Krāsa ir kā kosmētika – iespēja vienkāršā ceļā uzlabot mājokļa izskatu, tam iegūstot jaunu «seju»
Tā intervijā DB norāda Pireta Minna (Piret Minn), Igaunijas krāsu un koka apdares līdzekļu ražotāja Akzo Nobel Baltics AS ģenerāldirektore. Kompānija tirgū pārstāv divas uzņēmējdarbības jomas – «dari pats» (Do it Yourself – DIY), kur galvenā pircēju daļa ir privātpersonas, mājokļu īpašnieki, un industriālais bizness, kur klienti ir citi uzņēmumi, piemēram, mēbeļu, logu ražotnes u.tml.
Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais pēckrīzes periodā – apgrozījums pieauga līdz 64,5 miljoniem eiro. Saistībā ar notikumiem Ukrainā šogad iespējams apgrozījuma samazinājums. «Gada sākums bija diezgan labs, bet martā un aprīlī, kad sezonai vajadzēja sākties, tā nenotika,» saka P. Minna. Domājot par nākotni, viņa norāda, ka krāsu biznesā būs svarīgi spēt sekot līdzi vides un drošības standartiem. «Mūsu biznesā ir izaicinoši censties atstāt mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu, jo joprojām galvenokārt darbojamies cenas jutīgā segmentā. Ir jāspēj izskaidrot pircējiem, kāpēc tas ir svarīgi,» stāsta P. Minna.
No padomju laikiem
Padomju laikos pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā starp Somijas kompāniju un Padomju savienības institūcijām bija vienošanās par ražošanas licenci. Pamatojoties uz šo līgumu, 1984. gada nogalē tika saražota pirmā partija Pinotex. Vēlāk, kad komunikācija jau bija kļuvusi vienkāršāka, tika izveidots kopuzņēmums EKE Sadolin S.P. «Tas viss sākās padomju laikos ar Pinotex. Tas tiešām ir spēcīgs zīmols, visi to zina. Tas jau ir kļuvis par sinonīmu koksnes aizsardzībai, turklāt ne tikai Baltijā, bet arī Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā, kur mums ir bizness. Vēlāk sākām ražot Sadolin, un šie joprojām mums ir divi spēcīgi zīmoli. Ar tiem mums visā Baltijā ir labas pozīcijas. Padomju laikos deficīta ekonomikā bija pavisam cits tirgus un mārketings, kas palīdzēja izveidot spēcīgu zīmolu. Kad izveidojās tirgus ekonomika, mēs jau bijām te,» teic P. Minna.
EKE Sadolin S.P. tolaik bija pirmais kopuzņēmums starp Rietumu un Austrumu pasauli. Lai gan nosaukums dažas reizes ir mainījies, tas joprojām ir tas pats uzņēmums. «Mēs esam lepni, ka kopš paša sākuma mums ir ne tikai pārdošanas, mārketinga, finanšu, administratīvā un ražošanas nodaļa, bet arī savs izpētes un attīstības centrs (R&D). Mēs daudzus savus produktus attīstām paši. Protams, šodien ir gudri sadarboties ar starptautiskiem izpētes centriem, jo nav jēgas izgudrot divriteni no jauna,» stāsta P. Minna.
Tā vairs nebūs
Atminoties pirmskrīzes ekonomisko bumu, P. Minna ir pārliecināta, ka tā bija mākslīga izaugsme, un tādi apjomi nekad neatgriezīsies. Akzo Nobel Baltics AS samērā veiksmīgi tika galā ar Krievijas krīzi 1998. gadā, tāpēc nesenajā krīzē uzņēmums izmantoja jau gūtās mācības. «Lai nepiedzīvotu zaudējumus, ir jāseko, lai naudas plūsma vienmēr būtu pozitīva. Nevari piegādāt preci, ja maksājums nav uz galda. Jautājums ir par disciplīnu. Mēs redzam savu nākotni kopā ar distributoru, un tāpēc, protams, krīze jāpārdzīvo kopā, jo mēs nevaram turpināt strādāt bez izplatītāja. Dažos gadījumos jābūt elastīgam un jāspēj vienoties par kompromisiem, bet ne bezgalīgi,» teic P. Minna.
