Darbaspēka mobilitāte no valstīm, kas pievienojušās Eiropas Savienībai (ES) 2004. un 2007. gadā, ir pozitīvi ietekmējusi dalībvalstu ekonomiku un nav izraisījusi nopietnus traucējumus viņu pašu darba tirgos, liecina tikko publicētais Eiropas Komisijas ziņojums.
Darbaspēks no ES jaunajām dalībvalstīm ir devis lielu ieguldījumu stabilā ekonomikas izaugsmē, būtiski neaizstājot vietējos darbiniekus un nesamazinot viņu algas. Gan ES kopumā, gan lielākajā daļā valstu darbaspēka plūsmas bijušas ierobežotas salīdzinājumā ar darba tirgu lielumu un pieplūdumu no valstīm ārpus Eiropas Savienības.
"Tiesības strādāt citā valstī ir ES iedzīvotāju pamatbrīvība. Mobilais darbaspēks dodas turp, kur ir darbs, un tas nāk par labu ekonomikai," sacīja nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla. "Ņemot vērā šodienas ziņojumā ietvertos pierādījumus, aicinu dalībvalstis apsvērt, vai brīvās pārvietošanās pagaidu ierobežojumi vēl aizvien ir vajadzīgi," komisārs piebilda. "Ja tagad atceltu ierobežojumus, tam būtu ne vien ekonomiska nozīme, bet varētu arī labāk risināt tādas problēmas kā nedeklarēts darbs un fiktīva pašnodarbinātība."
Šodienas ziņojumā secināts, ka mobilais darbaspēks no Bulgārijas, Rumānijas un ES-8 pēdējos gados ir daudz devis stabilai ekonomikas izaugsmei, atrisinot problēmas, kas saistītas ar nepietiekamiem resursiem darba tirgū, bet neizvirzot grūti izpildāmas prasības labklājības valstīm. Vienlaikus ir maz pierādījumu, ka darbinieki no jaunajām dalībvalstīm būtu ievērojami aizstājuši vietējos darbiniekus vai izraisījuši viņu algu nopietnu samazinājumu, pat tajās valstīs ne, kurās ieceļošana bijusi visizteiktākā, lai gan tur konkrētās jomās bijušas īslaicīgas ar pielāgošanos saistītas problēmas.
Statistika par dalībvalstu iedzīvotāju skaitu un darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka ES 2004. gadā pievienojušos valstu (ES-10) piederīgo proporcija, kas dzīvo ES-15, palielinājusies no 0.2 % 2003. gadā līdz 0.5 % 2007. gadā. Šajā pašā laikposmā Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu procents, kas dzīvo ES-15, palielinājies no 0.2 % līdz 0.5 %. Lielākā daļa mobilo darbinieku no jaunajām dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā, galvenokārt no Polijas, Lietuvas un Slovākijas, devušies uz Īriju un Apvienoto Karalisti, savukārt no Rumānijas visvairāk izceļojuši uz Spāniju un Itāliju. Tomēr, izņemot Īriju, imigrācija no valstīm, kas nav ES, pēdējā laikā ievērojami pārsniegusi pēcpievienošanās imigrantu plūsmas no jaunajām dalībvalstīm uz vecajām. Fakti liecina, ka daudzi ES mobilie darbinieki dodas uz citām dalībvalstīm īslaicīgi, neplānojot tur palikt uz pastāvīgu dzīvi.
Ņemot vērā pašreizējās norises ekonomikā, šķiet, ka iespējamais darbaspēka pieprasījuma kritums varētu samazināt darbaspēka plūsmas Eiropas Savienībā. Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās pēdējā laikā dažās valstīs jau izraisījusi to, ka ir ievērojami mazāk jaundibinātu uzņēmumu un paralēli pastiprinās reemigrācija.
Tas liecina, ka darbaspēka brīva pārvietošanās būtībā pašregulējas un abos virzienos lielā mērā nodrošina nepieciešamo elastīgumu: darbinieki dodas turp, kur ir pieprasījums pēc darbaspēka, un, kad nodarbinātības nosacījumi kļūst nelabvēlīgāki, daudzi dodas atkal prom.