Pirms vairāk nekā desmit gadiem Parīzē nozagta spāņu mākslinieka Pablo Pikaso glezna atrasta Ņujorkā un nodota Francijas valdībai, ceturtdien paziņoja ASV pārstāvji.

Pagājušā gada decembrī glezna tika nosūtīta no Beļģijas uz ASV. Tā tika deklarēta kā paštaisīta Ziemassvētku dāvana 30 eiro vērtībā.

Patiesībā glezna La Coiffeuse (Friziere) ir vairākus miljonus dolāru vērta, norāda ASV prokuratūra.

Darbu pārķēra muita, un vēlāk to konfiscēja drošības dienesti. «Atrasts pazudis dārgums,» sacīja Ņujorkas advokāte Loreta Linča. «Klajās kontrabandas dēļ glezna konfiscēta. Gleznas konfiskācija izņems to no zagto mākslas darbu melnā tirgus, lai to varētu atdot patiesajam īpašniekam.»

1911.gadā radītā eļļas glezna ir 46 centimetrus augsta un 33 centimetrus plata. Tā atradās Parīzes Nacionālā modernās mākslas muzeja kolekcijā, taču pēdējoreiz publiski tika izstādīta Minhenē.

Parīzes leģendārās Ritz viesnīcas atjaunošanas laikā atrasta glezna, kas patlaban tiek uzskatīta par 17. gadsimta mākslinieka Čārlza Le Bruna darbu, vēsta thelocal.fr. Nevienam neesot bijusi nojauta, ka darbs atrodas šajā vietā.

Tagad gleznu izsolīšot Christie's izsoļu namā. Tiek prognozēts, ka iegūtā summa sasniegs 500 tūkstošus eiro. Tā tikšot novirzīta fondam, kuru izveidojis viesnīcas īpašnieks Muhameds Al Fajeds, pieminot savu mūžībā aizgājušo dēlu Dodi, princeses Diānas draugu.

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm eļļas glezna ir Le Bruna (1619-1690) darbs, kas tapis vēl pirms viņš kļuva par karaļa Luija XIV oficiālo mākslinieku.

Ēkas, kurā atrodas viesnīca, pirmsākumi meklējami 1705. gadā, un sākotnēji tā bija Francijas augstmaņu ģimenes māja. Tā kļuva par Ritz pēc tam, kad 1898. gadā to iegādājās Šveices viesnīcnieks Cezars Rics.

Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Līdz šim pasaulē skandāli par dārgu vecmeistaru gleznu viltojumiem galvenokārt saistījās ar Krievijas tirgu un ar starptautiskajām Sotheby's un Christie's izsolēm, taču tiesībsargājošās iestādes pašlaik pārbauda, vai Latvijā netiek viltoti ekspertu atzinumi, kas apliecina mākslas darbu autentiskumu.

2006.gada rudenī Vācijas pilsonis Aleksandrs Beļilovskis pircējiem no Krievijas piedāvājis iegādāties 19.gadsimta latviešu izcelsmes Krievijas gleznotāja Kārļa Hūna iepriekš nezināmu darbu Čigāniete ar bērnu. Glezna viņam esot piederējusi kopīgi ar Latvijas mākslas zinātnieci, galerijas īpašnieci un Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāju Ivonnu Veiherti.

Darījuma cena bija 520 tūkst. ASV dolāru. Taču izrādās, ka tāda pati glezna ar tādu pašu sižetu un tādiem pašiem gleznas izmēriem vēl 2006. gada pavasarī bija nopērkama Parīzē Massol izsolē – tikai tur kā gleznas autors bija norādīts kāds maz zināms vācu autors, K. Hūna laikabiedrs Karls Ādolfs Gugels, un tā bija nopērkama par nieka 5 tūkst. eiro.

Šā gada 12. janvārī pēc gandrīz 70 gadu ilga pārtraukuma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā savā vēsturiskajā mājvietā atgriezīsies Jūlija Federa glezna.

Muzejs informē, ka pagājušā gada rudenī ar klasiskās mākslas galerijas Antonija starpniecību tas uzzinājis, ka kāda Zviedrijas pilsoņa īpašumā atrodas Jūlija Federa glezna, kura varētu kādreiz būt piederējusi toreizējam Pilsētas mākslas muzejam, tagadējam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Pārbaudot informāciju, speciālisti konstatējuši, ka šī glezna patiešām ir tā pati, kura Otrā pasaules kara gados pazuda no muzeja krājuma.

