Par domnīcas Certus valdes priekšsēdētāju padome apstiprinājusi Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru un ASV dibinātā Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas (The Association for the Advancement of Baltic Studies -AABS) nākamo prezidentu (president - elect) Dauni Aueru.

D.Auers līdz šim darbojies domnīcā kā pētnieciskais direktors, bet turpmāk viņš vadīs un pārstāvēs Domnīcu Certus, nomainot amatā tā līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski. Formāli izmaiņas stāsies spēkā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Domnīca Certus sola saglabās politisko neitralitāti, kas ir priekšnoteikums, lai īstenotu Certus mērķus - sekmēt Latvijas ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi privātā, akadēmiskā un publiskā sektora stratēģiskas sadarbības rezultātā.

«Es savas pūles un uzmanību veltīšu tam, lai paplašinātu un padziļinātu Certus pētniecības kompetences, sadarbības tīklu un stiprinātu Certus eksperta lomu dialogā ar lēmumu pieņēmējiem,» norāda D. Auers.

Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, kas apstiprināts šī gada nogalē. «Daudzi būs pārsteigti par šo vērtējumu, tomēr apstiprinātais nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks,» norāda domnīcas Certus vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai - proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Certus uzskata, ka finanšu ministre paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu - nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze - daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību.

Kopējais nodokļu slogs Latvijā Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir salīdzinoši zems, tomēr darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts, šodien žurnālistiem sacīja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš atzina, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs ir nedaudz zem 30%, kamēr vidēji ES valstīs - pie 40%. Taču nodokļi ir dažādi, un, ja pievienotās vērtības nodoklis Latvijā ir līdzīgs kā citās valstīs, tad darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts. Piemēram, Beļģijā kopējais nodokļu slogs ir divas reizes lielāks nekā Latvijā, taču darbaspēka nodokļu slogs ir tikai nedaudz lielāks nekā Latvijā.

Dombrovskis vērsa uzmanību, ka uzņēmēju organizācijas jau ilgstoši runā par pārmēru augsto nodokļu slogu darbaspēkam Latvijā. Piemēram, IT jomas uzņēmumiem lielas investīcijas ir cilvēkkapitālā, tāpēc nodokļu sistēma IT uzņēmumam šķiet daudz pievilcīgāka, piemēram, Īrijā nekā Latvijā.

Latvijas valdībai bez Pasaules Bankas būs arī domnīcas Certus pētījums par nodokļiem un ieteikumiem, ko tajos mainīt, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pat izteica cerību, ka Certus ieteikumi būs vērsti uz konkurētspējas pieaugumu, nevis uz lielākas naudas masas iekasēšanu nodokļos. SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis konstatē, ka valdību veidojošā koalīcija (kurā tā kā neesot manīti sociāldemokrāti, kas ar lielākiem nodokļu maksājumiem un likmēm aplaimo uzņēmējus) arvien vairāk runā par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un attiecīgi rīkojās, ieviešot solidaritātes nodokli, kā arī diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Tika pat pausts viedoklis, ka pašreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai būtībā priekštecis ir «sasējis rokas», tostarp ar Pasaules Bankas pētījumu, un viņai būs grūti «atbrīvoties no važām», tāpēc jebkurš alternatīvs, bet vienlaikus kvalitatīvs pētījums būšot īstajā laikā.

Nākamajā piecgadē Latvijai būs jāsaskaras ne tikai ar reģionu iztukšošanos, budžeta ierobežojumiem, digitalizācijas ietekmi uz nodarbinātību, kā arī ar zaļāku valsti, globālajā līmenī būs jārēķinās arī ar Ķīnas ietekmes pieaugumu

Tādi lielākie izaicinājumi uzrādīti domnīcas Certus pārskatā «Latvija 2022. Globālie satricinājumi. Latvijas izaicinājumi». Latvija 2018. gadā svinēs savu 100. dzimšanas dienu un arī vēlēs jaunu parlamentu, kuram būs jāpieņem konkrēti lēmumi, kā valstij rīkoties jaunos apstākļos un pareizi reaģēt gan uz starptautiskajiem – globālajiem procesiem, gan arī uz valstī notiekošajiem procesiem.

