Ceturtdien zelta cena samazinājās zem 1200 dolāru atzīmes pirmo reizi kopš jūnija, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) lēmumu bremzēt aktīvu iepirkumus.
Zelta stieņa cena Londonas biržā samazinājās par 1,5% līdz 1199,63 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš jūnija beigām. Savukārt zelta stieņa cena februāra piegādēm Ņujorkas biržā saruka par 3% līdz 1198 dolāriem par unci.
Šajā gadā zelta cena ir sarukusi par 28%, kas ir pirmais gada kritums 13 gadu laikā.
Kopš rekordaugstas atzīmes sasniegšanas 2011. gada septembrī Londonas biržā, zelta cena ir samazinājusies par 38%, jo investori pievēršas akciju tirgiem. Laika posmā no 2008.gada decembra līdz 2011.gada jūnijam cena ir pieaugusi par 70%, jo ASV FRS sāka aktīvu iepirkšanas programmu, veicinot bažas par augošu inflāciju un vājāku dolāru.
Db.lv jau rakstīja, ka FRS pārstāvji nolēmuši samazināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu par 10 miljardiem ASV dolāru – līdz 75 miljardiem dolāru.
Šādi nolemts, ņemot vērā, ka ASV ekonomika piedzīvo izaugsmi, un jaunākās prognozes liecina, ka tā augs vēl straujāk. Tāpat tiek gaidīts, ka augs darbā pieņemto darbinieku skaits.
Tādējādi, sākot no janvāra, aktīvu iepirkumu ikmēneša programma būs 75 miljardi dolāru līdzšinējo 85 miljardu dolāru vietā. Ja ekonomika augs tādā tempā, kā prognozē FRS, aktīvu iepirkumu programmu varētu noslēgt nākamajā gadā, uzsvēris FRS vadītājs Bens Bernanke.