Kādreizējais finanšu pasaules gigants Lehman Brothers pavēstījis par savu iziešanu no bankrota aizsardzības procedūras. Turpmākajos gados kompānijas pamatnodarbošanās būs naudas atmaksas kreditoriem un investoriem.

Lehman Brothers, kuras sabrukums 2008. gada septembrī tiek uzskatīs par pasaules finanšu krīzes augstāko punktu, izmaksas kreditoriem uzsāks šā gada 17. aprīlī. Kopumā Lehman Brothers plāno izmaksāt 65 miljardus ASV dolāru, bet aprīlī kreditori saņems pirmos 10 miljardus, vēsta Reuters.

Iziešana no bankrota aizsardzības arī nozīmē, ka kompānija drīks izpārdot sev atlikušos aktīvus un šo naudu izdalīt saviem kreditoriem. Kompānija turpinās darboties ēkā Manhetenā, kur tā atradās pirms bankrota, tomēr vairs neaizņems tik plašas telpas.

Kā norāda kompānijas pārstāvji, tad pašlaik Lehman Brothers ir lielāka rīcības brīvība – tai vairs nav jālūdz tiesas atļauja, par katru aktīva pārdošanas darījumu.

Dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen), raksturojot pašreizējo Grieķijas situāciju, velk paralēles ar Lehman Brothers bankas krīzi 2008. gadā, kad tā pasludināja bankrotu.

Lehman Brothers bija viena no lielākajām bankām ASV. Bankas bankrots būtiski ietekmēja pasaules finanšu sektoru, veicinot globālo krīzi. Bankas parādi pēc bankrota pasludināšanas veidoja 600 miljardus ASV dolāru.

Pirms pāris dienām ekonomists Grieķijai paredzēja referendumu. Šobrīd zināms, ka Grieķijā 5. jūlijā paredzēts referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanai.

«Atceros, ka biju gandrīz vienīgais, kas domāja, ka Lehman Brothers nespēs palikt virs ūdens. Lehman Brothers situācija tika uztverta kā pārāk sarežģīta, lai to glābtu. Bija ļoti maz cilvēku, kas vēlējās palīdzēt,» savu nostāju skaidro S. Jākobsens, turpinot: «pašreizējās situācijas morāle – risks ir līdzīgs, tas saistīts ar makrouzraudzību, kad cenšas iegūt vairāk laiku, bet tas nekad nedarbojas.»

Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Investīciju banka Lehman Brothers sabrukumu piedzīvoja pirms pieciem gadiem, taču «dzīvs» vēl palicis Lēmanu ģimenes «mantojums». Nesen pārdota viena no dibinātāju dēliem - Filipa Lēmana (Philip Lehman) – māja, vēsta Business Insider.

Nams, kas celts 1899. gadā un kura arhitekts ir Džons Dankans (John Dunkan), tika pārdots par 40 miljoniem ASV dolāru. Pircējs netiek atklāts.

Sešstāvu nams atrodas Ņujorkā, starp Piekto un Sesto avēniju. Tās kopējā platība ir 1,8 tūkstoši kvadrātmetru.

Māja tika celta vienam no Lehman Brothers dibinātāja – Emanuēla Lēmana – dēliem Filipam Lēmanam, bet vēlāk tā nonāca dibinātāja mazdēla Roberta Lēmana īpašumā. Kā Filips, tā Roberts esot bijuši filantropi un mākslas mīļotāji, un namā tika izveidota ģimenei piederošo mākslas darbu galerija. Tajā bija atrodami arī Rembratna, de Goija un Renuāra darbi, kas patlaban esot novēlēti Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejam (Metropolitan Museum of Art).

Ernst & Young cieta klusu, kamēr banka Lehman Brothers mēģināja noslēpt savas finanšu nedienas no investoriem līdz tās sabrukumam, tiesā iesniegtā prasībā apgalvo Ņujorkas štata prokurori, ziņo telegraph.co.uk.

