Pēdējo mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji lietotnē "Whatsapp" saņem ziņas no krāpniekiem, kuri uzdodoties par "WorkingDay Latvia" darbiniekiem, informē par neeksistējošiem darba piedāvājumiem.

Ziņas tiek sūtītas no telefona numuriem, kas reģistrēti dažādās pasaules valstīs.

Sākumā ziņas tika sūtītas angļu valodā, bet pēdējā laikā tās ar tulkošanas aplikāciju tiek tulkotas uz latviešu valodu. Ziņās ir aicinājums sazināties ar sūtītāju. Tālākie krāpnieku nolūki pagaidām nav zināmi.

"WorkingDay Latvia" aicina katru, kurš saņem šādu "Whatsapp" ziņu, neatbildēt uz to, bet ziņot par to, spiežot pogu "Report" un bloķēt sūtītāja telefona numuru.

"WorkingDay Latvia" valdes priekšsēdētājs komentē: "Mēs ikdienā komunicējam ar saviem klientiem un darba kandidātiem pēc stingri reglamentētiem standartiem un saziņa nekad nesākas ar nosūtītu īsziņu. Krāpnieku sūtītās ziņas par vakancēm ir izveidotas ļoti ticami, tāpēc šādu ziņu saņēmējiem ir jāuzmanās un pirmkārt jāpārliecinās, vai ziņa ir sūtīta no Latvijā reģistrēta numura un vai tas ir atrodams "WorkingDay Latvia" interneta vietnē: www.workingday.lv/kontakti."

Visvairāk kārotais darba devējs Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, ir valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia, tāpat igauņi labprāt strādātu tehnoloģiju kompānijā Skype, citējot CV Keskus aptaujas datus, vēsta BBN.

Trešais iekārojamākais darba devējs Igaunijā ir telekomunikāciju nozares uzņēmums Elion.

Jau ziņots, ka Latvijā, saskaņā ar visu trīs karjeras un darba portālu – CV Market Latvija, WorkingDay Latvia un CV Online - veikto pētījumu rezultātiem, Latvijā iekārojamākais darba devējs ir valsts a/s Latvenergo. Topu augšgalā ir arī tādas kompānijas kā a/s Swedbank, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Lattelecom un a/s Swedbank.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

Latvijas iekārojamākie darba devēji pērn bija Latvenergo, Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Valsts meži, Tele2 liecina šonedēļ publicētie karjeras un darba portālu veiktie pētījumi.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

2. SIA Latvijas Mobilais Telefons

3. SIA Lattelecom

4. SIA Tele2

5. A/s Swedbank

6. A/s Latvijas Gāze

7. A/s Latvijas valsts meži

8. SIA Draugiem

9. Latvijas Banka

10. A/s Air Baltic Corporation

WorkingDay Latvia iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

2. SIA Lattelecom

3. A/s Swedbank

4. SIA Latvijas Mobilais telefons

5. A/s Latvijas valsts meži

6. SIA Statoil Latvija

7. Latvijas Banka

8. A/s Latvijas Gāze

Iekārojamāko darba devēju topa augšgalā pērn lielas izmaiņas nav notikušas - darba ņēmēji visvairāk vēlas strādāt uzņēmumos Latvenergo un Lattelecom, bet par trešo vietu cīnās Latvijas Mobilais telefons un Swedbank, paziņoja personāla atlases kompānijas WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

2012.gadā darba ņēmēji visaugstāk bija novērtējuši iespēju strādāt AS Latvenergo, un šis uzņēmums savas pozīcijas topa augšgalā saglabājis arī pērn.

Jaunākajā pētījumā otrs iekārotākais darba devējs ir SIA Lattelecom, trešais - LMT, ceturtais - SIA Swedbank, piektais - VAS Latvijas Valsts meži.

2013.gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā būtiskas izmaiņas nav notikušas - pirmās divas vietas ir palikušas nemainīgas, par trešo vietu notiek sīva cīņa starp Latvijas Mobilo telefonu un Swedbank. Savas pozīcijas ir uzlabojis Air Baltic Corporation, pakāpjoties par četrām vietām un ierindojies sestajā vietā. 2010.gadā Air Baltic Corporation iekārotāko darba devēju vidū ieņēma godpilno pirmo vietu.

Interneta personāla atlases kompānijas CV-Online Latvia 2013. gada janvārī veiktajā pētījumā, aptaujājot 3300 respondentus no visas Latvijas, noskaidroti labākie darba devēji 2012. gadā. Darba devēji, kuri apvieno sevī iekārojamākā un populārākā darba devēja statusu. Līdzīgus pētījumus jau iepriekš veikuši personāla atlases uzņēmumi WorkingDay, piedaloties 2000 respondentiem un CV Market Latvia (416 respondenti). Lai gan pētījumu metodoloģija ir atšķirīga, līderpozīcijas saglabājas.

