Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Daudziem Latvijā ir izveidojies priekšstats, diezgan noteikta nostāja par to, kā šeit ir jāattīstas enerģētikas tirgum. Neviens vairs sevišķi neprotestē pret to, ka būtu jāuzbūvē jauna gāzes elektrostacija, un tāpat daudzi uzskata, ka ir jāveic pētījumi ogļu stacijas būvniecībai.

Tāpat mūsu valsts šausmīgi ātriem soļiem virzās pretī iecerei piedalīties jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā Ignalinā, Lietuvā. Manuprāt, mēs pārāk strauji ejam šajā Ignalinas virzienā. Mēs esam aizmirsuši, ka mums šajā jomā ir izvēles iespēja, kā rīkoties — būvēt šādu AES Lietuvā vai Latvijā.

Diemžēl mūsu valstī Ministru kabineta līmenī šāda iespēja nav pat izvērtēta. Nav bijusi pat neviena diskusij par šo tēmu — mēs visi, gluži kā apmāti skrienam Ignalinas virzienā, uzskatot, ka šāds risinājums ir vienīgais optimālais. Runājot ar enerģētikas sfēras profesionāļiem, zinātniekiem, es esmu nonācis pie secinājuma, ka tā nav.

Viens no priekšnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) nav izpildīts, jo «Černobiļas tipa» atomelektrostacijas Ignalīnā pilnīga aizvēršana ir aizkavējusies, turklāt, lai to paveiktu, Lietuvai trūkst pusotra miljarda eiro, raksta Euobserver.

ES nevēlas vēl vairāk iesaistīties Ignalīnas stacijas slēgšanas līdzfinansēšanā, žurnālsitiem stāstīja Lietuvas enerģijas ministrs Arvidas Sekmokas (Arvydas Dekmokas).

Viļņa pavēstījusi, ka laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, tai nepieciešami 870 miljoni eiro, bet līdz šim Eiropas Komisija (EK) šim nolūkam ir plānojusi piešķirt 229 miljonus eiro. Eiropas finansējums paredzēts no kopējiem 500 miljoniem eiro, kas paredzēti triju atomelektrostaciju demontāžai bijušajās Padomju Savienības valstīs – Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā.

«Mēs saprotam pašreizējo situāciju eirozonā, tomēr mēs uzstājam, ka ir nepieciešama kopēja finansējuma sadale,» norādīja A. Sekmokas. ES enerģijas komisārs Ginters Oetingers (Guenther Oettinger) nesen nosūtījis Viļņai brīdinājuma vēstuli, paužot bažas par pilnīgas stacijas slēgšanas aizkavēšanos.

Uzņēmējs Jevgenijs Gombergs, būdams Latvijas kultūras un vēstures erudīts, palīdz Rīgai atgūt pagātnes tēlniecības skaistumu, un arī tas mūs pietuvina Eiropai, kur metropoles rotā vēsturiski pieminekļi.

Pazīstamais miljonārs naudu iegulda ne tikai senu namu un skulptūru atjaunošanā, bet arī tranzītā un ražošanā – nesen Ventspils brīvostā palaista viena no lielākajām biodegvielas rūpnīcām Baltijā ar ražošanas jaudu 100 000 tonnas gadā.

Jau sen esat iekļauts miljonāru saraksta nodaļā Nekustamais īpašums, un te pēkšņi – biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīca! Ar ko jūs vispār nodarbojaties?

ASV Prezidents Baraks Obama (Barack Obama) nolēmis atbalstīt kodolrūpnīcas būvniecību, kas daudzu gadu laikā būs pirmā jaunas atomelektrostacijas izveide ASV, ziņo Reuters.

Galvenais atomelektrostacijas celtniecības mērķis ir dažādot elektroenerģijas avotus, Amerikas Savienotajās Valstīs. Šobrīd darbojošās104 atomelektrostacijas ražo aptuveni 20% no kopējās elektroenerģijas.

