Magnetiq Bank ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Fintech Hub LT, kļūstot par pirmo banku Latvijā, kas sadarbojas ar šo organizāciju.

Pievienošanās Fintech Hub LT ir nozīmīgs solis Magnetiq Bank darbības paplašināšanā, apliecinot tās apņemšanos sadarboties ar Fintech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem visā Baltijā un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Šī partnerība ļaus Magnetiq Bank piedāvāt savu visaptverošo bankas pakalpojumu arhitektūru asociācijas biedriem, ļaujot tiem optimizēt savu darbību "zem viena jumta", ietaupot laiku un resursus, kā arī veicinot efektīvāku un inovatīvāku Fintech sektoru.

Fintech Hub LT tika izveidota, lai apvienotu un atbalstītu licencētos Fintech uzņēmumus Lietuvā. Asociācija spēlē būtisku lomu šo uzņēmumu interešu pārstāvēšanā, radot labvēlīgus apstākļus to darbībai, attīstībai un izaugsmei, lai veicinātu augstākus risku vadības un atbilstības standartus, kā arī pārstāvētu Lietuvu kā globālu Fintech centru.

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

Latvijas Banka, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 5. novembrī rīko FinTech forumu ar nosaukumu Latvija - jaunas mājas globālajam FinTech (Latvia – The new home for global FinTech).

Kas šajā nozarē notiek, kā mainās regulējums un kādas iespējas paver šīs nozares attīstība, Dienas Bizness jautāja Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītājai Marinei Krasovskai.

Fragments no intervijas

Kā jūs īsi raksturotu Latvijas šī brīža situāciju FinTech jomā?

Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu spēlētāju ar pieaugošu potenciālu FinTech jomā Baltijas reģionā, kurā darbojas gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmumi. Mūsu valsts piedāvā labi attīstītu digitālo infrastruktūru, kā arī progresīvu Eiropas regulējumu, kas veicina inovācijas finanšu tehnoloģiju nozarē. Latvijas FinTech ekosistēmā darbojas aptuveni 130 uzņēmumi, kas specializējas dažādās jomās, piemēram, maksājumu pakalpojumi, kreditēšana, investīcijas, regulatīvo tehnoloģiju un datu risinājumu attīstība. Pašlaik notiek globāla un reģionāla cīņa par konkurētspējīgiem FinTech uzņēmumiem ar lielu attīstības potenciālu. Latvijai tas jāņem vērā, un institūcijām kopīgi jānodrošina viegli pieejama informācija un konsultatīvais atbalsts, lai FinTech uzņēmumi par savu mājvietu izvēlētos tieši Latviju. Attīstīts un vienlaikus drošs finanšu sektors ir Latvijas Bankas mērķis. Mums ir savas priekšrocības, piemēram, tādas, kas gūtas no citu valstu negatīvās pieredzes. Mūsu mērķis ir kvalitāte, nevis kvantitāte.

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Globālais finanšu pakalpojumu uzņēmums “Ebury”, kura akciju vairākumu kontrolē viena no lielākajām Eiropas bankām "Santander", iegādājies Lietuvas "fintech" uzņēmumu “ArcaPay”, kas sniedz valūtas konvertēšanas un maksājumu pakalpojumus uzņēmumiem.

Pēdējo gadu laikā strauji augošajam Lietuvas uzņēmumam, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā, radīsies vēl plašākas attīstības iespējas. Paredzams, ka šis darījums stiprinās reģiona finanšu tehnoloģiju (fintech) ekosistēmu un palielinās konkurenci uzņēmumu banku sektorā.

Viļņā bāzētais ArcaPay nodrošina starptautiskos maksājumus, valūtas konvertēšanas un riska pārvaldības pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kopš 2011. gada uzņēmums apkalpo vairāk nekā 1500 biznesa klientu Baltijas valstīs un Somijā. "Esam piesaistījuši pasaules līmeņa tirgus spēlētāja uzmanību, kas ir nozīmīga atzinība visai komandai. Kopā ar “Ebury” mēs varēsim ne tikai turpināt izaugsmi, bet arī paplašināt pakalpojumu portfeli, piedāvāt jaunus risinājumus un turpināt veicināt konkurenci finanšu pakalpojumu sektorā biznesa segmentā," saka “ArcaPay” dibinātājs Marius Bausys.

