2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Viļņā bāzētā kompānija "Akropolis Group", kas pārvalda piecus iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā, plāno paplašināties Polijā.

"Akropolis Group" izpilddirektors Manfreds Dargužis sacīja, ka kompānija pašlaik izskata iespējas paplašināties Polijā. Viņš piebilda, ka detalizētāka informācija par šiem plāniem tiks publiskota šogad.

"Polija ir viens no iespējamiem mūsu paplašināšanās galamērķiem, un mēs aktīvi meklējam tur iespējas un sagaidām, ka konkrētāku informāciju varēsim sniegt gada nogalē," Dargužis sacīja otrdien grupas pirmā pusgada finanšu rezultātu videoprezentācijā.

Viņš paskaidroja, ka kompānija "saskata labas iespējas Polijas tirgū, valsts lielākajās pilsētas, iegādāties līdzīga izmēra un kvalitātes aktīvus," klāstīja ""Akropolis Group" vadītājs.

Lai finansētu paplašināšanos, "Akropolis Group" plāno izmantot savu kapitālu un bankas aizdevumu, viņš teica, uzsverot, ka kompānijai "pietiek likvīdo aktīvu vismaz viena īpašuma iegādei".

Aprit pieci gadi, kopš Šauļu pašvaldībā, Lietuvā veiksmīgi darbojas Eiropas pārrobežu programmas ietvaros realizēts projekts “Automatizēta iedzīvotāju un pakalpojumu reģistra informācijas sistēma” (VSIS) – vienoti strādā pašvaldības portāls un mobilā aplikācija.

Projektā sadarbojas Jelgavas un Šauļu pilsētu pašvaldības, un SIA “ZZ Dats” sistēmas kopējā risinājumā šogad realizēs vairākas jaunas iedzīvotājiem noderīgas funkcijas.

“Esam gandarīti, ka Latvijā pašvaldībām izstrādātu sistēmu veiksmīgi izmanto kaimiņos Lietuvā – praktiskā veidā notiek pārrobežu digitālās attīstības transformācija. Tāpat jūtama un arī nākotnē paredzam citu ārzemju pašvaldību interesi par šādu projektu īstenošanu, jo aizvadītajos piecos gados sistēma kaimiņos Lietuvā sevi veiksmīgi pierādījusi. Paredzēts, ka Šauļu iedzīvotāji – VSIS lietotāji, izmantojot tālruņa mobilo lietotni, drīzumā varēs nolasīt arī QR kodu, lai saņemtu kādu no pašvaldības piešķirtajām atlaidēm. Šādi tiks piefiksēta informācija, ko tālāk nodos VSIS. Tur atbilstoši šī informācija tiks uzkrāta, lai nodrošinātu statistiku par Šauļu iedzīvotājiem piešķirtajām atlaidēm, to skaitu. Tāpat būs iespēja no VSIS lejupielādēt atskaiti-statistiku tabulas formātā. Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem Šauļu pilsētas pašvaldībai nebija pieejams nekāds elektronisks administrēšanas rīks iedzīvotāju uzskaitei, kā arī konkrēto iedzīvotāju saistītās informācijas apkopojums no citiem valsts reģistriem, līdz ar to arī iedzīvotājiem centralizēti netika piešķirtas pašvaldības paredzētās atlaides,” komentē SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos un "Akropole" Rīgā, iegādājusies vienu no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā - "Alfa", informē "Akropolis Group" pārstāvji.

"Akropolis Group" parakstījis līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāla daļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa" ar kopējo platību aptuveni 154 000 kvadrātmetri.

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta Latvijas Konkurences padomes atļauja.

"Akropolis Group" izpilddirektors Manfreds Dargužis norāda, ka uzņēmums sasniedzis vadošo pozīciju starp iepirkšanās un izklaides centriem, attīstot pats savus projektus, taču tam vienmēr ir bijušas ambīcijas augt arī iegādes darījumu ceļā.

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kā arī Akropole Rīgā, ir atļauts pabeigt tirdzniecības centra Alfa iegādi Rīgā.