Jūlija Federa 1901. gadā gleznotā ainava Jūras krasts pie Orro Igaunijā ir vienīgā šī mākslinieka glezna, kuru muzejs ir pircis no paša tās autora 1908. gadā. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada augustā vācu okupācijas vara šo gleznu līdz ar vairākām citām no muzeja paņēma, lai dekorētu vācu ģenerālkomisāra Latvijā darba telpas Rīgā, Raiņa bulvārī. Atpakaļ muzejs gleznu nesaņēma, un dokumentos, kā arī literatūrā, tā skaitījās pazudusi kara laikā.

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.

Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.

Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.

Franču impresionista Kloda Monē glezna no viņa slavenās sērijas «Siena gubas» («Meules») otrdien tika pārdota izsolē Ņujorkā par 110,7 miljoniem ASV dolāru (98,8 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbiem.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotajā Impresionisma un mūsdienīgās mākslas izsolē tika sasniegta viena no 10 augstākajām cenām, kādas jebkad pieredzētas izsolēs.

Šī 1890.gadā tapusī glezna iepriekš bija pārdota 1986.gadā «Christie's» izsolē, kad līdzšinējais īpašnieks to nosolīja par 2,53 miljoniem dolāru. «Sotheby's» nesniedza ziņas par jauno pircēju.

Monē uzgleznoja 25 «Siena gubu» kompozīcijas 1890.-1891.gada ziemā savās mājās Živernī Francijas ziemeļu reģionā Normandijā.

Cita šīs sērijas glezna 2016.gada novembrī tika pārdota «Christie's» izsolē Ņujorkā par 81,4 miljoniem dolāru.

No Monē «Siena gubu» gleznām 17 atrodas muzejos, bet pārējās astoņas pieder privātiem kolekcionāriem.

Kāds kolekcionārs no Smolandes Zviedrijas dienvidos bijis vienlaikus šokēts un laimīgs, kad uzzinājis, ka gleznu, kuras vērtība, viņaprāt, bijusi pāris tūkstoši kronu (3000 kronu ir ap 220 latiem), izdevies pārdot par 1,65 miljoniem kronu (aptuveni 120 tūkstoši latu), ziņo thelocal.se.

Gleznu - Zviedrijas meža ainavu - gleznojis Turcijas gleznotājs Ahmets Ali Pasča.

Glezna izlikta pārdošanā kā daļa no izsolītāja Starptautiskās Rudens pārdošanas, un tai noteikta orientējošā cena 75 000 - 100 000 kronu apmērā.

«Mēs to reklamējām starptautiskā mērogā, un par gleznu saņēmām lielu interesi, kuru, kā bijām plānojuši, izrādīja turku izcelsmes kolekcionāri,» skaidrojis izsolītājs. Ahmets Ali Pasča dzīvoja 19.gadsimtā Turcijā un bija tuvu stāvošs sultānam.

Galu galā par gleznu sacentušies seši pretendenti.

Interesanti, ka izsoļu nams joprojām nav spējis piedāvāt gleznas vēsturi un skaidrojumu, kāpēc Turcijas gleznotājs izvēlējās Zviedrijas meža tematiku. Nav arī skaidrs, kā glezna nonāca līdzšinējā īpašnieka ģimenes rokās.

Izkārtojot uz molbertiem desmitiem dažādus pārtikas produktus – sākot ar gurķiem un ikriem un beidzot ar vaniļas krēmu un kūciņām – tirdzniecības centra Spice restorānu pavāri trešdienas vakarā pagatavoja iespaidīgu ēdienu gleznu.

Gleznas autore ir māksliniece Diāna Dimma-Dimze. Lai mākslinieces skices pārvērstu ēdiena gleznā, bija nepieciešami gandrīz 3000 dažādu krāsu ēdienu gabaliņi. Tos nodrošināja 15 Spicē strādājošie restorāni un kafejnīcas, katrs piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības garšu.

