Apsardzes biznesā, tāpat kā jebkurā nozarē, kas sniedz pakalpojumu, kura cenā lielāko īpatsvaru veido darbaspēka izmaksas, daudzi uzņēmumi darbiniekus nodarbina nelegāli, norāda drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Precīzi pateikt, cik uzņēmumu strādā «pelēkajā» sektorā, nav iespējams, bet tādu ir daudz, uzskata Zālītis. «Tas ir ne tikai apsardzes biznesā, tas notiek arī namu apsaimniekošanā, pārvadājumos un daudzās citās nozarēs. Šajās nozarēs ir liela vēlme kaut ko optimizēt uz nodokļu rēķina,» sacīja Zālītis.

Viņš skaidroja, ka «pelēkajā ekonomikā» strādājošo apsardzes firmu pakalpojumi ir lētāki. «Uz nenomaksāto nodokļu rēķina var ļoti būtiski samazināt cenu. Piemērs, ja valstī ir noteikta minimālā alga un tai pat laikā tās rīkotajos konkursos uzvar pretendents ar cenu, kas ir zemāka par minimālo algu, tad kaut kas nav kārtībā. Tādēļ piedāvātā cena šādos konkursos nevar būt noteicošais,» piebilda Zālītis.

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Drošības pakalpojumu sniedzējs G4S Latvia atjaunojis 420 tūkstošu latu komercķīlu, liecina informācija Lursoft.

«Uzņēmums regulāri atjauno savu autoparku, bet patlaban lielas investīcijas jaunos projektos neplāno,» Db.lv stāstīja G4S Latvia pārstāve. Savukārt reģistrētā komercķīla saistīta ar uzņēmuma operacionālās darbības veikšanu.

2009. gadā a/s G4S Latvia bija 279. lielākais Latvijas uzņēmums, raugoties pēc apgrozīto līdzekļu apjoma gadā. 2009. gadā drošības pakalpojumu sniedzējam izdevās apgrozīt 12,51 miljonu latu, un uzņēmuma peļņa veidoja 1,51 miljonu latu.

Jau vēstīts, ka 2007. gadā uzņēmums Falck Apsargs kļuva par G4S uzņēmumu Latvijā, un turpmāk darbojas ar nosaukumu G4S Latvia.

Saistībā ar pāreju no latiem uz eiro noteikti būs jārēķinās ar darba apjoma pieaugumu par vismaz trīs reizēm, atzīst drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Viņš norāda, ka tas attiecīgi nozīmē, ka par tik, par cik pieaugs darba apjoms, pieaugs arī darba izmaksas, kā arī ieņēmumi. Vienīgais, kas atšķirsies no ikdienas, būs darba apjoms, jo uzņēmums turpinās darīt to pašu, ko dara ikdienā, - vest naudu, savākt, apstrādāt un to nodot.

«Taču patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā tas notiks Latvijā, jo nav skaidrs, kurā brīdī būs naudas apjoma pieaugums. Taču ir pamats prognozēt, ka Latvijā tas varētu notikt gandrīz pēdējā brīdī, proti, decembrī un janvārī,» stāsta Zālītis.

Savukārt, runājot par resursu plānošanu, Zālītis skaidro, ka G4S Latvia visā Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku. Līdz ar to uz to brīdi, kad būs vajadzība, būs iespēja to pārvietot, pārprofilēt, pārtrenēt šos resursus. Vienīgais, ko vajadzības gadījumā ir plānots piesaistīt no ārpuses, ir autoparks un naudas apstrādes iekārtas. Taču tas atkarīgs no apjoma, kas būs brīdī, kad tuvosies nākamā gada janvāris jeb brīdis, kad ļoti ievērojami var sākt palielināties naudas apjoma plūsma.

Drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia statistika par aizturētajiem liecina, ka tirdzniecības vietās garnadži pērn visvairāk mēģinājuši zagt dažādas kosmētikas preces. Otra garnadžu iekārotākā prece ir alkohols, savukārt TOP 3 zagtāko preču sarakstu noslēdz pārtikas preces - ikri, desas un siers.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% - sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors, stāstīja: «Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.»

Drošības pakalpojumu kompānija AS G4S Latvia savam autoparkam pievienojusi ar dabasgāzes uzpildes dzinējiem aprīkotu operatīvo transportu.

