#Zaglis esot uzdevies par bankas klientu, kas esot sācis nomāt seifu.

Vienā no Latvijas bankām - Privatbank - pagājušajā ceturtdienā notikusi vērienīga zādzība. Precīzs cietušo skaits un nodarīto zaudējumu apjoms pagaidām nav zināms, taču netiek izslēgts, ka zagļa guvums varētu būt mērāms simtos tūkstošos un pat miljonos eiro, pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Zādzība notikusi no bankas klientu individuālajiem seifiem. Privatbank savā mājaslapā tos reklamē kā ērtus un drošus. Tiek uzsvērts, ka katram seifam ir divas slēdzenes, kas tiek aizslēgtas ar divām atslēgām - klienta un bankas. Šī divu atslēgu sistēma ir papildu garantija klienta īpašuma drošībai, taču tā tika uzlauzta. Turklāt zādzība Privatbank individuālo seifu glabātuvē notikusi ar vērienu, jo no vērtībām iztīrīti vairāki seifi. Policijai par notikušo ziņots nākamajā dienā.

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Sākoties siltajam laikam, Rīgas ielās var manīt aizvien vairāk velosipēdistu. Diemžēl kopā ar velosipēdistiem aktīvāk sāk darboties arī velosipēdu zagļi. Valsts Policija (VP) sagatavojusi ieteikumus, ko ņemt vērā, lai velosipēds būtu drošībā.

Novērojot velobraucēju tendences, ir skaidrs, ka velosipēdistu sezona par spīti bargajai ziemai nevienā brīdī nav beigusies. Diemžēl to pašu var teikt arī par velosipēdu zādzībām. Šā gada pirmajos trīs mēnešos Rīgas policisti ir saņēmuši informāciju jau par 162 nozagtiem velosipēdiem. Pagājušajā gadā šādā laika posmā nozagto velosipēdu skaits bija ievērojami mazāks – 110.

VP Rīgas reģiona policisti ir sagatavojuši dažus ieteikumus, kā pasargāt savu velosipēdu no zādzībām:

Jāiegādājas kvalitatīvi velosipēdu saslēdzēji

Kad velosipēda īpašnieks atstāj savu pārvietošanās līdzekli bez uzraudzības, tad to noteikti ir jāpieslēdz pie kāda stacionāra objekta, pieslēdzot rāmi un vismaz vienu no riteņiem. Visefektīvākie ir «U» veida saslēdzēji. Pagājušajā gadā Rīgas reģionā nozagti vairāk nekā 1400 velosipēdu.

Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

Deviņpadsmit gadus vecs vīrietis atzinis, ka pēdējo divu mēnešu laikā pamazām zadzis karaļnamam piederošas dārglietas no princeses Kristīnas dzīvokļa un pils, vēsta thelocal.se.

19 gadus vecais zaglis bija karaliskās ģimenes draugs, un drīz pēc aptuveni 850 tūkst. Zviedrijas kronu jeb teju 68 tūkst. Ls vērto dārglietu pazušanas atzinis savu vainu.

Viņš stāstīja, ka lielāko daļu dārglietu viņš par nelielu maksu (9000 Zviedrijas kronu jeb 720 Ls) pārdevis diviem marihuānas dīleriem. Savukārt 350 tūkst. kronu (aptuveni 28 tūkst. Ls) vērto tiāru viņš iemeta kanālā.

Tiāra tika nozagta maija vidū kādas ballītes laikā no pils. Nirēji ir pārmeklējuši kanālu, bet līdz šim atrasti vien pāris naudas maki, mākslīgs zobs un zutis.

Zaglis atzina, ka nozadzis seifa atslēgu jau aprīlī, un viņam esot bijis plāns dārglietu pazušanā vainot apkopēju.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Rīgas policijas darbinieki aicina autovadītājus uzmanīties no viltīgiem zagļiem, kuri pārdur automašīnas riepu un brīdī, kad vadītājs maina cauro riepu, izzog no transportlīdzekļa salona vērtīgākās personīgās mantas.