Pētījumu mērķis ir noskaidrot aizgājušā gada top darba devēju Latvijā, pie kura aptaujātie respondenti visvairāk vēlētos strādāt, kā arī apzināt līderus tajos biznesa sektoros, kurus pārstāvošie darba devēji bijuši visaktīvākie Latvijas darba tirgū 2012. gadā.CV-Online Latvia noskaidroja iekārojamākos darba devējus sešās kategorijās - top darba devējs 2012 un top darba devējs atsevišķās nozarēs.

Par labāko darba devēju 2012 ir atzīta Latvenergo VAS, kuru spontāni kā pirmo iekārojamāko, kas nāk prātā, minēja 8% no visiem aptaujātajiem respondentiem. Uzņēmuma stabilititāte un atpazīstamība, labas karjeras izaugsmes iespējas un motivējoši darba nosacījumi ir galvenie iemesli vēlmei strādāt šajā uzņēmumā. Arī CV Market Latvija un WorkingDay pētījumos līderis bija tieši Latvenergo VAS.

Zinot uzņēmuma kolektīva vidējo vecumu un ņemot vērā paaudžu atšķirības, iespējams veiksmīgāk iekļauties jaunā darbavietā .

Jaunāks kolektīvs nereti būs straujāks un dinamiskāks, savukārt, ieejot vecākas paaudzes kolektīvā, jārēķinās, ka jaunais darbinieks tiks apčubināts un pamācīts, novērojuši personāla atlases eksperti. «Vērtības, kādas vieno viena uzņēmuma komandu, atkarīgas no uzņēmuma vai nodaļas vadītāja un no tā, pie kādas paaudzes viņš pieder,» norāda CVO Recruitment & Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. Viņa gan piebilst, ka šajā kontekstā var runāt tikai par tām vērtībām, kuras vadītājs pauž ar saviem vārdiem un darbiem, jo diemžēl ne vienmēr īstenās vērtības saskan ar tām, kuras uzrakstītas birojā uz sienas.

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Attiecības darbā savā ziņā var pielīdzināt attiecībām ģimenē, kur tās tiek pakāpeniski koptas un veidotas, stāsta WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

Katra saskarsmes situācija pa kripatiņai uzkrāj pozitīvās un negatīvās emocijas, kuras piedalās katrā nākamajā saskarsmē. Gluži kā bankas kontā tiek uzkrāta vai tērēta nauda. Pavisam nebūtisks pašapziņu aizskarošs konflikts dažkārt var ieraut negatīvo emociju virpulī, no kura izkļūt ir salīdzinoši grūti. Tādā situācijā, lai arī ko cilvēks nedarītu, tiek meklētas kļūdas viņa uzvedībā vai pat apdraudējums – pat izteiktā komplimentā tiek meklēts zemteksts un sarkasms.

Lielos uzņēmumos, kur darba devējs ļoti labi apzinās motivēta darbinieka milzīgo potenciālu, darba vide tiek izkopta tiktāl, ka darbinieki var justies kā mājās. Pasaulē un nu jau arī Latvijā populārs kļūst darbs no mājām, ja darba saturs neparedz darbu komandā. Šādi var sasniegt lieliskus darba rezultātus un ietaupīt uz biroja izmaksām. Tas gan prasa rūpīgu iesaisti no darba devēja puses – lai darbs no mājām nekļūtu par vienkārši nenākšanu uz darbu, ir nepieciešama regulāra atskaitīšanās un uzraudzība, norāda eksperts.

Ir noslēdzies ikgadējais pētījums Iekārotākais darba devējs, kuru WorkingDay Latvia veic jau devīto gadu, informē uzņēmumā.

Pētījumā tika noskaidrots, kuri darba ņēmējam ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un kā šie kritēriji tiek īstenoti katrā uzņēmumā. Pētījuma rezultāti atklāj uzņēmuma darba devēja zīmola atpazīstamību un kā to uztver potenciālie un esošie darbinieki. Iegūtos datus ir iespējams analizēt pēc respondentu izglītības, amata, atalgojuma līmeņa un citiem kritērijiem, kas ir neatsverams palīgs personāla atlasē, jo ļauj izvēlēties atbilstošas metodes attiecīgo speciālistu piesaistīšanai.