Domnīcas Certus pētnieciskais direktors Daunis Auers norāda, ka pasaulē kopumā iedzīvotāju skaits pieaugs, bet Eiropā stagnēs, savukārt Latvijā iedzīvotāju skaits samazināsies. Turklāt līdztekus tam Rīgā un Pierīgā pieaugs ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī ekonomiskā aktivitāte. Tiek prognozēts, ka perspektīvā Rīga un tās apkaime radīs arvien lielāku īpatsvaru no kopējā Latvijas IKP, tādējādi padziļinot ekonomiskās atšķirības starp galvaspilsētu un salīdzinoši izmirstošajiem reģioniem. Reģionos ir ievērojami zemākas darba algas un arī jautājums ir par darba vietām, tādējādi cilvēki turpinās migrāciju uz Rīgu un Pierīgu, bet sliktākajā situācijā dosies peļņā uz ārzemēm.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pauž atbalstu ierosinājumam neaplikt reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā Mālpilī ekonomikas ministrs sacīja, ka UIN atcelšana reinvestētajai peļņai būtu viennozīmīgi atbalstāma. Šāda soļa rezultātā augtu uzņēmumu spēja saņemt kredītus, kā arī tādējādi tiktu samazināta uzņēmumu vēlme izņemt dividendes un tās izmantot aplokšņu algu izmaksai.

Savukārt finanšu ministre sacīja - jo vairāk viņa domā par nulles procentu nodokli reinvestētajai peļņai un jo vairāk tiek analizēts šāds risinājums, jo labāk viņai patīk šāda iespēja.

Finanšu ministre paskaidroja, ka, ieviešot nulles UIN reinvestētajai peļņai, varētu atteikties no virknes citām atlaidēm.

Ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu par reģionālo finanšu pakalpojumu centru, bet šīs idejas īstenošanai vajadzīga valsts pragmatiska rīcība un sabiedrības izpratne

To intervijā DB stāsta Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norāda, ka citu valstu pieredze apliecina – tas ir iespējams. Par iespējām un pieredzi tiks diskutēts arī Finanšu sektora attīstības iespēju konferencē, ko 4. novembrī organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Domnīca Certus sadarbībā ar DB.

Fragments no intervijas:

Vai Rīga var kļūt par finanšu centru?

