Izmeklēšanā noskaidrots, ka pagājušā gada martā pie Nepālas Katmandu lidostas notikušo Bangladešas lidmašīnas aviokatastrofu, kurā gāja bojā 51 cilvēks, bet 20 guva ievainojumus, izraisījusi pilotu kļūda, pirmdien paziņoja amatpersonas.

Aviokompānijas «US-Bangla Airlines» lidmašīna, kurā atradās 67 pasažieri un četri apkalpes locekļi, 12.martā nogāzās nolaišanās laikā futbola laukumā netālu no skrejceļa Nepālas vienīgajā starptautiskajā lidostā un aizdegās.

Pilots un otrā pilote nav ievērojuši standarta procedūras, teikts izmeklēšanas ziņojumā.

«Pilots bija stresa stāvoklī un emocionāli satrauks, jo uzskatīja, ka kolēģe sieviete [lidojuma laikā] apšauba viņa reputāciju,» teikts ziņojumā. «Par avāriju ir atbildīgi apkalpes locekļi. Ministrija ieteikusi amatpersonām īstenot izmeklēšanā izteiktās rekomendācijas.»

Apkalpes locekļi, kuri avārijā gāja bojā, bija dezorientēti un zaudēja kontroli pār situāciju, kas noveda pie avārijas, teikts ziņojumā.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Vācijas iekšpolitiskās kolīzijas par migrāciju pastiprina draudus atvērtai Eiropai; Latvija ir nogaidoša, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notikušie vienošanās meklējumi Vācijas valdošās koalīcijas saglābšanai pastiprina vienotas Eiropas patvēruma meklētāju politikas veidošanas pretrunas un draud ar Austrijas pretreakciju.

Vācijas kanclere Angela Merkele kā Kristīgo demokrātu savienības (CDU) vadītāja nedēļas sākumā ir pamanījusies rast steigšus vienošanos ar CDU māsas- partiju Bavārijas Kristīgi sociālo savienību (CSU), kad tās vadītājs un A. Merkeles kabineta iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draudēja ar demisiju, ja Vācijas robežsardzei netiks dotas pilnvaras aizturēt un atgriezt atpakaļ citās ES valstīs jau reģistrētus patvēruma meklētājus. Partijas ir vienojušās par atšķirīgu taktiku no Vācijas līdzšinējā uzsvara uz patiesi Eiropas mēroga risinājumu, pārliekot uzsvaru uz divpusēju politiku starp valstīm.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Polijas militārais prokurors Mikolajs Pšibils preses konferences laikā, kura bija veltīta Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanai, mēģinājis nošauties. Pats prokurors norāda, ka uz šādu soli viņu pamudinājusi vēlme aizstāvēt savu godu.

Incidents noticis pirmdien, kad tika sarīkota preses konference par Smoļenskas aviokatastrofu, kurā gāja bojā Polijas prezidents Lehs Kačinskis un vairākas augsta ranga amatpersonas.

Preses konferences laikā prokuros paziņoja, ka viņš vēlas izvēdināt telpu un lika žurnālistiem uzgaidīt ārpusē. Pēc tam M. Pšibils sev iešāva galvā, taču palika dzīvs un tika nogādāts slimnīcā. Prokurora dzīvību izglāba kāds žurnālists, kurš mēģināja tikt atpakaļ telpā.

«Es vēlējos izdarīt pašnāvību, taču pārāk slikti nomērķēju. Kāds mēģināja tikt atpakaļ telpā un mani iztraucēja,» sacīja M. Pšibils. Lode prokuroram trāpīja žoklī. Plānots, ka no slimnīcas M. Pšibils tiks izlaists tuvākajā laikā.

Divas no trim Vācijas pēdējām atomelektrostacijām (AES) tiks saglabātas rezervē līdz 2023.gada aprīļa vidum, nevis slēgtas šī gada beigās, kā bija plānots.

Atomelektrostacijas, kas atrodas Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, tiks uzturētas darba kārtībā gadījumam, ja tās būs nepieciešamas, lai šoziem stabilizētu elektroenerģijas tīklu Vācijas dienvidos, pirmdien paziņoja Vācijas ekonomikas un klimata ministrs Roberts Hābeks.

Trīs AES bija plānots līdz šī gada beigām slēgt uz visiem laikiem, bet arvien lielāks skaits politiķu iestājies par to saglabāšanu, norādot, ka tās būtu alternatīva gadījumā, ja ziemā apsīktu dabasgāzes piegādes.

