Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Klaipēdā trešdienas rītā ieradies lielākais konteinerkuģis, kāds jebkad apmeklējis šo Lietuvas ostu, - 324,8 metrus garais MSC Charleston. Pa ostas vārtiem kuģis iebraucis sekmīgi, ostas akvatorijā tam palīdzējuši trīs velkoņi.

Kā atzīmē Lietuvas mediji, garuma ziņā šis okeāna kuģis samērojams ar Viļņas televīzijas torņa augstumu un tā ietilpība ir 8000 TEU (20 pēdu standartkonteiners) vienības. Līdz šim garākais Klaipēdā uzņemtais kuģis bijis 317 metrus garais Celebrity Eclipse, kas te bija ieradies pagājušajā vasarā.

Kuģa sagaidīšanas diena saskaņota ar kravu kompānijas Klaipedos Smelte jaunā konteineru sadales centra oficiālo atklāšanu. Svinīgajā ceremonijā piedalīsies satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks, Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus, Terminal Investment Limited ģenerāldirektors Vikrams Šarma un Klaipedos Smelte ģenerāldirektors Rimants Juška.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Nodibina kopuzņēmumu kravu apkalpošanai; plāno būvēt konteineru termināli

«Mums ir ļoti svarīgi, lai mums būtu uzticami, stabili partneri Baltijas reģionā, un kā šādus partnerus mēs esam izvēlējušies lietuviešu biznesu – kopā ar lietuviešu kolēģiem mēs plānojam attīstīt tranzīta potenciālu,» Klaipēdā notikušajā starptautiskajā forumā «Jaunais Zīda ceļš – efektīvs sauszemes savienojums starp Eiropu un Āziju» norādīja Kazahstānas dzelzceļa (KTZ) prezidents Askars Mamins. Kazahi ir ieinteresēti paplašināt savu darbību Baltijas jūras reģionā. Tā kā Klaipēda te ir viena no svarīgākajām ostām, tajā investē, lai veicinātu eksporta, importa un tranzīta virzienus, vēsta Obzor.lt.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Sarunas par tirdzniecības centru «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos pārdošanu Lietuvas holdings «Vilniaus prekyba» vedis ar Dienvidāfrikas Republikas nekustamā īpašuma kompāniju «NEPI Rockcastle», kas jūnijā iegādājās Viļņas tirdzniecības centru «Ozas».

To Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica vairāki informēti avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Pēc šo avotu teiktā, ticis parakstīts nodomu protokols, taču vienošanos par darījumu tā arī nav izdevies panākt, apmēram pirms mēneša sarunas izjukušas un, pēc visa spriežot, darījums nenotiks.

«Akropolis Group» mārketinga un sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs Dominīks Mertins aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmums sniedz informāciju tikai par darījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Savukārt «NEPI Rockcastle» neatbildēja uz BNS lūgumu sniegt komentāru.

Jau ziņots, ka Lietuvas biznesa avīze «Verslo žinios» jūlija beigās, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, rakstīja, ka «Vilniaus prekyba» meklē pircējus tirdzniecības centriem «Akropolis» Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Šie avoti teikuši, ka varētu tikt pārdoti tikai tirdzniecības centri «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos, bet Viļņas «Akropolis» dodot labu peļņu, tāpēc, iespējams, pārdots netikšot, rakstīja «Verslo žinios».

Kazahstānā bāzētais uzņēmums “Kazphosphate”, kas veic vairāk nekā 20 veidu fosforu saturošus produktu ražošanu, sākot no minerālmēsliem un barības fosfātiem līdz ķīmiskām izejvielām rūpnieciskiem nolūkiem, uzsāk MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 mēslojuma tirdzniecību Eiropā un atver savu pirmo noliktavu šajā reģionā. Vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem šī produkta plašāka pieejamība Eiropā atvieglos mēslojuma iegūšanu.

Klaipēdā, Lietuvā 19. jūlijā atklāšanas ceremonijā atvērta pirmā “Kazphosphate” pārstāvniecība un noliktava Eiropā. Ceremonijā piedalījās gan uzņēmuma pārstāvji, gan Lietuvā nozīmīgas amatpersonas.