Šī prasība, ko otrdien iesniedzis Ņujorkas štata ģenerālprokurors Endrjū Kuomo, kurš nākamajā mēnesī kļūs par štata gubernatoru, ir pirmā, kura apsūdz lielu grāmatvedības kompāniju par tās lomu finanšu krīzē.

Ernst & Young, viena no pasaules lielā četrinieka grāmatvedības firmām, kā tiek apgalvots, apstiprinājusi arvien biežāku grāmatvedības prakses Repo 105 izmantošanu.

Taču Ernst & Young savā paziņojumā akcentē: «Īsumā, Lehman bankrotu neizraisīja nekādi grāmatvedības jautājumi».

Saskaņā ar tiesai iesniegtajiem dokumentiem Ernst & Young nopelnījusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, veicot Lehman auditu laika posmā no 2001.gada līdz 2008.gadam.

Pašreizējā krīze, kas piemeklējusi eirozonu var kļut par smagāku nekā pirms dažiem gadiem pieredzētā, kas sekoja pēc ASV finanšu giganta Lehman Brothers sabrukuma. Tas var notikt tāpēc, ka Eiropas Savienībai (ES) nav mehānismu, lai izvairītos no krīzes izraisītiem, iespējamiem, banku nozares satricinājumiem, uzskata amerikāņu investors Džordžs Soross.

«Tagadējā krīze var kļūt ļaunāka nekā tā, kas sekoja pēc Lehman Brothers sabrukuma,» sarunā ar laikrakstu The New York Times pavēstījis Džordžs Soross, norādot, ka ES nav nepieciešamo mehānismu, kas tiktu galā ar nopietnu banku krīzi.

«Tāpēc šī problēma ir tik nopietna. Ir vajadzīga krīze, lai Eiropā rastos politiskā griba izveidot šādu mehānismu, taču joprojām nav izpratnes, ko šāda iestāde darītu,» klāsta Dž. Soross.

ES cīnoties ar parādu krīzi, pieaugušas bažas, ka varētu sabrukt kāda no bloka lielākajām bankām, kas izraisītu pamatīgu finanšu paniku, līdzīgu tai, kāda sekoja pēc pēc Lehman Brothers kraha 2008. gadā, raksta The New York Times.

Swedbank šodien paziņojusi par 1,3 miljardu Zviedrijas kronu (104 milj. Ls) lieliem vienreizējiem ieņēmumiem, kas saistīti ar līdzekļu atguvi pēc Lehman Brothers bankrota un ar labāku kredītu kvalitāti Baltijā un Austrumeiropā, raksta Reuters.

Kopumā Swedbank ziņo, ka 720 miljonus kronu (57,6 milj. Ls) tā ieguvusi saistībā ar pozitīvu darījumu par nelaimīgi bankrotējošās bankas Lehman Brothers īpašumu pārdošanu.

«Mēs esam ļoti laimīgi pēc tam, kad esam guvuši pozitīvu finansiālu rezultātu no mūsu aizdevumiem Lehman. Tas sniedz labumu gan pašai bankai, gan mūsu akcionāriem,» piebilst Swedbank galvenais riska menedžeris Gorans Bronners. Tāpat Swedbank paziņoja, ka janvārī un februārī bankas vienreizējie ieņēmumi no aizdevumu atgūšanas labākas kredītu kvalitātes dēļ Baltijā un citur Austrumeiropā lēšami 540 milj. kronu (43,2 milj. Ls) apmērā.

Lehman Brothers ASV operāciju pārņemšana, ko 2008.gadā veica banka Barclays, bija kļūdaina, bet taisnīga, atsaucoties uz Ņujorkas tiesneša lēmumu, ziņo BBC.

Lehman bija iesūdzējusi tiesā Barclays, prasot 11 miljardus ASV dolāru.