Turklāt ASV valdība uzskata, ka kodolspēkstacijas celtniecība palīdzēs cīņā pret klimata pārmaiņām, par ko tika parakstīta arī deklarācija 2009. Decembrī Kopenhāgenā.

ASV vairāku gadu garumā netika būvētas atomelektrostacijas, jo līdz ar 1979.gadā notikušo radioaktīvo gāzu noplūdi no atomelektrostacijas Three Mile Island Pensilvānijā, šajā nozarē vairs netika ieguldīti celtniecībai nepieciešamie līdzekļi. Pēc katastrofas vairāku atomeletrostaciju būvniecība tika atcelta.

Šodien, 10.augustā, Vides ministrs Raimonds Vējonis vēstulē Lietuvas Vides ministrijai apstiprinājis Latvijas puses līdzdalību jaunās Ignalinas atomelektrostacijas ietekmes uz vidi novērtēšanā (turpmāk - IVN).

Vides ministrs norādījis, ka pilnvērtīga Latvijas puses līdzdalība, vērtējot apjomīgā projekta ietekmi uz vidi, iespējama tikai atbilstošas informācijas nodrošinājuma apstākļos un nav pieļaujama situācija, ka Latvijas iedzīvotājiem un atbildīgajām institūcijām ir pieejams tikai vispārīgs novērtējuma programmas kopsavilkums. Tādēļ ministrs ir pieprasījis Lietuvas pusei nodrošināt Latvijai pilnu IVN dokumentāciju valsts valodā.

Šonedēļ jau plaši izskanējusi ziņa, ka AB "Lietuvos Energija" ir uzsākusi IVN jaunās Ignalinas atomelektrostacijas būvniecības iecerei, kura plānota esošās Ignalinas atomelektrostacijas tiešā tuvumā tikai 8km attālumā no Latvijas robežas. Paredzēts, ka jaunās elektrostacijas jauda būs līdz 3400MW. Šī projekta IVN paredzēts pabeigt līdz 2008. gada beigām, savukārt pirmā reaktoru bloka iespējamais ekspluatācijas laiks tiek lēsts 2015.gads. Jaunās Ignalinas AES ekspluatācija paredzēta vismaz 60 gadus.

Lietuvas premjerministrs Andrus Kubiļus uzskata Latvijas valdībai vajadzētu pieņemt lēmumus ātrāk, pretējā gadījumā valstis nespēs vienoties par atomelektrostacijas būvniecību, tā viņš teica intervijā Latvijas radio.

A. Kubiļus norādīja, ka Lietuvai pašlaik stratēģiski svarīgākie ir tieši enerģētiskie objekti, tādēļ ir izveidota arī Enerģētikas ministrija. Tomēr viņš norāda, ka nesaprot, kā būs iespējams panākt vienošanos ar Latviju par atomelektrostacijas būvniecību, ja abas valstis nespēj vienoties par vienkāršākiem jautājumiem.

"Runājām ar Latvijas premjeru Ivaru Godmani pusdienu. Ir ļoti žēl, ka nevaram vienoties par vienkāršu jautājumu - Baltijas un Zviedrijas enerģijas starpsavienojumu. Dažreiz nav skaidrs, kādi argumenti traucē vienoties - mums ir nauda, viss sagatavots, arī biznesa plāns. Saprotam, ka Latvijai ir grūti rast finansējumu, tomēr rodas jautājums - kā varēsim vienoties par atomelektrostaciju, ja nevaram saprasties pat tik vienkāršā jautājumā kā Baltijas - Zviedrijas starpsavienojums," teica A. Kubiļus.

Cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, kam seko bezdarba risināšana, cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā, migrācija, ārējo robežu un vides aizsardzība - tā saskaņā ar jaunāko Eiropas Parlamenta pasūtīto Eirobarometra aptauju vērtē lielākā daļa cilvēku.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā jomas, kam būtu jābūt ES galvenajām prioritātēm, ir - cīņa pret terorismu (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) un veselība un sociālā drošība (ES - 63%; Latvijā - 73%) Latvijā 3.prioritāti dala cīņa pret bezdarbu (ES - 77%; LV - 72%) un cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā (ES - 75%; LV - 72%).

Aptaujātie respondenti uzskata, ka ES būtu vairāk jārīkojas lielākajā daļā politikas jomu, par kurām viņi tika iztaujāti. Cīņu pret terorismu (82%) un bezdarba risināšanu (77%) cilvēki atzina kā, viņuprāt, galvenās prioritātes. 40% respondentu uzskata, ka terorisma draudu risks ir augsts, un no Eiropas Parlamenta piedāvātajiem pasākumiem cīņai pret terorismu kā trīs svarīgākos vērtē: cīņu pret teroristu grupējumu finansēšanu (42%), cīņu pret terorisma un radikalizācijas cēloņiem (41%) un ES ārējās robežas kontroles stiprināšanu (39%).

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pastāv aizdomas, ka vienā no Japānas atomelektrostacijas Fukušima kodolreaktoriem radušies nopietni bojājumi, kas rada bažas par smagāku vides piesārņojuma iespējamību. Tā norādījuši Japānas kodoldrošības speciālisti, vēsta Associated Press.

«Iespējams, ka kaut kur kodolreaktorā radies bojājums,» norāda Japānas Kodoldrošības aģentūras pārstāvis Hidehiko Nišijama (Hidehiko Nishiyama), piebilstot gan, ka reaktors joprojām saglabājis noteiktas aizsardzības funkcijas.

Citi speciālisti norāda, ka bojājums, iespējams, nav pašā kodolreaktorā, bet gan varētu būt radies citā aprīkojumā, piemēram, cauruļvados vai kodoldegvielas baseinos.

Atomelektrostacijas operatori joprojām aktīvi nodarbojas ar kodolreaktoru radioaktīvo degvielas stieņu dzesēšanu pēc šogad 11. martā piedzīvotās zemestrīces un tai sekojošā cunami, kas izraisīja elektroenerģijas padeves traucējumus atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmām.

«Protams, ka ietekmē, bet tā ir lietuviešu politika. Ja skatāmies, jau no padomju laika lietuvieši ir sākuši tradīciju visus bīstamos objektus atvirzīt tuvāk Latvijas robežai,» tā uz laikraksta Diena jautājumu par Visaginas AES atrašanos tuvāk Latvijas robežai nekā Lietuvas galvaspilsētai atbildējis Latvijas Zaļās partijas (LZP) līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Viņš uzskaitījis: «Būtiņges naftas terminālis, Akmenes cementa rūpnīca, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, Ignalinas atomelektrostacija - visi šie objekti atrodas tuvāk mums nekā Lietuvas galvaspilsētai.»

«Jau šodien ir sūdzības no zemniekiem Daugavpils pusē, ka viņiem ir problēmas savu pārtiku notirgot, jo cilvēki zina, ka tā ir no turienes - Latvijas pierobežas, kas atrodas atomelektrostacijas tuvumā. Tas ir tagad, kad nekāds jauns objekts nav tapis, ir vecais - Ignalina. Mēs LZP uzrakstījām vēstules vairākām ministrijām ar jautājumu, kāds labums no tā, ka būs Visaginas AES. Neviena, pat Ekonomikas ministrija nespēja paskaidrot, kas mums, Latvijai, no tā, ka būs Visagina,» viņš turpinājis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Polijas konkurences un patērētāju tiesību uzraudzības iestādes atļāvušas atomelektrostacijas būvniecību, raksta portāls rus.db.lv.

Projekta realizācijai apvienosies Polijas lielākās enerģētikas kompānijas PGE, KGHM, Tauron un Enea, izveidojot investīciju kompāniju PGE EJ 1.