Jā, Rīga var kļūt par finanšu centru. Protams, lai tas tā varētu notikt, ir jāsaprot, vai tam ir priekšnosacījumi, vai ir pieprasījums pēc šāda produkta – pakalpojuma, vai ir politiska vēlme šādu centru veidot Latvijā, konkrēti, Rīgā, vai ir atbilstoša normatīvo aktu bāze, vai ir izpildāmas uzstādītās prasības finanšu centra darbībai. Finanšu centri parasti nav valstis, bet gan konkrētas pilsētas — Londona, Ņujorka, Singapūra, Honkonga utt. Vēsture liecina, ka finanšu centru var izveidot daudzās vietās, tostarp arī mazu valstu pilsētās. To var izdarīt arī Tallinā, Viļņā un Rīgā. Šodien Honkonga ir viens no pieciem pasaules lielākajiem finanšu centriem, bet savulaik tā bija anklāvs pie Ķīnas sāniem, kur nebija nekā, izņemot zvejnieku ostu. Kāpēc tā? Vispirms jau Honkongas ģeogrāfiskais stāvoklis – līdzās lielvalstij, kurā tajā laikā bija liela politiska nestabilitāte, un arī tās politiskais statuss – Lielbritānijas pārziņā līdz 1997. gadam. Kapitālam ir vajadzīga drošība, salīdzinoši zemi nodokļi, tiesiskums un pārliecība, ka nenotiks nacionalizācija vai jebkāda cita veida ekspropriācija. Pagājušā gadsimta 50. gados Ķīnā bija karš, kam sekoja kultūras revolūcija, bet daudziem bija vēlme veidot darījuma attiecības ar Ķīnu. Bija drošības riski, turklāt tiem, kas darbojās Ķīnā, bija nepieciešami finanšu pakalpojumi – rezultātā sāka veidoties finanšu pakalpojumu centrs ārpus Ķīnas – Honkongā. Ar zināmu līdzību šodien var raudzīties uz Baltijas reģionu un Austrumu bloka valstīm – Krieviju, Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm, arī Ukrainu un Baltkrieviju. Lai arī šajās valstīs ir vietas, kuru nosaukumā ir finanšu pakalpojumu centrs, taču tās nav tādas, par kurām balsotu kapitāls. Proti, pērn pirmo reizi starptautisko finanšu centru reitingā tika iekļauta arī Rīga, apsteidzot tādus finanšu centrus kā Maskava un Sanktpēterburga, kuru reitings bija pat krities. Pat neko īpašu nedarot, Baltija un Latvija jau tiek uzskatīta par labu vietu finanšu pakalpojumu centram, turklāt austrumos dažādu iemeslu dēļ ir nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem, bet nav atbilstoša piedāvājuma, turklāt kapitāls tur nevēlas atrasties. Galvenie šķēršļi, kas attur kapitālu, ir drošības un prognozējamas uzņēmējdarbības vides trūkums. Tātad izredzes ir un tās vēl vairāk pastiprina tas, ka Latvija ir viena no valstīm, caur kuru notiek kapitāla «bēgšana» no Krievijas. Piemēram, pēc Global Financial Integrity vērtējuma no 2007. līdz 2013. gadam no šīs valsts «aizbēguši» 884 miljardi ASV dolāru. Tā ir milzīga nauda. Tas nozīmē, ka daļa Krievijas uzņēmēji nejūtas droši un nopelnīto nevēlas ne glabāt, ne arī investēt savā dzimtenē.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Par Latvijas nākotnes mērķiem un rīcības plānu to sasniegšanai ir jāsāk domāt un diskutēt jau pašlaik

To rāda domnīcas Certus forums «Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022». Domnīca Certus ieteica vairākus iespējamos prioritāro jomu virzienus. Pie tradicionālajiem virzieniem tika minēta apstrādes rūpniecība, tranzīts un bioekonomika, savukārt pie ambiciozajiem – informācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta augstākās izglītības un veselības pakalpojumu eksportam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka, tuvojoties pašreizējā Nacionālās attīstības plāna (NAP) beigu termiņam 2020. gadā ir jāsāk runāt par nākamo, kurš sāksies 2021. gadā un ilgs septiņu gadus. Tāpēc forumā iezīmētās jomas ir uzskatāmas par sava veida starta šāvienu diskusijām. Pēc premjera domām plānošana valstiskā līmenī ir nepieciešama, jo stihiskā attīstība ar domu, ka visu atrisinās tirgus, nestrādā. «Par stihisko attīstību spilgts piemērs ir 90. gados, nolikvidējot teritorijas plānošanu kā tādu. Rezultātā to nevienā vietā vairs arī nedarīja un pat nemācīja, taču tirgus to visu nokārtoja tik tālu, ka uzceltās māju rindas vienkārši noslīka,» rūgto mācību atgādināja M. Kučinskis. Viņaprāt, Latvijai pietiek ar to stihiskās attīstības laiku, kad katrs «brīnumdaris» kaut ko sola un pēc gada aizbēg, viņa vietā nākot citam ar savu stāstu. Tāpēc svarīgākais ir jautājums, vai iedzīvinām to, par ko pirms tam esam vienojušies, vai katrs, kurš ir pie stūres, griež to uz to pusi, kuru uzskata par vajadzīgāko. «Valdība turas pie tā, kas tika uzrakstīts, veidojot šo Ministru kabinetu – pirms viena gada un astoņiem mēnešiem,» norādīja M. Kučinskis. Viņš gan piezīmēja, ka būtībā ierakstīts ir tieši tas pats, kas NAP 2020, tomēr pasijājot sapņus. Taču ir palicis ekonomikas izrāviens, produktivitātes pieaugums, kaut arī ar atšķirīgu izpratni par to, jo produktivitāte daudziem esošajiem uzņēmumiem nozīmējot pazaudēt savu biznesu kā tādu. Runājot par «veiksmes» stāstiem kaimiņos, premjers atgādināja par sarunu ar Igaunijas valdības vadītāju, kurš, izdzirdot stāstu par Latvijas uzņēmumiem, kuri «bēg» uz ziemeļu kaimiņvalsti, kur viss esot labāk, piezīmējis: neticami, bet man stāsta to pašu, tikai no otras puses.