Tomēr, lai gan tiesnesis sacījis, ka pārdošanas process bija nepilnīgs, tas bija atbilstošs apstākļiem.

Barclays iegādājās Lehman ASV operācijas steidzīgi noorganizētā pārdošanā kredītu krīzes degpunktā 2008.gada septembrī.

Lehman piekrita pārdot savu ASV investīciju bankas un brokeru vienību par 1,85 miljardiem ASV dolāru piecas dienas pēc tam, kad tā pieteica 11 nodaļas bankrota aizsardzību.

Barclays pārstāvis norādījis, ka Lielbritānijas banka ir gandarīta par tiesas lēmumu.

Lehman, kas ir iesūdzējusi tiesā arī citas bankas, tostarp Bank of America un JP Morgan Chase, nav sniegusi nekādus komentārus.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Aizvadītajā nedēļā pasauli pāršalca ziņa par ASV bankas “Silicon Valley Bank” maksātnespēju. Vien dienas laikā klienti no bankas izņēma 42 miljardus ASV dolāru un regulatoram nācās apturēt bankas darbību. Vienlaikus krahu piedzīvoja vēl kāda ASV banka – “Signature Bank”.

Lai gan arvien turpina parādīties jaunas detaļas par banku maksātnespējas cēloņiem, pašreiz pieejamā informācija liecina par nekvalitatīvu risku vadību un būtiskiem trūkumiem kontroles un uzraudzības mehānismos tieši šajās bankās.

Ne vienā vien medijā lasāms, ka šis ir nopietnākais satricinājums ASV banku sektorā kopš 2008. gada, kad maksātnespēju piedzīvoja ASV banka “Lehman Brothers”. Pretēji “Lehman Brothers”, kas bija sistēmiski nozīmīga banka, “Silicon Valley Bank” un “Signature Bank” ir reģionālas nozīmes bankas, un to bankrotiem būs ierobežota ietekme.

Protams, stress finanšu sistēmā nekad nav labs, un pēdējās nedēļas laikā tas negatīvi ietekmējis pasaules akciju tirgus indeksus. Ko tas nozīmē pensiju un ieguldījumu plāniem Latvijā? Tā kā plāni ieguldījumus veic finanšu tirgos visā pasaulē, arī to rezultātos šobrīd varam redzēt netiešos efektus – tirgus reakcija uz notikumiem ASV negatīvi ietekmē citus aktīvus.

Investīciju banka JPMorgan Chase par 500 miljoniem sterliņu mārciņu iegādājusies bijušās finanšu institūcijas Lehman Brothers galveno ēku Londonā, padarot to par centrālo JPMorgan biroju ēku Eiropā, ziņo Financial Times.

«Pat lejupslīdes laikā mēs esam turpinājuši investēt un augt starptautiskajos tirgos. Šī iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums un pierāda mūsu ticību Londonai, kā vienai no svarīgākajiem pasaules finanšu centriem,» sacījis JPMorgan vadītājs Džeimijs Dimons (Jamie Dimon).

Bijušās bankas Lehman Brothers galvenā ēka Londonā tiek uzskatīta par vienu no labākajām šāda veida celtnēm Lielbritānijas galvaspilsētā.

Šī ēka tika celta 2003. gadā.

JPMorgan šo debesskrāpi par savu centru Eiropā oficiāli padarīs 2012. gadā.

Vairākas ASV lielākās bankas pēdējos piecus ceturkšņus slēpušas savu parādu lielumu, atsaucoties uz ASV Federālās Rezervju bankas izpētes datiem, ziņo The Wall Street Journal.

Banka norāda, ka īsi pirms pārskata publicēšanas banka uz laiku samazinājusi parāda apjomu, lai pārskatā tā izskatītos labāka par pārējiem tirgus spēlētājiem.

Vairākas bankas, tai skaitā Goldman Sachs, Morgan Stanley, JPMorgan Chase, Bank of America un Citigroup, izmantojušas šo metodi, kā rezultātā tika maldināti potenciālie investori par bankas patieso finanšu stāvokli.

