Pirms diviem gadiem īstenotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumos ik gadu zaudēts aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta, norādījusi Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle Inna Šteinbuka.
Saskaņā ar viņas teikto, nodokļu reformai būs ietekme arī turpmākos gadus. Galvenokārt negatīvu efektu radījis kritums uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos. Par nodokļu reformu lauzts gana daudz šķēpu un tā vērtēta ļoti kritiski. Piemēram, Eiropas Komisija atkārtoti norādījusi, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu ir ļoti ierobežota.
Ne velti valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņojis, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie izmaiņām nodokļu sistēmā, kas stātos spēkā 2021. gadā. Tajā pašā laikā uzņēmēji arvien uzsvēruši, ka nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums, kas paredz, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.
Šis jaunievedums augstu novērtēts arī amerikāņu domnīcas Tax Foundation veidotajā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur Latvija starp OECD valstīm ierindojas augstajā trešajā vietā.
Arī Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš teic, ka reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokļiem, kas nozīmē, ka uzņēmumiem vairs nav jāmaksā peļņas nodoklis avansā, ir gudrs risinājums, kas vairāk naudas atstāj uzņēmumu kabatās. Līdz ar to eksperts to vērtē kā valsts investīciju, kuras negatīvā ietekme nebūs ilglaicīga. Turklāt jāņem vērā, ka, saskaņā ar P. Strautiņa teikto, nav tā, ka uzņēmumi vairs nemaksātu UIN. Ir biznesi, īpaši lielie, kuri pašlaik maksā vairāk nekā agrāk, jo lielajiem ražošanas uzņēmumiem, kas investē iekārtās, izdevīgāks bija iepriekšējais regulējums, kur šādas investīcijas, izmantojot reizinātājus, bija attaisnotie izdevumi. Jaunais regulējums īpaši izdevīgs ir maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Tajā pašā laikā FDP locekle Inna Šteinbuka arī atzīst, ka kritumu UIN ieņēmumos daļēji kompensē pieaugums iekasētajā IIN un sociālajās iemaksās. Tas, pēc P. Strautiņa domām, liecina arī par to, ka uzņēmumi aizvien vairāk legalizējas. Ja runā par nodokļu ieņēmumu kritumu, tad FDP par to satraucas tādēļ, ka atbilstoši tam nav samazinājušies arī valsts budžeta izdevumi. Pēc FDP domām, nākamā gada budžetam, ņemot vērā situāciju ar nodokļu ieņēmumiem, vajadzēja būt par 94,6 miljoniem mazākam. Tomēr I. Šteinbuka uzsver, ka kopumā Latvijas fiskālā disciplīna uz citu ES valstu fona ir vērtējama kā laba, sevišķi, ja vērtē valsts parāda apmēru pret iekšzemes kopproduktu. FDP, tāpat kā Latvijas Banka, gan vienmēr ir uzsvērusi, ka šajos salīdzinošas izaugsmes gados Latvijai būtu jātiecas uz budžetu ar pārpalikumu, tādējādi veidojot drošības spilvenu. Citāts: “Nodokļu reformas neapšaubāmi pozitīvais ieguvums ir jaunais UIN regulējums.”