Svarīgāk par vietu, kurā uzņēmums atrodas iekārotāko darba devēju topā, ir tas, kādu uzņēmums ir izveidojis darba devēja zīmolu. Pētījumā respondentiem tika jautāts, kuri viņiem ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un lūgts novērtēt, cik lielā mērā, pēc viņu domām, šie kritēriji tiek īstenoti uzņēmumā, par kuru viņi balso. Iekārojams darba devēja zīmols var būt arī mazāk populāram uzņēmumam, kurš nav ierindojies topa augšgalā, jo strādā kādā šaurā nozarē un ir sabiedrībā mazāk pazīstams. Tajā pašā laikā, ja uzņēmumam ir izdevies pakāpties iekārotāko darba devēju topa augšgalā, darba meklētājam tas kļūst par pirmo izvēli.

«Izvilkt vadus mājai ar simts dzīvokļiem maksā tikpat, cik aizvilkt līdz viensētai, bet ieguvumi no simts dzīvokļu mājas ir daudz lielāki nekā no viensētas, tāpēc pakalpojumus piedāvāsim tur, kur tas ir ekonomiski pamatoti,» intervijā izdevumam Zemgales Ziņas sacījis Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Izmaksas nav tikai vadi. Tā ir arī centrāle, kur ir daudzas dārgas iekārtas. Vadus arī griež, plēš, tie jāuzmana un jāremontē. Izmaksas dalās divās lielās daļās - tehniskās un personāla. Par katru pieslēgumu jāmaksā,» skaidrojis J. Gulbis.

«Mēs esam uzņēmums, kas strādā pēc komercprincipiem, neesam valsts iestāde, kurai būtu pienākums nodrošināt visus ar pakalpojumiem. Es valsts vietā stimulētu iedzīvotājus dzīvot pilsētās un novadu centros, kur pieejama infrastruktūra, kur var nodrošināt visus komunālos, medicīnas pakalpojumus un iegūt izglītību,» sacījis Lattelecom valdes priekšsēdētājs.

Tehnoloģiju attīstība notiek ārkārtīgi strauji, tāpēc jātiecas maksimāli izmantot sinerģijas, kas veidojas starp jaunuzņēmumiem un pamatbiznesu. To intervijā DB stāsta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Fragments no intervijas:

Lattelecom pirms kāda laika izveidoja speciālu uzņēmuma start-up struktūru Startt. Kas tajā šobrīd notiek?

Startt ir mūsu iekšējā inovāciju programma, un viens no tās rezultātiem ir elektrības tirdzniecības projekts ar zīmolu tet. Šo projektu gribam arī tālāk attīstīt gudrās enerģijas virzienā, jo elektroenerģijas tirdzniecība pati par sevi ir tikai sākums. Šajā jomā ir vēl daudz ko attīstīt gan no energoefektivitātes, gan lietu interneta perspektīvas, kas iedzīvotājiem ļaus labāk un efektīvāk izmantot gan esošās ierīces, gan arī ietaupīt līdzekļus. Savu lietu interneta tīklu mēs sākām būvēt pagājušā gada beigās, Rīgā tas nodots ekspluatācijā jūlijā un ļauj pieslēgt praktiski neierobežotu skaitu lietu interneta objektu, kas var būt gan skaitītāji, gan dažādi sensori un citas ierīces, kas ļaus gan savākt datus, gan iekārtas attālināti vadīt. Šis tīkls darbosies ar zemu jaudu, bet lielā attālumā, kas ļaus saslēgtās ierīces darbināt ļoti ilgu laiku un attīstīt pakalpojumus, kas ir balstīti uz šo iekārtu apvienošanu, to nolasīšanas un vadīšanas tehnoloģijām. Šobrīd lietu interneta tīklu izvēršam arī citās Latvijas pilsētās – Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā, Jūrmalā, Talsos un citur.

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares pārstāvji prognozē, ka konkurence starp tirgotājiem turpinās augt