Pirmā reaktora atvēršana plānota 2025.gadā. Pirmo atomelektrostacijas būvniecības etapu veiks kompānija PGE.

Tajā pašā laikā Lietuvā šonedēļ sākās kodoldegvielas uzglabāšanas izmēģinājumi, raksta Regnum. 2015.gadā izmēģinājums tiks noslēgts.

Lietuvas atomelektrostacijas slēgšana sākās 2004.gadā, un līdz galam stacija tiks slēgta 2038.gadā. Kopējās projekta izmaksas veido 2,6 miljardus eiro.

Eiropas Parlaments (EP) neapmaksās EP deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) braucienu uz Krimu 16.martā un tā dēvētā «referenduma» novērošanu, jo šīs darbības nekvalificējas atmaksai.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja EP informācijas birojs Latvijā, Ždanokas brauciens nekvalificējas atmaksai, jo tā nebija oficiāla EP novērošanas misija. Turklāt EP pieņēma rezolūciju, norādot, ka referendums ir nelegāls, tāpēc oficiāli novērotāji netika sūtīti.

Pati Ždanoka TV3 raidījumam Nekā personīga gan izteikusi cerību, ka EP atmaksās brauciena izdevumus. Jautāta, vai uz Krimu braukusi par savu naudu, Ždanoka atbildēja, ka «mums, EP, esot izdalīta naudiņa uz gadiņu braucieniem pēc ielūgumiem. Tā kā es pati nopirku visas biļetes, viesnīcu apmaksāju un ceru, ka man EP to apmaksās».

Ždanoka 16.martā bijusi Krimā, lai sekotu līdzi notiekošajam šajā Ukrainas reģionā. Ždanoka paskaidroja, ka viņa devusies uz Krimu pēc pašas iniciatīvas un neesot iekļauta nevienā oficiālā delegācijā.

Atbildot uz jautājumu – kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkam, lai uzsāktu savu biznesu*, teju puse jeb 48% aptaujāto norādījuši labas komunikācijas prasmes, informē Swedbank.

Savukārt otrā biežāk minētā atbilde (kā būtisku norādījuši 45% aptaujāto) ir drosme riskēt. 43% aptaujāto svarīga īpašība sava biznesa uzsākšanai šķiet pārliecība par sevi, lai ar savu ideju vai produktu spētu aizraut citus. Turpretī katram trešajam (33%) aptaujātajam nozīmīgākā īpašība, lai sāktu savu uzņēmējdarbību, šķiet stratēģiskā domāšana. Interesanti, ka, salīdzinot ar līdzīgas aptaujas datiem 2012.gadā, labas komunikācijas prasmes šogad norādītas kā svarīgākā personības iezīme, taču pirms trīs gadiem tā ierindojās vien ceturtajā vietā, kā nozīmīgākas īpašības norādot intuīciju, pārliecību par sevi un drosmi riskēt.

Aprīlī palu izraisītā palielinātā izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās par 40% samazinājusi elektroenerģijas cenu Baltijā, salīdzinot ar martu.

Tomēr ilgtermiņā elektroenerģijas cenas turpina nostiprināties lielā apturēto atomelektrostaciju skaita dēļ un no tā globālajā tirgū izrietošā palielinātā pieprasījuma pēc oglēm, gāzes un CO2 emisijas kvotām, Latvenergo energoblogā raksta Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Baltijā elektroenerģijas tirgus cena martā saglabājās februāra līmenī – 48 €/MWh, jo patēriņa un ražošanas apjoms abos mēnešos bija ļoti līdzīgs. Somijas tirgū martā elektroenerģijas cena bija par 27% augstāka nekā Baltijā, tāpēc no Baltijas uz Skandināviju nepārtraukti notika elektroenerģijas eksports caur Estlink kabeli.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Vācijas 17 atomelektrostacijas tiek uzskatītas par drošām, tomēr četri vecāki reaktori varētu tikt slēgti, jo tie ir neaizsargāti pret aviokatastrofām, otrdien paziņoja vides ministrs Norberts Rotgens, raksta The Local.