Rīgas reģiona pārvaldes policijā septembrī reģistrētas vairākas zādzības no transportlīdzekļiem, kuras tiek pastrādātas, kamēr automašīnas vadītājs maina pārdurto riepu. Zagļi izstrādājuši viltīgu shēmu, kā īstenot šāda veida nelikumīgās darbības. Sākumā zaglis novēro pircējus pie bankām, lielveikaliem vai būvmateriālu veikaliem. Novēro, vai cilvēks ir viens, vai ir labi situēts.

Noziedznieki vēlāk pārdur nolūkotā autovadītāja transportlīdzekļa riepu - visbiežāk vadītāja pusē, aizmugurējo riepu. Šādi zagļi rīkojas, lai no ceļa nomales puses nemanāmi varētu veikt zādzību. Tad noziedznieki seko vadītājam un, kad tas ir pamanījis transportlīdzekļa bojājumus un mēģina tos novērst, veic zādzību no salona.

Rīgā šodien aizturēts zaglis, kurš bēgšanas laikā ar dārgu džipu atpakaļgaitā uzbraucis citai automašīnai uz jumta, informēja Valsts policijā.

Kriminālpolicisti saņēma informāciju, ka trešdienas rītā Rīgā nozagta automašīna «BMW X6". Policisti sāka automašīnas meklēšanu un drīz vien Pļavniekos pamanīja zagto spēkratu, nekavējoties tā vadītājam dodot rīkojumu apturēt transportlīdzekli.

«BMW» vadītājs ignorēja policistu prasības un sāka bēgšanu, veicot agresīvus un bīstamus manevrus.

Lai arī policisti brīdināja zagtās automašīnas vadītāju par šaujamieroča pielietošanu, zaglis turpināja bēgšanu, tāpēc likumsargi divas reizes iešāva automašīnā.

Tomēr arī šaušana neapturēja likumpārkāpēju, kurš turpināja kustību un neilgi pēc tam Lubānas ielā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu - atpakaļgaitā uzbrauca uz jumta aizmugurē esošajai automašīnai «Hyundai".

Valsts policija (VP) aizturējusi augsta līmeņa autozagli, atsavinot viņam advancēto automašīnu aizdzīšanas tehniku, informē VP.

Db.lv jau vēstīja, ka 20. februārī policijai izdevās bēgšanas laikā aizturēt BMW autozagli, kurš ar zagto spēkratu uzbrauca uz citas automašīnas jumta.

Šodien policija žurnālistiem sniedza iespēju klātienē aplūkot un nofilmēt advancēto automašīnu aizdzīšanas tehniku, kura atsavināta no šī autozagļa, kā arī uzzināt, kā sevi pasargāt no tik augsta līmeņa automašīnu zagļiem.

Zagļi šādas ierīces nodod viens otram un cenšas darīt visu, lai šī tehnika nenonāktu policijas rokās. Policijai neesot izskaidrojuma, no kurienes nāk šīs iekārtas un kāda ir to cena «melnajā tirgū». Var tikai nojaust, ka cena šīm ierīcēm ir kritusies, tiesa, viss atkarīgs no automašīnu modeļiem. Šādu tehniku var ražot jebkurš, kurš saprot elementāras elektronikas nianses. Automašīnas pirms šādas uzlaušanas tiek novērotas dienu vai ilgāk un tad uzlaušanas process ir ātrs, vien pāris sekundes. Policija rekomendē automašīnām uzstādīt papildus drošības signālus, ierīces, lai uzlaušanas process nenotiktu, vai notiktu ilgāk un zaglim apniktu. Ar šādu tehniku var uzlauzt jaunās automašīnās, tā dēvētās sauktās premium klases automašīnas.

Policija Rīgā aizturējusi kādu autozgli, kurš iekļuvis automašīnas salonā un tur pat arī aizmidzis.

