Bankas

Zakulis: tagad par katru austrumu investoru jautās - vai tas nav Antonovs numur divi?

NOZARE.LV,25.01.2012

Jaunākais izdevums

Sadarbība ar valsts drošības iestādēm Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) primāra būs tad, kad Latvijas banku sektorā gatavosies ienākt jauni investori, sacīja jaunais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.

«Visbiežāk investori nāk no ārzemēm, tāpēc, pirmkārt, ir jāgūst pārliecība par šī kapitāla izcelsmi un tā reputāciju. Bez dokumentiem, ko iesniedz šie investētgribētāji, ir visdažādākie veidi, kā tos pārbaudīt, un šajā virzienā būs galvenais uzsvars sadarbībā ar drošības iestādēm. Šajā procesā drošības iestādes ir tikušas iesaistītas arī līdz šim, īpaši investīciju reputācijas un izcelsmes pārbaudē,» sacīja Zakulis.

Jautāts, vai Latvijas Krājbankas bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova gadījumā šo reputāciju varēja dēvēt par kristālskaidru, Zakulis skaidroja, ka Antonova gadījumā ir viena juridiskā nianse - 2005.gadā kā vienas Latvijas komercbankas īpašnieks parādījās citas Eiropas Savienības dalībvalsts banka.

«Protams, ka toreiz tika jautāts Lietuvas banku uzraugam, vai ar šo banku viss ir kārtībā, un tika saņemta atbilde, ka šī banka ir normāls tirgus dalībnieks. Tajā brīdī netika ziņots arī par kādām problēmām ar reputāciju. Pēc tam tika nodrošināta arī pārrobežu sadarbība uzraudzībā. Līdz ar to ilgu laiku nebija nekāda pamata satraukumam vai kādām aizdomām,» skaidroja Zakulis.

Vaicāts, vai nākotnē daudz rūpīgāk tiks vērtēti investori no Austrumiem, Zakulis sacīja, ka situācija liek būt piesardzīgākiem.

«Protams, apdedzināšanās ir notikusi. Kas parasti notiek pēc apdedzināšanās? Dabiska reakcija - kļūstam divreiz un trīsreiz piesardzīgāki un lēmumus turpmāk pieņemam krietni piesardzīgāk un rūpīgāk. Secinājums - Austrumu investori tagad var būt ļoti «pateicīgi» iepriekšējo investoru paveiktajam. Reputāciju sagraut var ļoti viegli, kā redzējām - tam ir nepieciešami tikai divi paraksti uz viena līguma. Tagad par katru Austrumu investoru radīsies pilnīgi likumsakarīgs jautājums - vai tas nav Antonovs numur divi? Šis investors var stāstīt un pārliecināt, taču uzticamība ir zudusi, it īpaši sabiedrībā,» uzsvēra Zakulis.

Viņš skaidroja, ka investoru pārbaudes būs rūpīgākas, FKTK stiprinās arī sadarbību ar valsts drošības iestādēm, jo ir lietas, kuras var pārbaudīt Latvijā, bet ir arī tādas, kuras jāpārbauda ārpus valsts pārrobežu sadarbības ietvaros.

«Jāņem vērā arī tas, ka bijušais Krājbankas prezidents Ivars Priedītis nebija no Austrumiem, bet vietējais cilvēks, kurš veica noteiktas darbības, par kuru nozīmi un sekām viņam tagad ir laiks padomāt. Tikai tas, ka investors nāk no Austrumiem, vēl nav galvenā riska pazīme. Rūpīgākas pārbaudes nepieciešamības pazīmes varētu būt investori - privātpersonas, kurām var rasties vēlme banku līdzekļus izmantot privātām vajadzībām, biržā nekotētas juridiskas personas,» piebilda Zakulis.

Jau ziņots, ka Zakulis par FKTK vadītāju tika ievēlēts 12.janvārī.

Zakulis līdz šim bija SIA Lattelecom Drošības nodaļas vadītājs. No 2000.gada līdz 2009.gadam Zakulis bijis AS Swedbank Drošības daļas vadītājs.

21.novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.