Krīzi uzņēmumam palīdzēja pārciest tas, ka kompānijai ir divi biznesa virzieni, un, kamēr samazinājās industriālo klientu pasūtījumi, mājsaimniecību īpašnieki turpināja rūpēties par saviem mājokļiem.
Samazina pēdu
Runājot par šī brīža tendencēm, P. Minna izceļ divas. Pirmkārt, arvien aktuālāka kļūst zaļā domāšana. Tāpēc arī uzņēmums, ražojot savus produktus, cenšas atstāt pēc iespējas mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu. «Mūsu formulējumi ir radīti, domājot par mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Uzskatu, ka mēs esam domāšanas izmaiņu procesa vidū,» viņa norāda. Otrkārt, aizvien biežāk krāsa tiek lietota kā dekoratīvs rīks, lai veiktu nelielas kosmētikas izmaiņas mājoklī – makeup. «Tas var sniegt pilnīgi svaigu skatu. Dzīvošanas standarti kļūst augstāki, un cilvēki domā, kā ar vienkāršiem līdzekļiem iegūt jaunu izskatu, piemēram, ar krāsu un otu. Tas notiek ātri, un to katrs pats var izdarīt,» stāsta P. Minna. Nedaudz atšķirīgi kā apģērbu industrijā, arī krāsu biznesā ir savas modes tendences – aktuālās krāsas. Piemēram, Akzo Nobel sadarbojas ar arhitektiem un viedokļu līderiem un regulāri paziņo gada krāsu.
Šajā biznesā ir sava veida sezonalitāte. Tā kā daži klienti ir tālu, ražošana jāsāk jau janvārī, lai preces veikalos būtu pieejamas jau martā. Pārtraukums starp vienas sezonas beigām un otras sezonas sākumu ir īss un darbīgs, jo šajā laikā jāveic darbinieku atkārtota apmācība par drošību, tāpat arī tehnikai nepieciešama apkopšana.
Cilvēki krāsošanas darbus visbiežāk veic laikā no pavasara līdz rudenim, taču krāsošanai vairāk piemērots mierīgs laiks – ne pārāk karsts un saulains, arī lietaini laika apstākļi nav atbilstoši. Taču katrā valstī šis periods ir atšķirīgs, piemēram, Baltijā vasaras ir samērā īsas, bet Ukrainā tās ir daudz garākas.
Igaunijā – piektdaļa
Vietējais tirgus veido aptuveni piektdaļu Akzo Nobel Baltics AS biznesa – 17 līdz 18% produkcijas tiek realizēta Igaunijā, kur uzņēmumam ir aptuveni 40% tirgus daļa. «Mēs Igaunijā jūtamies diezgan stabili un esam ar to apmierināti. Šī jau ir liela tirgus daļa, to palielināt būtu grūti. Taču viss ir atkarīgs no korporatīvajiem stratēģiskajiem lēmumiem – ja īpašnieki redzēs motivāciju investēt, viss ir iespējams,» spriež P. Minna. Runājot par konkurenci, viņa norāda, ka tā ir visai izteikta, piemēram, līdzīga profila kompānijas Tikkurila un Eskaru esot ļoti aktīvas tajos pašos tirgos, kur Akzo Nobel Baltics AS. Tāpat Baltijas tirgū ir jūtama Rīgas laku un krāsu rūpnīcas klātbūtne. «Konkurence ir. Nevari justies drošībā,» piebilst uzņēmēja.