Aizdomās par zādzību no Toyta Land Cruiser markas automašīnas Lubānas ielā aizturēts kāds 1966. gadā dzimis vīrietis. Iespējamais zaglis iekļuva transportlīdzekī, izsitot stiklu. Viņš salika somā salonā atrastās mantas un nolēma nedaudz atpūsties automašīnā, informē policija.

Vēlāk transportlīdzekļa likumīgais īpašnieks atrada automašīnā guļošo vīrieti un ziņoja policijai. Likumsargi aizturēto vīrieti nogādāja iecirknī un konstatēja, ka viņš ir 3,8 promiļu reibumā.

Vakar Rīgas policija arī aizturējusi kādu vīrieti, kurš izsita stiklu Nissan X-Trail markas automašīnai un nozaga divus mobilā tālruņa lādētājus no salona. Iespējamo zagli pamanīja garāmgājēji. Zaglis pēc nozieguma metās bēgt, taču aculiecinieki viņu notvēra un ziņoja policijai.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču tirgotājs Ikea uzsācis tiešsaistes pasūtījumu piegādes uz mājām, izmantojot kravas velosipēdu, kas darbojas ar tīru saules enerģiju.

Tas ir pasaulē pirmais šāda tipa kravas velosipēds, un Ikea ir pirmais zīmols Baltijas valstīs, kas testē šo inovāciju.

Saules enerģijas kravas velosipēds Ikea sniegs ilgtspējīgu transportēšanas risinājumu. Tas samazina CO₂ emisijas par 95 % salīdzinājumā ar kravas mašīnām un par 65–70 % salīdzinājumā ar citiem tirgū pieejamiem kravas velosipēdiem.

“Mūsu mērķis – videi draudzīga uzņēmējdarbība – nosaka arī mūsu darba principus un iekārtu izvēli. Tāpēc meklēt videi draudzīgas inovācijas pēdējā preču piegādes posmā bija loģisks solis. Piegādājot pasūtījumus ar saules enerģijas kravas velosipēdu, mēs ne tikai rūpējamies par tīrāku vidi, bet varam arī vieglāk pārvietoties pilsētas centrā un būt pieejamāki vēl vairāk cilvēkiem,” saka Mindaugas Černius, Ikea Preču aprites nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Pazīstamais franču dizaineris Filips Starks (Phillipe Starck) radījis ielu velosipēdu Pibal, kas ir īpaši piemērots manevrēšanai sastrēgumos.

Velosipēdam līdzīgi kā motorolleriem ir centrālā platforma, kuru var izmantot veiksmīgākai manevrēšanai sarežģītas satiksmes apstākļos. Tāpat velosipēds aprīkots ar fluorescējošām riepām, tādējādi to padarot pamanāmāku sliktas redzamības apstākļos. Velosipēds tapis sadarbībā ar Francijas autobūves kompāniju Peugeot.

Velosipēds prezentēts Bordo pilsētā un pārdošanā parādīsies šā gada septembrī. Francijas dizaineris atpazīstamību izpelnījies ar dažādiem nestandarta produktiem un risinājumiem, kā, piemēram, ar Parīzes viesnīcas MamaShelter dizaina un koncepcijas radīšanu.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Velo pasaule mainās – gan tehnoloģiju, gan pircēju vēlmju un iespēju dēļ; pārprodukcijas rezultātā ir tendence samazināties divriteņu cenām, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos desmit, piecpadsmit gadus, pasaulē bija vērojams velosipēdu trūkums, bet šobrīd ir pārprodukcija, tāpēc pašlaik velosipēdu cenas vairs nepieaug – kāpums ir ne tikai apstājies, bet cena krīt, zina stāstīt veikala Fans velosipēdu tirdzniecības daļas vadītājs Juris Mikulens. «Manas 15 gadu ilgās darbības laikā velosipēdu tirdzniecībā, šis būs pirmais gads, kad velosipēdu cenas samazināsies, tāpēc konkurence starp velosipēdu ražotājiem un tirgotājiem ir maksimāla,» viņš saka.

