Vidējais Zviedrijas pašvaldības darbinieks nodokļos samaksā aptuveni 70% no savas mēnešalgas, raksta thelocal.se.
Strādājošie, kuru mēneša ienākumi ir 25 tūkst. Zviedrijas kronu jeb 3810 ASV dolāru, nodokļos samaksā 17,2 tūkst. Zviedrijas kronu – 69% no algas, liecina Swedbank veiktais pētījums, ko citē medijs.
25 tūkst. Zviedrijas kronu ir vidējā alga pašvaldībā strādājošajam, liecina Zviedrijas Statistikas biroja 2011. gada dati.
«Nodokļi, kas redzami mūsu rēķinos, ir viena lieta, tomēr, ja skaita klāt arī nodokļus, kas tiek samaksāti par patēriņa precēm un atskaitīti no bruto algas, to apjoms pieaug trīskārši,» norāda Marija Arengarta (Maria Ahrengart) no Swedbank Personīgo finanšu institūta (Institutet för Privatekonomi).
Pērn kopumā zviedri nodokļos nomaksājuši 1,56 triljonu Zviedrijas kronu jeb 0,24 triljonus ASV dolāru. Saskaņā ar Swedbank pētījumu lielākā daļa nodokļu nonāk pensiju sistēmā un pilsētu pašvaldību budžetā.
No 17,2 tūkst. Zviedrijas kronu, kas ik mēnesi tiek nomaksātas nodokļos no 25 tūkst. Zviedrijas kronu lielas algas, 6,1 tūkst. Zviedrijas kronu jeb 35% no nodokļos nomaksātās summas ir pašvaldībai maksājamais nodoklis, bet 25% jeb 4,3 tūkst. Zviedrijas kronu – pensiju sistēmā. Vien 20% nodokļu nonāk tieši valsts budžetā, gadā veidojot 40 tūkst. Zviedrijas kronu, no kuriem 1,7 tūkst. ir Zviedrijas Eiropas Savienības dalībmaksa.
«Lielu daļu no tā, ko maksājam, atgūstam atpakaļ kādā citā veidā,» uzskata Swedbank pārstāve M. Arengarta.