauns pakalpojums Latvijas tirgū, tad sagaidāms, ka aizvien vairāk cilvēku iepazīs tā iespējas un tā popularitāte augs,» uzsver R.Peļņa.

Martā rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi samazināsies par 3,6%-4,9% atkarībā no patēriņa grupas un mērķa, informē AS Latvijas Gāze.

Ņemot vērā naftas cenas samazināšanos, tiek prognozēts, ka maijā tarifi samazināsies vēl par 1,8%-2,5%. Kopējais sagaidāmais tarifu samazinājums kopš novembra līdz maijam ir 10,9%-14,9%.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas (attiecīgi naftas produktu cenām, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), skaidro LG.

Tarifu samazinājums ir saistīts ar naftas cenu samazināšanos, savukārt negatīvā eiro un ASV dolāra attiecība neļauj tarifus samazināt vēl vairāk.

Mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi automātiski mainās divreiz gadā 1. janvārī un 1. jūlijā. Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas (attiecīgi naftas produktu cenām, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē).

No 1. janvāra ir samazinājušies dabasgāzes tarifi tiem klientiem, kuri gadā patērē vairāk par 25 000 m³ dabasgāzes. Tarifi samazinājušies par 6-8 % atkarībā no patēriņa grupas, informē Latvijas Gāze.

Dabasgāzes cena ir piesaistīta mazuta (ar sēra saturu līdz 1%) un gazolīna (ar sēra saturu līdz 0,2%) cenas / kotācijas indeksam FOB ARA (Free On Board Amsterdam, Rotterdam, Antwerp) naftas produktu biržās, kā arī Eiropas Bankas noteiktajai eiro un Amerikas dolāra kursa attiecībai. Mainoties mazuta un gazolīna kotācijai (tiek ņemta vērā faktiskā 9 mēnešu vidējā kotācija) un valūtu kursu attiecībām, tiek piemēroti atbilstoši SPRK apstiprinātie tarifi. Klientiem ar dabasgāzes patēriņu mazāk par 25 000 m³ gadā tarifi tiek mainīti katra gada 1. janvārī un 1. jūlijā. Klientiem ar dabasgāzes patēriņu vairāk par 25 000 m³ gadā tarifi tiek mainīti katra mēneša 1. datumā.

Gāzes tarifi saglabāsies zemi līdz šīs apkures sezonas beigām. Rūpnieciskajiem patērētājiem cenu lēciens sagaidāms pēc aprīļa.

Par to liecina a/s Latvijas Gāze sagatavotā prognoze par gāzes cenu 2010. gadā. Pēc šīs prognozes rūpnieciskiem klientiem tarifi būs vidēji par 38% zemāki un mājsaimniecībām apkurē par vidēji 30% zemāki, nekā iepriekšējā apkures sezonā, neskatoties uz naftas un tās produktu cenu pieaugumu. Jau šī gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, rūpnieciskajiem klientiem tarifi ir samazinājušies vidēji par 40%. Mājsaimniecībām, kurām tarifi samazinājās jau 1. jūlijā par 17% plītīm un 27% apkurei, tiek prognozēts attiecīgi 5% un 9% samazinājums no 1. janvāra.

Paredzams, ka tarifi saglabāsies zemi līdz visas apkures sezonas beigām. Rūpnieciskajiem patērētājiem cenu lēciens sagaidāms pēc aprīļa, līdz ar to nākamā gada jūnijā, atkarībā no patērētā dabasgāzes apjoma, cena varētu pieaugt pat līdz 274 Ls/1000 m3, kas būs jūtams lēciens no pašreizējiem maksimāli 204 Ls/100m3. Pakāpeniski oktobrī gāzes cena samazināsies, decembrī apstājoties maksimāli 249 latu līmenī. Jāpiebilst, ka salīdzinot ar 2009. gada sākumu, kad rūpnieciskie patērētāji maksāja pat 299 Ls/m3, dabasgāzes cenas līdz 2010. gada beigām saglabāsies mērenas.

