Sadarbība ar valsts drošības iestādēm Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) primāra būs tad, kad Latvijas banku sektorā gatavosies ienākt jauni investori, sacīja jaunais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.

«Visbiežāk investori nāk no ārzemēm, tāpēc, pirmkārt, ir jāgūst pārliecība par šī kapitāla izcelsmi un tā reputāciju. Bez dokumentiem, ko iesniedz šie investētgribētāji, ir visdažādākie veidi, kā tos pārbaudīt, un šajā virzienā būs galvenais uzsvars sadarbībā ar drošības iestādēm. Šajā procesā drošības iestādes ir tikušas iesaistītas arī līdz šim, īpaši investīciju reputācijas un izcelsmes pārbaudē,» sacīja Zakulis.

Jautāts, vai Latvijas Krājbankas bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova gadījumā šo reputāciju varēja dēvēt par kristālskaidru, Zakulis skaidroja, ka Antonova gadījumā ir viena juridiskā nianse - 2005.gadā kā vienas Latvijas komercbankas īpašnieks parādījās citas Eiropas Savienības dalībvalsts banka.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) turpmāk daudz rūpīgāk un pastāvīgi pārbaudīs banku korespondējošos kontus, jo Latvijas Krājbankas krahs pierādījis, ka tos var izmantot dažādām krāpnieciskām shēmām, sacīja jaunais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.

«Jau pirms manas ievēlēšanas amatā FKTK sagatavotas izmaiņas uzraudzības darbā, kas attieksies uz regulētajiem un uzraudzītajiem finanšu tirgus dalībniekiem un kuras tiks izskatītas FKTK padomē. Uzraudzības procesā būs izmaiņas, pievēršot lielāku uzmanību korespondējošajiem kontiem. Tas nenozīmē, ka šos kontus neuzraudzīja arī līdz šim, bet tikai aizdomu rašanās brīdī korespondējošie konti tika pārbaudīti detalizētāk. Tagad šī koncepcija nedaudz mainīsies un uz korespondējošajiem kontiem visu laiku raudzīsimies ar īpašu rūpību. Tas attieksies uz visām finanšu iestādēm,» skaidroja Zakulis.

Potenciālajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītajam Kristapam Zakulim piemīt visas īpašības un zināšanas, lai vadītu FKTK, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijā.

«Komercbanku asociācija pazīst Zakuli kā aktīvu un zinošu speciālistu, ar labām vadīšanas spējām un finanšu sistēmas pārzināšanu, tādēļ vēlam jaunajam potenciālajam FKTK vadītajam veiksmi jaunajā darbā,» sacīja Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Viņa arī norādīja, ka Zakulis nekādā gadījumā, vismaz banku sektoram, nav saucams par cilvēku no malas, jo viņš ir strādājis Hansabankā (tagad AS Swedbank) gan ar drošības jautājumiem, gan naudas atmazgāšanas novēršanu.

«Speciālisti, kas bankās nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārzina visas bankas darbības principus, ne velti no šī darbības virziena ir nākuši vairāki pašreizējie komercbanku prezidenti Latvijā,» uzsvēra Melnace.

Sabiedrībai slēptais kandidāts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam, par kuru panākuši vienošanos Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), ir kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Kristaps Zakulis.

Tā ziņo portāls Pietiek.com. Pēdējos 12 gadus K. Zakulis ir atbildējis par drošību ar banku un IT sfēru saistītos lielos uzņēmumos.

Nākamā FKTK vadītāja vārds zināms šauram amatpersonu lokam. Lai gan apstiprināšanai amatā kandidātam jāsaņem Saeimas uzticības balsojums, Zakuļa kandidatūra vēl nav tikusi saskaņota ar koalīcijas partneriem Nacionālo apvienību un Zatlera reformu partiju, raksta Pietiek.com.