Glezna sastāvēja no 3 daļām. Pirmā gleznas daļa bija sievietes portrets, kuras gatavošanai apvienojās restorāni Kabuki, Gan Bei un Vairāk Saules, sagādājot suši, un Costa Coffee, kas nodrošināja dārzeņus. Gleznas sirds daļu veidoja no sāļajām ruletēm – Double Coffee un Charlies Pizza sarūpēja sarkanas, dzeltenas un oranžas mini ruletes, Lido pārziņā bija zaļie toņi un viss no zaļumiem gatavotais, savukārt Siera Karaļi gādāja par siera izstrādājumiem. No saldajām sastāvdaļām tika izveidota vīrieša sejas glezna. Tās tapšanai Lapsas māja bija pagatavojusi saldu biskvītu ar vaniļas un zemeņu krēmu, Emila Gustava Chocolate sagādāja šokolādes trifeles, Lage Gastronomija – vēja kūkas, bet Sala priecēja saldumu mīļus ar gaišiem braunijiem dažādu krāsu karameļu glazūrā. Gleznu izveidi uzraudzīja Vairāk saules komanda un tās šefpavārs Endijs Bērziņš. Kopumā ēdienu gleznu svars pārsniedza 70 kilogramus.

Aizmirstiet par viņas smaidu. Itāļu pētnieks uzskata, ka galvenā atslēga, lai atklātu Leonardo da Vinči gleznas Mona Līza noslēpumus, slēpjas uzgleznotās sievietes acīs, vēsta AP.

Silvano Vinceti apgalvo, ka viņš ir atradis burtu S sievietes kreisajā acī un burtu L viņas labajā acī. Turklāt tilta, kas ir gleznas labajā pusē, arkā esot redzams arī skaitlis 72.

Pēc pētnieka domām simboli paver jaunas iespējas identificēt gleznas modeli, noteikt tās uzgleznošanas laiku, kā arī apliecina da Vinči interesi par reliģiju un misticismu.

Šī ir tikai viena no versijām, kas saistīta ar šo gleznu. Pastāv arī uzskats, ka tajā attēlots vīrietis, kā arī uzskats, ka tas ir da Vinči pašportrets, bet gleznā attēlotās sievietes noslēpumainā smaida izskaidrojumi ir visdažādākie, sākot no grūtniecības līdz pat sērām.

Limbažos dzimušā mākslinieka Aleksandra Heibela glezna Svētā ģimene pirms 20 gadiem tika profesionāli izzagta no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspozīcijas.

Tagad, kad Svētā ģimene atgriezusies muzejā, darbs būs gan restauratoriem, gan izmeklētājiem, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Uzreiz pēc zādzības sākts kriminālprocess, bet pēc desmit gadiem, 2002. gadā, noilguma dēļ to pārtrauca. Nu kriminālprocess atkal ir atjaunots, bet detaļas likumsargi nestāsta, raksta laikraksts.

Gleznu nozaga 1992. gada 12. jūnijā. Neliela formāta audeklu kopā ar apakšrāmi izņēma no rāmja, atskrūvējot stiprinājumus, un iznesa no muzeja. Acīm redzami rīkojies zinātājs, norāda izdevums. Muzejnieki uzskatījuši, ka šis mākslinieka darbs ir izvests ārpus valsts, līdz kāda privātpersona vērsās pie muzeja ekspertiem, lai konsultētos par vecu gleznu. Tā izrādījās 19. gadsimta 40. gados gleznotā un 20. gadsimtā nozagtā A. Heibela glezna. LNMM darbinieki vērsušies policijā, un Svētā ģimene atkal ir muzejā, kas ir tās likumīgais īpašnieks.

Britu grafiti mākslinieka Benksija glezna, kurā attēlotas šimpanzes debatējam Lielbritānijas parlamentā, ceturtdienas vakarā tika pārdots izsolē Londonā par 9,8 miljoniem britu mārciņu (11 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbam.

Izsoļu nams «Sotheby's» bija novērtējis Benksija 2009.gadā radīto eļļas gleznu «Devolved Parliament» ar 1,5 līdz diviem miljoniem mārciņu, tomēr pēc 13 minūšu ilgas vairāksolīšanas tā tika pārdota par 8,5 miljoniem mārciņu, bet ieskaitot izsoles nodevas - par 9 879 500 mārciņām.