Maksātnespējīgās Krājbankas administrators KPMG Baltics iesniegtajā maksātnespējas risinājumā lūdzis FKTK iespēju tuvāko septiņu dienu laikā turpināt sarunas ar potenciālajiem investoriem un pabeigt vispusīgi izskatīt pēdējās dienās saņemtos sanācijas priekšlikumus, lai pārliecinātos par tā ekonomisko pamatotību un risinājuma izdevīgumu Krājbankas kreditoriem. Kopumā KPMG Baltics saņēmis četrus Krājbankas sanācijas priekšlikumus.

FKTK pirmos secinājumus par iesniegtajiem risinājumiem varēs izteikt pēc nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK stingrāk kontrolēs banku korespondējošos kontus

NOZARE.LV,23.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) turpmāk daudz rūpīgāk un pastāvīgi pārbaudīs banku korespondējošos kontus, jo Latvijas Krājbankas krahs pierādījis, ka tos var izmantot dažādām krāpnieciskām shēmām, sacīja jaunais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis.

«Jau pirms manas ievēlēšanas amatā FKTK sagatavotas izmaiņas uzraudzības darbā, kas attieksies uz regulētajiem un uzraudzītajiem finanšu tirgus dalībniekiem un kuras tiks izskatītas FKTK padomē. Uzraudzības procesā būs izmaiņas, pievēršot lielāku uzmanību korespondējošajiem kontiem. Tas nenozīmē, ka šos kontus neuzraudzīja arī līdz šim, bet tikai aizdomu rašanās brīdī korespondējošie konti tika pārbaudīti detalizētāk. Tagad šī koncepcija nedaudz mainīsies un uz korespondējošajiem kontiem visu laiku raudzīsimies ar īpašu rūpību. Tas attieksies uz visām finanšu iestādēm,» skaidroja Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs piešķīris 74 miljonus, lai finansētu Saab iegādi no General Motors

BNS,02.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas māteskompānijas Lietuvas nacionalizētās bankas Snoras bijušais lielākais akcionārs Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs finansēja darījumu, kurā pērnā gada sākumā Zviedrijas autobūvētājs Saab tika pārpirkts no ASV koncerna General Motors (GM), vēstī portāls carsuk.net, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Dagens Industri.

Saab ģenerāldirektors Viktors Mullers intervijā Zviedrijas sabiedriskajam telekanālam STV atklājis, ka 74 miljonus ASV dolāru (38,6 miljonus latu), kurus tolaik pastāvošā kompānija Spyker (tagad Swedish Automobile) par Saab iegādi samaksāja amerikāņiem, Antonovs piešķīris vienai no Mulleram piederošajām kompānijām.

Mullers intervijā arī atzina, ka viņam piederošā kompānija joprojām ir parādā Antonovam, no kura Latvija vien vēlas atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto naudu 150 miljonu latu apmērā, kas saskaņā ar izmeklēšanā atklāto izmantota Antonova projektiem, tostarp autokoncerna Saab pārņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Komercbanku asociācija atzinīgi novērtē Zakuli kā pretendentu uz FKTK vadītāja amatu

NOZARE.LV,30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītajam Kristapam Zakulim piemīt visas īpašības un zināšanas, lai vadītu FKTK, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijā.

«Komercbanku asociācija pazīst Zakuli kā aktīvu un zinošu speciālistu, ar labām vadīšanas spējām un finanšu sistēmas pārzināšanu, tādēļ vēlam jaunajam potenciālajam FKTK vadītajam veiksmi jaunajā darbā,» sacīja Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Viņa arī norādīja, ka Zakulis nekādā gadījumā, vismaz banku sektoram, nav saucams par cilvēku no malas, jo viņš ir strādājis Hansabankā (tagad AS Swedbank) gan ar drošības jautājumiem, gan naudas atmazgāšanas novēršanu.

«Speciālisti, kas bankās nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārzina visas bankas darbības principus, ne velti no šī darbības virziena ir nākuši vairāki pašreizējie komercbanku prezidenti Latvijā,» uzsvēra Melnace.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam baņķieri, nevis zagļi un bandīti, kas vēlas slēpties Karību salās,» trešdien telefonintervijā Lietuvas medijam Respublika stāstīja jau bijušais Snoras akcionārs, kas ceturtdien Lielbritānijā kopā ar Snoras bijušo prezidentu Raimondu Baranauski tika aizturēts un šodien stāsies tiesas priekšā.