Zakuļa vārds tiekot turēts lielā noslēpumā, un, izņemot Rimšēviču un FKTK pagaidu vadītāju Jāni Brazovski, par to sākotnēji bija informētas tikai trīs Vienotības amatpersonas - finanšu ministrs, premjers un Saeimas spīkere.

Ja amatā tiks apstiprināts Kristaps Zakulis, kurš tiek minēts kā vienīgais kandidāts uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja posteni, par Latvijas galveno banku uzraugu kļūs cilvēks, kurš tāpat kā iepriekšējā FKTK vadītāja finansiāli ir būtiski atkarīgs no vienas konkrētas komercbankas: Zakulis Swedbank ņēmis vairāk nekā 120 tūkstošu latu kredītu.

Par to ziņo portāls pietiek.com.

Kā rādot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, Zakuļa īpašumā ir 116 kvadrātmetrus plašs dzīvoklis Rīgā, Hospitāļu ielā. Ja varot ticēt oficiālajiem datiem, dzīvokļa iegādes darījums Zakulim bijis fantastiski izdevīgs: par dzīvokli viņš 2002. gada martā oficiāli samaksājis tikai 6300 latus – tātad 54 latus par kvadrātmetru, kaut pat dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 17,3 tūkstoši latu.

Tiesa, četrus gadus vēlāk Zakulis kredītlīgumu ar toreizējo Hansabanku, tagadējo Swedbank slēdzis par pilnīgi citām summām, kredītiestādei par labu nostiprinot 42 tūkstošu latu hipotēku. Savukārt 2007. gada augustā, kā rāda zemesgrāmata, Zakulis no bankas aizņēmies vēl vairāk nekā 80 tūkstošus latu, tā kopējo aizņēmuma summu palielinot līdz 121 959 latiem. Savukārt Swedbank īpašums pašlaik ieķīlāts par 170,7 tūkstošiem latu, informē pietiek.com.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sabiedrības neinformētību FKTK uzskata par ievērojamu risku

Kārtējās DB rīkotajās brokastīs ar uzņēmumu vadītājiem viesojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis ar priekšlasījumu par finanšu drošību. Kaut par atsevišķiem pacientiem nevar spriest pēc vidējās temperatūras slimnīcā, K. Zakulis uzsvēra, ka kopumā Latvijas kredītiestāžu drošību raksturojošie parametri kopumā ir ļoti labi. Banku sektora likviditāte Latvijā ir 62% (minimālā prasība ir 30%), kapitāla pietiekamība – 18,1% (minimums – 8%). Ar peļņu pašlaik darbojas 22 no Latvijas 29 bankām un ārzemju banku filiālēm, to kopējā tirgus daļa aktīvos ir 95,6%.

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amata kandidātu Kristapu Zakuli Saeimas budžeta un finanšu komiteja spriedīs ceturtdien.

Šāds lēmums tika pieņemts otrdien notikušajā komitejas sēdē, jo visas frakcijas vēl nebija tikušās ar izvirzīto FKTK vadītāja amata kandidātu. Saskaņā ar komitejas vadītāja Jāņa Reira teikto, ja frakciju lēmums par Zakuli nebūs pozitīvs, jautājuma izskatīšanu varētu atlikt uz nedēļu.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Saeimas budžeta un finanšu komitejas sēdē norādīja, ka, iespējams, sabiedrībā radies priekšstats, ka Zakulis FKTK vadītāja amatam izvirzīts steigā un ka vienīgais uzrunāts šim amatam, taču tā neesot.

Amatam izskatīti vairāki kandidāti, no kuriem daži atteicās un no atlikušajiem par labāko atzīts Zakulis, norādīja I. Rimšēvičs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis pieņēmis lēmumu darbu FKTK vairs neturpināt un ir iesniedzis atlūgumu, informē FKTK.