Tieši maldinoši finanšu pārskati bija viens no iemesliem, kāpēc izveidojās pasaules finanšu krīze. Db.lv jau ziņoja, ka Lehman Brothers sabrukuma izmeklēšanas rezultātā kļuva skaidrs, ka bankas vadība apstiprināja maldinošus finanšu pārskatus, lai izlīdzinātu ceturkšņa svārstības.

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Finanšu sektors pēckrīzes gados ir kļuvis stabilāks, bet par augstu cenu un uz nevienlīdzības rēķina.

Desmitajā gadadienā kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, kas 2008. gada 15. septembrī paralizēja pasaules kreditēšanas tirgus un izraisīja globālo krīzi, ASV un Eiropas bankas ir labāk kapitalizētas un drošākas. Finanšu sistēma tomēr aizvien ir savstarpēji ļoti saistīta, un satricinājuma gadījumā nav izslēgta arī kādu banku glābšana par nodokļu maksātāju naudu. Šāds scenārijs gan ir kļuvis mazāk ticams, un vairums ekspertu lēš, ka nākamā krīze nebūtu tik postoša.

Lielāks segumsLīdz ar stingrākiem regulējumiem ievērojamākās pārmaiņas kopš 2008. gada krīzes ir banku pašu kapitāla pieaugums attiecībā pret kopējiem aktīviem un banku lieluma ierobežošana. Tirgus satricinājumu gadījumā pašu kapitāls kalpo kā amortizators zaudējumu segšanai, saglabājot bankas darbību un nemeklējot palīdzību pie valsts. No katriem 100 dolāriem, ko banka pārvaldīja, Lehman Brothers 2007. gadā vien divi dolāri bija viņu pašu nauda. Tagad ASV banku vidējais pašu kapitāla rādītājs ir 6,6%, liecina Bloomberg dati.

Eirozonas līderiem ir jāizveido «finanšu barjera», lai izvairītos no Grieķijas parādu krīzes izraisītiem finanšu satricinājumiem, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, raksta Bloomberg Businesweek.

Nepieciešams palielināt Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda (EFSF) finansējumu, kas neļautu parādu krīzei izplatīties uz citām valstīm. Tāpat A. Merkele arī norādīja, ka Grieķijas bankrota pieļaušana var sagraut investoru uzticību eirozonai un izraisīt finanšu infekciju, līdzīgu tai kāda tika novērota pēc Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

«Mums jāsper soļi, kurus mēs varam, kontrolēt,» stāstīja A. Merkele, velkot paralēles ar Grieķijas situāciju un banku Lehman Brothers, kuras bankrots radīja augsni pasaules finanšu krīzei. Pieļaujot Grieķijas maksātnespēju var iznīcināt investoru ticību veicināt to aiziešanu no Eiropas, atsaucoties uz Vācijas kancleres teikto, raksta CNBC.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Nākamajā mēnesī tiks pārdoti mākslas darbi, kas kādreiz karājās pie «sabrukušās» investīciju bankas Lehman Brothers sienām, ziņo BBC.

Britu gleznotāju Luciana Froida (Lucien Freud) un Gerija Hjūma (Gary Hume) darbi ietilpst kompānijas Eiropas kolekcijā, kuru Londonā pārdos ar izsoļu nama Christie's starpniecību. Tiek lēsts, ka tādējādi varētu iegūt aptuveni divus miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Šī izsole sekos investīciju bankas ASV mītnes mākslas darbu pārdošanai, kas varētu ienest desmit miljonus ASV dolāru. Demjena Hirsta (Damien Hirst), Gerharda Rihtera (Gerhard Richter) un Feliksa Gonzaleza-Torres (Felix Gonzalez-Torres) darbi «zem āmura» nonāks 25. septembrī Ņujorkā.