Krievija ir gandrīz pilnībā pārtraukusi dabasgāzes piegādes Vācijai, ko Berlīne uzskata par atriebību par sankcijām, kas noteiktas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Vācu mūsdienu mākslinieks Anselms Kīfers (Anselm Kiefer) plāno iegūt savā īpašumā «iekonservētu» atomelektrostaciju, jo uzskata, ka Vācijas kodolvēsture jāsaglabā nākamajām paaudzēm, ziņo thelocal.de.

Intervijā izdevumam Der Spiegel Kīfers sacījis, ka pērk «vismaz dzesēšanas torni» no Mūlheimas-Kārličas objekta netālu no Francijas robežas.

Viņš sajūsminājies: «Šī atomelektrostacija ir tik fantastiska. Brīnišķīga. Tas ir mans Panteons. Mani fascinē atomelektrostacijas.»

Kīfers nav atklājis, kāda ir iegādes cena. Viņš arī nav vēlējies izklāstīt savus plānus saistībā ar jauno pirkumu. «Viss joprojām ir atvērts. Vācieši atbrīvojas no savas vēstures pārāk vieglprātīgi un pārāk ātri,» sacījis mākslinieks.

Tas pats attiecoties uz citiem Vācijas vēstures aspektiem, ieskaitot Berlīnes mūri, viņš uzskata. Viņaprāt, komunistiskā Austrumvācija bija jāsaglabā kā muzejs.

Vācijas miljardiem eiro vērtais atjaunojamo enerģijas resursu infrastruktūras izveides plāns var kļūt par dārgāko kļūdu valsts enerģētikas vēsturē. Paredzētās investīcijas var sāpīgi ietekmēt vāciešu maciņu, bet pievēršanās saules enerģijai atstāj novārtā lētākus atjaunojamos resursus.

Tomēr saules enerģijas nozarei ir spēcīgs lobijs un politiķi tam nespēj pretoties, raksta Vācijas laikraksts Spiegel, norādot, ka nesen jaunais Vācijas vides ministrs Peters Almeiers (Peter Almaier) tikās ar Vācijas atjaunojamo resursu nozares pārstāvjiem un sarunu rezultātus Vācijas sabiedrība drīzumā sajutīs ar lielākiem elektroenerģijas rēķiniem.

Tā jau nākamgad ir visai liela iespēja, ka trīs cilvēku liela vāciešu ģimene elektrības rēķinos papildus samaksās 175 eiro, lai valsts izveidotu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru.

Vācijas medijs atzīmē, ka plānā iekļauti ievērojami atvieglojumi saules enerģijas nozarei, kas esot visdārgākā atjaunojamās enerģijas tehnoloģija, kā arī maz piemērota Vācijas klimatam. Spiegel raksta, ka iepriekš pats P. Almeiers kritizējis Vācijas saules enerģijas plānus, kas valstij nesīšot papildus izdevumus vairāku miljardu eiro apmērā. Tomēr tagad, pēc nokļūšanas vides ministra amatā, viņš esot mainījis savu viedokli.

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma līdz jauniem rekordiem, un to noteica investoru reaģija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Āzijas un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

Vācijas biznesa pārliecībai aprīlī sasniedzot zemāko līmeni kopš 2016.gada aprīļa, samazinājās eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» trešdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,1 miljarda dolāru (1,8 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 13,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Par šo peļņas kritumu uzņēmums paziņoja laikā, kad to skārušas aviolaineru «Boeing 737 MAX» nedienas, ņemot vērā neilgā laika periodā notikušas divas aviokatastrofas. Tikmēr «Boeing» tirdzniecības apjoms ceturksnī sarucis par 2% - līdz 22,9 miljardiem dolāru.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(26).jpg

Notiekot Latvijas gāzes tirgus liberalizācijai, jārēķinās ar gāzes sadārdzināšanos, nevar izslēgt arī būtiskas izmaiņas a/s Latvijas gāze akcionāru struktūrā, šodien raksta Dienas Bizness.

«Latvenergo ir reāls piemērs tam, ka pēc kompānijas sadalīšanas elektrības cena pieauga par 15%. Ja runājam par gāzes kompāniju sadalīšanu, tad Eiropas Savienības prakse rāda, ka šis process rada aptuveni 2-10 milj. eiro lielas izmaksas. Latvijas gāzes gadījumā varētu būt runa par aptuveni 2 milj. eiro lielām papildu izmaksām, kas, protams, būs jāsedz gāzes patērētājiem,» norāda a/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, kā papildus risku minot faktoru, ka pašlaik Latvijai esot par 15-20% zemāka gāzes cena nekā abām Baltijas kaimiņvalstīm, kas jau sākušas savu tirgu liberalizāciju un tādā veidā pabojājušas attiecības ar gāzes uzņēmumu akcionāriem, kas visām trim Baltijas valstīm ir gandrīz identiski, galveno lomu spēlējot Gazprom un vācu E.ON.