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Gaisa satiksme Jaundibinātā domnīca pieķeras cilvēkresursu attīstībai, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas vadītājs Artūrs Kokars.

Maijā Latvijas Aviācijas asociācija (LAA) un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, paredzot veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā. Kopdarbība cita starpā paredzēja izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju 2019.‒ 2025. gadam, kur ideju ģenerators būtu nozares domnīca. Pagājušajā nedēļā notikušajās pirmajās lietišķajās brokastīs domnīca kā pirmo no aktuālajām tēmām izvēlējās cilvēkresursu attīstību, DB norāda LAA vadītājs Artūrs Kokars. Viņš to skaidro ar faktu, ka kvalificēta darbaspēka jautājums skar ikvienu uzņēmumu, kas ir ieinteresēts savā attīstībā. Secināts, ka patlaban sadarbība starp izglītības un aviācijas nozarēm ir nepietiekama, ir gan daudz ātri risināmu uzdevumu, gan fundamentālas lietas, kam nepieciešams statēģisks redzējums. No iesaistīto pušu teiktā izriet, ka ne visi iecerētie risinājumi būs ātri un viegli īstenojami.

#Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē.

Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē; lielu lomu spēlēs nodokļu administrācija, kurā jau ir uzsāktas pārmaiņas vairākās jomās

Tādu ainu rāda Domnīcas Certus pētījums.

Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka pašlaik nav skaidrības, ar ko beigsies OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) process un kādi būs jaunie spēles noteikumi. Lai arī, viņaprāt, ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā būs, kamēr to iegūsim, paies laiks, taču zaudēt laiku nedrīkst, un tāpēc valsts iestādēm būtu jārīkojas nekavējoties.

Jau patlaban VID spēj kvalitatīvi apkalpot lielus ārvalstu investorus, piemēram, Uralkalij, taču kapacitāte ir ierobežota. Tāda mēroga darījumus varam apkalpot kādus divus gadā, ne vairāk, DANA REIZNIECE-OZOLA, FINANŠU MINISTRE

Lai veicinātu investīcijas Latvijā, tiek ieteikta peļņas nodokļa reforma – reinvestēto peļņu neaplikt ar šo nodokli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet tā kā valstij vajag nodokļus, plānots ierobežot zaudējumu pārnešanu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir domnīcas Certus rīkotā foruma par nodokļu politiku rezultāts. Nenoliedzami, ka pēdējos gados peļņas nodoklis (UIN), tā likmes, apliekamā bāze un nosacījumi ir kļuvuši par vienu no investīciju piesaistes instrumentiem starpvalstu cīņās. Savukārt investīcijas nozīmē darba vietas un vienlaikus arī nodokļus valsts makā. Vēl jo būtiskāka nozīme investīciju piesaistē ir Latvijas vēlmei īstenot straujāku ekonomisko izaugsmi un skarbo realitāti, kad ārvalstu tiešo investīciju atlikums šā gada pirmajā pusē saruka par vairāk nekā 300 milj. eiro.

ES dalībvalstu saimē Latvija ar Lietuvu un Poliju dala 3. –5. vietu, vērtējot peļņas nodokļa likmi. Vēl zemākas likmes ir tikai Īrijā (12,5%) un Bulgārijā (10%), tomēr, kā norāda domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, tad svarīgākais ir šī nodokļa efektīvā likme. «Analizējot šī nodokļa efektīvās likmes atklājās, ka Latvijai nav labākais piedāvājums, jo kaimiņvalstīs atvieglojumu kopums ir vēl pievilcīgāks, kaut arī nominālās peļņas nodokļa likmes ir tādas pašas vai augstākas,» norāda V. Dombrovskis. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka, piemēram, Lietuvā efektīvā peļņas nodokļa likme vienmēr ir bijusi ievērojami zemāka nekā Latvijā. «Lietuvā 2011. gadā tā bija tikai 2,6% un varbūt tāpēc arī spēja piesaistīt tādu investoru kā Barclays Bank,» skaidro V. Dombrovskis.

Mašīnbūvei un metālapstrādei Latvijā ir iespējas veikt būtisku pieaugumu, jo īpaši nozares uzņēmumiem, kuru īpašniekiem ir pieeja noieta tirgiem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda domnīcas Certus veiktais pētījums. Vienlaikus skan secinājums, ka nozarē vienlaicīgi notiek pretēji vērsti procesi, tāpēc nozares «vidējā temperatūra» īsti nerāda patieso ainu. «Ir nozares, kuras rāda augšupeju, bet ir nozares, kuras tajā paša laikā salīdzinoši strauji sarūk, tāpēc ir ne tikai neiespējami, bet pat bīstami šajās nozarēs runāt par vispārējo situāciju,» uzsver Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš savu sacīto pamato ar metālu ražošanas nozares pēdējos trijos gadu novēroto straujo saraušanos, savukārt mehānismu un iekārtu ražošanā ir novērots pieaugums. Nozarē sava ietekme ir gan globālajiem procesiem – metāla cenas, ģeopolitika (ievedmuitas), valūtas vērtību svārstības, gan arī pašu mājās notiekošajam – elektroenerģijas cenām (jo īpaši tajās jomās, kur tā ir būtiska pašizmaksas komponente), darbaspēka izmaksām un arī uzņēmumu vadītāju lēmumiem.

Latvijas konkurētspējas galvenais kavējošais apstāklis ir nodokļu politikas trūkums un augstie darba spēka nodokļi, ko nepieciešams mazināt, lai biznesa vide un valsts ekonomika kopumā attīstītos, secināts biznesa foruma diskusijā Izaicinājumi biznesa vidē, kas piektdien notika Tukumā.

Pasākumu rīkoja Latvijā lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Tukuma novada Dome sadarbībā ar banku Citadele un A/S Liepājas papīrs.

Domnīcas Certus valdes loceklis Juris Grīnvalds prezentācijā skaidroja, ka pašreiz jādomā par to, kā palielināt nodokļu ieņēmumus nevis tos ceļot, bet gan motivējot uzņēmējus maksāt nodokļus. Paneļdiskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka vispirms nepieciešams mazināt birokrātijas slogu, kā arī skaidrot gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, kur tiek tērēta viņu samaksātā nodokļu nauda, jo citādi trūkst vēlmes «atbalstīt » valsts budžetu. Pašreiz izveidojusies situācija, kad ierēdniecība savas attieksmes dēļ rada nelabvēlīgu augsni biznesam, tāpēc, mainot pieeju, Latvija var panākt daudz lielāku ekonomikas izrāvienu nevis stagnēt, kā tas ir pašreiz.

Certus domnīcas pētījumā secināts, ka jaunie noteikumi, kas pieprasa lielāku kontroli nerezidentu noguldījumos, nozīmē, ka valsts IKP var samazināties pat par apmēram 2,45%. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte norāda, ka stingrāki ierobežojumi nav pareizais veids, kā nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu tirgus attīstību.

Nerezidentu noguldījumi veido apmēram pusi banku uzkrājumu Latvijā, un pēc jauno ierobežojumu pieņemšanas 2016. gada pirmajos sešos mēnešos juridisko klientu skaits jau ir samazinājies par 3,5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%, vēsta domnīcas pētījums (1). Tas nozīmē, ka līdz jūlijam no bankām jau bija izņemts apmēram viens miljards eiro, turklāt paredzams, ka šīs tendences turpināsies.

No Latvijas 29 bankām gandrīz puse jeb 13 bankas ir vērstas uz ārzemju tirgus apkalpošanu - tas nozīmē, ka nerezidentu depozīti šajās bankās pārsniedz 20% no to aktīviem, un tās pārsvarā ir vietējās bankas, piemēram, otrā lielākā Latvijas banka ABLV, kas izjutusi lielu ierobežojumu ietekmi.

Cēsu uzņēmēju forumā «Cilvēks. Ideja. Inovācija.» piektdien, 17.novembrī, klātesošie secināja, ka vienīgais veids, kā atgriezt Latvijā aizbraukušos cilvēkus ir ekonomikas straujāka attīstības veicināšana, maksājot lielākas algas un paaugstinot produktivitāti, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa pauda, ka daudz kļūdas tika pieļautas veidojot jauno nodokļu politiku, tostarp nemotivējot pašvaldības piesaistīt uzņēmējdarbību un no tā gūstot labumu, kā arī ieviešot progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli. «No vienas puses mēs gribam, lai cilvēki brauc atpakaļ, bet no otras piedāvājam viņam nekonkurētspējīgu darbaspēka nodokļu regulējumu, kur patiesībā labu algu saņēmēji tiek sodīti, uzliekot milzīgu IIN,» sacīja E.Rītiņa.

To apstiprināja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, piebilstot, ka nodokļu reformu ieteicams veikt kopā ar novadu reformu, jo, izveidojot sistēmu, kur arī pašvaldības gūtu papildu labumu no biznesa, daļa no vietvarām nespētu izdzīvot, tāpēc būtiski stiprināt novadus tos apvienojot. Viņš arī norādīja, ka uzņēmējdarbība ir iespējama tikai tajā vietā, kur ir cilvēki, tāpēc Cēsis dara visu, lai attīstītu skolas un īpaši profesionālo vidusskolu, lai biznesam varētu nodrošināt profesionāļus. Tāpat arī daudz tiek strādāts pie tā, lai attīstītu infrastruktūru un satiksmes iespējas, piemēram, meklējot veidus, kā sasniegt Rīgu stundas laikā, braucot ar vilcienu, un meklējot citus risinājumus. Tas ir būtiski nākotnei, jo domnīcas «Certus» pētījums pierāda, ka tās pilsētas, kas atrodas tuvāk galvaspilsētai, nākotnē var cerēt uz iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas nozīmē, ka attālākām vietām jādara viss, lai cilvēkiem nodrošinātu ērtu nokļūšanu no vienas vietas uz otru.

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Banku nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) 2014.gadā bija 2,44%, liecina KPMG Baltics pētījums par banku sektora makroekonomisko ietekmi Latvijā.

Banku vietējo klientu segments veido 1,27% no IKP jeb 305,6 miljonus eiro. Savukārt banku starptautisko klientu segments veido 1,17% no IKP jeb 280,4 miljonus eiro.

Kopējais Latvijas IKP 2014.gadā bija 24,06 miljardi eiro.

Tiešā banku segmenta ietekme uz IKP 2014.gadā bija 2,44%, bet kopējais pienesums, ieskaitot multiplikatora ietekmi, bija 4,51%.

KPMG Baltics direktore Evija Mieze aģentūrai LETA sacīja, ka banku sektora devums IKP pēdējos gados ir stabils ar nelielu pieaugumu - ja 2014.gadā banku sektora devums bija 2,44% no IKP, tad 2013.gadā - 2,35% no IKP.