“Noliktavas pieejamība Klaipēdā ir nozīmīgs pavērsies ne tikai “Kazphosphate” izaugsmes ceļā un solis pretim mūsu pamatmērķim – uzņēmuma darbības paplašināšanai globālā mērogā. Tāpat tas ir arī vērā ņemams notikums arī Eiropas lauksaimniecības nozarē kopumā, jo MAP (monoamonija fosfāta) 10:46 plašāka pieejamība ne tikai samazinās piegādes laiku, bet arī palīdzēs nodrošināt konkurētspējīgu cenu,” skaidro uzņēmuma “Kazphosphate” komercdirektors Bulatkhanov Bauyrzhan.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Viens no pasaules lielākajiem alus ražotājiem - Lietuvas alus tirgus līderes Švyturys-Utenos alus īpašnieks Carlsberg - kopā ar ASV alus darītavu Brooklyn Brewery investēs aptuveni piecus miljonus eiro jauna, ekskluzīva alus ražošanas līnijā Klaipēdā.

Kā pastāstījis Švyturys-Utenos alus rīkotājdirektors Daiņus Smailis, Carlsberg un Brooklyn Brewery kļūs par jauna uzņēmuma akcionāriem un šim uzņēmumam tiks nodota daļa Švyturys-Utenos alus pašreizējā biznesa, proti, daļa Raudonuju Plytu zīmola.

«Tiks izveidota jauna kompānija, kas kļūs par jaunas alus ražošanas līnijas un ar to saistītā biznesa - restorāna, alus informācijas centra utt. - operatori (..). Jaunajā uzņēmumā Carlsberg un Brooklyn Brewery daļas būs aptuveni vienādas. Precīzu attiecību šobrīd nevaru nosaukt, bet tā būs standartshēma, pēc kādas Brooklyn sadarbojas ar Carlsberg citās alus darītavās,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Nacionālas basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien atgriezīsies Latvijas izlases treniņnometnē, atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) nacionālo izlašu direktors Māris Jučmanis.

Porziņģis no aizpagājušās nedēļas atradās NBA misijā Dienvidāfrikas Republikā, kas sestdien noslēdzās ar paraugmaču, kurā latvietis ar 14 punktiem kaldināja Pasaules komandas uzvaru 108:97 pār Āfrikas komandu.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Kristap!

FOTO: Kristaps Porziņģis uzspēlē basīti ar Latvijas jaunajiem basketbolistiem

Porziņģis par savu dalību spēlē paziņoja aprīļa beigās, piebilstot, ka prombūtne ilgs aptuveni nedēļu, kuras laikā viņš nevarēs atrasties Latvijas izlases treniņnometnē. Porziņģis solīja, ka visā pārējā laikā pilnu uzmanību veltīs izlasei, līdz ar to viņš izlasei pievienojās jau pirms trim nedēļām, kad valstsvienība sāka gatavošanos Eiropas čempionātam.

Philip Morris paziņojis par jaunu 137 miljonus litu (39,7 miljonu eiro) vērtu investīciju projektu, lai paplašinātu savu rūpnīcu Lietuvas pilsētā Klaipēdā, liecina informācija interneta vietnē investlithuania.com.

Rūpnīcas paplašināšana un modernizēšana palielinās ražošanas jaudu par 40%. Visa papildu produkcija tiks eksportēta, galvenokārt uz Japānu. Investīcijas radīs 40 jaunas darba vietas, kā arī nodrošinās vairāk pasūtījumu vietējiem Lietuvas pakalpojumu sniedzējiem un sadarbības partneriem. Patlaban vairāk nekā 90% no Klaipēdā esošās rūpnīcas produkcijas tiek eksportēti uz aptuveni 60 tirgiem.

Kā norādījis Alberto Bernardi, Philip Morris pārstāvis Baltijā, šīs investīcijas liecina par kompānijas turpmāku apņemšanos turpināt savu darbību Lietuvā. «Philip Morris bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem neatkarīgajā Lietuvā un šobrīd kompānijas investīcijas valstī sasniedz 713 miljonus litu (apmēram 206 miljoni eiro),» viņš skaidrojis.

Tie, kas laikus un pārliecinoši ir izrādījuši pretimnākšanu Ķīnas interesēm Eiropā, sāk gūt no tā labumu

Saistībā ar abpusēja labuma gūšanu no Ķīnas ekonomikas izvēršanās plāniem šonedēļ risinās trīs pasākumi – ES un Ķīnas kārtējais samits Briselē, Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) atklāšana Pekinā un arī Latvijai vistuvākais notikums – sadarbības līguma parakstīšana starp Klaipēdas ostu un Šeņdžeņas pilsētas rietumu ostu. Klaipēdā šodien viesojas arī Sjiņdzjanas provinces vicegubernators un par attīstību atbildīgais provinces kompartijas sekretārs, kas simbolus mīlošajā Āzijas kultūrā ir spēcīga zīme par labu Klaipēdai, kā arī virkne augstu biznesa līderu.

