Lai gan valsts mudina bez darba palikušos sākt savu biznesu, ir virkne problēmu, kāpēc īpaša aktivitāte mazu uzņēmumu tapināšanā Latvijā nav manāma, ceturtdien raksta Diena.

Eksperti uzskata, ka cilvēkiem ir bailes no jaunā un trūkst uzņēmības, kā arī praktisko iemaņu un izpratnes par biznesu.

Ideja mēdz arī palikt uz papīra, jo tās iedzīvināšanai trūkst naudas. Vairāk gan ar naudas grūtībām saskaras jau strādājoši mazie uzņēmumi, kuri vēlētos dabūt naudu jauna produkta attīstībai vai eksporta sākšanai, bet bankas kredītu nedod.

«Kredītu vienkārši nav,» skaudro situāciju mazo uzņēmumu kreditēšanā iezīmē investīciju fonda Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Valsts mazo uzņēmēju atbalstam ir ieviesusi virkni labu atbalsta pasākumu, kāds būs arī iecerētais mikrouzņēmumu nodoklis, ko Ministru prezidents Valdis Dombrovskis trešdien Saeimas komisijā lūdza pieņemt steidzamības kārtā.

Tieši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi veido lauvas tiesu no kopējās Latvijā strādājošo uzņēmumu masas, turklāt to īpatsvars kopējā katlā 2007. un 2008. gadā ir pieaudzis, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati. Mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi gan neienes būtiskāko nodokļu masu valsts makā, tomēr tie ir nozīmīgi darba devēji, īpaši Latvijas reģionos, norāda EM. Vairāk nekā puse 2008. gadā valstī nodarbināto strādāja tieši mazos, arī vidējos uzņēmumos. Trešdaļa mazo un vidējo uzņēmumu darbojas tirdzniecībā, bet 10% - būvniecībā.

Lai arī EM nav datu, kā Latvija izskatās uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona uzņēmumu skaita ziņā, tomēr Privāto investoru asociācijas jeb tā dēvēto biznesa eņģeļu valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna sacīja, ka aina nav visai iepriecinoša.

Latvijā uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir mazs, ja salīdzina ar vidējo ES valstu līmeni. Viņa uzskata, ka ne katrs cilvēks, kas zaudējis darbu, var kļūt uzņēmējs un ne visi arī to vēlas, tomēr uzņēmumu skaitam Latvijā noteikti ir jāpieaug, īpaši mikrokomersantiem un mazajiem komersantiem. Tāpēc ir būtiski radīt labvēlīgus apstākļus, lai rastos jauni mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi un nepazaudētu jau strādājošos.

«Tā nevar gluži teikt, ka valsts neatbalsta jaunos un jau esošos mazos uzņēmumus. Atbalsta,» atzina A. Vīksna un uzteic Latvijas Hipotēku un zemes bankas īstenotās atbalsta programmas mazajiem uzņēmumiem, piemēram, mikrokreditēšanas programmu, arī ieceri ieviest mikronodokli mazajiem uzņēmumiem u. c.