Latvijā dominē uzņēmumi ar mazu (1 - 9) strādājošo skaitu, visvairāk šādu kompāniju ir tirdzniecībā, nekustamā īpašuma, kā arī lauksaimniecības sektoros. To liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījums pēc galvenā darbības veida un nodarbināto skaita 2005. gadā. Nevienā nozarē nav pretējas parādības, kad uzņēmumu ar lielu nodarbināto skaitu būtu vairāk nekā kompāniju ar darbinieku skaitu līdz 10.
Izgaismo realitāti
"Tas tikai vēlreiz apliecina ikdienā redzamo," norāda Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka šie dati arī rāda, ka Latvijā ir pareiza piramīda - ļoti daudz kompāniju ar mazu nodarbināto skaitu un ļoti maz - tādu, kas nodarbina ļoti daudz. Turklāt daudzi no tiem, kuri nodarbina lielu daudzumu strādājošo, ir padomju laika lieluzņēmumu pēcteči vai mantinieki - Latvijas dzelzceļš, Liepājas metalurgs, Latvenergo utt.
"Ceru, ka Latvijas realitāti ar ļoti daudziem mazajiem uzņēmumiem ņems vērā arī politiķi, pieņemot lēmumus, kuri skar biznesu," novēl A. Lasmanis. Nedrīkstētu būt situācijas, kad normatīvie akti un tajos ietvertās prasības ir tādas, ka tās reāli var izpildīt tikai lielie uzņēmumi. Viņaprāt, pieņemot jebkādus lēmumus, it īpaši nodokļu, valsts atbalsta, ES struktūrfondu piekļuves jomā, valdībai un Saeimai būtu jārespektē mazo uzņēmēju viedoklis. Nevar apgalvot, ka šobrīd nekāda atbalsta no valsts puses nav, tomēr valsts atbalsta instrumentu arsenāls varētu būt plašāks un arī pats atbalsts vērienīgāks, norāda A. Lasmanis.
Tam piekrīt arī teju vai visi aptaujātie uzņēmēji, vien piezīmējot, ka pirmais pārbaudes akmens ir ienākuma nodokļa likmi kapitālsabiedrībām un individuālās uzņēmējdarbības (zemnieku saimniecībām, zvejnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem - šobrīd 25 %) novienādot uz 15 %.
Iemesli, kāpēc kādā sektorā strauji aug mazo uzņēmumu skaits, ir tirgus pieprasījums pēc konkrēta pakalpojuma vai preces, atzīst vairāki aptaujātie. Kā piemērs tiek minēts pēdējos gados būvniecības bums, kas līdzi vilcis daudzu ar to saistīto pakalpojumu attīstību un arī būvmateriālu ražošanu un tirdzniecību, un vēl jo vairāk - nekustamo īpašumu kompāniju skaitu un darījumu apjomus.
Šobrīd, kad darbspēks kļūst arvien dārgāks, arvien lielāku lomu spēlē darba ražīgums un darbības procesa maksimāla automatizācija, norāda paši uzņēmēji. J. Lasmanis uzskata, ka kompānija ar dažiem darbiniekiem nereti strādā efektīvāk un spēj ātrāk reaģēt uz tirgus pieprasījuma izmaiņām nekā uzņēmumi ar lielu nodarbināto skaitu. "Lielu kuģi pagriezt citā virzienā ir daudz grūtāk nekā mazu laivu, ja vien ir pareiza informācija par tirgū notiekošo, uzsver priekšsēdētājs.
Zemnieki nesaredz spožu nākotni mazajām saimniecībām
Joprojām lielākais skaits nelielo uzņēmumu ir augkopības, lopkopības un graudkopības nozarēs.
Pēc statistikas datiem, lopkopībā darbojas 1276 kompānijas, kurās nodarbināti viens līdz deviņi strādājošie, savukārt kompānija ar vairāk nekā 250 strādājošajiem sajā sektorā ir tikai viena. Jauktajā augkopības un lopkopības sektorā nelielo saimniecību skaits ir vēl lielāks - 8636, kamēr lielās ir tikai divas. Ar mazo uzņēmumu attīstību būs švaki, jo pašu ierēdņi tos nomērdēs, tik strikts komentāros bija nelielās z/s Cīruļi īpašnieks Ilmārs Feldmanis. Viņš atzina, ka vārdos visi pauž atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet diemžēl vārdi nesaskan ar darbiem. Lai rastu izeju no krīzes situācijas nodarbinātības jomā, būtu jāļauj ievest darbaspēks no citām valstīm, viņš ir pārliecināts.
Tāpat būtu jādiferencē nodokļi, lai tie nebūtu vienādi gan lielajiem, gan nelielajiem uzņēmumiem.