Sjiņdzjana ir robežprovince Kazahstānai un Krievijai, caur kurām iet Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, un tā sakarā Ķīnas tranzīta intermodālajā centrā man nesen savām acīm iznāca skatīt bēdīgu ainu. Lielā kartē ir iezīmēts Jaunā Zīda ceļa dzelzceļa maršruts, kas aiziet līdz pat Baltijas jūrai, tikai pāri Latvijai un tai vietai, kur būtu jābūt iezīmētai Rīgai, skaidrā mandarīnu valodā ir uzrakstīts zemāk esošā aplīša atšifrējums – «Klaipēda».

Attīstību iecerējusi gan osta un tās termināļi, gan brīvā ekonomiskā zona, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 2020. gadam infrastruktūras attīstībā plānojam investēt robežās no 500 līdz 700 milj. eiro, pēc starptautiskās konferences «Viena josla, viens ceļš – vīzija un iespējas» un sadarbības memoranda parakstīšanas starp Klaipēdas un Šendžeņas (Ķīna) rietumu ostām sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Klaipēdas ostas mārketinga direktors Artūrs Drungils. Protams, cits jautājums ir, kā šīs ieceres īstenosies.

Grandiozi plāni

Kaut arī Klaipēdas ostas apgrozījums samērā maz atkarīgs no Krievijas kravām, kaimiņi saprot, ka Krievija var patraucēt arī tranzīta pārvadājumiem. Tāpēc arī Lietuvā tiek attīstītas ražošanas teritorijas (piemēram, Klaipēdas Brīvā ekonomiskā zona), tiek veikta kanāla padziļināšana, lai laikā, kad pārvadājumos Krievijas virzienā ir sarežģījumi, Lietuvā un jūras pārvadājumos, kas saistīti ar tālāku preču izplatīšanu, viss būtu kārtībā. Pozitīvs moments šajā ziņā ir Ķīnas interese veikt Baltkrievijā būvējamā industriālā parka apgādi, izmantojot Klaipēdas ostu.

Latvijas būvmateriālu un citu saimniecības preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls Depo DIY ir sācis sagatavošanas darbus sava pirmā veikala Lietuvā būvniecībai ostas pilsētā Klaipēdā, tomēr par nākotnes plāniem Lietuvas tirgū kompānija publiski nerunā, ceturtdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Depo jau ir izraudzījies sava pirmā veikala Klaipēdā atrašanās vietu un pašlaik zemesgabals, ko daļēji klāj ūdens, tiek gatavots būvniecībai.

Depo Lietuvā pārstāvošā kompānija Kita kryptis ir atteikusies komentēt termiņus projekta īstenošanai. Domājams, ka būvniecība tiks pabeigta šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Investīcijas pirmajā Depo veikalā Lietuvā, kura platība būs 12 tūkstoši kvadrātmetru, sasniegs 8,7 miljonus eiro.

Depo izraudzītā veikala atrašanās vieta Klaipēdā ir netālu no bijušā veikala Bauhof. Būvmateriālu un dārzkopības piederumu tirdzniecības kompānijai Bauhof Lietuvā biji pieci veikali, bet pērn uzņēmums bankrotēja.

Klaipēda gatavojas celt sporta kompleksu ar ledus arēnām un tuvākajā laikā izsludinās koncesijas konkursu.

Tas būs pirmais projekts Klaipēdā, ko iecerēts īstenot koncesijas ceļā. Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis pašvaldības administrācijas Investīciju un ekonomikas departamenta direktors Ričards Zulcs, pilsētai ļoti vajadzīga ledus arēna, bet jaunajā kompleksā varēs trenēties arī citu sporta veidu pārstāvji.

«Pie mums ne vienreiz vien vērsušies Hokeja federācijas klubu pārstāvji, kas sūdzas, ka privātajos laukumos viņiem nepietiek vietas. (..) Pasūtījām priekšizpētes darbus, (..) izpētījām, ka papildus būtu vajadzīgi divi ledus laukumi, izvērtējām arī infrastruktūru, kas vajadzīga citiem sporta veidiem - volejbolam, rokasbumbai un tā tālāk,» viņš stāstījis.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Bijušā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko kontrolētais saldumu ražotājs «Roshen» Lietuvā pērn turpināja strādāt ar zaudējumiem, samazināja ražošanas apmēru pusotru reizi un atlaida divas trešdaļas darbinieku, vēstīja lietišķais laikraksts Verslo žinios.

