Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Šī gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijā iebraukuši ievērojami mazāks skaits viesstrādnieku no Austrumeiropas. Piemēram, valsts dienvidrietumu reģionā šī gada pirmajā ceturksnī iebraukuši par 60% mazāk viesstrādnieku no Austrumeiropas valstīm nekā pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo BBC.

Pērn pirmajā ceturksnī Lielbritānijas dienvidaustrumu reģionā iebraukuši 4 255 viesstrādnieki no Austrumeiropas. Tas ir par 60% vairāk nekā šogad pirmajos trīs mēnešos, kuru laikā strādāt uz minēto vietu ieradās 1 635 Austrumeiropas iedzīvotāji.

Tiek lēsts, ka viesstrādnieki Lielbritānijā joprojām dod ievērojamu ieguldījumu valsts ekonomikā. Tas skaidrojams ar to, ka viesstrādnieki maksā nodokļus un strādā zemas kvalifikācijas darbavietās, kurās Lielbritānijas iedzīvotāji parasti nevēlas strādāt.

Centrālās un Austrumeiropas valstu viesstrādnieku skaits, kuri brauc strādāt uz Lielbritāniju, kopš vairāku šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, samazinājies, atsaucoties uz Financial Times raksta Biznews.lv.

Uz Lielbritāniju atbraukušo strādnieku skaits no valstīm, kuras 2004. gadā iestājās ES, šā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 27 %, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 38 tūkstošus cilvēku. No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku skaits samazinājies par 10 % (1475 viesstrādnieki šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 1 635 viesstrādniekiem pērn attiecīgajā periodā).

Latvieši kopējā uz Angliju aizbraukušo viesstrādnieku īpatsvarā sasniedz 4 %. Tomēr dati atspoguļo tikai legāli strādājošos, kuri ir saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas no Lielbritānijas varas iestādēm. Tāpat par 35 % samazinājies viesstrādnieku skaits no Bulgārijas un Rumānijas, kuras pievienojās ES 2007. gadā. Pagājušā gada otrajā ceturksnī uz Lielbritāniju atbrauca 10 860 šo valstu viesstrādnieki, savukārt šogad 7 005 viesstrādnieki.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

2009. gada pirmajā ceturksnī ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji mājup uz Latviju nosūtījuši 69.3 milj. Ls, kas ir nedaudz mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad tā dēvētās repatriētās naudas kopapjoms sasniedza 69.6 milj. Ls.

To liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances dati, no kuriem gan var secināt, ka repatriētās naudas apjoma pieauguma strauju kritumu lielā mērā nodrošinājis fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos manāmi pieaugušas uz Latviju pārskaitītās atlīdzības jūrniekiem, proti, to kopējais apjoms pieaudzis no 16.4 milj. Ls 2008. gada pirmajā ceturksnī līdz 23 milj. Ls 2009. gada pirmajos trīs mēnešos.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.

Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela. Tālāka ekonomikas augšupeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļēji kompensēs zaudēto eksportu vājā Krievijas pieprasījuma dēļ. Tāpat ir labi priekšnosacījumi privātā patēriņa kāpumam.

Tomēr SEB banka pazeminājusi Austrumeiropas 2014.-2015.gada ekonomikas izaugsmes prognozes, jo atsevišķās valstīs ģeopolitiskās nestabilitātes ietekmē ir pieauguši īstermiņa riski.

Jāņem vērā, kā SEB prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvērsīsies par savstarpēju militāru konfliktu, kā arī netiks ieviestas liela mēroga tirdzniecības sankcijas un nenotiks būtiski Krievijas energoresursu piegāžu traucējumi Eiropai.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.

Taivānā pēc otrdien notikušās tilta sabrukšanas atrasti seši bojāgājušie, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Dzīvību zaudējušie bija zvejnieki, kas Taivānā bija ieradušies kā viesstrādnieki - trīs filipīnieši un trīs indonēzieši.

Otrdienas rītā sabruka lokveida tilts Naņfangao, Taivānas austrumu krastā. Mirklis, kad tilts sabrūk, fiksēts novērošanas kameru ierakstos.

Video redzams, kā autocisternai gandrīz izdodas šķērsot tiltu, kad tas iebrūk ar visu autocisternu, sadragājot vismaz trīs zvejas kuģīšus, kuros atradās zvejnieki.

Sabrūkot tiltam, ievainoti tika vismaz 12 cilvēki - autocisternas šoferis, deviņi viesstrādnieki un divi krasta apsardzes darbinieki.

Taivānas Ārlietu ministrija izteikusi līdzjūtību cietušajiem un viņu tuviniekiem un piedāvās «nepieciešamo palīdzību upuru ģimenēm no Taivānas».