Intervijā V. Antonovs uzsvēra, ka vēl otrdien viņš sazinājās ar Snoras administratoru Simonu Frikli un izteica gatavību sniegt «jebkādu palīdzību, lai stabilizētu situāciju Snoras bankā». Tāpat viņš trešdien stāstīja, ka vietējā policija zina, kur viņš atrodas, kā arī norādīja uz politisko spiedienu no Lietuvas puses, norādot, ka «bez politiska spiediena nacionalizēt banku nebūtu iespējams».

Intervijā V. Antonovs kritizē to, ka Lietuvas valdība nav pietiekmami apspriedusies ar Snoras bijušajiem akcionāriem. Viņš uzsver arī savu «ceturtdaļgadsimta» ilgo pieredzi banku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: ārzemju bankās ieķīlātos Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli

LETA,24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrībai slēptais kandidāts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam, par kuru panākuši vienošanos Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), ir kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Kristaps Zakulis.

Tā ziņo portāls Pietiek.com. Pēdējos 12 gadus K. Zakulis ir atbildējis par drošību ar banku un IT sfēru saistītos lielos uzņēmumos.

Nākamā FKTK vadītāja vārds zināms šauram amatpersonu lokam. Lai gan apstiprināšanai amatā kandidātam jāsaņem Saeimas uzticības balsojums, Zakuļa kandidatūra vēl nav tikusi saskaņota ar koalīcijas partneriem Nacionālo apvienību un Zatlera reformu partiju, raksta Pietiek.com.

Zakuļa vārds tiekot turēts lielā noslēpumā, un, izņemot Rimšēviču un FKTK pagaidu vadītāju Jāni Brazovski, par to sākotnēji bija informētas tikai trīs Vienotības amatpersonas - finanšu ministrs, premjers un Saeimas spīkere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zakulim lielas kredītsaistības Swedbank

Lelde Petrāne,04.01.2012

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (no kreisās), Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja amata kandidāts Kristaps Zakulis un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji tikšanās laikā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja amatā tiks apstiprināts Kristaps Zakulis, kurš tiek minēts kā vienīgais kandidāts uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja posteni, par Latvijas galveno banku uzraugu kļūs cilvēks, kurš tāpat kā iepriekšējā FKTK vadītāja finansiāli ir būtiski atkarīgs no vienas konkrētas komercbankas: Zakulis Swedbank ņēmis vairāk nekā 120 tūkstošu latu kredītu.

Par to ziņo portāls pietiek.com.

Kā rādot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, Zakuļa īpašumā ir 116 kvadrātmetrus plašs dzīvoklis Rīgā, Hospitāļu ielā. Ja varot ticēt oficiālajiem datiem, dzīvokļa iegādes darījums Zakulim bijis fantastiski izdevīgs: par dzīvokli viņš 2002. gada martā oficiāli samaksājis tikai 6300 latus – tātad 54 latus par kvadrātmetru, kaut pat dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 17,3 tūkstoši latu.

Tiesa, četrus gadus vēlāk Zakulis kredītlīgumu ar toreizējo Hansabanku, tagadējo Swedbank slēdzis par pilnīgi citām summām, kredītiestādei par labu nostiprinot 42 tūkstošu latu hipotēku. Savukārt 2007. gada augustā, kā rāda zemesgrāmata, Zakulis no bankas aizņēmies vēl vairāk nekā 80 tūkstošus latu, tā kopējo aizņēmuma summu palielinot līdz 121 959 latiem. Savukārt Swedbank īpašums pašlaik ieķīlāts par 170,7 tūkstošiem latu, informē pietiek.com.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Antonovs: airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt

LETA,27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nacionālo aviokompāniju airBaltic nevar raudzīties kā uz komercuzņēmumu, kas noteikti pats par sevi pelnīs, norāda uzņēmējs Vladimirs Antonovs, kuram piederošās bankas kreditēja airBaltic līdzīpašnieku - Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

«Aviolīnijām kā tādām vienmēr ir zema rentabilitāte. Īstenībā [bijušā airBaltic vadītāja Bertolta] Flika ideja bija absolūti pareiza: ap optimizētām aviolīnijām, kuras izmanto mūsdienu lidmašīnas - jo kompānijai vajadzēja nomainīt parku -, veidot infrastruktūru, kas segtu aviolīniju zaudējumus,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Viņš atgādina, ka airBaltic bija veidots kā grupa ar saistītiem uzņēmumiem - North Hub Services, Baltic Miles, Baltic Taxi utt.