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā lielāko elektroenerģijas apjomu izdevās pārdot Latvenergo, otro vietu ieņēma Enefit, trešo - Geton Energy, bet lielāko elektroenerģijas tirgotāju piecinieku juridisko klientu segmentā noslēdza Scener un Imlitex Latvija. Latvenergo līderpozīcijas saglabāja arī mājsaimniecību tirgū, aiz sevis atstājot Lattelecom, Alexela (iepriekš 220 Enerģija), Baltcom un Latvijas dzelzceļu. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Juridisko klientu segmentā konkurence ir bijusi ļoti dinamiska jau gandrīz desmit gadus, zināma attīstība notiek arī mājsaimniecību tirgū, uzsver Latvenergo Pārdošanas funkcijas direktors Uldis Mucinieks. «Konkurence ir noderīga katram tirgotājam, un arī mums tā ir iespēja arvien paplašināt savas iespējas. To, ka konkurence ir aktīva un efektīga, pierāda arī tas, ka starp salīdzināmiem dažādu tirgotāju piedāvājumiem rēķina atšķirības ir ļoti nelielas. Tajā pašā laikā konkurences attīstībai līdzi nāk arī dažas konsekvences. Apstākļos, kad cenu atšķirības starp piedāvājumiem ir nelielas, biežāk novērojama tirgotāju vēlme manipulēt ar atsevišķiem līguma nosacījumiem, kas patērētājam paliek nepamanīti, bet tirgotājam ļauj piedāvāt šķietami labāku elektroenerģijas cenu, salīdzinot savstarpēji nesalīdzināmus piedāvājumus,» stāsta U. Mucinieks, uzsverot, ka kopumā Latvenergo tirgus daļas dinamika aizvadītajos gados nav būtiski mainījusies - 50% juridisko klientu segmentā un 90 līdz 95% mājsaimniecību tirgū. «Likumsakarīgi, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās daļa klientu ir izvēlējušies kādu citu elektroenerģijas piegādātāju, tomēr 2018. gads ir iezīmējis arī jaunas tirgus tendences. Proti, klientu plūsma arvien vairāk kļūst divvirzienu, jo liela daļa no tiem, kas iepriekš ir izvēlējušies citu elektroenerģijas tirgotāju, ir pieņēmuši lēmumu atgriezties pie Elektrum. Jāsaka, ka šie skaitļi nav mazi - kopumā tie ir apmēram desmit tūkstoši klientu, kuri jau ir atgriezušies atpakaļ pie mums. Protams, pateicamies klientiem par kompetences un sniegto pakalpojumu augsto novērtējumu - 2018. gadā tas bija gandrīz katrs trešais klients, kas atgriezās pie Elektrum,» uzsver Latvenergo pārstāvis.

Pēc mēneša taps zināmi 2013. gada Latvijas uzņēmumi ar augstāko reputāciju

Jau devīto gadu tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops, kurā iekļuvušie uzņēmumi tiks apbalvoti 19. jūnijā, bet ar pētījumu Dienas Biznesa lasītāji visā tā pilnībā varēs iepazīties 20. jūnijā.

Šogad īpašu uzmanību Dienas Bizness un topa veidotāji Nords Porter Novelli pievērsīs uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības vērtējumam, respektīvi, tam, cik un kā kompānijas rūpējas ne tikai par savu, bet visas sabiedrības labklājību. Jāpiebilst, ka šis ir viens no uzņēmumu reputācijas faktoriem, kas gadu no gada kļūst arvien nozīmīgāks gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju acīs.

Fiksē fotofinišā

Publiskots Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017. gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs: «Enerģētika ir ļoti dinamiska un šādos apstākļos būtiska nozīme ir nepārprotami iezīmētai un skaidrai koncerna stratēģijai – diversificēt savu darbību, aptvert jaunu tirgu un biznesa jomu apvāršņus, kļūstot par modernu enerģētikas kompāniju. Citiem vārdiem, mūsu stratēģijas būtība ir – solis tālāk. Ja iepriekš mēs nostiprinājām savas pozīcijas Baltijā tradicionālajos mūsu biznesa segmentos, tad tagad lūkojamies uz produktu diversifikāciju, inovācijām, digitalizāciju un jaunām tehnoloģijām. Tāds ir mūsu iezīmētais ceļš uz turpmāko attīstību un panākumiem».

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: «Lattelecom vērtības pieaugums 4% apmērā un kāpums uz 6. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā sasniegts, pateicoties pārdomātai stratēģijai un izcilam komandas darbam. Mums ir vienlīdz svarīgi trīs virzieni – pamatbiznesa stiprināšana, efektivitāte un jaunā biznesa audzēšana, kas devis rezultātu. Turpināsim investēt TV saturā, interneta tīkla kvalitātē, lietu interneta attīstība, mākslīgā intelektā, lielajos datos un citos jaunos virzienos. Šogad esam kļuvuši par stratēģisko partneri Altum akcelerācijas fondiem, tādējādi palīdzēsim attīstīt start-up ekosistēmu Latvijā un visā reģionā. Mūsu stratēģijas daļa ir veidot sinerģijas ar jaunuzņēmumiem agrāk nekā citi tehnoloģiju uzņēmumi.»

Lai gan 10 gadus pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvenergo joprojām saglabā savas līderpozīcijas, uzņēmumā atzīst, ka konkurence starp elektroenerģijas tirgotājiem ir asa.

Tā intervijā DB atzīst Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Kā mainījies elektroenerģijas tirgus pēc tā atvēršanas?

Izmaiņas tirgū ir bijušas ļoti pakāpeniskas, tāpat kā tā atvēršanas process, kas tika uzsākts pirms desmit gadiem. Lielie elektroenerģijas patērētāji šo gadu laikā noteikti jau ir aizmirsuši, kā ir tad, ja tirgus ir slēgts vai regulēts. Mājsaimniecībām šī prakse Latvijā nav tik sena - elektroenerģijas tirgus tika atvērts 2015. gadā. Tomēr arī tas ir pietiekami, lai mēs vairs nedomātu kategorijās pirms un pēc. Tirgū ir ienākuši vairāki jauni spēlētāji, tostarp relatīvi nesen, kas pierāda, ka tirgus ir pietiekami atraktīvs.

Līderis, kurš māk iedvesmot un motivēt, – Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Ulda Barisa profesionālā darbība līdzcilvēkiem galvenokārt saistās ar trīs lieliem biznesa uzņēmumiem – SIA Lattelecom (šobrīd SIA tet), AS Latvenergo un AS Conexus Baltic Grid (Conexus). Uldis uzskata, ka, atrodoties vadītāja pozīcijā, vienmēr ir jāuzdod sev jautājums –vai tu spēj sniegt uzņēmumam pievienoto vērtību un joprojām virzīt procesus attīstības virzienā.

“Ir jājūt tas brīdis, kad sāc ierūsēt un attīstība sāk bremzēties. Šī iemesla dēļ ir tikai normāli, ka vadītāji uzņēmumos periodiski mainās. Tam gan nebūtu jānotiek pārāk bieži, jo, ienākot jaunā organizācijā, jebkurš vadītājs sākumā mācās. Tam vajag laiku, un tas nav pats produktīvākais,” domā U. Bariss.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA Lattelecom iesaistīsies elektronenerģijas tirdzniecības tirgū, izveidojot produktu tet, šodien paziņoja uzņēmuma pārstāvji.

Lattelecom klientiem sākotnēji piedāvās trīs produktus - tet Dinamiskais, tet Drošais un tet Fiksētais, kuru mērķa klients ir jebkura mājsaimniecība un uzņēmumi Latvijā.

Uzņēmums apgalvo, ka ar tet pakalpojumiem 95% iedzīvotāju spēs piedāvāt zemāku ikmēneša rēķinu.

Jaunos produktus sāks piedāvāt no šodienas. Tie, kuri būs pieteikušies līdz 15.martam, saņems elektroenerģiju no 1.aprīļa.

Lattelecom mērķis ir līdz gada beigām sasniegt 10 000 - 12 000 mājsaimniecību, kas izmanto tet pakalpojumus.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, pašmērķis nav atņemt pārējiem mazajiem sešiem vai septiņiem elektroenerģijas tirgotājiem dažus klientus. Mērķis esot piesaistīt lielāku klientu daļu un ar laiku iekarot 10-20% tirgus daļu. «Tad varēsim runāt par nopietnu konkurenci ar Latvenergo,» produkta tet vadītājs Artūrs Pielēns-Palēns.

Saraksta «Iekārojamākais Latvijas darba devējs 2013», laureātu galvgalī ierindojušās tādas kompānijas kā Latvenergo, Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT).

Latvenergo arī pērn bija aptaujas līderis, un kā lielākās zīmola vērtības aptaujā tika minētas tā stabilitāte, darbinieku zemā mainība un uzņēmuma veiktās sociālās aktivitātes saviem darbiniekiem – pensiju uzkrājumu veidošana un mazāku elektrības tarifa plānu atbalsta sniegšana daudzbērnu ģimenēm.

Savukārt SIA Lattelecom, salīdzinot ar pagājušo gadu, iekārojamāko darba devēju sarakstā ir kāpusi par vienu vietu augstāk un šogad ieņem otro vietu. 15% pozitīvo atsauksmju saņemtas no uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem. Kā galvenās pozitīvās iezīmes uzņēmuma darbībā minētas izaugsmes iespējas, stabilitāte un ambīcijas, kā arī motivējoša darba vide. Aptaujas dalībnieki ļoti atzinīgi vērtējuši arī uzņēmuma vadītājus, motivējošo algu sistēmu, kā arī «obligātu individuālo izaugsmi».