Paziņojot pētījuma par Vācijas kodoldrošību rezultātus, ko veica Reaktoru drošības komisija, N. Rotgens norādīja, ka četri Vācijas atomreaktori nav droši gadījumā, ja tajos ietriektos pat neliela lidmašīna.

Šī informācija varētu spēlēt izšķirošu lomu lēmumu pieņemšanā par to, vai nepieciešams slēgt atsevišķas atomelektrostacijas. Četras Vācijas atomelektrostacijas neatbilst pat zemākajam no trīs drošības līmeņiem.

Iespējamība par lidmašīnas ietriekšanos kādā no atomelektrostacijām jau ir zināma, norādīja vides ministrs.

17 no Vācijas atomelektrostacijām ir novērtētas kā drošas, lai gan neviena no šīm atomelektrostacijām vairs tāda nebūtu, ja tajā ietriektos liela pasažieru lidmašīna.

Šogad salīdzinājumā ar 2012.gadu uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par dažādu faktoru ietekmi, kas kavē uzsākt savu biznesu, liecina Swedbank Business Network veiktā aptauja.

Visbūtiskāk samazinājies iedzīvotāju skaits, pēc kuru domām ekonomiskā situācija nav piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai – šogad tā uzskata 27% respondentu, kamēr 2012.gadā tā domāja 43%.

Tāpat pēdējo divu gadu laikā par 10 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas norāda uz zināšanu trūkumu kā kavēkli sava biznesa uzsākšanai.

Lai arī kopumā iedzīvotāju vērtējums par šķēršļiem biznesa uzsākšanai ir uzlabojies, tomēr šogad ir kļuvis kritiskāks viedoklis par savām spējām vadīt uzņēmumu. 25% aptaujāto domā, ka neatbilst uzņēmēja tipam, un tas kavē uzsākt savu biznesu. Salīdzinot ar 2012.gadu, šādi domājošo īpatsvars pieaudzis par 11 procentpunktiem. Taču pasaules ekspertu atziņas liecina, ka uzņēmēja tipi ir dažādi – daļa ir veiksmīgi uzņēmēji, daļa - vadītāji, citi var būt veiksmīgu ideju autori, kuriem biznesa vadība jāuztic partneriem, paturot savā pārziņā inovāciju izstrādi.

Vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojušu pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot ES fondus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā visās trīs Baltijas valstīs.

Aptaujas dati liecina, ka 70% jauno uzņēmēju Latvijā sava biznesa uzsākšanai izmantojuši pašu uzkrāto kapitālu. Ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, jaunie uzņēmēji, aicina palīgā ģimeni vai draugus. Tikai daži, uzsākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu, vai arī piesaistīt ES fondu līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – 76% Lietuvas un 75% Igaunijas jauno uzņēmēju atzīmējuši, ka uzsākuši savu biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Starta kapitāls, kas ir nepieciešams biznesa uzsākšanai, parasti ir neliels, tāpēc uzņēmējdarbības uzsākšana lielākoties tiek finansēta no paša uzņēmēja līdzekļiem vai piesaistot radinieku un draugu palīdzību. Apzinoties risku, jaunie uzņēmēji dažreiz nav gatavi uzņemties saistības. Tieši tāpēc sākumposmā tik svarīgs ir valsts vai pašvaldību atbalsts. Pēc tam, kad bizness ir ieguvis stabilu pamatu un vēlas paplašināties un nonākt nākamajā līmenī, bankas jau var piedāvāt ilgtermiņa finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Jo pārdomātāks ir biznesa plāns un skaidrāks ir uzņēmēja redzējums sava biznesa attīstībai, jo labāki būs kreditēšanas nosacījumi.»