«Tā bija jauno uzņēmumu grupa, no kuriem katrs tādā vai citā veidā pievienoja savu pozitīvo «cash flow» pašai airBaltic. Attiecīgi tagad, kad viss tas noticis, es droši vien piekritīšu speciālistiem tajā ziņā, ka airBaltic pati par sevi droši vien īpaši peļņu nesoša nevar būt. Lai arī pelnošo aviokompāniju piemēri pasaulē ir un to ir daudz. Piemēram, Ryanair,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Antonovs pārkāpumu ir izdarījis apzināti, secinājusi disciplinārlietas komisija

LETA,11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs Krievijā atzinies krāpniecībā

LETA,16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izgaisušais krievu miljardieris Antonovs darbojies plašā mērogā

Lelde Petrāne,23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir labāk būt lielai zivij nelielā dīķī nekā maziņai - lielā,» intervijā portālam Delfi.lt nesen sacīja Krievijas miljardieris, nule nacionalizētās Snoras bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs, kura vārds Latvijā šobrīd kļuvis aktuāls kontekstā ar notikumiem Latvijas krājbankā. Papildus bankām V. Antonova intereses Latvijā minētas saistībā ar aviosabiedrību airBaltic, atsevišķiem masu medijiem un kopš vakardienas - arī saistībā ar Rīgas vagonbūves rūpnīcu, šodien raksta laikraksts Diena.

Nacionalizējot Snoras banku, Lietuva pamatīgi satricinājusi V. Antonova finanšu impēriju, pret kuru aizdomas līdz šim bija paudusi Eiropas Investīciju banka, ilgstoši liedzot V. Antonovam kļūt par autoražotāja SAAB līdzīpašnieku, kā arī britu komercbanku regulators, liedzot Snoras sniegt finanšu pakalpojumus Lielbritānijā.

V. Antonova darbība finanšu jomā aizsākusies ap 1999. gadu, kad viņa tēvs Aleksandrs Antonovs iegādājās uz bankrota sliekšņa esošo Akademhimbank Krievijā. «Banka Krievijā maksāja 100-200 tūkstošus ASV dolāru,» intervijā Delfi.lt atcerējies V. Antonovs, kurš tolaik bija Krievijas krājbankas darbinieks. «Tolaik tikai sliņķis nepelnīja naudu,» turpinājis baņķieris, stāstot par sava kapitāla sākotnējo izcelsmi. Krīze Krievijā ļāvusi lēti iegādāties banku, kura vēlāk nesusi peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Lielbritānijā aizturētie Lietuvas komercbankas Snoras akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis šodien stāsies Londonas tiesas priekšā.

Paredzams, ka V. Antonovs un Raimonds Baranauskis tiks izdoti Lietuvai, ja vien viņi nepierādīs, ka tiek vajāti savas politiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ.

Iepriekš Londonas policija ziņoja, ka tiesas priekšā stāsies V. Antonovs, taču piektdien no rīta policija Lietuvas portālam Delfi.lt apstiprināja, ka viņam piebiedrosies arī R. Baranauskis. Policijai pagaidām nav informācijas, ka abi finansisti varētu pieprasīt politisko patvērumu.

Aģentūra RIA Novosti norāda, ka V. Antonovs ir pirmais Krievijas uzņēmējs, kuru Lielbritānija ir aizturējusi, pamatojoties uz starptautisku aresta orderi.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdienas vakarā Lielbritānijā tika aizturēti bijušie Snoras lielākie akcionāri V. Antonovs un R. Baranuskis. Aizturēšana notika pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

V. Antonovs atbrīvots pret 75 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 60 tūkstoši lati), bet Raimonds Baranauskis pret 250 tūkstošu britu mārciņu (aptuveni 200 tūkstoši lati) lielu drošības naudu, vēsta Lietuvos Rytas. Lietu izskatīja tiesnese Karolīna Tabsa.