Latvijas Konkurences padome 25. novembrī piešķīra Akropolis Group beznosacījumu apvienošanās atļauju, lai pabeigtu tirdzniecības centra, kas atrodas Latvijas galvaspilsētā, iegādes darījumu.

Akropolis Group ar Nasdaq Viļņas biržas starpniecību paziņoja, ka tuvākajā laikā, atbilstoši parakstītajā līgumā minētajai procedūrai un noteikumiem, tiks īstenota Latvijas uzņēmuma SIA Delta Property, kam pieder tirdzniecības centrs Alfa Rīgā, kapitāldaļu īpašumtiesību pārņemšana.

“Latvijas Republikas Konkurences padome ir izpētījusi Akropolis Group plānoto uzņēmuma iegādi, iegādājoties 100% SIA Delta Property daļas un gūstot vienpersonisku kontroli pār iepriekšminēto uzņēmumu, un konstatējusi, ka plānotā apvienošanās neradīs vai nenostiprinās dominējošo stāvokli vai būtiski neierobežos konkurenci konkrētajos tirgos. Saņemot beznosacījumu apvienošanās atļauju, mēs plānojam pabeigt darījumu tuvākajā laikā,” sacīja Akropolis Group izpilddirektors Manfredas Dargužis.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" nav bijušas pārrunas ar tirdzniecības centra "Alfa" jaunajiem īpašniekiem par "Rimi" turpmāko darbību šajā iepirkšanās centrā, atzina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību speciālists Juris Šleiers.

Viņš norādīja, ka pašreiz arī nav zināms, kad tās varētu būt plānotas.

Jau vēstīts, ka nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kas pārvalda tirdzniecības centrus "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kā arī "Akropole" Rīgā, pabeigusi tirdzniecības centra "Alfa" iegādi, kļūstot par vienīgo tā īpašnieku.

Akropolis Group iegādāto Alfu vadīs Zane Kaktiņa 

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un...

"Akropolis Group" ietilpst Lietuvas holdingā "Vilniaus prekyba", kurā ir arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi" gan ir spēkā esošs līgums par nomas tiesībām "Alfā" līdz pat 2034.gadam. "Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka pēc darījuma noslēgšanas Rīga ir kļuvusi par pirmo pilsētu, kurā "Akropolis Group" pārvaldīs divus iepirkšanās un izklaides centrus. Tirdzniecības centrs "Alfa" kļuvis par pirmo "Akropolis Group" piederošu objektu, kuru uzņēmums pats nav attīstījis no pirmsākumiem.

Par "Alfas" vadītāju iecelta Zane Kaktiņa, kura divus iepriekšējos gadus ir bijusi tirdzniecības centra "Akropole" vadītāja.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

"Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Nekustamā īpašuma pārvaldītāja un konsultatīvo pakalpojumu sniedzēja SIA "Akropole Rīga" ģenerāldirektora un valdes locekļa amatā iecelts Kaspars Beitiņš, kurš iepriekš bija atbildīgs par iepirkšanās centra "Akropole Rīga" projektēšanu, būvniecību un atklāšanu laika posmā no 2012. līdz 2019.gadam, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pēdējos piecus gadus K.Beitiņš vadīja nekustamo īpašumu attīstības uzņēmumu SIA "Galio Development", kuru viņš turpinās vadīt arī turpmāk.

K.Beitiņš valdē strādās bijušā valdes locekļa Andra Urnika vietā, kā arī valdē strādā "Akropolis Group" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Nerijus Maknevičs.

N.Maknevičs norāda, ka ieviešot izmaiņas "Akropole Rīga" vadības struktūrā, mērķis ir spēcināt uzņēmuma vietējo vadības komandu, piebilstot, ka pieredze, ko Beitiņš guvis, strādājot pie iepirkšanās centra būvniecības un īstenojot citus plaša mēroga projektus, būs būtiska pievienotā vērtība kompānijas Latvijas komandai.

Viņš akcentē, ka šīs pārmaiņas stiprinās komandas stratēģisko redzējumu un zināšanas par tirgus specifiku.