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Uzņēmēji, kas negrib vai nespēj maksāt darba tirgum atbilstošas algas, vienkārši būs spiesti aiziet no tirgus, tāpat kā tie, kas nevar samaksāt par elektrību vai telpu īri, intervijā laikrakstam Diena pauda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Lielajās pilsētās atrast strādājošos nevajadzētu būt problēmai – ar nosacījumu, ka darba devējs gatavs maksāt darba tirgus situācijai atbilstošu algu. Ļoti muļķīgi ir piedāvāt algu zem darba tirgus līmeņa un brīnīties, ka neviens nenāk strādāt,» vaicāts par to, vai Latvijā nākotnē aizvien vairāk pietrūks strādājošo un tāpēc varētu augt viesstrādnieku skaits, teica ekonomists. «Nevar taču aiziet uz veikalu un lūgt, lai iedod kaut ko par pusvelti, tā tas nenotiek, un šis pats likums attiecas arī uz darbinieku atrašanu,» skaidroja P. Strautiņš.

«Runājot tieši par viesstrādniekiem, jāsaka, Latvija ir mazs darba tirgus, kurā vienmēr bijis un būs grūtības atrast strādājošos ar specifiskām profesionālajām iemaņām, tāpēc viesstrādnieki Latvijā bijuši un būs vienmēr. Viesstrādnieki ir arī profesionāļi, kuri var piedāvāt tādas zināšanas un iemaņas, kādu nav Latvijas speciālistiem,» norādīja ekonomists.

Nacionālo bibliotēku palīdz celt arī viesstrādnieki. Būvniecības uzņēmums RBSSKALS vismaz pieciem Bulgārijas strādniekiem izsniedzis darba apģērbu un viņi sākuši darboties, Latvijas avīzei pastāstījis viens no Nacionālās bibliotēkas celtniekiem.

Viņš arī piebilst: «Mēs esam satriekti – kur ir solītais patriotisms, ka Nacionālo bibliotēku, valsts lepnumu, būvēs paši latvieši? Kāpēc ir jāaicina viesstrādnieki, ja valstī bez darba ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku?»

Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns nenoliedza bulgāru strādnieku algošanu, tomēr laikrakstam neatbildēja uz jautājumu, cik liels ir viņu atalgojums salīdzinājumā ar šīs profesijas Latvijas darbinieku saņemto algu un vai nebija iespējams šīs profesijas darbiniekus atrast mūsu valstī.

«Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadības un būvniecības komandā patlaban ir iesaistīti vairāki ārvalstu profesionāļi, tostarp itālieši, spāņi un bulgāri, kurus algojam konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Nav noslēpums, ka patlaban būvniecības darba tirgū ir krīzes situācija un labākie profesionāļi devušies peļņā ārpus Latvijas, tomēr Gaismas pils ir ļoti svarīgs projekts, un mēs nevaram atļauties iesaistīt šīs būves celtniecībā nekvalificētu darbaspēku,» norāda M.Saukāns.

Latvijas būvniecības nozarē ir katastrofāls profesionāļu trūkums, jo Latvijā nav palicis daudz tādu cilvēku, kuri profesionāli spētu veikt tiem uzticētos pienākumus, norāda Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Viņš skaidro: «Par to, ka šī būs ļoti nopietna problēma, esmu runājis jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma, norādot, ka tehniku iepirkt iespējams vismodernāko, bet mūsu galvenais uzdevums ir valstī noturēt cilvēkus. Tas nav izdevies un tagad valstij priekšā ir daudz grūtāks uzdevums – meklēt ceļus, lai aicinātu šos cilvēkus mājas.»

Pēdējo divu gadu laikā būvniecība Latvijā piedzīvojusi straujāko kritumu starp visām tautsaimniecības nozarēm. Ļoti daudzi būvobjekti esot vai nu pavisam apturēti, vai arī uz kādu laiku iesaldēti. Bankrotējuši ir vairāki simti būvniecības uzņēmumu, tajā skaitā arī virkne TOP 10 kompāniju.

Viesstrādnieku jautājums vairs nav aktuāls un lielākā daļa jau devusies mājup, liecina Db aptaujātie pārtikas industrijas uzņēmēji.

Viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem z/s Ezerkauliņi, kas viesstrādniekus bija ievedis no Ukrainas, patlaban vairs to nedara. Ezerkauliņu komercdirektore Kristīne Brunovska pastāstīja, ka jautājums par viesstrādniekiem jau vairs nav aktuāls kopš vasaras vidus. «Mēs vairs netērējam laiku un līdzekļus, lai piesaistītu jaunus viesstrādniekus,» tā Ezerkauliņu komercdirektore. Lielākā daļa viesstrādnieku devušies mājup, palikuši vien divi, kas uzņēmumā jau strādā aptuveni trīs gadus un ar darbu esot apmierināti.

Lielākajā alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājā a/s Aldaris šovasar strādājā 18 viesstrādnieki no Uzbekistānas un Ukrainas. Kā informēja Aldara personāla vadības departamenta direktore Pārsla Baško, šāds lēmums tika pieņemts, jo bija nepieciešamība pēc papildus kvalificēta darba spēka ražošanas un loģistikas jomā.

Bankas Baltijā ir ne tik optimistiski noskaņotas par nekustamā īpašuma aizdevumiem, kuru vērtība samazinājusies un kuri, iespējams, jārestrukturizē, taču bankas ir gatavas pārfinansēt aizdevumus, kuru atmaksas termiņš iestāsies tuvāko divu gadu laikā, lai tām īpašumi nebūtu jāpārņem.

Kā liecina KPMG jaunākais pētījums par Centrālās un Austrumeiropas banku finansējuma tendencēm nekustamā īpašuma kreditēšanā, bankas Baltijā, kā arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs vairs nav tik optimistiskas par reģiona nekustamā īpašuma kreditēšanas apjomu pieaugumu. Lai izvērtētu banku sniegtā finansējuma perspektīvas Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgū, KPMG pētījumā piedalījās 35 vadošās reģiona bankas.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem Centrālās un Austrumeiropas reģiona bankas patiešām mazāk koncentrējas uz nekustamā īpašuma tirgus finansēšanu. Situācija tirgū kopumā nerada pamatu lielām cerībām, tomēr nekustamā īpašuma projektiem ar spēcīgu komerciālo perspektīvu ir salīdzinoši labas iespējas saņemt finansējumu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) krīzes skartajām Centrāleiropas un Austrumeiropas ES dalībvalstīm rekomendē eiro ieviešanu, formāli nepievienojoties eirozonai, ziņo ft.com.

Eirozona varētu atvieglot iestāšanās noteikumus tā, lai krīzes skartās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis varētu tai pievienoties kā nepilntiesīgas dalībvalstis, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda informāciju, raksta ft.com.

SVF norādījis, ka Eiropas Savienības valstis no eiro ieviešanas ļoti iegūtu, jo tādējādi tiktu atrisinātas problēmas, kas saistītas ar parādu ārvalstu valūtās pieaugumu, beigtos nenoteiktība un tiktu atjaunota uzticība ekonomikām. Šādi SVF secinājumi iekļauti iepriekš konfidenciālā ziņojumā, kas sagatavots aptuveni pirms mēneša.

Austrumeiropas bankas vēl nav tikušas «ārā no meža» un finanšu pakalpojumu nozares perspektīvas valstīs, kurās, visticamāk, šogad joprojām būs novērojama lejupslīde, ir «satraucošas».

Capital Economics vecākais ekonomists Londonā Neils Šērings (Neil Shearing) norāda, ka Ungārijā Rumānijā, Bulgārijā un Baltijas valstīs finansiālais stāvoklis aizvien ir ļoti vājš. Viņš uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā reģiona kredītu tirgū novēroto «pārmērību» dēļ, kredītu nosacījumi, visticamāk, saglabāsies ļoti saspringti, raksta Bloomberg.

N.Šērings uzsvēra, ka vēl viens būtisks kaitējums globālajā finanšu vidē var izraisīt jaunu problēmu vilni bankām. Latvijā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā ir augstākais slikto kredītu īpatsvars šajā reģionā, attiecīgi ir 14.5%, 12%, 11.2% un 10,1% no kopējā skaita. Ungārijā slikto kredītu procentuālais lielums ir 9.5%, savukārt Lietuvā 8.2%.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Austrumeiropas ekonomikas, no kurām lielākā daļa pārcieta rekordlielu samazinājumu pagājušajā ceturksnī, varētu sākt atlabt no recesijas gada otrajā pusē, kas saistīts ar eksporta tirgu Rietumeiropā atgriešanos pie izaugsmes, vēsta Bloomberg.

Rūpnieciskā ražošana jūnijā samazinājās lēnākā tempā Ungārijā, Čehijā, Rumānijā, Latvijā, Lietuvā un Slovākijā, kas palīdzēja Slovākijas un Čehijas ekonomikām pagājušajā ceturksnī augt, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem.

Bloomberg akcentē, ka Austrumeiropas no eksporta atkarīgajām ekonomikām ir nepieciešama atlabšana Rietumeiropā, tādējādi atjaunotos ražošana šajās valstīs un tiktu stimulēta darbavietu radīšana. Pēc tam, kad Vācija un Francija pagājušajā ceturksnī ir izkļuvušas no recesijas, ir uzlabojušās izredzes, ka pieprasījums atjaunosies. Tas varētu palīdzēt Austrumeiropas reģiona ekonomikām atkal augt.

Otrais ceturksnis varētu būt bijis sliktākais laiks reģiona ekonomikām, norāda Bloomberg, piebilstot, ka Polija ir vienīgā Austrumeiropas valsts, kurai ir izdevies izvairīties no recesijas.