Iepriekš tika vēstīts, ka, ja Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis nepiekritīs tam, ka viņus izod Lietuvai, tad izdošanas procedūra varētu ievilkties 60 - 90 dienas, sacīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāvis Tomass Krušina.

Db.lv jau vēstīja, ka ceturtdien aizturētie Lietuvas komercbankas Snoras akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranauskis šodien stājās Londonas tiesas priekšā.

Iepriekš Londonas policija ziņoja, ka tiesas priekšā stāsies V. Antonovs, taču piektdien no rīta policija apstiprināja, ka viņam piebiedrosies arī R. Baranauskis.

Ceturtdienas vakarā Lielbritānijā tika aizturēti bijušie Snoras lielākie akcionāri V. Antonovs un R. Baranuskis. Aizturēšana notika pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA,01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs baidās, ka Lietuvā viņu varētu nogalināt

Gunta Kursiša,25.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonā aizturētais bijušais Snoras akcionārs Vladimirs Antonovs norādīja, ka viņam esot «bail, ka viņš varētu tikt nogalināts», raksta laikraksts Respublika.

Intervijā laikrakstam viņš vairākkārt uzsvēra, ka apsūdzības Snoras bankas lietā ir politizētas, un viņš un bijušais Snoras prezidents Raimonds Baranauskis neesot «zagļi un bandīti». Uz jautājumu, vai ir kāds konkrēts cilvēks, kas varētu radīt baņķierim nāves draudus, viņš konkrētu vārdu nenosauca: «Tagad daudz dusmīgu cilvēku ir ne tikai Lietuvā.»

Jau vēstīts, ka V. Antonovs telefonintervijā ar laikrakstu Respublika norādīja, ka negrasās bēguļot un ir gatavs atbildēt Lietuvas likuma priekšā, tomēr prokuroriem viņa vaina būšot jāpierāda.

Interviju, kas publicēta medijā Respublika, pārpublicējis Lietuvas Rytas, ko kontrolē Snoras banka. V. Antonovs minēja, ka Lietuvas Rytas iegāde bijusi liela kļūda, jo šim solim sekoja «uzbrukumi» ar politisku nokrāsu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Antonovs gatavs atdot Raimondam Paulam Krājbankā zaudēto naudu, turklāt ar procentiem

Dienas Bizness,08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS Latvijas Krājbanka īpašnieks Vladimirs Antonovs gatavs personīgi ierasties pie Raimonda Paula un atdot viņam bankā zaudētos ietaupījumus ar procentiem.

Tā pusotru gadu pēc Snoras un Krājbankas kraha portālam Delfi atzīst V. Antonovs.

«Manuprāt, patiesībā tas, kas notika ar Snoras bija politiski motivēts, lai arī tiek saukti citi iemesli,» uzsver V. Antonovs. «Godīgi sakot, tik lielas bankas nemēdz būt ideāli veselas. Visas Austrumeiropas un Krievijas bankas ar kaut ko slimo, īpaši tad, ja pārdzīvota krīze. Visām ir problēmas,» viņš norāda.

«Visas zviedru bankas saņēma valsts palīdzību, lai tiktu galā ar saviem sliktajiem kredītiem. Mēs to nekad nedarījām. Bet jebkurai bankai ir problēmas, un parasti, ja regulatori tādas redz, notiek sarunas ar īpašniekiem. Ja ir vajadzīga nacionalizācija, tas notiek civilizēti, kā Parex gadījumā, kad banku pārņēma, sadalīja labajā un sliktajā bankā un tā turpina strādāt. Ar Snoras notika pavisam citādi, banku, manuprāt, pretlikumīgi pārņēma. Manuprāt, tam, kas notika ar Snoras, ir vairāki iemesli,» uzskata V. Antonovs. «Lietuvas vara, saprotot, ka tuvojas vēlēšanas un Convers Group faktiski ir pieejami neierobežoti finansiālie resursi. Mēs vienmēr ieņēmām politiski neitrālu pozīciju, bet visi lieliski zināja, ka Baranauskam ir ļoti labas attiecības ar sociāldemokrātiem, ka mūsu rīcībā ir ļoti ievērojami finanšu resursi, kas pieder Krievijas pilsonim. »

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Lietuvā krāpnieciskos banku darījumos aizdomās turētais Krievijas uzņēmējs Valdimirs Antonovs pārdevis savas daļas Panamas bankā Banco Transatlantico, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

Panamas finanšu regulators Superintendencia de Bancos de Panama vēstulē aģentūrai apstiprināja, ka Antonovs 19.novembrī parakstījis vienošanos par savu 85,16% Banco Transatlantico akciju pārdošanu bankas mazākuma akcionāriem, kas visi ir Panamas uzņēmēji.