Viļņā šā gada otrajā pusē paredzēts sākt Lietuvas galvaspilsētā jau otrā tirdzniecības centra "Akropolis" būvniecību, un projektā plānots investēt 250 miljonus eiro.

Plānots, ka jaunais tirdzniecības centrs tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gada otrajā pusē, informēja kompānija "Akropolis Group".

Tirdzniecības centrā būs ne tikai tirdzniecības vietas, bet arī koncertzāle ar 2500 vietām un kinoteātris. Līdzās tirdzniecības centram tiks uzbūvēta biroju ēka un daudzstāvu autostāvvieta.

Par vēl 16 miljoniem eiro paredzēts rekonstruēt ielas un citu infrastruktūru tirdzniecības centra apkārtnē.

Jaunais tirdzniecības centrs tiks celts elektromašīnu rūpnīcas "Velga" bijušajā teritorijā. Zemi "Akropolis Group" no valsts par 11,7 miljoniem eiro nopirka pirms 15 gadiem, taču tirdzniecības centra būvniecību aizkavēja krīze.

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kā arī Akropole Rīgā, pabeidzis tirdzniecības centra Alfa iegādi Rīgā.

Latvijas galvaspilsētā bāzētā tirdzniecības centra iegādes darījums tika noslēgts 30. novembrī, iegādājoties 100% kapitāla daļu uzņēmumā SIA Delta Property, kas ir t/c Alfa īpašnieks.

“Iepirkšanās un izklaides centru paplašināšana pandēmijas laikā ir izaicinājums, tāpēc esam gandarīti, ka veiksmīgais darījums Rīgā vēl vairāk nostiprina mūsu vadošās pozīcijas Baltijas valstīs šajā jomā. Alfa ir ļoti spēcīgs un populārs tirdzniecības centrs Rīgā, kas šogad svin savu 20 gadu jubileju,” stāsta Manfredas Dargužis (Manfredas Dargužis), Akropolis Group izpilddirektors.

Pārmaiņas tiks īstenotas arī tirdzniecības centra Alfa pārvaldībā – par t/c vadītāju ir iecelta Zane Kaktiņa, kura divus iepriekšējos gadus ir bijusi Akropole Rīga vadītāja.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Latvijā un Igaunijā strādājošā tehnoloģiju mazumtirdzniecības grupa Euronics iegādāsies UAB Avitelos prekyba, kas ir viena no lielākajām elektronikas mazumtirdzniecības ķēdēm Lietuvā.

Euronics izpilddirektors Igaunijā un Latvijā Āre Koppels (Aare Koppel) norāda, ka uzņēmuma iegāde sekmēs Avitelos prekyba pozīciju nostiprināšanos Lietuvas tirgū: “Izmantojot Euronics zināšanas un infrastruktūru, Avitelos prekyba var kļūt par lielāko tehnoloģiju mazumtirgotāju Lietuvā.”

Noslēdzoties iegādes darījumam, Euronics kļūs par ietekmīgāko plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības ķēdi Baltijas valstīs. Uzņēmumu grupā kopumā strādās 900 darbinieki visās trīs Baltijas valstīs: gandrīz 500 Igaunijā, 250 Lietuvā un 150 Latvijā. Mazumtirdzniecības tīkls visās trīs valstīs ietvers gandrīz 50 veikalus, kas darbosies 29 dažādas pilsētas.

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap un Lietuvas Policijas departaments ir parakstījuši līgumu par Šauļu reģiona policijas pārvaldes jaunas galvenās ēkas projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu.

Parakstītā publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līguma kopējā vērtība ir 21,9 miljoni eiro. BaltCap uzņēmums "Safe Community" apņemas trīs gadu laikā pabeigt pārvaldes jaunās galvenās ēkas būvniecību un 12 gadus sniegt objekta uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, tostarp tīrīšanu un tehnisko apkopi.

Jaunā ēka Šauļos ar kopējo platību 5,2 tūkstoši kvadrātmetri atradīsies uz 1,4 ha liela zemes gabala. Tā būs četrstāvu ēka, kas paredzēta 245 darba vietām. Plānots, ka pie ēkas atradīsies autostāvvieta ar 270 vietām, no kurām 49 būs paredzētas apmeklētājiem. Objekta projektu izstrādās “2L architects”.

“Policijas departamenta īstenotā infrastruktūras modernizācijas programma ar PPP modeļa palīdzību ir nozīmīgs veiksmes stāsts Lietuvas valsts sektora infrastruktūras reformā pēdējos gados. Šis ir lielisks piemērs, kā efektīvi un caurskatāmi īstenot PPP projektus. Arī mums Latvijā būtu jāmācās no Lietuvas un Polijas, kur pašvaldības saprātīgos termiņos īsteno simtiem nelielu PPP projektu 5–20 milj. EUR apmērā,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda investīciju direktors.

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Tirdzniecības centra "Akropole Alfa" īpašnieks un pārvaldītājs SIA "Delta Property" pagājušajā gadā strādāja ar 19,706 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 98,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija guva peļņu 9,585 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Tostarp pērn "Delta Property" no nomas pakalpojumiem guva ieņēmumus 18,7 miljonu eiro apmērā, bet no citu pakalpojumu sniegšanas - vienu miljonu eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn Covid-19 krīze būtiski neietekmēja "Delta Property" darbību. Tikmēr Krievijas sāktā karadarbība Ukrainā kompāniju galvenokārt ietekmēja caur elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugumu, kur lielākais cenu lēciens bija 2022.gada jūlijā-septembrī, taču vēlāk cenas nedaudz samazinājās un stabilizējās.

Tāpat pārskatā minēts, ka atbilstoši neatkarīgā īpašuma vērtētāja SIA "CPB Real Estate Services" datiem 2022.gada 31.decembrī "Akropole Alfa" īpašuma patiesā vērtība bija 198 miljoni eiro.

Starptautiskajai uzņēmumu grupai "Civinity", kas sniedz nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumus Baltijas valstīs, mainīta vadība, informē uzņēmuma pārstāvji.

Grupas izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Raimonda Kižiene. Uzņēmumu grupas jaunajā valdē darbu sāk arī finanšu direktors Gabrielius Morkūnas un galvenā zīmola un personāla vadītāja Erika Sirutytīte.

"Izaicinājumu laiks ir arī iespēju laiks, tāpēc šodien efektīva uzņēmuma vadība ir jo svarīgāka kā jebkad. Raimondai līdzšinējā darbība ir pierādījums izcilai veiktspējai mainīgos tirgus apstākļos, kā arī viņai ir ilggadēja darba pieredze Baltijas valstīs un skaidra izpratne par to, ko sagaida privātie un korporatīvie klienti," komentē Deividas Jacka, "Civinity" uzraudzības padomes priekšsēdētājs.

Jaunieceltajā valdē ir četri locekļi: Raimonda Kižiene, Gabrielius Morkūnas, Erika Sirutute, kā arī Giedrius Eidimtas, kurš turpina pildīt valdes locekļa pienākumus.

Uzņēmums “Akropolis Group”, kura īpašumā un pārvaldībā ir divi tirdzniecības centri Rīgā – “Alfa” un “Akropole”, ir nolēmis paplašināt sava zīmola “Akropole” izmantošanu.

Šī gada pavasarī tirdzniecības centrs "Alfa" mainīs nosaukumu uz "Akropole Alfa", savukārt "Akropole" kļūs par "Akropole Rīga".

Akropolis Group saņem beznosacījumu atļauju Alfas iegādei 

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un...

"Gaidāmā vienota zīmola ieviešana abiem tirdzniecības centriem apliecina, ka “Akropolis Group” uzskata Latviju par nozīmīgu tirgu un mēs esam pārliecināti par tā nākotnes potenciālu. Neskatoties uz pandēmijas radītiem izaicinājumiem, mēs ticam tirgus izaugsmei un esam izvirzījuši ambiciozu mērķi, lai Akropole kļūtu par izteiktu tirgus līderi. Strādājot ar vienotu zīmolu, mūsdienīgu pieeju un uz klientu orientētām vērtībām, mēs īstenosim savu labo praksi un uzkrātās zināšanas, inovācijas un visaugstākos darbības standartus," saka “Akropolis Group” izpilddirektors Manfredas Dargužis.