Lēmums par amata atstāšanu ir izsvērts, un pēdējās dienās izskanējušās runas medijos par FKTK vadītāja nomaiņu nav negaidītas: «Šo četru gadu laikā kopš esmu amatā kopā ar kolēģiem intensīvi strādājām, lai sasniegtu pašu izvirzītos un formulētos mērķus. Tas ietver arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sakārtošanu un pilnveidošanu, piemēram, kvantitatīvi un kvalitatīvi padziļinot regulārās pārbaudes bankās, gan paaugstinot soda naudas apmērus. Jāsaprot, ka pēdējā laikā bankām piemērotie sodi nav kādi kampaņveida pasākumi, bet gan rūpīgs banku uzrauga darbs vairāku gadu garumā. Būsim reālisti – šādu iestāžu vadības maiņa Latvijā nav jauna prakse, un tam biju gatavs. Tā kā FKTK priekšsēdētāja amats ir uzticības amats, tāpēc uzskatu, ka mana atkāpšanās mazinās šo aizdomu, baumu un šaubu ēnu pār FKTK. Turklāt šis amats man nekad nav bijis pašmērķis,» norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Ir pagājis simboliskais simts dienu termiņš, kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatā strādā Kristaps Zakulis. Jau tiekot pie šā posteņa, viņš «mantojumā» saņēma Krājbankas epopeju, bet nu viņam jārēķinās ar mēģinājumiem reinkarnēt finanšu piramīdas.

«Tagad tās sauc par globālām izmaiņām pasaulē,» intervijā žurnālam Lietišķā Diena stāsta K. Zakulis, atbildot uz jautājumu, vai valsts ir gatava maksāt par biznesa neveiksmēm, ar to domājot Parex bankas krahu. Pēc viņa domām, Parex cieta no pasaules finanšu krīzes, savukārt LKB gadījumā runa ir par bankas īpašnieku un vadības krāpnieciskām darbībām, ko šobrīd cītīgi izmeklē Ekonomikas policija. «Ja kāds vienkārši apzogas, nodokļu maksātājiem par to nebūtu jāmaksā,» skaidro FKTK vadītājs.

Šobrīd FKTK rūpīgi seko līdzi LKB administratora darbam, un institūcijai ļoti cenšoties «palīdzēt» cilvēki, kuri mēģina saskatīt visdažādākos pārkāpumus administratora darbībās un sūdzēties par to gan FKTK, gan tiesā. Tādējādi administratoram šajā lietā nākas strādāt ar lielāko atbildību, saprotot, ka runa ir par Latvijas vēsturē lielāko maksātnespējas procesu, kas ir skāris lielu sabiedrības daļu. «Skaidrs, ka šis process aizņems tuvākos pāris gadus,» uzsver K. Zakulis.

Saeimas deputātiem balsojot, ar 73 balsīm pret trīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja amatā iecelts Kristaps Zakulis. 17 tautas kalpi no balsojuma atturējās.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jautājumu par Kristapa Zakuļa apstiprināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatā Saeimā neplānoti nolēma virzīt jau šodien. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs iepriekš uzsvēra, ka FKTK vadītāja ievēlēšana nav nekāds skaistumkonkurss, tāpēc ilgākas diskusijas un kavēšanās nav nepieciešamas.

K. Zakulis pēc ievēlēšanas uzsvēra, ka viens no pirmajiem darbiem pēc ievēlēšanas būs FKTK publiskā tēla spodrināšana.

J. Reirs norādīja, ka visām Saeimas frakcijām bija iespēja tikties un runāt gan ar FKTK vadītāja amata kandidātu, gan arī šīs kandidatūras izvirzītājiem – finanšu ministru Andri Vilku un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs konsultāciju rezultātā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam nākamās nedēļas sākumā apstiprināšanai Saeimā virzīs SIA Lattelecom Drošības nodaļas vadītāju Kristapu Zakuli, Db.lv informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis.