Panamas finanšu tirgus regulators pagaidām vēl pārbauda akciju pārdošanas darījumu.

Atbildē uz Bloomberg jautājumiem Panamas finanšu regulators savā vēstulē arī piezīmē, ka «Latvijas un Lietuvas varas iestādes ar mums nav kontaktējušās, nav notikusi arī nekāda informācijas apmaiņa».

Jau vēstīts, ka Antonovs tūdaļ pēc Krājbankas un Snoras kraha ir pārdevis 100% akciju Ukrainas bankā Konversbank vairākām fiziskām personām, tostarp bankas valdes priekšsēdētājam un Latvijas Krājbankas prezidenta bijušajam padomniekam Reinim Tumovam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Antonovs no Lietuvas grib kompensāciju valsts budžeta apmērā

Jānis Rancāns,24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vladimira Antonova kādreizējā futbola kluba Portsmouth FC bankrotu palīdzējusi izraisīt Lietuvas valdība, uzskata Snoras bijušais akcionārs. Finansists uzsver, ka gatavojas Lietuvu iesūdzēt tiesā un pieprasīt no Viļņas kompensāciju valsts budžeta apmērā.

Kluba finanšu probēlmas esot izraisījusi Lietuvas valdība, kas nacionalizējusi Snoras, apgalvoja V. Antonovs. «Visas Portsmouth finansiālās saistības bija izpildītas pilnībā, līdz brīdim, kad Lietuva pārņēma banku,» norādīja V. Antonova pārstāvis. V. Antonovs arī apliecināja, ka iesūdzēs tiesā Lietuvas valdību, lai «notīrītu savu vārdu», ziņo BBC. Futbola klubs Portsmouth FC bankrota statusu ieguva aizvadītās nedēļas nogalē.

Iepriekš Lietuvas laikraksts Verslo Žinios vēstīja, ka Lietuvas komercbankas Snoras bijušie īpašnieki Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks gatavojas iesūdzēt Lietuvu starptautiskajā arbitrāžas tiesā Stokholmā un piedzīt no Viļņas 24 miljardus litu (4,8 miljardus latu) lielu kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA,31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi bijušajam «Latvijas krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izkrāpšanu.

Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā.

Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā.

Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.

Jau ziņots, ka Antonovs tika aizturēts 2018.gada 12.aprīlī. Dienu vēlāk viņam tika noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, kas 26.septembrī tika nomainīts pret mājas arestu.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, Antonovs saziņā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem šajā bankā noformējis 150 miljonu rubļu (divi miljoni eiro) kredītlīniju ar procentu likmi 18% gadā. Kredītlīnija piešķirta īpaši nodibinātai firmai, kas nav veikusi reālu darbību. Antonovs ar līdzdalībniekiem saņemtos līdzekļus piesavinājušies, un viņiem nav bijis nodoma tos atdot, teikts lietas materiālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Armanda Vilciņa,15.11.2024

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu apķīlāšanu esot parakstījuši Antonovs un Priedītis

LETA; Db.lv,24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Regulators sola «iziet tautā»

Didzis Meļķis,31.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības neinformētību FKTK uzskata par ievērojamu risku

Kārtējās DB rīkotajās brokastīs ar uzņēmumu vadītājiem viesojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis ar priekšlasījumu par finanšu drošību. Kaut par atsevišķiem pacientiem nevar spriest pēc vidējās temperatūras slimnīcā, K. Zakulis uzsvēra, ka kopumā Latvijas kredītiestāžu drošību raksturojošie parametri kopumā ir ļoti labi. Banku sektora likviditāte Latvijā ir 62% (minimālā prasība ir 30%), kapitāla pietiekamība – 18,1% (minimums – 8%). Ar peļņu pašlaik darbojas 22 no Latvijas 29 bankām un ārzemju banku filiālēm, to kopējā tirgus daļa aktīvos ir 95,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru