DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā kļūst arvien populārāka starp uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot valsts izdevīgo uzņēmējdarbības vidi. Galvenie faktori, kas veicina šo izvēli, ir valsts uzsāktā un starptautiski atzītā e-rezidentūras programma, kas sniedz digitālās iespējas uzņēmuma attālinātai vadībai, kā arī Igaunijas pievilcīgais nodokļu režīms. Ja meklējat efektīvu un izdevīgu veidu, kā veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, uzņēmuma reģistrācija Igaunijā var būt labākais risinājums.

e-Rezidentūras programma: Digitalizēta uzņēmējdarbība

E-rezidentūras programma, kas tika uzsākta 2014. gadā, ļauj ārvalstu uzņēmējiem kļūt par "digitālajiem rezidentiem" Igaunijā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji var attālināti reģistrēt, vadīt un pārvaldīt uzņēmumus neatkarīgi no savas atrašanās vietas pasaulē. Šeit ir dažas no galvenajām priekšrocībām:

• Viegla uzņēmuma reģistrācija: Process ir pilnībā digitalizēts, un visas formalitātes var veikt tiešsaistē, izmantojot e-rezidenta identitāti.

• Piekļuve ES tirgum: Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā nodrošina pieeju visam Eiropas Savienības tirgum ar vienotiem tirdzniecības noteikumiem un standartiem.

Valsts ir pakalpojumu sniedzējs, un nav tādas valsts naudas, ir tikai nodokļu maksātāju nauda

Tā intervijā DB uzsver holdingkompānijas SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss) padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā vērtējat nodokļu reformu, kādi ir secinājumi par to?

Šis gads ir zīmīgs ne tikai mūsu kompānijai. Valsts svinēs savu simtgadi. Tiesa, 50 gadus tā bija izrauta ārā no pasaules attīstības konteksta, un tas ir milzīgs trieciens valstij. Tajā pašā laikā uzskatu, ka mūsu valsts ir daudz sasniegusi. Būtiskākais ir tas, ka tai ir prognozējama, stabila attīstība. Tas ir liels sasniegums, to var secināt, kaut vai palūkojoties un salīdzinot situāciju te un kaimiņos.

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas brīdi nosaka nevis peļņas sadali, bet tā aprēķināšanas brīdi.

LTRK aģentūrai LETA pauda, ka organizācija kritiski vērtē nodokļu sloga palielināšanu, nodokļu sistēmas komplicēšanu ar izņēmumiem un īpašiem režīmiem, kā arī neprognozējamu nodokļu politiku, kas samazina investīcijas Latvijā, jo zūd uzņēmēju uzticēšanās likumdevējam un valsts pārvaldes iestādēm.

Tāpat LTRK uzsver, ka nodokļu sistēmas fragmentācija ir arī tiešā pretrunā ar Latvijas apņemšanos mazināt administratīvo slogu un veicināt produktivitāti.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka atkārtota UIN nomaksas kārtības grozīšana būtu sliktas likumdošanas paraugs. "Šobrīd uzņēmējiem ir īpaši būtiski sekmēt finansējuma pieejamību, tomēr likumprojekts šo problēmu nerisinās, bet gan drīzāk pasliktinās," viņš uzsver.

Latvijas LED gaismekļu ražotājs SIA “Vizulo” investējis 1 489 000 eiro trīs jaunu industriālo iekštelpu gaismekļu ražošanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā ražotnē Iecavā, tādējādi kāpinot uzņēmuma konkurētspēju zaļo inovāciju jomā.

Pateicoties šim ieguldījumam, uzņēmums kā vienu no prioritātēm nākamajiem trim gadiem ir izvirzījis palielināt iekštelpu gaismekļu pārdošanas apjomus līdz 30% no uzņēmuma grupas kopējā apgrozījuma. “Vizulo” grupas apgrozījums 2023. gadā bija 19,1 miljons eiro.

SIA “Vizulo” investīcijas piesaistījis, izmantojot Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu sniegtās iespējas. Ieguldījumi jaunajās iekārtās ļāvuši paplašināt produktu klāstu ar jauniem, augstas pievienotas vērtības produktiem, kā arī, optimizējot ražošanas procesus, samazinājis materiālu patēriņu. Uzņēmums iegādājies metāla lokšņu automātiskās lāzerštancēšanas iekārtu ar robotizētu lokšņu ielādi un sortēšanu, robotu sistēmu automatizētai gaismekļu vadu savilkšanai un lokšņu metāla locīšanas iekārtu.

Pretēji politiķu publiski paustajiem uzstādījumiem, pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām, neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados. Vietējās bankas Signet Bank un Industra Bank pauž bažas par šobrīd virzītā Likumprojekta graujošo ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ko tas atstās uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju.

Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu “trepi”, atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam. Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus.

Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Signet Bank kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt Industra Bank kredītportfelis par 150%!“Straujā kredītportfeļu audzēšana mums rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu,” komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Nesadalīto peļņu dividendēs ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks, vienlaikus vairs nebūs arī šī nodokļa atvieglojumu jaunu tehnoloģiju iegādē, ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā

To paredz jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumprojekts, kuram tuvākajā laikā vajadzētu nonākt valdībā, ja vien ir vēlme šīs pārmaiņas iedzīvināt jau no 2018. gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par šīm jaunā likumprojektā iekļautajām detaļām var prognozēt diskusijas, vēl jo vairāk, ja šis ir viens no nodokļu revolūcijas stūrakmeņiem. Tāpat šī likumprojekta kontekstā bija un būs diskusijas par tā devumu valsts makā. Proti, tiek lēsts, ka savā pirmajā darbības gadā, kad reinvestētā peļņa ar UIN neapliksies, šī nodokļa ieņēmumi būšot vien aptuveni 150 milj. eiro, kaut arī 2017. gada plāns ir 2,9 reizes vairāk – 435 milj. eiro. Interesanti, ka šī nodokļa ieņēmumu kritums tiek prognozēts situācijā, kurā tā likme tiek palielināta no pašreizējiem 15% līdz 20%. Jārēķinās, ka pēc Finanšu ministrijas datiem 2015. gadā kopējais UIN atvieglojumu apmērs bija sasniedzis 399,4 milj. eiro, savukārt 2014. gadā bijis tikai 349,2 milj. eiro un 2013. gadā – 377,4 milj. eiro.

Ir pienācis laiks, kad uzņēmējiem pašiem jārūpējas par to, kādā valstī dzīvojam, jāspēj kopā ar citiem rast kompromisus un risināt sarunas pie viena galda ar politiķiem un amatpersonām tā vietā, lai klusītēm «burkšķētu» ķēķos vai lobētu tikai savas šauras intereses varas koridoros. Jo vairāk mēs spēsim konsolidēties, jo lielāka kompetence un spēks visiem kopā būs, tāpēc aicinu ikvienu aktīvi iesaistīties biznesa vides pilnveidošanā, domājot par Latvijas kopējo attīstību un labklājību.

Šis gads aizritēja arī nodokļu reformas zīmē. Sākotnēji tika atrasts optimāls un pieņemams risinājums, apstiprinot vadlīnijas līdz pat valdības līmenim, lai pēc tam konstatētu, ka viss nav tik labi, kā bija iecerēts. Vispirms jāatzīmē, ka visas reformas mērķis bija panākt tādu situāciju, lai Latvija tieši nodokļu jautājumos būtu konkurētspējīga reģionālā mērogā, paredzot vienādotas likmes, kas būtu labs veids, kā izskaust stundām ilgu administratīvo un grāmatvedības darbu, atsakoties no neskaitāmiem konsultantiem un padomdevējiem. Ne viss, kas labi sākas, labi beidzas. Politiķi nolēma sistēmu radīt maksimāli sarežģītu, diferencējot iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi, par ko nākamgad daudziem «sāpēs galva», sākot ar uzņēmējiem, kuri maksā vidēja līmeņa un augstākas algas, kā arī pašai valstij, lai spētu šo visu administrēt. Tāpat arī, domājot par samilzušajām veselības nozares problēmām, tika pieņemts lēmums par 1% celt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No vienas puses, neesam priecīgi par papildu maksājumu, no otras – beidzot sākts darbs pie veselības apdrošināšanas modeļa izstrādes, piesaistot daļu no veiktajiem maksājumiem tieši šai jomai.