Baltijas lielākā kripto un blokķēdes konference UN:BLOCK Europe 2025 22.-23.aprīlī Rīgā pulcēs vadošos starptautiskos nozares līderus un profesionāļus, uzņēmējus un investorus, lai dalītos pieredzē un diskutētu par kriptovalūtu un blokķēdes tehnoloģiju attīstību, regulējumiem un perspektīvām.

Konference aicina uzņēmējus un citus interesentus pievienoties, lai apgūtu, kā korporācijas un tradicionālie biznesi var izmantot kriptoaktīvus un blokķēdes risinājumus uzņēmumu attīstībai. Konferenci rīko UN:BLOCK Europe 2025 komanda kopā ar Latvijas Blokķēdes Attīstības Asociāciju, Gravity Team un Sorainen.

Pirmais solis digitālajā nākotnē: no pamatiem līdz MiCA un inovācijāmPirmā konferences diena interesentiem un entuziastiem – par kriptovalūtu pamatiem, iespējām ikdienā un uzņēmējdarbībā, kripto drošību un regulējumiem, NFT un digitāliem aktīviem, maksājumu un FinTech risinājumiem. Tiks organizētas praktiskās meistarklases – pirmie soļi Web3 pasaulē, kā atvērt digitālo maku un veikt darījumus.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?

2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup paplašina savu darbību Baltijas reģionā un uzsāk patēriņa aizdevumu izsniegšanu Lietuvā.

Šis stratēģiskais solis stiprina uzņēmuma pozīcijas Lietuvas finanšu pakalpojumu tirgū, kur DelfinGroup līdz šim jau piedāvā lombarda aizdevumus, kā arī lietotu, mazlietotu un jaunu preču uzpirkšanas un pārdošanas pakalpojumus.

Lietuvas banka šovasar izsniedza licenci DelfinGroup patēriņa aizdevuma pakalpojuma sniegšanai, tādējādi ļaujot paplašināt pakalpojumu klāstu Lietuvā un piedāvāt iedzīvotājiem ērtus, pieejamus un konkurētspējīgus finanšu risinājumus. Ar kredītportfeli, kas pārsniedz 100 miljonus eiro, un 16% tirgus daļu patēriņa aizdevumu segmentā, DelfinGroup jau ir ieguvis stabilu pozīciju Latvijas tirgū, apliecinot savu spēju sniegt kvalitatīvus pakalpojumus.

Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

"Signet Bank" un "Magnetiq Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Latvijā banku nozare nākamajā gada saglabās augstu pelnītspēju, prognozēja "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

"Kopumā Latvijas banku nozare nākamajā gada saglabās augstu pelnītspēju - gadījumā, ja to neietekmēs neprognozējami ģeopolitiskie faktori," sacīja Buraja, piebilstot, ka Eiropas un Latvijas finanšu tirgū var gaidīt arī banku konsolidāciju, lielākām kredītiestādēm pievienojot sev mazākās bankas.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ekonomiku kopumā un banku sektoru kā tās sastāvdaļu nākamajā gadā turpinās būtiski ietekmēt ģeopolitiskā situācija. Tās nenoteiktība un investoru bažas var kavēt lēmumu pieņemšanu par lielu projektu sākšanu gan Latvijā, gan citur Eiropā un pasaulē.

"Šīs nenoteiktības negatīvais iespaids uz biznesa attīstību būs daudz spēcīgāks, nekā tas, ko vērojam iepriekš augsto procentu likmju periodā, kad daudzi uzņēmumi atlika savu ideju realizāciju, gaidot centrālo banku politikas izmaiņas un attiecīgi kredītu likmju samazinājumu," minēja Buraja, piebilstot, ka iespējamās sekas var būt arī aktīvāka liela biznesa migrācija uz drošākiem ģeogrāfiskiem reģioniem ar labāk paredzamu politisko un ekonomisko perspektīvu.

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs – Latvijā licencētā elektroniskās naudas iestāde SIA "xpate" veiksmīgi sākusi dalību EKS klīringa servisā.

Latvijas Banka ir pirmā eirozonā, kas centrālās bankas uzturētā maksājumu sistēmā nodrošina nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiešo dalību.

Kopš 2024. gada 17. oktobra Latvijas Banka sniedz iespēju arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm) un krājaizdevu sabiedrībām kļūt par EKS dalībniekiem. Šāds risinājums tika ieviests, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un sekmētu maksājumu pakalpojumu attīstību Latvijā.