«Latvija ir unikāls tirgus, šeit ir vairāk zīmolu nekā saprašanas. Netrūkst arī no Holandes kanāliem izvilkto slīkoņu, kurus iepērk uz svara un ved ar kravas auto iekšā. Visa Vecrīga ir pilna ar šādiem velosipēdiem. Ir daudz vintage stila cienītāji, turklāt šos divriteņus arī mazāk zog,» ir pārliecināts J. Mikulens. Ja kāds atstāj riteni par 500 eiro kāpņu telpā, tā nākamajā dienā vairs nebūs, lai arī kādas novērošanas kameras nebūtu uzstādītas. Ja kāds ir iegādājies riteni par 50 eiro, pieslēdzis ar ķēdi, zaglis, visticamāk, ar tā aizdzīšanu nenodarbosies, jo tas gluži vienkārši neatmaksājas, viņš spriež. Šobrīd vintage stila jeb lietoto velosipēdu tirgus vairs tik strauji neattīstās, kā tas bija pirms pāris gadiem.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

«Nu, valdība nedod pietiekami naudas nevienam. Bet, ja tu esi uzņēmies vadīt tādu federāciju kā Hokeja federācija un ja tu esi kruts biznesmenis - tāds kā Lipmans -, nu tad tev jāieliek tas miljons vai divi no sava biznesa. Es tenisā personiski lieku vairāk nekā viņš hokejā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais VDK darbinieks, kurš nebūt par to nekaunas, Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Ar tiem pāris simt tūkstošiem, ko viņš ieliek, to lietu nevar pacelt. Naudu valsts nedod, es tomēr daļēji to saprotu. Tu nevari dot naudu tenisam un hokejam, ja pensionāriem nav ko ēst. Tāpēc jau es teicu Lipmanam - nu ieliec vairāk tajā hokejā naudas.

Jāsaprot, ka sports ir ļoti svarīgs valstij, tāpēc vajadzīgs kāds valdības līmenī, kas par to domā. Ja nav pietiekami naudas atsevišķai ministrijai, noliekam to aizsardzības ministrijas paspārnē,» sacījis Savickis.

Jautāts, vai tas, ka savulaik bijis PSRS VDK darbinieks, ir palīdzējis biznesā, viņš atbildējis: «Protams, tas palīdzēja man sākt savu biznesu. Pirmkārt, palīdzēja jau ar to, ka 15 gadu, kurus strādāju komitejā (VDK), es strādāju pie savas personības attīstības. Mans bizness vienmēr bija tāds, kas gāja kopā ar valsti, es nekad nemēģināju nopelnīt naudu pretēji tautas interesēm. Tāpēc, ka man bija tāda ideoloģija, kopš es strādāju čekā. Tad vēl kopējā izglītība - zināt un saprast, kas, ko un kāpēc. Un trešais - tādas konkrētas lietas kā valodas, es zinu sešas valodas. Arī sports, veselība.»

Apzagts Apple līdzdibinātāja Stīva Džobsa (Steve Jobs) mājoklis ASV, Kalifornijā. Laupīšanas laikā nozagta tehnika un citas vērtīgas lietas 60 tūkstošu ASV dolāru apmērā, raksta pasaules mediji.

Saskaņā ar aģentūras AP pausto, laupīšana notika 17. jūlijā, tomēr gadījums nonācis atklātībā tikai pēc 35 gadus vecā zagļa Kariema Makferlina (Kariem McFarlin) aizturēšanas, kas sodīts par mājokļa aplaupīšanu un zagtas mantas pārdošanu.

Amatpersonas neatklāj, vai nozagtā tehnika un citas lietas piederējušas S. Džobsam.

Laikā, kad notika laupīšana, S. Džobsa mājoklī notika rekonstrukcijas darbi un mājas teritorija bijusi apjozta ar pagaidu nožogojumu, kas to padarīja par «vieglu darbiņu».