Nodokļu reformu vērtējam pozitīvi - neitrāli. Pozitīvi vērtējam samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Tā kā Getliņi siltumnīcās audzējam tomātus un gurķus, kas atbilst šiem kritērijiem, tad 5% PVN likme ir būtiska pretimnākšana pircējiem.

Cenu savā veikalā esam samazinājuši kopš 1. janvāra un pircēju pieplūdums liecina, ka šie ietaupītie 16% ir no svara. Mums tas ļauj palielināt dārzeņu tirdzniecības apjomus.

Pozitīvi vērtējam to, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokļiem, jo Getliņi attīstība lielā mērā ir bijusi iespējama, pateicoties akcionāru lēmuma visus šos gadus peļņu nevis izmaksāt dividendēs, bet gan reinvestēt dažādos attīstības projektos. Ceru, ka arī turpmāk šī tendence saglabāsies un nodokļu politika mūs atbalstīs.

Lasi Vēl:

Nodokļu reforma visiem sagādās milzīgu vilšanos

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Lēnāk nekā citviet Eiropā, tomēr arī Latvijā uz ielām biežāk manāmi elektriskie skrejriteņi, velosipēdi un citi viedie rīki, kas pārvietošanos padara krietni veiklāku

Līdzās interesei par jaunajiem pārvietošanās rīkiem rodas labvēlīga augsne biznesa attīstīšanai. Pagaidām dažādu elektrisko braucamrīku nomu piedāvā vien daži uzņēmumi, pārsvarā Rīgā, Siguldā, Jūrmalā un citviet, bet DB uzrunātie uzņēmēji prognozē, ka tirgus potenciāla izmantošana ir tikai sākuma posmā. «Vismaz elektroskrejriteņu jomā Latvijas tirgus šobrīd ir sasniedzis vien 10% no sava potenciāla, tas šovasar un nākamajā vasarā augs vēl vismaz desmit reižu,» prognozē elektrisko skūteru nomas platformas Atom dibinātājs, SIA Atom Tech valdes priekšsēdētājs Artūrs Burņins. Tomēr Latvijā, visticamāk, nekad nebūs sagaidāma tik plaša elektrisko braucamrīku popularitāte, kāda tā ir citās zemēs, it īpaši tajās, kurās silto un saulaino dienu gadā ir vairāk nekā drēgno un auksto.

Amerikāņu domnīcas Tax Foundation ikgadējā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur tiek aplūkotas OECD valstis, Latvija ierindojas augstajā trešajā vietā aiz Igaunijas un Jaunzēlandes.

Augstā vieta ir, lielā mērā pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumam, kas nosaka, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāds augsts novērtējums mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējai gan neiet kopā ar uzņēmēju tik bieži pausto negatīvo attieksmi pret nodokļu sistēmu. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis to lielā mērā skaidro ar uzņēmējdarbības vidi, kas nav pārāk draudzīga, lielo birokrātiju, izmaksām, kas rodas, kārtojot grāmatvedību.

D. Gašpuitis mūsu nodokļu, īpaši UIN, likmes salīdzina ar luksusa automašīnu, kurai jābrauc pa grambainu un bedrainu ceļu, līdz ar to mašīnas priekšrocības tā īpaši nav jūtamas. Proti, problēma ir nevis nodokļu likmēs, bet to piemērošanas kārtībā. Tam piekrīt arī nodokļu konsultants, kurš pats ir mazais uzņēmējs, Ainis Dābols. Viņš norāda, ja starptautiski salīdzina tikai mūsu nodokļu likmes, tad tiešām nav ko žēloties. Piemēram, Francijā, kuras nodokļu konkurētspēja minētajā indeksā ir novērtēta viszemāk, UIN likme ir 34%. Taču līdztekus nodokļu likmēm ir jāņem vērā arī nodokļu nomaksas kārtība, termiņi utt.

Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.

Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.

Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.