Darba sākotnējais nosaukums bija «Question Time» saistībā ar premjerministra iknedēļas jautājumiem parlamentā, bet tas tika pārdēvēts pēc mākslinieka veiktām nelielām izmaiņām.

«Izsolē šovakar uzstādīta rekordcena par Benksija gleznu,» mākslinieks rakstīja «Instagram» ievietotā paziņojumā, kurā viņš kritizēja dārgus mākslas darbus. «Žēl, ka tā nepiederēja man.»»

Glezna martā bija izstādīta Bristoles muzejā, lai atzīmētu datumu, kad Lielbritānijai bija paredzēts izstāties no Eiropas Savienības. Šī izstāšanās gan tika atlikta.

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams "Sotheby's".

Gleznas cena kopā ar komisijas maksu sasniedz 92 miljonus dolāru, un tas ir jauns rekords izsolēs pārdotajiem Botičelli darbiem.

Gleznas jaunā īpašnieka vārdu "Sotheby's" neatklāj.

Mākslas darbs, kurā attēlots jauns vīrietis, tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Renesanses gleznām, kas atrodas privātās nokās, norādīja izsoļu nams.

"Viens no nozīmīgākajiem jebkura perioda portretiem, kas jebkad nonācis izsolē, un viens no zīmīgākajiem Florences Renesanses darbiem izsolē sasniedzis 92,2 miljonus [dolāru]," tviterī pavēstīja "Sotheby's".

Glezna "Jauns vīrietis ar medaljonu" tapusi 15.gadsimta beigās, bet 18.gadsimtā to iegādājies kāds britu aristokrāts.

Ņujorkā pirmdien izsoļu namā «Sotheby's» beļģu sirreālista Renē Magrita glezna «Le principe du plaisir» pārdota par 26,8 miljoniem dolāru (23,8 miljoniem eiro), kas ir rekordaugsta summa šī mākslinieka darbiem, pavēstīja izsoles rīkotāji.

Līdz šim rekords piederēja gleznai «La corde sensible», kas Londonā 2017.gada februārī tika pārdota par 17,9 miljoniem dolāru.

«Sotheby's» par pirmdien pārdoto darbu cerēja saņemt 15 līdz 20 miljonus dolāru. Izsolē piedalījušies septiņi kolekcionāri, kas ir neierasti daudz, skaidroja izsoles rīkotāji.

Samaksa par citām gleznām, kas tika izsolītas Ņujorkas rudens izsoļu otrajā vakarā, arī pārspējušas sākotnējās prognozes.

Krievijā dzimušā mākslinieka Vasīlija Kandinska darbs «Improvisation on Mahogany», kura vērtība sākotnēji tika lēsta 15-20 miljonu dolāru robežās, tika izsolīts par 24,2 miljoniem dolāru.

Tiesa gan, glezna, kas, kā tika prognozētas, piesaistīs vislielāko interesi, tā arī neatrada pircēju.

Lielbritānijas ekspremjera Vinstona Čērčila nozīmīgākā glezna ar Marokas pilsētas Marrākešas skatu pirmdien tika pārdota izsolē Londonā par septiņiem miljoniem britu mārciņu (astoņiem miljoniem eiro), pārspējot prognozes.

Čērčils, kurš bija arī mākslinieks, radīja eļļas gleznu "The Tower of the Koutoubia Mosque" ("Kutubijas mošejas tornis"), kad viņš 1943.gadā Otrā pasaules kara laikā apmeklēja Marrākešu.

Viņš uzdāvināja šo gleznu toreizējam ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam dzimšanas dienā. Vēlāk glezna mainīja īpašniekus, un līdz pirmdien notikušajai izsolei tā piederēja Holivudas aktrisei Andželīnai Džolijai.

Izsoļu nams "Christie's" nosauca šo gleznu par "Čērčila nozīmīgāko darbu" un atzīmēja, ka tā ir vienīgā ainava, ko viņš uzgleznojis Otrā pasaules kara laikā.

Vairāksolīšanā, kas lielākoties notika pa telefonu, gleznas cena sasniedza septiņus miljonus mārciņu, ievērojami pārsniedzot pirmsizsoles novērtējumu - no pusotra miljona līdz 2,5 miljoniem mārciņu.