Latvijas Bankas nodrošinātais pakalpojums raisījis nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju interesi, un pirmais nebanku pakalpojumu sniedzējs jau veicis visus priekšdarbus un veiksmīgi pievienojies EKS, sākotnēji izmantojot EKS nodrošināto klīringa servisu.

Divi Latvijas uzņēmumi – augsnes maisījumu ģimenes uzņēmums Nordspring un Ziemeļvalstu zāļu tēju zīmols PLŪKT – ir uzvarējuši VISA She’s Next 2024 grantu programmā sievietēm uzņēmējām. Katrs no šiem uzņēmumiem saņems 10 000 eiro un viena gada personīgās apmācības iespējas uzņēmējdarbībā.

Pasaules līderis digitālo maksājumu jomā VISA sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next īsteno jau trešo gadu. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai. Iniciatīva Baltijas valstīs tiek īstenota sadarbībā ar Luminor banku un Novatore.

Ģimenes uzņēmumu Nordspring 2020. gadā Valmierā izveidoja Liāna un Arturs Kažmeri. Nordspring ražo augsnes maisījumus no Latvijas purvu kūdras ar zīmolu For My Plants. Vietējais atjaunojamais dabas resurss tiek bagātināts, tirgū piedāvājot augsnes maisījumu, kas ir tīrs no knišļiem, augu slimībām un nezālēm.

Nordspring līdzdibinātāja Liāna Kažmere darba pieredzi ir guvusi, strādājot mārketinga jomā. Savukārt biznesa idejas pamatā bija gan pašas hobijs, gan iepriekšējā darba pieredze un novērojumi, ka cilvēki pilsētās vēlas padarīt savu mājokļu vidi zaļāku, audzējot un kopjot telpaugus, kas bieži vien tiek iegādāti internetā. Savukārt piemērotam un augstvērtīgam augsnes maisījumam ir būtiska nozīme iegādāto telpaugu dzīvotspējā, norāda Kažmere.

Rīga ir oficiāli atzīta par visdinamiskāk augošo pilsētu Centrālajā un Austrumeiropā biznesa pakalpojumu nozarē "CEE Business Service Awards 2025", atkārtojot savu pagājušā gada panākumu un apsteidzot Viļņu un citas reģiona pilsētas.

Tāpat apbalvojumus saņēma Rīgā esošie uzņēmumi Tech Mahindra un GoCardless.

Žūrijas sastāvā, kas piešķīra Rīgai apbalvojumu, bija eksperti no vairākām valstīm, tostarp Šveices, Lietuvas, Bulgārijas, Nīderlandes, Portugāles, Ungārijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas.

“Mēs redzam, ka Rīgā ienāk arvien vairāk jaunu investoru, un esošie investori aug daudz straujāk. Tikai trīs gadu laikā esam pierādījuši, ka Rīga ir ne tikai konkurētspējīga, bet arī viena no vadošajām pilsētām biznesa pakalpojumu sektorā visā reģionā. Šis panākums ir mūsu mērķtiecīga darba rezultāts – aktīvi piesaistot investīcijas, uzrunājot starptautiskos investorus, veidojot stratēģiskas sadarbības un sekmīgi popularizējot Rīgu kā pievilcīgu biznesa galamērķi. Pilsēta ir gatava ne tikai uzņemt lielus uzņēmumus, bet arī nodrošināt tiem stabilu izaugsmes vidi,” uzsver Freds Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors.

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

META-Regalbau Gmbh & Co izstrādā un nodrošina pilna spektra risinājumus Ananas E-komercijas loģistikas centram.

Nesen META nodeva klientam Ananas E-komercijas pielāgotu noliktavas risinājumu, kas jau veiksmīgi darbojas. Šis loģistikas centrs izcili demonstrē META piedāvātās inovācijas un kompetenci globālajiem klientiem ar savu META-ILS sistēmu (ILS – inovatīvi loģistikas risinājumi).