Jauna dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmuma Dobeles Dārzeņu saimniecība (DDS) pārstāvji vērsušies policijā ar sūdzību par grupējumu, kurš, pēc uzņēmuma pārstāvju stāstītā, ar draudiem un iebiedēšanu cenšas pārdalīt zemes nomas tirgu un turēt to savā kontrolē.

«Esam aktīvi iesaistījušies zemes nomas tirgū, galvenokārt Dobeles apkārtnē,» norāda DDS pārstāve Marita Avotiņa, skaidrojot, ka, pateicoties investīcijām tehnoloģijās, DDS zemes īpašniekiem piedāvā zemes iznomāšanas nosacījumus ar vidējo gada maksu līdz 150 eiro par hektāru, kamēr vidējā maksa ir 70 eiro par hektāru. «Ļoti iespējams, tieši tāpēc, esam palikuši neērti līdzšinējiem vairākiem negodprātīgiem lielsaimniekiem, kuri vēlas saglabāt esošo kārtību,» pauž M. Avotiņa.

«Nesen, atsaucoties uz DDS izvietoto sludinājumu par zemes nomu Dobeles apkārtnē, mums piezvanīja interesents, kurš uzdevās par zemes iznomātāju un aicināja uzņēmuma pārstāvi uz tikšanos. Tikšanās notika sestdien, 10. augustā un uz tikšanos ar DDS darbinieku bija ieradušies divi vīrieši, kuri jau uzreiz izskaidroja, ka nav ieradušies, lai vienotos par zemes nomu, bet gan lai iebiedētu ar fizisku izrēķināšanos,» stāsta M. Avotiņa.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju Japānā, ko izraisījusi zemestrīce un tai sekojošie cunami viļņi, tiek pārskatīti kodolenerģijas projekti Eiropā, ziņo BBC.

Vācijas un Šveices valdības apturējušas lēmumu pieņemšanu par to kodolprogrammām, un Eiropas Komisija otrdien rīko ministru un ekspertu tikšanos, lai pārrunātu drošības jautājumus.

Kā vēstīts, atomelektrostacijā Japānā, Fukušimā dažu dienu laikā notikuši jau vairāki sprādzieni. Atomelektrostacija atrodas 250 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Tokijas. Pagājušās nedēļas piektdienā notikušās 9,0 balles spēcīgās zemestrīces un cunami dēļ bojā gājuši tūkstošiem cilvēku. Miljoniem cilvēku joprojām ir bez ūdens, pārtikas, elektrības vai gāzes, un vairāk nekā 500 tūkstoši palikuši bez pajumtes.

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

Vācijas ekonomikas ministrs Filips Roslers (Philipp Rosler) šobrīd strādā pie 16 punktu plāna, lai iedrošinātu Vācijas uzņēmējus investēt Grieķijā, vēsta thelocal.de.

Dažas stundas pēc tam, kad eirozonas valstis vienojās par 109 miljardu eiro piešķiršanu Grieķijas ekonomikai, Vācijas biznesa laikraksts Handelsblatt rakstīja - Vācijas ekonomikas ministrs F. Roslers gatavojas uzsākt sava veida «Maršala plānu».

Vācijas ekonomikas ministra plāna «Investīcijas un attīstība Grieķijai» («Investment and Growth Offensive for Greece») izstrādes mērķis ir palielināt vācu uzņēmēju interesi veicināt Grieķijas ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

Pirmais solis būtu Vācijas vadošajiem uzņēmējiem organizēt konferenci par investīciju iespējām. F. Roslers apgalvo, ka jau ir nodrošināts konsultatīvs atbalsts par valsts īpašuma privatizāciju no Grieķijas valdības puses, vēstījis laikraksts.

Eiropā lielākās ekonomikas – Vācijas – izaugsme šā gada ceturtajā un nākamā gada pirmajā ceturksnī, visticamāk, būs vāja. To veicinās eirozonas krīzes izraisīts investīciju apjomu kritums, pavēstījusi valsts Ekonomikas ministrija.