Ar dabasgāzes uzpildes dzinējiem aprīkotais operatīvais transports iegādāts ar nolūku ilgtermiņā samazināt degvielas izmaksas – šobrīd degviela veidp vidēji 50% no autoparka ekspluatācijas izmaksām.

Ar gāzi aprīkoto automašīnu iegāde esot arī daļa no uzņēmuma korporatīvās sociālās atbildības programmas, kas paredz videi draudzīgu risinājumu ieviešanu ikdienas darba nodrošināšanai.

Ar gāzi aprīkotie auto ļaušot samazināt ekspluatācijas izmaksas par aptuveni 30%.

Saskaņā ar AS G4S Latvia aprēķiniem pie operatīvā transporta noslodzes vidēji gada griezumā nepieciešamais dabasgāzes patēriņš ar gāzi aprīkotam auto ir par aptuveni 1300 latiem mazāks nekā veido degvielas izmaksas.

Igaunijas konkurences iestādes veic izmeklēšanu saistībā ar sūdzību, ka valstī lielākais drošības pakalpojumu sniedzējs G4S apzināti piedāvā savus pakalpojumus par tik zemām cenām, ka konkurentiem ir gandrīz neiespējami ilgtermiņā izdzīvot, vēsta bbn.ee.

Andress Lembers, G4S mārketinga menedžeris, sacījis, ka kompānija nepiedāvā pakalpojumus zem pašizmaksas, bet nav vēlējies sniegt sīkāku informāciju. G4S kontrolē aptuveni 49% no Igaunijas drošības pakalpojumu tirgus.

Savukārt Urmas Sorumā, G4S Eesti bijušais akcionārs, stāstījis, ka drošības pakalpojumu tirgus ir vienīgais, kur cenas samazinājušās jau 15 gadus.

G4S darbojas arī Latvijā. 2007.gadā Falck Apsargs kļuva par kompānijas Group 4 Securicor (G4S) uzņēmumu Latvijā un turpina darbību ar nosaukumu G4S Latvia un inkasācijas pakalpojumus siedz ar nosaukumu G4S Cash Services Latvia.

Katru dienu Latvijā tiek reģistrēti vidēji desmit mājokļu aplaupīšanas gadījumi, un zādzības no mājokļiem ir otrs biežākais atlīdzību pieteikšanas cēlonis īpašuma apdrošināšanā, liecina Valsts policijas un apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati.

Nereti zādzības no īpašumiem tiek izdarītas tieši naktīs, turklāt pašiem saimniekiem klātesot.

Pēdējo trīs gadu laikā Balta atlīdzībās par zādzībām privātīpašumos izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Lai gan saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, ir gadījumi, kad īpašums tiek apzagts, saimniekiem esot mājās. Saskaņā ar BALTA informāciju šādos gadījumos zādzības visbiežāk tiek izdarītas naktīs, un zagļi par laupījumu izvēlas viegli sasniedzamas un ātri realizējamas lietas – juvelierizstrādājumus, mobilos tālruņus, planšetdatorus – vai citas nelielas elektropreces – darbarīkus, fotoaparātus. Retāk šādās situācijās tiek zagtas lielas mantas, jo to iznešana no mājokļa ir sarežģītāka – BALTA pieredzē ir gadījums, kad mēģinājums iznest televizoru beidzies ar tā pamešanu pie sētas.

Apsardzes kompānijas G4S Latvia padomē reģistrētas izmaiņas, igaunim Lauri Veikko Saloranta (Lauri Veikko Saloranta) iegūstot padomes priekšsēdētāja amatu, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Riho Lutera (Riho Lutter) vietā.

Par L. V. Saloranta vietnieku kļuvis Prīts Sarapū (Priits Sarapuu), savukārt padomes locekļa amatu ieguvis Artjoms Sokolovs, kas ir jaunpienācējs G4S Latvia padomē.

Uzņēmuma valdē izmaiņas nav notikušas, un to vada Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļu amatu ieņem Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina un Jānis Ābele, kas visi ir Latvijas valstspiederīgie, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia reģistrēta 1992. gada 31. jūlijā. Pirmos astoņus darbības gadus uzņēmums strādāja ar nosaukumu SIA Apsargs, kas vēlāk tika mainīts uz Falck Apsargs, savukārt 2007. gadā uz nepilnu nedēļu uzņēmums ieguva nosaukumu a/s Group 4 Securicor Latvia, bet 2007. gada oktobra beigās uzņēmums guva pašreizējo nosaukumu.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Baltijas valstīs vērojamas būtiskas atšķirības autovandālisma gadījumos - Lietuvā samērā bieži tiek reģistrētas ne tikai automašīnu spoguļu, bet arī citu auto daļu zādzības, Latvijā galvenokārt tiek zagti tikai auto spoguļi, savukārt Igaunijā jebkādi autovandālisma gadījumi tiek reģistrēti ārkārtīgi reti, liecina If P&C Insurance (If) apkopotā statistika par reģistrētajiem autovandālisma gadījumiem Baltijas valstīs.

Apkopotā autovandālisma statistika liecina, ka Latvijā vairāk nekā 96% gadījumu šogad ir saistīti ar spoguļu zādzībām un tikai atsevišķos gadījumos ir konstatētas arī sensoru vai navigācijas sistēmu zādzības. Šā gada pirmajos mēnešos visbiežāk zagti BMW, Volvo (S60, S80, XC90 modeļi) un Mercedes-Benz automašīnu spoguļi, liecina If dati.

Lietuvā, īpaši Viļņā, visbiežāk tiek zagti BMW markas 3. un 5. sērijas, kā arī Audi A4 un A6 automašīnu modeļu spoguļi. Lietuvā reģistrēto autovandālisma gadījumu vidū visai bieži tiek konstatētas arī auto lukturu, priekšējo spārnu, buferu, kā arī luksus klases automašīnu navigācijas sistēmu zādzības, liecina If apkopotā informācija.

Lietuvas Konkurences padome piemērojusi aptuveni 16 miljonu eiro lielu naudas sodu drošības dienestam G4S, kā arī trim lielākajām bankām – DNB bankas, AB, SEB bankas un Swedbank, liecina padomes paziņojums.

Lielākā soda nauda piemērota SEB bankai – 7,19 miljonu eiro apmērā, Swedbankai piemērotais sods ir 4,129 miljonu eiro, savukārt DNB bankai jāmaksā 2,5 miljoni eiro. G4S jāmaksā 2,7 miljonus eiro. Lietuvas DNB banka jau biržā paziņojusi, ka pārmetumus neatzīst un sodu pārsūdzēs Lietuvas tiesībsargājošajās instancēs.

Sods uzlikts, jo bankas ar drošības dienestu noslēgušas līgumus, kas ierobežo konkurenci skaidras naudas tranzīta un inkasācijas tirgū. Bankas vienojušās iegādādies inkasācijas pakalpojumus vienīgi no G4S, tādējādi ievērojami ierobežojot citu pakalpojumu sniedzēju iespēju konkurēt šajā segmentā. Uz noteiktu laiku bankas nevar izmantot naudas inkasācijas pakalpojumus, ko piedāvā G4S konkurenci, pat ja tie piedāvā labākus nosacījumus. Konkurences padome uzsver, ka svarīgi atzīmēt, ka izmaksas, kas rodas saistībā ar skaidras naudas pārvaldi, bieži vien sedz banku klienti.

Skaidras naudas lietojums Igaunijā ir atjaunojies ekonomikas uzplaukuma līmenī, ko apliecina naudas izņemšanas bankomātos apmērs un skaidras naudas apgrozība mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos, pirmdien paziņoja inkasācijas pakalpojumu kompānija G4S.

Skaidras naudas apgrozījums mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā gada laikā palielinājies par 21%. «Skaidras naudas apgrozījums vienmēr atbilst ekonomikas stāvoklim. Cilvēku pirktspēja ir pieaugusi, kas izskaidro skaidras naudas apgrozības palielinājumu,» norādīja G4S inkasācijas nodaļas vadītājs Pēters Torims.

G4S piepilda un iztukšo visus bankomātus Igaunijā. Pēdējā gada laikā kompānijas apkalpotās skaidras naudas apmērs pieaudzis par 4%, sasniedzot septiņus miljardus eiro.