Krievijas glezna, kuru tās īpašnieks uzskatīja par turpat vai nevērtīgu un gandrīz ziedoja labdarībai, izsolē Upsalā, Zviedrijas austrumos pārdota par satriecošu, 7,6 miljonu kronu (1,2 miljoni ASV dolāru) summu, vēsta thelocal.se.

«Kad mēs pateicām viņam, cik vērta tā ir, gaiss istabā kļuva elektrisks,» stāstījis izsolītājs Knuts Knutsons no Upsalas Izsoļu nama (Uppsala Auktionskammare).

Īpašnieks, kurš tiek raksturots kā «parasts zviedrs», bijis samērā vienaldzīgs pret gleznu, kas pie sienas karājusies gandrīz desmit gadus.

Glezna, kuru viņam atstājusi mirusī sieva, izrādījusies Krievijas meistara Ivana Aivazovska darbs, kas gleznots 1858.gadā.

Neticamais stāsts sācies ar to, ka jau gados esošais vīrietis pārceļoties nolēmis atbrīvoties no dažām mantām.

Viņš sazinājies ar mazu izsoļu namu un nosūtījis dažas kastes ar mantām līdz ar zīmīti: «Vai jūs pieņemsiet šīs lietas? Pārdodiet, ko varat, un pārējo ziedojiet Sarkanajam Krustam.»

Pirmdien izsoļu nama Christie’s rīkotajā izsolē jaunu rekordu sasniedza Pablo Pikasso mākslas darbs.

Pablo Pikasso glezna Les femmes d Alger (Version O ) izsolē tika pārdota par gandrīz 179,4 miljoniem ASV dolāru, kas ir vēsturiski augstākā cena, par kādu jebkad pārdots kāds mākslas darbs.

Līdz šim dārgākā izsolē pārdotā glezna bija Frensisa Bēkona Lusjēna Freida trīs studijas, kura Christie’s tika pārdota 2013. gadā par 142,5 miljoniem dolāru.

Tas gan nebija vienīgais vakardienas izsolē sasniegtais rekords – Alberto Džakometi veidotā skulptūra Rādošais cilvēks tika pārdota par 141,3 miljoniem dolāru. Tā pārspēja citas šī mākslinieka veidotās skulptūras rekordcenu, jo 2010. gadā A. Džakometi skulptūra Soļojošais cilvēks sasniedza rekordaugstu atzīmi un tika pārdota par 104,3 miljoniem dolāru.

Sidnejas universitātes rīcībā esoša Pikaso glezna izsolīta par 13,5 miljoniem britu mārciņu, vēsta The Telegraph. Ienākumi no izsoles tiks veltīti zinātnei.

Pikaso gleznu Jeune Fille Endormie Sidnejas universitātei pērn uzdāvināja kāds anonīms amerikāņu donors, ar noteikumu, ka tā ir jāpārdod, bet iegūtie līdzekļi jāvelta aptaukošanās pētīšanai.

Iegūto naudu universitāte izmantos, lai maksātu algas darbiniekiem jaunajā aptaukošanās, diabēta un sirds un asinsvadu slimību centrā.

Mākslas darbs ir gleznots 1935. gadā, tajā attēlota Pikaso mīļākā un mūza Marija – Terēze Valtere. Līdz šim glezna izrādīta plašākai publikai tikai vienu reizi.

Kliedziens zaudējis savu titulu kā pasaulē dārgākā glezna, jo īru gleznotāja Frensisa Bēkona portrets izsolē Ņujorkā pārdots par 142 miljoniem ASV dolāru, vēsta thelocal.no.

Vienīgā privātās rokās esošā Kliedziena versija, kuras autors ir Norvēģijas gleznotājs Edvards Munks, pasaules rekordu uzstādīja 2012. gada maijā, kad tika pārdota par 119,9 miljoniem ASV dolāru.

Taču šis rekords pārspēts Ņujorkā otrdienas vakarā, kad nezināms pircējs piedāvājis par gandrīz 70 miljoniem ASV dolāru lielāku cenu nekā pirmspārdošanas aplēsēs, iegūstot Three Studies of Lucian Freud, trīs paneļu gleznu.