Ananas E-Commerce, kuru 2020. gadā dibināja Delta Holding, apvieno klientus, tirgotājus un darbiniekus Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Melnkalnē, Bosnijā un drīzumā arī citos reģionos, piedāvājot digitālo platformu, kas ļauj salīdzināt piedāvājumus pēc cenas, piegādes ātruma un vērtējumiem. Ananas ir revolucionizējis e-komercijas nozari Balkānos un mērķē kļūt par galveno iepirkšanās platformu šajā reģionā.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

2024.gadā ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu kolektīvās finansēšanas platforma Estateguru sasniedza neauditētus ieņēmumus 8,4 miljonu eiro apmērā un pirmo reizi fintech uzņēmuma vēsturē guva peļņu, kas pārsniedza 100 000 eiro. Aizvadītā gada laikā platformas investori nopelnīja 12,6 miljonus eiro.

2024.gadā platformas investori saņēma vairāk nekā 128 miljonus eiro aizdevumu atmaksās, no kuriem 12,6 miljoni eiro tika nopelnīti kā procentu ienākumi ar vidējo ieguldījuma atdevi 10,61%. "Mūsu 2023. un 2024.gada aizdevumu portfeļi darbojas izcili – 98% pagājušajā gadā izsniegto aizdevumu jau ir atgūti vai tiek atmaksāti atbilstoši grafikam," apstiprina Estateguru izpilddirektors Mihkels Stamms (Mihkel Stamm). Viņš arī norāda, ka 2024.gadā no kavētajiem aizdevumiem tika atgūti gandrīz 15 miljoni eiro. "Paralēli izaugsmei viena no mūsu šī brīža prioritātēm ir pakāpeniska un veiksmīga portfeļu slēgšana neaktīvajos tirgos," piebilst Mihkels Stamms.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.novembra numurā lasi:

Statistika

IKP 3. ceturksnī sarucis par 2,4 %

Tēma

84% no valsts finansējuma profesionālajai kultūrai saņem Rīga

Uzņēmējdarbība

Ar negatīvu kapitālu strādājošu uzņēmumu joprojām daudz

Lauksaimniecība

AmberStone investē Vaiņodes bekona attīstībā

Finanšu tehnoloģijas

Vai FinTech būs Latvijas lielā iespēja?

Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Ražošana

Līgatnē atkal ražo papīru

Portrets

Liāna Pudule-Indāne, NovaTours vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Rūdis Rubenis, SIA Saruna vadītājs

14.martā ATTA centrā Rīgā aizvadīts iedvesmojošākais uzņēmējdarbības pasākums “Stay Sharp LIVE”, vienkopus pulcējot vairāk nekā 750 dalībniekus.

Pasākums tika atklāts ar “Stay Sharp LIVE” organizatora, mārketinga eksperta un “Sharpify” radītāja Nika Jansona uzrunu. Četru stundu garumā viņš klātesošos iepazīstināja ar to, kā no A līdz Z attīstīt savu mārketingu un pārdošanu, sniedzot reālus padomus, kas ilgtermiņā palīdz audzēt biznesa apgrozījumu un peļņu. Šo prezentāciju “Stay Sharp LIVE” auditorija organizatoru veiktajā aptaujā arī atzina par iedvesmojošāko un ar lielāko pievienoto vērtību. “Uzņēmēji var ļoti daudz mācīties viens no otra, un es vēlos dalīties ar savām zināšanām un pieredzi, veicinot Latvijas biznesa attīstību. Vietējiem uzņēmējiem ir milzīgs potenciāls, kas ne vienmēr tiek izmantots. Bailes izgāzties un nezināšana ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas bremzē biznesa izaugsmi, tāpēc pasākuma laikā mēs klātseošos iepazīstinājām ar reālām biznesa stratēģijām, kas palīdz sasniegt labākus rezultātus gan biznesā, gan dzīvē, kļūstot par sevis labāko versiju,” norāda N.Jansons.

Pavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.februāra numurā lasi:

Statistika

Patvēruma meklētāju skaits nemazinās

Tēma

Rīgas un Jūrmalas pašvaldību specializācija – soda naudu iekasēšana

Pārtikas rūpniecība

Kafijas un kakao cenas kāpj debesīs

Nekustamais īpašums

Dzīvoklis kā vērtīga investīcija. LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode

Nodokļi

Nodokļos iekasē par teju miljardu eiro vairāk

Lopkopība

Dienvidamerikāņi var mainīt liellopu gaļas tirgu Eiropā

Ražošana

12 gadi no ieceres līdz ražošanai

Portrets

Lauris Kindzulis, finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Fintexo līdzdibinātājs

Brīvdienu ceļvedis