«Fabrika Klaipēdā ir daļa no «Roshen» uzņēmumu grupas starptautiskā tīkla, un ražošana korporācijā tiek plānota visas grupas mērogā. Pērn tika nolemts samazināt ražošanas apmēru fabrikā Klaipēdā, kas tika pamatots ar daudziem iemesliem, tostarp iekārtu efektivitāti un darbaspēka izmaksām,» laikrakstam paskaidrojis «Roshen Nord» vadītājs Žilvins Urbons.

«Roshen» Lietuvas uzņēmums, kas Klaipēdā ražo karameles, pērn strādāja ar 333,5 tūkstošu eiro zaudējumiem, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2017.gadā. Lietuvas Reģistru centra dati liecina, ka Roshen ar zaudējumiem strādā kopš 2011.gada un uzņēmuma zaudējumu kopapmērs sasniedz 2,6 miljonus eiro.

Lietuviešu retorika ir kareivīga, un sašķidrinātās dabasgāzes tirgus to pieļauj, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sašķidrinātā dabasgāze (LNG), uz kuras kārts Lietuva ir likusi savas enerģētikas neatkarību un spēju diskutēt ar Gazprom, pasaulē kļūst par otro nozīmīgāko tirgoto izejvielu pēc naftas.

Lietuva savu jauniegūto LNG termināli Klaipēdā acīmredzami izmanto pēc pilnas programmas, un enerģētikas ministrs Roks Masļus BBC Krievijas redakcijai izteicies, ka LNG tankkuģa Independence dēļ valsts no 2016. gada varētu atteikties no Krievijas dabasgāzes importa vispār. Lietuvai šogad beidzas desmit gadus ilgušais līgums ar Gazprom.

Ar to vien Klaipēdas termināļa potenciālu lietuvieši neuzskata par izsmeltu. Nesen termināļa apsaimniekotājs Klaipėdos nafta (KN) ziņoja par saprašanās memoranda parakstīšanu ar Vācijas jūras transporta degvielas piegādātāju Bomin Linde LNG par kopēju šīs jomas LNG tirgus apgūšanu. Sevišķi līdz ar ES jaunajiem regulējumiem, kas veicina ekoloģiskas degvielas lietojumu jūras transportā, Baltijas jūras areālā šāda infrastruktūra un pakalpojumi ir aktualizējušies. KN plānos ir Klaipēdā izbūvēt «neliela mēroga LNG pārkraušanas staciju», ziņo kompānija. Bomin Linde plāno rezervēt sev Klaipēdas terminālī noteiktu apjomu LNG pārkraušanai un kravu sadalīšanai Baltijas jūras reģiona vajadzībām. Kopējos plānos ir arī LNG uzpildes tankkuģa projekta attīstīšana jūras transporta vajadzībām.

Šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada analogu laika periodu, kravu pieaugums no Baltijas valstu ostām fiksēts tikai Klaipēdā, liecina LETA apkopotā statistika.

Klaipēdā kravu apjomi palielinājušies par 7,5% - līdz 6,49 miljoniem tonnu. Rīgas ostā pārkrauti 6,15 miljoni tonnu, un tas ir par 10% mazāk nekā pērn. Savukārt Tallinā kritums ir par 14,9% - līdz 3,7 miljoniem tonnu.

Ventspilī pārkrauti 3,94 miljoni tonnu, kas ir par 18,4% mazāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos.

Kā ziņots, šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par 11,9% - līdz 11,3 miljoniem tonnu, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamentā.

2015.gada janvārī-februārī Latvijas ostu kravu apgrozījums bija 12,8 miljoni tonnu.

Lietuvas tirgū šogad varētu ienākt jauna banka, otrdien preses konferencē paziņojis Lietuvas Bankas (LB) valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Sīkākas ziņas viņš nav sniedzis, vienīgi atzinis, ka šī nebūtu Eiropas Savienības (ES) valstu banka, bet saskaņā ar aģentūras BNS rīcībā esošu neoficiālu informāciju runa varētu būt par Ķīnas banku, kas apsver iespēju Lietuvā atvērt savu filiāli, lai apkalpotu te ienākošās savas valsts kompānijas.