Kristaps Zakulis ir augstāko izglītību Latvijas Universitātē – bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu biznesa vadībā. Pēc FM teiktā, Zakulis labi pārzina finanšu sektoru, viņam ir pieredze sadarbībā ar valsts drošības un tiesību aizsardzības iestādēm; iegūta arī tiesību zinātņu speciālista kvalifikācija un pieredze naudas atmazgāšanas novēršanas darbā.

Zakulis pieredzi ir ieguvis valsts drošības iestādēs, kā arī darbā banku un IT sfērās, kur vadījis drošības struktūras. No 1995. gada līdz 2000. gadam K. Zakulis strādājis Satversmes aizsardzības birojā, bet no 2000. gadā līdz 2009. gadam par AS Swedbank Drošības daļas vadītāju.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

«Kipras statistika rāda, ka janvārī un februārī viņiem aizgāja projām vairāk nekā miljards eiro. No tā miljarda mēs Latvijā neko daudz neesam redzējuši,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Jautāts, vai gulētu mierīgāk, ja nerezidentu noguldījumu nebūtu, K. Zakulis sacījis: «Tehniski, ja neviens nebūtu jāuzrauga, mēs slēgtu savu kantori. Katrai bankai ir savi riski. Tomēr gribu uzsvērt, ka mums banku sektors dalās divos izteiktos segmentos. Tās bankas, kuras apkalpo plašu iedzīvotāju loku un kurām ir daudzi pakalpojumi, filiāles, - tās pamatā nestrādā ar nerezidentu naudu. Savukārt šaurās nišas bankas, kas apkalpo nerezidentu ieguldījumus, gandrīz nemaz neapkalpo Latvijas iedzīvotājus.»

Runājot par to, cik liela ir nerezidentu nauda Latvijā, komisijas vadītājs teicis: «Ja par statistiku, tie ir 49% no noguldītās naudas. Virs sešiem miljardiem latu vai nepilni deviņi miljardi eiro. Kiprā tie bija aptuveni 70 miljardi eiro.»

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Jau pēc diviem mēnešiem - 4. novembrī stāsies spēkā Eiropas banku vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Tādējādi lielāko eirozonas banku uzraudzības grožus pārņems Eiropas Centrālā banka (ECB), kas sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem rūpēsies par Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

ECB uzraudzībā būs 128 bankas, kas veido aptuveni 85% no kopējiem aktīviem.

Latvijā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank - to aktīvu apjoms veido 44% no kopējā banku sektora aktīviem.

Swedbank vadītājs Māris Mančinskis skaidro, ka jaunais mehānisms nozīmē gan iespējas, gan izaicinājumus – tas prasīs bankai jaunus resursus un būs jāmācās kā strādāt ar vairākiem jauniem regulatoriem. Tāpat uzraudzība pievienos jaunu caurspīdību un banku sektors savu darbību varēs salīdzināt ar citu valstu banku darbību.

Papildināta ar 4. un 5. rindkopu

Nevar izslēgt iespēju, ka gadījums ar Norvik banku ir vēršanās pret Jāņa Brazovska ievēlēšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatā, norāda premjers Valdis Dombrovskis, piebilstot, ka atsevišķos medijos ir novērojama kampaņa pret Brazovska kandidatūru.

Runājot LNT raidījumā 900 sekundes premjers norādīja, ka ir zināmi FKTK ārkārtas sēdes lēmumi, kas ir arī publiski pieejami, un komisija ziņoja, ka banka ir maksātspējīga un tās darbība nav traucēta.

Dombrovskis arī apgalvoja, ka valdības rīcībā šobrīd neesot informācija par to, ka Norvik bankai būtu kādas problēmas ar maksātspēju.

Pērn notikumi kaimiņvalstīs, lai arī nav atstājuši tiešu ietekmi uz banku sektoru kopumā, veicināja pietiekami piesardzīgu skatu uz nākotnes attīstību un izaugsmes iespējām, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.