Rimi Latvia nav notikušas pārrunas ar jaunajiem Alfas īpašniekiem 

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" nav bijušas pārrunas ar tirdzniecības centra "Alfa" jaunajiem...

Nosaukumu maiņa un vienotā zīmola ieviešana neietekmēs abu centru ikdienas darbību – tirdzniecības centru darba laiks, veikalu un pakalpojumu klāsts, apkalpošanas un epidemioloģiskās drošības standarti paliks nemainīgi. Vienlaikus nosaukuma maiņa ieviesīs izmaiņas “Alfa” zīmola vizuālajā identitātē un komunikācijas materiālos, kā arī paredz jaunās vienotās mājaslapas izstrādi. Tāpat tiks paplašināta pašreizējā "Akropole" dāvanu karšu programma – dāvanu kartes varēs iegādāties un izmantot abos iepirkšanās centros. Šo iespēju plānots ieviest līdz ar iepirkšanās centru nosaukumu maiņu.

"Tas ir nozīmīgs solis – darbojoties zem vienota zīmola, tiks stiprināta abu iepirkšanās centru konkurētspēja, kas palīdzēs ātrāk un efektīvāk ieviest inovatīvākus un klientiem pievilcīgākus piedāvājumus. Par “Akropole Alfa” mērķi esam noteikuši turpmāko izaugsmi un sevi redzam kā vēl ērtāku un mūsdienīgāku iepirkšanās un izklaides vietu,” uzsver tirdzniecības centra “Alfa” vadītāja Zane Kaktiņa.

TOP 10 nekustamā īpašuma investīciju darījumi Latvijā  

Investīcijas desmit lielākajos nekustamā īpašuma darījumos Latvijā 2021. gadā sasniedza 576 miljonus...

Jau pavasara sākumā “Alfa” un “Akropole” vārdi tiks mainīti uz “Akropole Alfa” un “Akropole Rīga”. Jaunā izkārtne “Akropole Alfa” drīzumā rotās tirdzniecības centra fasādi, tāpat jaunie tirdzniecības centru nosaukumi tiks izmantoti sociālajos tīklos un citos komunikācijas materiālos.

Plānots, ka vienota zīmola ieviešanas process pilnībā noslēgsies šī gada pavasarī.

Investīcijas desmit lielākajos nekustamā īpašuma darījumos Latvijā 2021. gadā sasniedza 576 miljonus eiro, kas ir apmēram 80% no kopējā ieguldījumu apjoma, darījuma summas pircēji pārsvarā neatklāj.

Par vērienīgāko nekustamā īpašuma darījumu pērn atzīta tirdzniecības centra Alfa, kas nu nonācis lietuviešu uzņēmuma Akropolis Group rokās, iegāde, liecina Colliers apkopotie dati.

Lai gan īpašuma iegādes cena ir konfidenciāla, tā noteikti bijusi lielāka par 131 miljonu eiro, jo tieši par šādu summu Eften Capital nopircis biroju kvartālu Jaunā Teika, kas pērn bijis otrs lielākais nekustamā īpašuma darījums Latvijā. Trešajā vietā ierindojas universālveikala Stockmann ēkas pārdošana Rīgā, ceturtajā – loģistikas kompleksa Dreiliņos iegāde, bet piektajā – tirdzniecības centra Ozols iegāde.

Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Lietuvas bagātākais cilvēks joprojām ir veikalu tīkla «Maxima» īpašnieku holdinga «Vilniaus prekyba» galvenais akcionārs Nerijus Numavičs - lēsts, ka viņa īpašumu kopējā vērtība ir 1,2 miljardi eiro jeb par 200 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, piektdien raksta portāls «Alfa.lt», atsaucoties uz žurnālu «Top».

Saskaņā ar žurnāla aplēsēm Numavičs tālu apsteidz visus pārējos saraksta dalībniekus.

Otrajā vietā pakāpies uzņēmumu grupas «Girteka logistics» valdes priekšsēdētājs un galvenais akcionārs Mindaugs Raila ar īpašumiem 750 miljonu eiro vērtībā.