Igaunijas centrālās bankas dati liecina, ka gada laikā no bankomātiem izņemtās naudas apmērs valstī pieaudzis par 53 miljoniem eiro, sasniedzot 3,9 miljardus eiro. «Tas atbilst līmenim, kādu pēdējo reizi novērojām iepriekšējā ekonomikas uzplaukuma laikā 2007.gadā,» secināja G4S.

Dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt birojos, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un pat labi situētiem apmeklētājiem, liecina drošības risinājumu kompānijas G4S Latvia (G4S) pieredze.

G4S eksperti atzīst, ka laika gaitā garnadži ir kļuvuši izdomas bagāti, meklējot arvien jaunas alternatīvas, kā iekļūt birojos ne tikai nakts, bet arī dienas laikā.

Lai pievērstu biroju darbinieku uzmanību šādām situācijām, G4S drošības eksperti apkopojuši vairākas zīmīgākās garnadžu zādzību metodes uzņēmumu birojos dienas laikā, kā arī būtiskākos priekšlikumus, kā no šādām situācijām izvairīties.

Ne sekretāre, nedz apsardzes darbinieks, kuri ikdienā uzturas tuvu ēkas vai telpu ieejai, nesagādājot 100% drošību pret zagļu iekļūšanu birojā. Proti, šie darbinieki, pretēji videonovērošanas sistēmai, visu laiku var neatrasties savā postenī vai nepievērst nepieciešamo uzmanību visiem apmeklētājiem. Garnadži vienmēr pacenšas rast visai ticamus argumentus, kā iekļūt biroju telpās.

Apsardzes pakalpojumu grupas G4S pirmā pusgada tīrā peļņa pieaugusi par 11% līdz 94,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (80,4 miljoni latu), ziņo MarketWatch.

Ieņēmumi pieauguši par 4,4% līdz 3,63 miljardiem mārciņu.

Uzņēmums, kas ir viens no lielākajiem privātā sektora darba devējiem pasaulē, norādījis, ka tirgus apstākļi joprojām ir izaicinoši. Tas saistīts ar lēno globālās ekonomikas atveseļošanās tempu, bet uz gada otro pusi G4S raugoties optimistiski.

G4S piedāvā tādus pakalpojumus kā, piemēram, skaidras naudas pārvadājumi un apsardze. AS Falck Apsargs 2007.gadā kļuva par G4S uzņēmumu Latvijā un turpina darbību ar nosaukumu G4S Latvia.

Balstoties uz šā brīža Valsts policijas datiem un zādzību tendencēm, atjaunots virtuālais auto zādzību riska kalkulators. Zagļu iekārotāko transportlīdzekļu sarakstam pievienojas Volkswagen Tiguan, Subaru XV un Mitsubishi Outlander.

«Vasaras mēnešos nozagti pieci Volkswagen Tiguan spēkrati, un tas nozīmē, ka šis auto vairs neatbilst zādzību riska kalkulatora zaļajam jeb drošajam segmentam. Zagļi iekārojuši arī Mitsubishi Outlander un Subaru transportlīdzekļus, kas vēl pirms teju dažiem gadiem nebija atrodami nozagto automašīnu sarakstos,» norāda Edvīns Panders, SIA Autonams (viens no kalkulatora autoriem) valdes loceklis.

Auto zādzību riska kalkulators dod iespēju ikvienam transportlīdzekļa īpašniekam virtuāli dažu sekunžu laikā noskaidrot sava vai jebkura cita spēkrata zādzības un apzagšanas risku. Kopš jūlija līdz oktobra vidum informācija pieprasīta 30 tūkstošus reižu.

Kopš aprīļa vidus gaišā dienas laikā Jūrmalā notikušas vairākas zādzības no dzīvokļiem. Policisti starp šiem noziegumiem saskatīja likumsakarības un atklāja, ka gandrīz visus no tiem īstenojuši trīs vīrieši. Valsts policijas Rīgas reģiona Jūrmalas iecirkņa kriminālpolicisti divus no iespējamiem garnadžiem ir aizturējuši. Arī trešā iespējamā līdzdalībnieka identitāte ir noskaidrota un pašreiz notiek viņa meklēšana.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde saņēma informāciju par vairākiem apzagtiem dzīvokļiem Jūrmalas mikrorajonā Kauguros. Vienā no gadījumiem zagļi bija iekļuvuši pa pirmā stāva logu, to atspiežot, savukārt citos gadījumus – sabojājot durvju slēdzenes. Zādzības izdarītas pa dienu un pievakarē. Zagļi bija ņēmuši visu, kas vērtīgs, tostarp dārglietas, tehniku un dažādus sadzīves priekšmetus.

Valsts policijas Rīgas reģiona Jūrmalas iecirkņa kriminālpolicisti, pārbaudot vairākas versijas, konstatēja, ka noziegumus vieno kopīgas nianses. Aizdomas krita uz diviem vīriešiem, kuri dzimuši 1986. un 1987. gadā. Abi jau iepriekš vairākas reizes sodīti par mantiskiem noziegumiem, tostarp zādzībām.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Pagājušajā nedēļā Rīgas policijas darbinieki aizturēja kādu jaunieti aizdomās par degvielas zādzībām no uzpildes stacijām. Aizdomās turamais, izmantojot zagtas automašīnu numurzīmes, uzpildīja degvielu vairāk nekā desmit reizes un aizbrauca nesamaksājot.

Rīgas reģiona policijas darbinieki sadarbībā ar kādas degvielas uzpildes stacijas (DUS) apsardzes darbiniekiem veica izmeklēšanas darbības un augusta beigās aizturēja 1990.gadā dzimušu vīrieti aizdomās par degvielas zādzībām no DUS.

Aizdomās turamais jaunietis iespējams veicis vairāk nekā desmit degvielas zādzības no uzpildes stacijām. Visas zādzības pastrādātas ar dažādām automašīnām un zagtām numurzīmēm. Degvielas uzpildes stacijai radīts vairāk nekā tūkstoš latu zaudējums.

Aizturētais jaunietis savu vainu degvielas zādzībās atzīst. Viņš agrāk nav sodīts. Tiesa aizdomās turamajam piemērojusi ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā, liecina Gjensidige Latvija pieejamā informācija.

Laika posmā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam par aptuveni pusi samazinājies zagto auto skaits, nekā šajā pašā laika periodā pērn. Starp zagļu iecienītākajām automašīnām šogad joprojām saglabājas BMW markas 5. sērijas automašīnas, taču pieaudzis nedaudz lētāku automašīnu zādzību skaits, piemēram, Toyota RAV4.

Šī gada pirmajā pusgadā Valsts policijā ir reģistrētas 416 automašīnu zādzības, savukārt pagājušajā gadā tādā pašā laikā periodā – 428 zādzības. «Nevar viennozīmīgi atbildēt, kāpēc zādzību skaits šogad pirmajā pusgadā ir mazāks nekā pērn,» skaidro Elīna Sprudzāne, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste.

«Auto zādzību samazināšanās saistāma ar šī brīža pastiprinātām apdrošinātāju drošības prasībām dažādiem auto modeļiem, kā arī ar aktīvu policijas darbību, kuras rezultātā aizvien mazāk garnadžu uzdrošinās ķerties tieši pie auto zādzībām. Pēc zādzībām parasti tiek atrastas tās automašīnas, kas ir aprīkotas ar radiolokācijas pretaizdzīšanas sistēmām, tāpēc tās uzstādīšana vēlama ikvienam auto,» norāda Dāvids Lēvalds, Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī.

Grozījumi 2. lasījumā Saeimā tika pieņemti 14. februārī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 3. lasījumu ir beidzies. Tādēļ var prognozēt, ka drīzumā tie tiks izskatīti atbildīgajā – Saeimas Juridiskajā komisijā, un pēc tam nodoti Saeimai uz 3. lasījumu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins prognozē, ka likuma izmaiņas var gaidīt jau aprīļa beigās vai maijā.

Kā norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācija, grozījumi nepieciešami, lai novērstu pašlaik pastāvošo disproporciju: šobrīd zādzība no transportlīdzekļa tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta trešo daļu – kā smags noziegums, un par to paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Savukārt, paša transportlīdzekļa zādzība tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta pirmo daļu – kā mazāk smags noziegums ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Rīgas policisti aizturējuši organizētu noziedznieku grupu, kas aptuveni pusgada garumā varētu būt veikuši vairākas zādzības no lielveikaliem, kopumā tirgotājiem radot aptuveni 10 000 latu zaudējumus. Starp nozagtajām precēm bijušas arī ziedojumu kastītes.

Pagājušās trešdienas naktī Rīgas Kriminālpolicijas darbinieki saņēma informāciju par to, ka vienā no Nīcgales ielas lielveikaliem ir uzlauztas durvis un notiek zādzība. Notikuma vietā policisti aizturēja trīs vīriešus, kuri vēl nebija paspējuši pamest veikala telpas, bet bija jau sakrāmējuši dažādas mantas promnešanai – dārgus alkoholisko dzērienus, cigarešu blokus un ziedojumu kastītes.

Vēlāk izmeklētāji noskaidroja, ka divi no aizturētajiem – 1982. un 1976. gados dzimušie – jau agrāk ir tiesāti par zādzībām, taču trešais, kurš dzimis 1984. gadā, nav agrāk tiesāts. Izmeklēšanas gaitā kriminālpolicijas darbinieki noskaidroja, ka aizturētie varētu būt vainojami vēl vismaz sešās līdzīgā veidā pastrādātās zādzībās, kurās laika posmā no janvāra līdz jūlijam pa nakti, uzlaužot durvis, apzagti lielveikali dažādās Rīgas vietās.

Valsts policijas Rīgas reģiona Saulkrastu iecirkņa darbinieki vakar Carnikavā aizturēja kādu jaunieti, kurš jūlijā varētu būt izdarījis aptuveni 20 velosipēdu zādzības Ādažos un Carnikavā. Likuma sargi lūdz atsaukties cietušos, jo policijā ar iesniegumu vērsušās tikai piecas personas.

Pēdējā mēneša laikā Saulkrastu iecirkņa darbinieki konstatēja vairākas velosipēdu zādzības Ādažos un Carnikavā pie vietējiem lielveikaliem. Salīdzinot šos gadījumus, izmeklētāji noskaidroja, ka visas zādzības varētu būt veicis viens jaunietis un palūdza veikalu apsardzes darbiniekus, lai pievērš pastiprinātu uzmanību.

Izmeklēšanas gaitā likuma sargi bija noskaidrojuši zagļa iespējamo izskatu, un vakar Carnikavā lielveikala apsardzes darbinieki pamanīja jaunieti, kurš snakstījās gar veikalu un atbilda noskaidrotā zagļa pazīmēm. Apsargi jaunieti aizturēja un nodeva policijas rīcībā.

Šobrīd ir noskaidrots, jaunietis varētu būt zadzis visa jūlija garumā Ādažos un Carnikavā. Aizturētais atzina, ka pārsvarā izvēlējies divus laikus zādzību veikšanai – pusdienlaiku un darba dienas beigas, kad lielveikalos ir lielāks cilvēku pieplūdums. Lielākoties jaunietis izvēlējās jaunus velosipēdus, kuri vai nu nebija pieslēgti vai bija pieslēgti ar nekvalitatīviem veloslēgiem.

Šī gada pirmajos divos mēnešos automašīnu detaļu zādzību pieteikumu skaits ir pieaudzis par 25% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, liecina If Apdrošināšanas dati.

Pēdējā pusgada laikā novērota arī jauna tendence: straujš BMW automašīnu marku stūru zādzību skaita pieaugums.

Visbiežāk zagļi izvēlējušies nozagt 320, 530 un X5 modeļu stūres, izmantojot vienkāršu veidu: tiek izsists automašīnas stikls un pēc tam atskrūvēta stūre. Pēc autoservisu ekspertu sniegtās informācijas stūres zādzība aizņem vidēji divas minūtes.

“BMW automašīnas marka ir viena no populārākajām auto markām Latvijā. Un stūre ir pietiekami vērtīga detaļa, ko varētu būt viegli realizēt otrreizējā tirgū,” komentē If Apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis.

Vidēji atlīdzības par jaunu stūres nomaiņu svārstās no 2000 līdz 6000 eiro atkarībā no automašīnai nodarīto bojājumu apmēra. Zādzības galvenokārt notiek Rīgā un Pierīgas novados klusākās un nomaļākās vietās diennakts tumšajā laikā, bet tai pašā laikā arī mēdz būt gadījumi privātmāju teritorijās.