FKTK sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem liecina, ka 2014. gadā, neskatoties uz zināmu nenoteiktību ģeopolitiskajā situācijā un ekonomiskajā izaugsmē, bankas turpināja iepriekšējos gados uzņemto kursu uz attīstību, uzlabojoties galvenajiem banku darbības rādītājiem: saglabājās augsts banku sektora kapitalizācijas un likviditātes līmenis, uzlabojās banku sektora pelnītspēja un kredītportfeļa kvalitāte, turpinājās noguldījumu pieaugums, kā arī nedaudz mazinājās banku kredītportfeļa sarukuma temps.

«Esam jauna ceļa sākumā – bankas šogad vēlas atrisināt gan ieilgušās problēmsituācijas, gan arī pilnveidot klientu attiecības nākotnē. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem jau tuvāko mēnešu laikā būs pieejams jauns klientu bezmaksas konsultāciju centrs, kas bez atlīdzības palīdzēs kredītņēmējiem gadījumos, kad tie nonākuši finanšu grūtībās un vairs nespēj kārtot savas saistības pret aizdevējiem. Savukārt banku un klientu attiecību turpmākai pilnveidei tiks veidota Banku Sociālā harta – uz nākotni vērsts nozares pašregulācijas dokuments tādos virzienos kā patērētāju tiesības, kvalitatīvs serviss, atbildīga kreditēšana, droši un moderni attālinātie pakalpojumi, klientu izglītošana, kā arī racionāla sadarbība ar valsti,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

«Mēs redzam, ka investori ir atzinuši Latviju par miera ostu, īpaši tas attiecas uz nerezidentu sektoru, kurš novirza savus finanšu resursus uz Latviju. Pretstatā 2008. un 2009. gadam, kad visiem bija šaubas par Latviju un nerezidentu noguldījumi samazinājās, atsevišķiem tirgus dalībniekiem samazinājums bija liels,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Tagad redzam pretēju efektu - klienti, kuri globalizācijas rezultātā strādā visā pasaulē, skatās un saka - Latvija tagad izskatās kā miera un drošības osta. Tāpēc viņi parāda to ar savu izvēli, un nerezidentu noguldījumu apjoms pieaug - pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir aptuveni 10,5%, bet gada laikā - no pagājušā gada jūnija līdz šā gada jūnija beigām - pieaugums bijis aptuveni 27%,» stāstījis Zakulis. FKTK informācija liecina, ka nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas banku sektorā gada laikā palielinājies par 1,2 miljardiem latu un to īpatsvars kopējos noguldījumos ir tuvu 50%.

Jautāts, vai nerezidentu noguldījumos dominē NVS valstis, FKTK vadītājs atbildējis: «Šis bizness mums vēsturiski ir saistīts ar austrumu kaimiņiem. Mēs esam blakus. To labi redzam laikā, kad notiek Jaunais vilnis.»

Uzņēmumi un arī iedzīvotāji lielāku uzmanību pievērš atkritumu šķirošanai, tādējādi veicinot atkritumu pārstrādi

«Cilvēki kļūst atbildīgāki pret apkārtējo vidi. Pirms 25 gadiem tika runāts par to, ka atkritumi ir jāmet konteinerā. Tagad par to nevienam šaubu nav, un 98% iedzīvotāju ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Iemācījāmies nemest atkritumus mežā, neaprakt zemē un nededzināt, tagad mācām atkritumus arī šķirot,» stāsta a/s Latvijas zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. Uzņēmums ik pa laikam veic aptaujas, kurās jautā, vai cilvēki šķiro atkritumus un ko tieši šķiro. Atklājies, ka, piemēram, 64% iedzīvotāju atzīst, ka glabā mājās mazās nolietotās elektroiekārtas. «Varu saderēt, ka gandrīz katram mājās atvilktnē ir vecs mobilais telefons. Kāpēc nenodod? Vietu neaizņem. Tā tas telefons stāv, baterija sāk tecēt, un to mēs turam nakts skapītī pie savas galvas,» uzsver K. Zakulis.