Cīruļos nodarbināti pieci strādājošie, un tuvākajā nākotnē to skaits varētu būt līdzīgs, jo saimniecība maksimāli uzlabo tehnoloģijas, kas gan, pēc I. Feldmaņa teiktā, "maksā pasakaini". Viņam piekrīt arī z/s Zemgaļi īpašnieks Modris Villa, sakot, ka saimniecībām ir vajadzīga tehnika zemes apstrādei un ražas novākšanai, tāpat vajadzīgi graudu pirmapstrādes kompleksi un visi šie ieguldījumi pa spēkam ir tikai lielajām saimniecībām. "Tas mazais latviešu zemnieks pēc iestājas ES ir pagalam," tā M. Villa.
Graudkopības z/s Veģi tās pirmsākumos deviņdesmito gadu sākumā nodarbināja divus līdz trīs strādājošos un patlaban to skaits izaudzis līdz 17. Z/s Veģi īpašnieks Gatis Karlovs uzskata, ka turpmākajos gados strādājošo skaits būtiski neaugs, tas varētu mainīties plus mīnus 10 % robežās. Kā pozitīvu momentu šajā nodarbināto krīzes laikā saimnieks min saimniecības salīdzinoši netālo atrašanos no Rīgas, kur var rast labus darbiniekus. Negatīvs aspekts ir tas, ka algu līmenis ir lielāks, taču šis mīnuss atsverot kvalitatīvāku darbinieku izvēles iespējas. G. Karlovs arī norāda, ka svarīgi būtu Zemkopības ministrijai veikt auditu un nodalīt ražojošās saimniecības no meditējošām, līdz ar to tiktu izfiltrēts un nodalīts arī darbaspēks.
Db iepriekš ziņoja, lai gan ES atbalsts piecu gadu laikā audzis 78,5 reizes, tas nav palīdzējis Latvijas ražojošajiem lauksaimniekiem, vien palielinājis nelielo saimniecību skaitu par 18 000. Turklāt no kopējā lauku saimniecību skaita 63 % neražo ne kg produkcijas.
Būvniekiem maz nodarbināto
Lai gan Latvijā ir vairāk nekā 4 tūkstoši būvniecības kompāniju, lielākajai daļai no tām darbinieku skaits nepārsniedz 10 cilvēkus.
Liela daļa šo kompāniju ir lielie būvniecības uzņēmumi, kas ir kļuvuši par vadības firmām ar lieliem apgrozījumiem, kas uzvar tenderos, bet pēc tam meklē apakšuzņēmējus, skaidroja Latvijas Būvnieku asociācijas izpilddirektors Mārcis Nikolājevs.
Strādā neoficiāli
Būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns uzskata, ka, ja būvniecības kompānijā strādā 1 - 9 cilvēki, tad, visticamāk, šis uzņēmums darbojas arī citās nozarēs un būvniecība ir tikai viena no tām. Lai kompānija varētu sekmīgi darboties būvniecībā ir nepieciešami vismaz 20 - 30 darbinieku, uzsvēra I. Geidāns. Kompānijai Merks šobrīd ir 170 darbinieku. "Šāda situācija ir tādēļ, ka kompānijā oficiāli strādā maz cilvēku, bet pārējie strādā neoficiāli," ir pārliecināts SIA Manass direktors Andris Deičmanis. Līdz ar to šie uzņēmumi kropļo tirgu, jo piedāvā zemākas cenas. Taču situācija pamazām mainās uz labo pusi, bet, lai to paātrinātu, būtu nepieciešams sakārtot nodokļu situāciju.
Neredz jēgu
Lai būvniecības firmas būtu ieinteresētas nodarbināt vairāk cilvēku, būtu nepieciešams, lai konkursos kā viens no kritērijiem būtu pašu spēkiem veiktie apjomi, uzskata M. Nikolājevs. Viņš stāstīja, ka kompāniju vadība neredz jēgu izglītot un algot darbiniekus dažādu darbu veikšanai, ja to var izdarīt apakšuzņēmēji. Situācija jau izveidojusies tik tālu, ka parādījies jēdziens ģenerālapakšuzņēmējs, kas veic ģenerāluzņēmēja funkcijas, vienīgi šajā gadījumā uzņēmums, kas uzvarējis konkursā visas funkcijas nodevis galvenajam apakšuzņēmējam, ko tad arī dēvē par ģenerālapakšuzņēmēju.
Vairāki būvniecības nozares eksperti Db vairākkārt norādījuši, ka Latvijā ir pārāk daudz būvniecības uzņēmumu, tādēļ nākotnē tiem būtu jāapvienojas un jāspecializējas konkrētu darbu veikšanā. I. Geidāns norādīja, ka arī Merks tuvākajā nākotnē specializēsies konkrētu būvdarbu veikšanā, bet pārējos pakalpojumus pirks "no malas".