«Tiekoties ar interesentiem, kuri nākotnē varētu ienākt šai tirgū, var just, ka viņu nodomi ir nopietni. Viens no viņiem, mūsuprāt, izrāda diezgan lielu interesi. (..) Kontakti bija visai nopietni, un mēs ceram, ka tas varētu notikt šogad, bet es negribētu mētāties ar solījumiem,»žurnālistiem sacījis Vasiļausks.

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Maskavas ielā 257 pilnā apmērā uzsākti daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole būvdarbi. Projekta ģenerāluzņēmējs ir SIA Merks un darbus plānots pabeigt 2019. gada janvārī.

Tirdzniecības centrā Akropole tiks apvienoti populārākie pasaules un Latvijas zīmoli, kā arī tiks piedāvātas plašas izklaides iespējas – slidotava, kinoteātra komplekss, boulings, restorāni bērnu izklaides zona. Kopējā Akropole platība būs ap 98000 m2, no kuriem aptuveni 9000 m2 aizņems augstas klases biroju telpas. Akropole būvniecībā tiks investēti 100,2 miljoni eiro.

Pēc nesen īstenotā starptautiskā būvniecības konkursa kā ģenerāluzņēmējs projekta īstenošanai tika izvēlēts būvniecības uzņēmums SIA Merks. «Mūsu mērķis ir piedāvāt jaunu iepirkšanās un izklaides pieredzi, kas būs veidota izmantojot modernas arhitektūras un vēsturisko elementu sintēzi – šī būs vieta, kur ikviens varēs sajust Kuzņecova porcelāna fabrikas garu. Mēs esam gandarīti, ka projekts ir sasniedzis jaunu posmu tā attīstībā un būvniecības īstenošana pilnā apmērā šobrīd ir sākusies,» stāsta Akropole komunikācijas konsultants Ralfs Vīlands.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Klaipēdā automātiski nenozīmē zemāku gāzes cenu, taču tā ir enerģētisko drošības sajūtu pastiprinoša infrastruktūra , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc trīs gadu intensīva darba Lietuva ir tikusi pie sava peldošā LNG termināļa Klaipēdā. Paša projekta infrastruktūras izbūve Klaipēdas ostā izmaksājusi ap 100 milj. eiro, bet peldošā termināļa jeb kuģa noma ir 43 milj. eiro gadā, norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis. Tā kā kuģi paredzēts nomāt 10 gadus, tad kopējās termināļa izmaksas pārsniegs 500 milj. eiro. «Terminālis nav ļoti dārga investīcija, un, tā kā tā izbūves dēļ Gazprom Lietuvai ir samazinājis gāzes cenu, tad var teikt, ka terminālis jau ir atmaksājies,» skaidro R. Masjulis, cenšoties noraidīt bažas, ka jaunais terminālis gāzes patērētājiem izmaksās dārgi. Publiskajā telpā daudz spekulēts par tā saucamo gāzes OIK, kas saistībā ar jaunās gāzes infrastruktūras radītajām izmaksām tikšot uzlikts Lietuvas gāzes patērētājiem. Taču pašlaik zināms vien tas, ka regulētajiem lietuviešu enerģētikas uzņēmumiem būs pienākums iepirkt vismaz 20% gāzes no jaunā termināļa. Tiesa, Lietuvas enerģētikas ministrs neapgalvo, ka Klaipēdas LNG terminālis tirgos īpaši lētu gāzi. «Gāzes cenas atbildīs tirgum. Mēs to esam piesaistījuši Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, kas pašlaik ir ļoti līdzīga tai, par kādu Gazprom tirgo savu cauruļvada gāzi, proti, 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs. Jāpiebilst, ka R. Masjulis, pirms kļuva par Lietuvas enerģētikas ministru, bija Klaipedos Naftas ģenerāldirektors un tieši viņa vadības laikā Klaipedos Nafta uzsāka LNG termināļa projektu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pati piesaistot investorus un negaidot uz iespējamu ES līdzfinansējumu. Tas var arī izskaidrot, kāpēc tieši R. Masjuļa uzruna termināļa svinīgajā atklāšanā tika pavadīta ar visskaļākajām ovācijām. «Šis ir ar lielu pacietību un mērķtiecību īstenots projekts, un mēs esam gatavi ar savu neatkarību dalīties arī ar saviem kaimiņiem,» uzsvēra R. Masjulis.