Fotogrāfa Andreasa Gurskija (Andreas Gursky) Ņujorkas fondu biržas attēls atsevišķi tiks pārdots oktobrī, un varētu ienest aptuveni 150 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Visām Baltijas valstīm bija ievērojamas finansiālās problēmas, taču Latvija pierādīja, ka spēj pielāgoties un pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai risinātu finanšu krīzes izraisītās sekas un pievienotos eirozonai, šodien Eiropas Parlamentā (EP) aģentūrai LETA norādīja bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē.

Viņš uzsvēra, ka eiro vienmēr ir bijusi uzticama valūta, to apliecinot arī eirozonas jauno dalībvalstu veiktās reformas. "Jā, ir bijušas reizes, kad eiro nav bijusi pārāk stipra valūta, taču tolaik mēs bijām 15 eirozonas valstis, un būtu jāsaprot, ka visas šīs valstis joprojām turas kopā. 15 demokrātijas izvēlējās palikt. Turklāt tās, kuras vēl nebija eirozonas dalībnieces, bija pieņēmušas lēmumu pievienoties," sacīja Trišē, norādot uz Slovākiju, Igauniju un Latviju.

"Ja runājam par Latviju, tā ir pielāgošanās veiksmes stāsts, kas nenoliedzami bija pelnījusi pievienoties eirozonai," atzina Trišē.

Japānas autobūves kompānija Suzuki Motor Corp. otrdien paziņoja, ka problēmas ar degvielas ekonomijas un kaitīgo izmešu testiem skaidrojamas ar 2008.gada globālo finanšu krīzi, taču kārtējo reizi noliedza apzinātu manipulēšanu ar datiem.

Uzņēmums maija sākumā atzina, ka tas izmantojis Japānas regulatoru neapstiprinātu testēšanas metodi, šādu paziņojumu izplatot neilgi pēc tam, kad konkurents Mitsubishi Motors Corp. bija atzinies nepiemērotas degvielas ekonomijas testēšanas metodes izmantošanā.

Otrdien Suzuki norādīja, ka tas saistīts ar nepieciešamību samazināt testēšanai paredzētus resursus pēc investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, kas izraisīja globālo finanšu krīzi.

«Pēc Lehman Brothers satricinājuma darba slodzes pieaugums saistībā ar jaunu modeļu un dzinēju izstrādi radīja Suzuki nespēju nodrošināt pietiekamu darbaspēku apstiprinātajiem testiem,» skaidro uzņēmums. «Turklāt mēs nespējām investēt nepieciešamajā infrastruktūrā, kā arī veikt pūliņus, lai uzlabotu testēšanas tehnoloģiju.»

ASV finanšu pakalpojumu kompānijas Lehman Brothers sabrukums bija sliktas kontroles un nepareizas rīcības rezultāts, tikmēr Kipras gadījumā Vācijas vadītie starptautiskie aizdevēji pieņēmuši lēmumu, kuru var uzskatīt par neizskaidrojami bezatbildīgāko lēmumu banku nozarē.

Medijs norāda, ka Kipras starptautiskais aizdevums nodrošinājis to, ka Eiropu jau vairākus gadus nomokošais ekonomiskais vārgums, turpināsies vēl ilgu laiku. Forbes kritiski vēršas pret Vāciju, kas esot dažādu ekonomikas problēmu galvenais avots. Vācijas bijusi līdzvainīga dažādu finanšu burbuļu radīšanā eirozonas krīzes skartajās vietās, taču patlaban tā ne tikai neatzīst savu vainu, bet arī uzspiež dažādus taupīšanas režīmus.

Lehman Brothers sabrukuma laikā toreizējam ASV Valsts kases sekretāram Henkam Paulsonam gan ir attaisnojums – vispārējā panika neļāva pieņemt pareizu lēmumu, raksta Forbes. Savukārt Kipras gadījumā Vācijas, kas ir eirozonas lielākā ekonomika un lielākais problēmās nonākušo valstu glābējs, vadītie starptautiskie aizdevēji pieņēmuši neizskaidrojamāko lēmumu kopš 1930. gadiem.