Uzņēmums savus ražojumus eksportē uz Latviju, Lietuvu, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Moldāviju, Armēniju, Kazahstānu, Skandināviju u.c. valstīm, bet par savu mājas tirgu uzskata Baltijas valstis. «Latvija šodien ir mūsu brīnumbērns. Ekonomika kopumā un pārdošanas apjomi labi attīstās. Mums ir maza komanda, bet tā labi dara savu darbu, tāpēc esmu priecīga par visu, kas tagad notiek Latvijā. Mazliet sarežģītāks ir Lietuvas tirgus, kas ir nedaudz atšķirīgs. Tur mūsu pozīcijas nav tik labas kā Latvijā. Lietuvā konkurence ir sīvāka, jo tur ir daudz vairāk spēlētāju. Tirgus nav tik labi strukturēts kā Latvijā un Igaunijā. «Šobrīd neesam pilnībā apmierināti ar savu vietu Lietuvas tirgū, mums ir mērķis būt labākās pozīcijās,» saka P. Minna.
Ietekmē Ukraina
Runājot par pašreizējo situāciju biznesā, P. Minna teic, ka kolēģiem vienmēr atgādina – šobrīd mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā. «Izskatās, ka Eiropa un Baltijas valstis tik tikko ir sākušas atgūties no recesijas, bet tagad savu ietekmi ekonomikā dod Ukrainas krīze,» viņa norāda. Notikumi Krievijā un Ukrainā iespaido arī Akzo Nobel Baltics AS biznesu. Ukrainas tirgus šogad nav tik aktīvs, kā varētu vēlēties. «Tas nav sabrucis, taču ir ārkārtīgi samazinājies. Es ceru, ka grūtie laiki paies un viņi atradīs saprātīgu risinājumu. Visi grib dzīvot normālu dzīvi,» teic P. Minna. Šogad uzņēmuma apgrozījums Ukrainā varētu kristies par 50%. Viņa cer, ka krīze ir īslaicīgs notikums. Uzņēmums savas aktivitātes plāno, raugoties nākotnē, bet, protams, jātiek galā ar šodienas ekonomisko situāciju. Tāpēc šogad kompānija nav algojusi tik daudz sezonālo strādnieku kā parasti, jo bija skaidrs, ka šī sezona būs īsāka nekā citus gadus, tāpat uzņēmums cenšas būt efektīvs savos izdevumos.
Uzņēmums ir atvērts sadarbībai arī ar citām valstīm, tāpēc tur acis vaļā. Jaunu eksporta tirgu apgūšanai jāizvērtē visi riski, un šobrīd kompānija vairāk skatās Austrumeiropas virzienā.
Daļa no koncerna
Šobrīd Akzo Nobel Baltics AS ietilpst starptautiskā korporācijā Akzo Nobel. «Vienmēr ir atšķirība, vai strādā mazā ģimenes uzņēmumā vai lielā globālā kompānijā. Abos gadījumos ir savi plusi un mīnusi. Strādājot globālā kompānijā, ir skaidri noteikumi, lēmumu pieņemšanas process, struktūra, vīzija, atbildība utt. Protams, zīmoli pieder kompānijai, un mēs neesam bezgalīgi brīvi pieņemt stratēģiskus lēmumus,» saka P. Minna.
Akzo Nobel galvenais birojs atrodas Nīderlandē, bet pārstāvniecības ir 80 pasaules valstīs un nodrošina darbu apmēram 64 tūkstošiem cilvēku. Koncerna uzņēmumi nodarbojas ar zāļu un dekoratīvo krāsu, kā arī dažādu automobiļu, aviācijas, kuģu būves, mēbeļu un militārās rūpniecības vajadzībām paredzētu rūpniecisko krāsu ražošanu. Kompānija nodarbojas ar arī medikamentu sāls, papīra, celulozes un ķīmisko vielu ražošanu. Koncerna vecākie uzņēmumi ir 1777. gadā dibinātais Det Holmbladske Selskab Dānijā, kā arī 1792. gadā dibinātie Sikkens Nīderlandē un Bemberg Vācijā.