Patlaban visticamākā ir versija par to, ka zaglis nav bijis informēts, ka aplaupa bijušā Apple izpilddirektora mājokli.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Valsts policija aizdomās par dienu iepriekš izdarītu zādzību no Raiņa un Aspazijas vasarnīcas 22. jūnijā aizturējusi 1983. gadā dzimušu vīrieti. Vīrietis bija apmeties kādā Rīgas hostelī. Turpat atrasti un atsavināti arī nozagtie muzeja eksponāti – tintnīca, spalvaskāts un rakstāmmašīna. Aizturētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

21. jūnijā no Raiņa un Aspazijas vasarnīcas, Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā, tika nozagti Rainim kādreiz piederoši priekšmeti – tintnīca, spalvaskāts un rakstāmmašīna. Šo priekšmetu aptuvenā vērtība tiek lēsta ap 14 000 eiro.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti, uzsākot nozieguma izmeklēšanu, ieguva videonovērošanas kameru ierakstus, kuros redzams iespējamais zaglis.

22. jūnijā ap pulksten 16.00 likumsargi saņēma informāciju no kāda Rīgas hosteļa darbinieka par to, ka līdzīgs vīrietis videonovērošanas kamerās redzamajam ir apmeties konkrētajā hostelī. Jūrmalas iecirkņa policisti sadarbībā ar kolēģiem no Rīgas Centra iecirkņa ieradās šajā adresē un aizdomās par zādzību aizturēja 1983. gadā dzimušu vīrieti. Pārbaudot istabu, kurā vīrietis bija apmeties, tika atrasti un atsavināti visi nozagtie eksponāti. Pēc kriminālprocesuālo darbību veikšanas visas nozagtās mantas tiks atdotas muzejam.

Nozagtajos Saeimas Prezidija locekļu datoros slepena vai valsts noslēpumu saturoša informācija netika glabāta, atklāj Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas priekšsēdētājas biedrs skaidroja, ka nozagto datoru vienīgā funkcija bija Prezidija locekļiem sniegt Saeimas sēdes laikā aktuālo informāciju. Šie datori netika izmantoti privātām lietām, un tiem nebija pieejas pie interneta, lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumiem. Portatīvajos datoros neglabājās nedz slepena, nedz valsts noslēpumu saturoša informācija, sacīja deputāts.

Klementjevs atzīmēja, ka no Saeimas priekšsēdētājas biedra, sekretāra un sekretāra biedra darba galdiem parlamenta sēžu zālē trīs portatīvie datori nozagti tika pirms vairākām nedēļām un par šo situāciju pēc vēršanās Valsts policijā (VP) ir ierosināts kriminālprocess.

"Apines zobārstniecība" - mājīga un viesmilīga vieta, kur klienti jūtas kā mājās. Viņu pieredzējušie speciālisti ne tikai palīdz atrisināt zobu problēmas, bet arī ļauj apmeklētājiem jūsties ērti un gaidīti katru reizi, kad tie atnāk uz viņu praksi. Tādēļ aicinām jūs pievienoties mums un noskaidrot kā Begin programma palīdzēja šai zobarstniecības klinīkai sakārtot savu darba laika uzskaites procesu.

Excel - laika efektivitātes kāralis jeb zaglis?

Nevienam nav noslēpums, ka ar Excel palīdzību var paveikt uzņēmumā daudz ko un tas tiek lietots sarežģīto datu uzskaitei un analīzei. Tomēr ne vienmēr pierastais veids ir tas labākais, kas var nodrošināt visas uzņemuma ekspektācijas un apmierināt visas vajadzības. Apines klinika ir tāds piemērs, kad Excel tika izmantots priekš darba laika uzskaites un tas nelikās ļoti efektīvs risinājums.

Apines zobārstniecības lieta: Excelis no Exceļa

Lai grāmātvedība varētu izrēķināt algas, tai nepieciešams saņemt datus par darbinieku nostrādātām stundām. To klinīkas vadība dabūju no Excel failā, kur darbinieki manuāli pievienoja savus darba uzsākšanas un beigšanas laikus. Lai ir vieglāk šo vizuālizēt, var iztēloties vienu datoru ar atvērtu failu, kur visi darbinieki piefiksē savus datus. Šāda pieeja prasa lielu laika ieguldījumu, jo ir nepieciešams regulāri atjaunināt tabulas ar jaunāko informāciju. Tas var novest pie lieka laika tērēšanas uzdevumu administratīvai pārvaldīšanai, nevis pašu uzdevumu izpildei.

