Sabiedrības neinformētību FKTK uzskata par ievērojamu risku
Kārtējās DB rīkotajās brokastīs ar uzņēmumu vadītājiem viesojās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis ar priekšlasījumu par finanšu drošību. Kaut par atsevišķiem pacientiem nevar spriest pēc vidējās temperatūras slimnīcā, K. Zakulis uzsvēra, ka kopumā Latvijas kredītiestāžu drošību raksturojošie parametri kopumā ir ļoti labi. Banku sektora likviditāte Latvijā ir 62% (minimālā prasība ir 30%), kapitāla pietiekamība – 18,1% (minimums – 8%). Ar peļņu pašlaik darbojas 22 no Latvijas 29 bankām un ārzemju banku filiālēm, to kopējā tirgus daļa aktīvos ir 95,6%.
Būtiski pieaugušas arī FKTK prasības pret kontrolējamajām iestādēm. Jautāts, vai tas nav tikai formāla nodrošinājuma dēļ, K. Zakulis atbildēja, ka komisija sevišķi pēc Krājbankas krīzes kļuvusi proaktīvāka pārraugāmajā sektorā. «Ja kādu būs jāslēdz, es to darīšu,» FKTK vadītājs sacīja, atbildot uz jautājumu, vai bailes no iespējamiem tiesu darbiem nekavē regulatoru savlaicīgai un izšķirīgai rīcībai.
Lielo kredītiestāžu daudzumu (FKTK pārrauga 337 šā tirgus dalībniekus), kas pēc dažu domām norāda uz kāda neizbēgamu nākamo krahu, Zakulis komentēja kā tirgus situācijai acīmredzami atbilstīgu. Viņaprāt, nākotnes risku segšanai banku sektors ir gatavs. Tāpat ļoti iespējams, ka nākotnē darbībai Latvijā varētu tikt izsniegtas jaunas licences – arī dalībniekiem «no austrumiem», Zakulis sacīja, atbildot uz jautājumu par Krievijas kapitālu vietējā tirgū.
Pēc FKTK vērtējuma pašlaik lielākais risks saistās ne ar komisijas pārraugāmajām iestādēm, bet gan ar sabiedrības zemo finanšu pratību. Komisijas mājaslapā šādam nolūkam ir sadaļa Klientu skola, un izglītojošas aktivitātes veic arī atsevišķas bankas, tomēr acīmredzama ir sistēmiska sabiedrības informēšanas un skološanas nepieciešamība.
Tāpēc FKTK sadarbībā ar Komercbanku asociāciju un IZM darbojas pie finanšu pratības mācību programmas izstrādes skolām. Jaunās programmas testēšana un mācību līdzekļu izstrāde varētu prasīt nākamos trīs gadus. Tas gan problēmu neatrisinās, jo izglītojami ir arī jau pieaugušie, kas, piemēram, Swedbank pērnās ažiotāžas laikā nespēja izsvērt palaistās maldīgās informācijas zemo ticamību un ļāvās panikai. Tāpēc acīmredzot ir jāplāno aptverošākus finanšu pratības pasākumus.