Gleznā redzams gleznotāja draugs Londonas mākslinieks Lucians Freids, sēžot uz krēsla.

Mīlestību var paust ne vien dzejā, bet arī gleznā, turklāt mākslas tapšanas procesā izmantojot savu ķermeni, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Allure Art sniedz cilvēkiem iespēju radīt abstraktu mākslu mīlējoties,» saka Elīna Vaivode, kurai kopā ar draugu Tomu Grīnbergu radusies doma piedāvāt tirgū komplektus erotisko gleznu radīšanai. Pirms dažiem gadiem Toms bija dzirdējis, ka Amerikā kāds mākslinieks bija sarīkojis izstādi, kurā izrādījis gleznas, ko drosmīgi cilvēki radījuši mīlējoties. Pasaulei tas bijis šoks, jo kaut kas tāds notika pirmo reizi. «Pirms kāda gada mums radās doma, kāpēc pašiem nepamēģināt radīt šādu gleznu un piekārt pie sienas. Tā izskatās tik īpaši un enerģētiski piesātināta. Cilvēks skatās uz mākslas darbu un nevar īsti pateikt, ar ko tas ir gleznots – var saprast, ka tas ir audekls un krāsas, bet darba tapšana paliek noslēpumā. Ir cilvēki, kuri lepojas ar šādā veidā tapušām gleznām, stāsta ciemiņiem, citi ir kautrīgāki. Nav spiesta lieta nevienam teikt, neko skaidrot, tad cilvēki to novērtēs kā skaistu mākslas darbu,» uzskata Elīna. Viņiem pašiem savējā glezna ļoti patika, tāpēc radās doma radīt produktu, lai arī citiem pāriem būtu iespēja radīt līdzīgas mīlestības gleznas.

Sotheby’s rīkotajā izsolē, kurā tika aizpārdoti mākslas darbi no finanšu krīzes sagrautās ASV investīciju bankas Lehman Brothers birojiem, kopumā iekasēti vairāk nekā 12 miljoni ASV dolāru, vēsta BBC.

Visi ienākumi tiks novirzīti bankas kreditoriem, kuriem banka pēc sabrukšanas palikusi parāda vairākus miljardus dolāru.

Par vislielāko cenu izsolē tika iegādāta Etiopijas mākslinieces Džulijas Mehretu (Julie Mehretu) glezna ar nosaukumu «Untitled 1», par kuru samaksāts vairāk nekā miljons ASV dolāru. Savukārt Liu Je (Liu Ye) glezna «China» tika pārdota par 962,5 tūkstošiem ASV dolāru.

Mākslas darbi no Lehman Brothers birojiem tiks izsolīti arī 28. septembrī. Šajā izsolē paredzēts pārdot bankai piederošos Eiropas mākslinieku darbus.

Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta Mona Liza atrasts vēl viens zīmējums.

Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.

Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba Mona Liza, skicē redzamā modele nesmaida.

Kompānijas Lumiere Technology dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja Monu Lizu.

«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.

Norvēģijas ekspresionista Edvarda Munka slavenā glezna Kliedziens izsolē pārdota par 119,9 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kļūstot par dārgāko pārdotu mākslas darbu, vēsta BBC.

Pirms vairāk nekā simts gadiem (1895) gleznoto darbu Ņujorkā notikušajā izsoļu nama Sotheby’s izsolē iegādājies kāds anonīms pircējs. Gleznas solīšana ilgusi tikai 12 minūtes.

Mākslas darba sākumcena tika noteikta 40 miljonu ASV dolāru apmērā. Ienākumi no gleznas pārdošanas paredzēti jauna muzeja, viesnīcas un mākslas centra izveidei Norvēģijā.

Līdz šim dārgākais pārdotais mākslas darbs bija Pablo Pikaso Kailā, zaļās lapas un skulptūra. 2010. gadā notikušajā izsolē šī glezna tika nosolīta par 106,5 miljoniem ASV dolāru.

Norvēģu mākslinieks E. Munks radīja četras Kliedziena versijas, no kurām trīs glabājas Norvēģijas muzejos. Izsolē pārdotā bijusi «krāsainākā» un uz tās rāmja ir uzrakstīts E. Munka pašsacerēts dzejolis.

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.