Trešajā vietā šoreiz palicis koncerna «MG Baltic» prezidents Darjus Mockus, kam pieder īpašumi 690 miljonu eiro vērtībā.

Ceturtajā vietā ierindojies bijušais «Vilniaus prekyba» akcionārs Žilvins Marcinkevičs, kura īpašumi novērtēti par 400 miljoniem eiro.

Piektajā vietā ir koncerna «Achemos grupe» valdes priekšsēdētāja Lida Lubiene, kuras īpašumu vērtība ir 320 miljoni eiro.

Sestais sarakstā ir mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumu grupas «Kesko Senukai» dibinātājs Augustīns Rakausks ar 240 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, septītais - degvielas uzpildes staciju tīkla operatorkompānijas «Vaizga» akcionārs Ivans Paļeičiks ar 230 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, astotais - «Vilniaus prekyba» un Baltkrievijas tirdzniecības tīkla «Mart Inn» akcionārs Mindaugs Marcinkevičs ar 220 miljoniem eiro.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Klaipēdas pilsētas centrālajā daļā, netālu no Ziemas ostas, tiks izveidots jauns kruīza kuģu terminālis, paziņoja Klaipēdas ostas pārvalde.

Pārvaldes projekts paredz, ka tiks rekonstruēti esošie doki un izbūvēti jauni, kā arī mainīts ūdens dziļums, lai apmierinātu jaunās vajadzības. Jaunajā terminālī tiks uzcelta arī administratīvā ēka.

"Jaunā kruīza kuģu termināļa projekts ne tikai palielinās Klaipēdas ostas iespējas uzņemt vairāk kuģu un tūristu, bet arī radīs jaunu telpu pilsētai. Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums Klaipēdas nākotnē un tās starptautiskajā pievilcībā," saka Klaipēdas ostas pārvaldes vadītājs Alģis Lataks.

Jaunā kruīza kuģu termināļa projektu 2023. gada nogalē izstrādāja kompānija "Statybos inžinierių konsultantų biuras".

Projekts tiks īstenots divos posmos, un plānots, ka tas ilgs aptuveni trīs gadus.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Lietuvā divkāršojies miljardieru skaits, liecina Lietuvas žurnāla "Top" publicētais jaunākais valsts bagātāko cilvēku saraksts.

Tajā ir trīs jauni miljardieri - kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kā arī koncerna "MG grupe" prezidents Darjus Mockus.

Okmana un Sabaļuska aktīvu vērtība katram ir 1,05 miljardi eiro, bet Mockum - viens miljards eiro, norāda žurnāls.

Uzņēmumam "Tesonet" pieder VPN pakalpojumu sniedzējs "Nord Security", kura vērtība tiek lēsta trīs miljardu ASV dolāru apmērā. 2023.gadā "Nord Security" piesaistīja 100 miljonu dolāru investīcijas no ASV privātā kapitāla fonda "Warburg Pincus".

Savukārt Mockus ir ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu grupas "MG grupe" vienīgais īpašnieks.

Šauļu pašvaldība plāno ieviest kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu.

Šauļu pašvaldības projektu vadības nodaļas priekšniece Ieva Džaugiene Lietuvas ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi, ka patlaban notiek publiskā iepirkuma procedūra šādas sistēmas koncepcijas izstrādei.

Pēc Džaugienes teiktā, tā visdrīzāk būs karte vai mobilā lietotne, kas dos iespēju izmantot atlaides un elektroniskos pakalpojumus abu pilsētu iedzīvotājiem.

Projektu iecerēts īstenot par pašvaldības un Eiropas Savienības līdzekļiem.

Plānots, ka datu bāzes izveidošana un četrus gadus ilga uzturēšana izmaksās līdz 200 000 eiro, bet koncepcijas izstrāde - vēl apmēram 45 000 eiro.

Gaidāms, ka jauno sistēmu mobilās lietotnes vai arī fiziskas vai elektroniskas kartes formā Jelgavas un Šauļu iedzīvotāji varēs sākt izmantot nākamā gada rudenī.