SKYDAS metāla durvis – uzticamības garantija. Galvenā prasība, kas tiek izvirzīta attiecībā uz ieejas durvīm, ir šāda – lai tās kalpotu kā īsts vairogs, droši aizsargājot mūs un mūsu mājokli pret nelūgtiem viesiem. Salonu un uzņēmumu, kas piedāvā metāla durvis un sola garantētu aizsardzību, ir atliku likām. Taču tikai viens uzņēmums Baltijas valstīs piedāvā durvis ar sertifikātu, kas garantē aizsardzību pret ielaušanos. Tās ir SKYDAS metāla durvis.

Uzņēmums SKYDAS ir lietuviešu kompānijas – durvju ražotājas – UAB Plieninis skydas oficiālais pārstāvis Latvijā. Augstā produkcijas kvalitāte un ievērojamā tehnoloģiskā izaugsme ir rezultāts, kas panākts, pateicoties visu pušu auglīgajai sadarbībai un strādāšanai pēc principa: «Tas, kas bija pieņemams vakar, nevar apmierināt rītdienas vajadzības.» Tādēļ pastāvīgi tiek izstrādāti jauni durvju modeļi un to specifiskās īpašības tiek pārbaudītas notificētās laboratorijās. Klientiem tiek piedāvāti paši veiksmīgākie, sertificētie produkti.

SKYDAS turas pie uzskata: ielikt metāla durvis bez superdrošām atslēgām nav jēgas. Tāpēc visas piedāvātās durvis tiek komplektētas ar slēdzenēm, ko izgatavojuši pasaules labākie ražotāji: ASSA, ABLOY, DORMA, CISA, ATRA-DIERRE, MUL-T-LOCK, FIAM, MOTTURA. Kā papildaizsardzības līdzekli pret uzlaušanu kompānija piedāvā SKYDAS SAFETY DEVICE. Šī unikālā ierīce ir slēdzeni aizsedzoša rūdīta metāla plāksnīte jeb aizbultnis. Tas ne tikai apslēpj slēdzenes ražotāja nosaukumu, bet arī pasargā slēdzeni no izurbšanas. Pārliecinājies par šādu papildaizsardzību, zaglis uzreiz zaudēs interesi par durvīm. Savukārt saimniekam vajag tikai pielikt speciālu magnētisku atslēgu aizbultnim, to pavilkt uz leju un… durvis var atvērt! Aizbultnis viegli paceļas uz augšu, un pieeja durvīm atkal ir slēgta.

Eksperimentā noskaidrots, ka mājokļa apzagšanai pietiek vien ar 1,5 minūtēm.

«Mājās un dzīvokļos zādzības visbiežāk notiek, atmūķējot terases durvis, logus vai āra durvis. Tāpat, ja logi vai balkona durvis ir atstāti vēdināšanas režīmā, zaglis tos var atspiest vaļā. Situācijas ir dažādas, bet parasti zagļi izvēlas īpašumu, kas nav labi apsargāts un tajā viegli iekļūt,» komentē eksperimenta veicēja If Apdrošināšana Privātīpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Endijs Melecis.

Visbiežāk zagtās lietas ir tādas, kuras zaglim būs viegli iznest un kas ir ātri pamanāmas. Visbiežāk tiek zagtas vērtslietas, bižutērija, somas, rokaspulksteņi, nauda, mazā elektrotehnika – foto kameras, datori un to aprīkojums. Nereti arī alkohols un apģērbi, piemēram, zīmolu apģērbi un krekli, kas vēl ir iepakojumos. Ja būs iespējams lietas aizvest, tiks nozagtas arī mantas no dārza vai šķūnīša.