Ja salīdzina nozaru pienesumu IKP 2013.gadā, tad redzams, ka banku nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijas IKP ir lielāka nekā, piemēram, lauksaimniecības vai farmācijas nozares devums. 2013.gadā kokapstrādes pienesums IKP bija 2,61%, informācijas tehnoloģiju - 2,36%, izmitināšanas un ēdināšanas nozares - 1,71%, lauksaimniecības - 1,69%, farmācijas - 0,52%.

Par godu Latvijas simtgadei, šodien Melngalvju namā valsts augstākās amatpersonas svinīgā ceremonijā apbalvo Latvijas izcilākos eksporta zīmolus, kas nes pasaulē mūsu valsts vārdu. «Eksporta izcilības foruma» ietvaros, ko svinīgi atklāj Valsts Prezidents Raimonds Vējonis, apbalvo 20 Latvijas izcilākos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Kopējais skaits sasniegs simbolisko 100.

Pasākuma programma:

12:30 Reģistrācija

13:00 Eksporta izcilības formula – atklāšana, Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna

13:10 How to succeed internationally? – Shauli Katznelson, VP Economic

13:30 Latvijas ekonomika šodien un rīt – Uldis Rutkaste, Latvijas Banka

13:45 Latvijas eksportspējīgās nozares – iespējas un izaicinājumi – Vjačeslavs Dombrovskis, Certus Domnīca

14:00 Kā pavairot produktivitāti? – eksportētāju panelis – Aerodium, Vendon, Lattelecom

15:20 Kā par sevi stāstīt ārpus Latvijas? – digitālās platformas prezentācija

15:40 Kafijas pauze

16:00 Atziņas no Red Jackets pētījuma 2017

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Ar jaunu administratīvi teritoriālās reformas pieteikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) ir uzsācis diskusiju, kas jau pirmajās dienās pēc projekta iesniegšanas koalīcijā izraisījusi pretrunīgu reakciju. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) divi piedāvātie novadu modeļi, kas paredz līdz 2021. gadam pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu vai izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības var arī brīvprātīgi apvienoties, nav vienīgās aktivitātes šajā virzienā, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Administratīvi teritoriālās reformas projektu gatavo arī Vienotība, kura domes sēdē 10. oktobrī apstiprinās uzdevumus, kas jāpaveic līdz valsts simtgadei 2018. gadā. Viens no tiem paredz izveidot Latvijā stiprus novadus. Savukārt 23. oktobrī notiks bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska pārstāvētā nodibinājuma Domnīca Certus rīkotais forums, kurā viens no jautājumiem būs par reģionālo attīstību. V. Dombrovskis apstiprināja, ka forumā prezentētā pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik novados ir iespējas nodrošināt līdzsvarotu attīstību, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu no reģioniem.

K. Gerhards Dienai atzina, ka arī Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) jau pirms vairākiem mēnešiem notika diskusija par reģionālo attīstību un modelis, kas paredz pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu, sakrīt ar viņa partijas un paša ministra redzējumu. Tā pamatā ir divi galvenie kritēriji - novadā ir jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai un ne mazāk kā 1000 iedzīvotāju centrā. K. Gerhards personīgi uzskata, ka lielajām pilsētām būtu jāsaplūst ar novadiem, bet tas esot diskusijas jautājums. «Atšķirība starp novadiem ir tik liela, ka panākt līdzsvarotu attīstību ir ļoti grūti,» atzīst ministrs, norādot, ka šo līdzsvaru mēģina nodrošināt ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Taču tas neesot risinājums. Par to, cik dažādas ir pašvaldības, liecina arī to izveidotās organizācijas - Lielo pilsētu asociācija, Reģionālās attīstības centru apvienība un tagad vēl top Pierīgas novadu apvienība. Nesen arī ārvalstu investori uzsvēruši, ka viņiem ir svarīgi, lai pretim būtu nopietns partneris - spēcīga pašvaldība -, kas ir priekšnoteikums, lai teritorijā veiktu ieguldījumus. Nelielajiem novadiem ir arī grūtības pārņemt visas funkcijas, kuras valsts būtu gatava deleģēt pašvaldībām.