Ministrija paredz, ka ziemā būs novērojama pamanāmi vājāka ekonomiskā dinamika, tomēr tā būšot tikai īslaicīga parādība. Vācijas ekonomikas dati pēdējā nedēļā liecina, ka samazinās pasūtījumu skaits rūpniecībā un ātrākajā tempā kopš pagājušā gada krītas eksporta apjomi, jo samazinājies valsts parādu krīzes skarto partneru pieprasījums, vēsta Reuters.

Līdz šim eirozonas krīzes izraisīto eksporta apjoma kritumu Vācijai kompensēja augstais pieprasījums no Āzijas valstīm, tomēr ziemas mēnešos tas vairs nebūs tiks liels. «Vācijas rūpniecības produktu ārējais un iekšējais patēriņš samazinās,» norādīja Vācijas Ekonomikas ministrija.

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Virs Jeroslavļas īsi pēc pacelšanās avarējusi pasažieru lidmašīna Yak-42, kurā atradusies Kontinentālās hokeja līgas komanda Jaroslavļas Lokomotiv, kurā spēlē arī Latvijas hokejists Kārlis Skrastiņš.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai BNS pavēstīja, ka Latvijas diplomāti sazinājušies ar lidostas dispečeri, kas apstiprinājis – Skrastiņa vārds pasažieru sarakstā bijis. Taču vēl nav oficiāla apstiprinājuma, ka Skrastiņš aviokatastrofā gājis bojā.

Par to, cik cilvēki atradušies lidmašīnā, informācija dažādos avotos atšķiras. Tiek minēts, ka tajā atradās 37 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi. Zināms, ka aviokatastrofā izdzīvojuši divi cilvēki - Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kā arī kāds no lidmašīnas apkalpes locekļiem.

Lidmašīnā atradušies hokeja kluba Lokomotiv sportisti (šeit apskatāms komandas Lokomativ pamatsastāvs), tostarp Kārlis Skrastiņš. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans Db.lv norādīja, ka nezin, vai Skrastiņš atradies uz klāja.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ir saskārusies ar gadījumiem, kad ārvalstu piloti mēģinājuši slēpt informāciju par savu veselības stāvokli, trešdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Viņš skaidroja, ka jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts izsniegtās pilotu licences ir spēkā citās ES dalībvalstīs, tādējādi jebkurš pilots var strādāt ārvalstīs. CAA pagātnē ir nācies sastapties ar krāpšanas gadījumiem, kad ārvalstu piloti mēģinājuši slēpt informāciju par savu patieso veselības stāvokli. Taču šobrīd ES gatavojas ieviest datu bāzi, kurā būs apkopota informācija par visu ES dalībvalstu pilotu veselības stāvokli. Tādējādi dalībvalstis varēs pārliecināties par pilotu piemērotību darbam, komentēja M.Gorodcovs.

Diskusijas par pilotu veselības pārbaužu stingrību un datu patiesumu sākās pēc 2015.gada aviokatastrofas, kurā Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» meitsabiedrības «Germanwings» lidmašīna «Airbus 320», kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Noskaidrots, ka lidmašīnas otrais pilots 27 gadus vecais Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Eiropas atomelektrostacijās (AES) atklātas simtiem dažādu problēmu, kuru novēršanas izmaksas varētu sasniegt pat 25 miljardus eiro, secināts Vācijas un Francijas mediju rīcībā nokļuvušā Eiropas Savienības (ES) AES stresa testu rezultātos.

Pārbaudes veiktas ar mērķi noskaidrot, vai ES kodolspēkstacijas var izturēt dažādus ekstrēmus notikumus kā, piemēram, zemestrīces un teroristu uzbrukumus. Pārbaudēs secināts, ka gandrīz visās no 143 savienībā esošajām AES nepieciešami uzlabojumi.

Nopietnas problēmas atklātas visos 58 Francijas kodolreaktoros. Francijas laikraksts Le Figaro raksta, ka neviena no valsts atomelektrostacijām nespēj izpildīt starptautiskos kodoldrošības standartus, bet deviņpadsmit no tām nav iekārtu, kas mērītu seismisko aktivitāti. Francija AES saražo aptuveni 80% no visas savas patērētās elektroenerģijas.

Trūkumi atklāti arī Lielbritānijas AES. Liela daļa valsts kodolspēkstaciju nav aprīkotas ar rezerves ārkārtas situāciju kontroles telpām, kuras izmantot situācijā, kad galvenās telpas tikušas piesārņotas ar radiāciju, teikts ziņojumā par stresa testa rezultātiem.