Daudzas brūces finanšu sistēma pēc globālās krīzes spējusi sadziedēt; ekspertu teiktais gan liek nojaust, ka no jaunām finanšu vētrām nākotnē neesam pasargāti.

Šomēnes apritējuši pieci gadi kopš bēdīgi slavenās ceturtās lielākās ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, kas pilnasinīgi ievadīja daudzām paaudzēm vēl nepieredzēti smagu globālu finanšu un ekonomikas krīzi. Daudzu ekspertu teiktais liek noprast, ka pasaule no šis krīzes ir mācījusies. Eksperti neizslēdz, ka jauno problēmu iedīgļi var slēpties iepriekšējās parādu krīzes risinājumos – dāsno monetāro stimulu sekās un apstāklī, ka pieauguši daudzu varenāko pasaules valstu parādi.

«Situācija dažādās valstīs gan ir ļoti atšķirīga. Eiropas Savienībā un ASV šajā laikā banku sistēmas ir virzījušās uz ilgtspējīgāku darbības modeli. Manuprāt, tā ir arī Latvijā. Tikmēr, runājot par Ķīnu, tieši šajos gados tur noticis spēcīgs kreditēšanas bums un daudzi riski ir pieauguši,» DB skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Situācija liecina par augstu stresa līmeni finanšu tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investori šobrīd uztraucas par lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, un sevišķi negatīva ietekme šādam noskaņojumam ir uz rūpniecībā plašāk izmantoto metālu vērtībām. Cenas šajā tirgū strauji sarukušas faktiski visam, un spekulācijas pagājušonedēļ sākās, piemēram, pat par kalnrūpniecības un arī izejvielu tirdzniecības giganta Glencore pastāvēšanu. Daži vērtspapīru eksperti pauduši bažas, ka šīs kompānijas bankrots varētu būt kaut kas līdzīgs Lehman Brothers sabrukuma momentam 2008. gadā. Valdot šādam fonam, Glencore akcijas vērtība pagājušonedēļ piedzīvoja milzīgas svārstības, un kopš šā gada maijā sasniegtajiem līmeņiem tās vērtība Londonas biržā ir samazinājusies jau par 70%.

Pasaules lielākā obligāciju fonda PIMCO vadītājs Mohameds El-Erians paredz, ka galu galā Grieķija bankrotēs, tomēr minētās valsts bankrots neradīs tādas pašas sekas kādas bija vērojamas pēc pasaulslavenās investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, raksta Reuters.

«Tuvāko trīs gadu laikā mēs redzēsim to, kā dažādas ekonomikas tiek galā ar dažādām problēmām. Eiropas ekonomikām, sevišķi Grieķijai tas būs saistīts ar defoltu. Pašlaik Grieķijas ziņā nav darīts nekas, lai stiprinātu tās ekonomikas izaugsmi. Neviens Grieķijas ekonomikas indikators nav parādījis pozitīvas pazīmes,» norāda ietekmīgās investīciju kompānijas vadītājs.

Tiesa gan, M. El-Erians neuzskata, ka Grieķiajs defolts radīs līdzīgu sajukumu pasaules finanšu tirgū, kāds bija novērojams pēc Lehman bankrota. «Tas nav ticami, taču nav arī neiespējami,» tā M. El-Erians

Jānorāda, ka augstā amatpersona jau agrāk norādīja, ka Grieķija galu galā bankrotēs un Eiropa riskē izniekot naudu iepumpējot šajā valstī miljardiem eiro. Tāpat PIMCO vadītājs norādīja, ka faktiski visu lielo attīstīto valstu bilances ir «piesārņotas» un gan, eiro, gan ASV dolārs, gan Japānas jena ir strukturāli vājas.

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.