Februārī, dabasgāzes tirdzniecības cenai samazinoties līdz 192,09 eiro/ tūkst.nm3, komersantu siltumenerģijas tarifi, kas noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, būs līdz pat 19% zemāki, salīdzinot ar aizvadītā gada februāri, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Šī gada februārī dabasgāzes tirdzniecības cena ir par 7% zemāka, salīdzinot ar šī gada janvāri, un par 41% zemāka, salīdzinot ar aizvadītā gada februāri. Zemās dabasgāzes tirdzniecības cenas nozīmē vērā ņemamu siltumenerģijas tarifu samazinājumu. Arī siltie laika apstākļi pozitīvi atsauksies uz apkures maksājumu par februāra mēnesi.

Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, februārī, salīdzinot ar aizvadītā gada februāri, siltumenerģijas tarifi būs zemāki līdz pat 19%. Salīdzinot ar šī gada janvāri, siltumenerģijas tarifi samazinās līdz 4%.

Komersantiem, kuriem siltumenerģijas pakalpojuma tarifi ir noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, Regulators apstiprina tarifus tabulas veidā noteiktam dabasgāzes tirdzniecības cenu diapazonam. Mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, mainās arī siltumenerģijas gala tarifs, kas komersantam jāpiemēro.

No nākamā gada pavasara atsevišķos vietējās nozīmēs autobusu maršrutos pieaugs biļešu cenas, aģentūrai BNS sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.

Tāpat viņš norādīja, ka nākamo triju gadu laikā biļešu cenas varētu pieaugt arī citos autobusu maršrutos, kā arī vilcienu pārvadājumos.

«Jau nākamā gada laikā tiks mainīti biļešu tarifi vietējos pārvadājumos, proti - vienādoti principi. Pirmajā solī tiks vienādoti principi un tajos [maršrutos], kur tarifi ir mazāki, tie nedaudz pieaugs. Bet tas, ko mēs plānojam, ka šis pieaugums noteikti nedrīkst būt lielāks par 20%. (..) Šobrīd šie tarifi ir ļoti dažādi - citur mazākā cena bijušā rajona pilsētā ir 20 centi, citā ir 50, un lielajās pilsētās tā ir eiro un vairāk, tāpēc ir jābūt vienādai sistēmai! Mēs saskatām, ka 40 eiro centi būtu tas, ar ko jāsāk. Nevar tik ļoti atļaut braukt gandrīz par velti,» teica Narvaišs un piebilda, ka pēc tam, kad būs izlīdzināti biļešu tarifi vietējās nozīmes maršrutos, to plānots darīt arī vilcienu un starppilsētu autobusu maršrutos.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ceturtdien portālā db.lv publicētais Tatjanas Verjē blogs „Telekomunikāciju tarifi Latvijā nesaprotami augsti” izraisīja plašu diskusiju un daudzveidīgu reakciju par šo tēmu komentētāju vidū.

Blogā autore kritizē gan starptautisko tarifu zvanus, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbību, gan Latvijas telekomunikāciju tirgū it kā nepastāvošo konkurenci, gan arī it kā netaisnīgo telekomunikācijas infrastruktūras sadalījumu.

Tik tiešām, telekomunikāciju nozare un starptautisko tarifu lielums Latvijā tiek regulēti. No vienas puses to regulēšanu veic SPRK, taču komisija nosaka vienīgi tarifu griestus, tas ir – cenu par sarunas minūti, kāda nevar tikt pārsniegta. Tajā pašā laikā tarifus mūsu valstī, kā jebkurā valstī ar tirgus ekonomiku regulē arī pats tirgus, kurā valda ļoti asa konkurence, jo telekomunikāciju pakalpojumus Latvijā sniedz vairāk nekā 300 kompānijas.

Novembrī rūpnieciskajiem patērētājiem tarifi paliks oktobra tarifu līmenī, tomēr tarifi vēl joprojām būs par aptuveni 20% zemāki nekā gadu iepriekš, liecina AS Latvijas gāze dati.

Rūpnieciskajiem patērētājiem piemērojamā dabasgāzes tirdzniecības cena 2016. gada novembrī būs 156,52 eiro/tūkst m3.

Rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Savukārt mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi mainās divreiz gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā.

Tarifi mainās atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas, attiecīgi - naftas produktu cenām, pie kā ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena, valūtu vērtībām un iegādātiem krājumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Dabasgāzes pakalpojumu tarifi nav mainījušies kopš 2008. gada un gala cena patērētājam mainās vienīgi atkarībā no iepirkuma cenu izmaiņām.