Finanses

Vidējais Latvijas uzņēmums strādā ar 1 900 latu lielu peļņu

Māris Ķirsons,30.08.2011

Jaunākais izdevums

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls

To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc iesniegtajiem 2010. gada pārskatiem. Latvijas vidējā uzņēmuma parametriem pēc neto apgrozījuma un tīrās peļņas līmeņa atbilst aptuveni 20 kompāniju. Latvijas uzņēmumu situāciju labāk raksturo vidējie rādītāji nekā kopējie - (neskaitot bankas un apdrošināšanas kompānijas) kopējie neto apgrozījuma (25,1 miljards Ls, kas ir nedaudz, par 0,3 miljardiem Ls mazāk nekā 2009. gadā) un tīrās peļņas (117 milj. Ls, kas pēc 945 milj Ls lieliem zaudējumiem 2009. gadā) rādītāji.

«Latvijā dominē sīkbizness un mazie uzņēmumi, tāpēc arī vidējā Latvijas uzņēmuma neto apgrozījums nesasniedz pat 0,4 milj. Ls,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņu nepārsteidz, ka šī Latvijas vidējā uzņēmuma pērnā gada neto apgrozījums ir sarucis salīdzinājumā ar 2009. g. iespēto. «6 500 Ls liels apgrozījuma kritums ir loģisks, jo iekšējā tirgus pieprasījums gan iedzīvotāju pirktspējas krituma, gan paaugstināto nodokļu dēļ ir sarucis, bet pārorientācija uz ārējo tirgu ne visiem ir bijusi pa spēkam,» secina A. Brūvelis. Jārēķinās, ka vidējais neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2006. gadā, bet lielāks nekā 2005. gadā. «2010. g. vidējais apgrozījums vairs ir tikai 70% no tā, kāds tas bija 2008. gadā, kad Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums nedaudz pārsniedza 0,55 milj. Ls.» stāsta A. Brūvelis.

Lai arī vidējā uzņēmuma tīrā peļņa pērn ir bijusi vismazākā pēdējo desmit gadu laikā, tomēr A. Brūvelis šo 1823 Ls lielo peļņas rādītāju vērtē pozitīvi. «2009. gadā tika ciesti rekordlieli zaudējumi 14 627 Ls apmērā, un 2010. gadā kaut arī neliela, tomēr peļņa ir atgriešanās peļņas zonā, jo bizness jau vērsts uz peļņas gūšanu, nevis strādāšanu ar zaudējumiem,» uzsver A. Brūvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot

Uzņēmējs, Turības docētājs Eduards Aksjoņenko,11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Biznesa sievietes kā aktuālāko problēmu min nodokļus

Lelde Petrāne,25.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par grūtāko posmu uzņēmējdarbībā biznesa sievietes atzīst uzņēmuma attīstību pēc tam, kad pārvarēti pirmie trīs attīstības gadi, bet par aktuālāko problēmu - augstos nodokļus, liecina pētījums par to, kā jūtas Latvijas sieviete uzņēmējdarbībā.

Biedrība Līdere sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas Fakti prezentēja 2012. gada nogalē veiktu apjomīgu pētījumu Sieviete uzņēmējdarbībā 2012. Tā mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu Latvijas sieviešu līdzdalībā ekonomiskajos un sociālajos procesos.

«Šī gada pētījums ļauj saprast, kā jūtas sieviete uzņēmēja patlaban, kā piecu gadu laikā ir mainījušās sieviešu uzņēmēju vērtības, prioritātes, attieksme, darbība un mērķi, kādā virzienā uzņēmējdarbības vidi ir ietekmējusi pārvarētā ekonomiskā krīze,» norāda Aiva Vīksna, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja un pētījuma iniciatore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Sievietes kļuvušas noturīgākas pret sociālo spiedienu

Žanete Hāka,12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī sievietēm Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību nekā vīriešiem, tomēr tieši viņi ir apņēmīgāki savu plānu īstenošanā, noskaidrots septītajā Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER 2016, ko ceturtdien prezentēja Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Vienlaikus ir ievērojami pieaugusi sieviešu noturība pret sociālo spiedienu – pusi dāmu neatturētu tuvinieku iebildumi, realizējot mērķi par sava uzņēmuma dibināšanu.

Kopumā Latvijā 87% sieviešu un 82% vīriešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību, taču vien 40% dāmu un 60% kungu var sevi iedomāties uzņēmēju lomā. Līdzīgas atšķirības abu dzimumu attieksmē pret savu biznesu ir arī citviet pasaulē. Mainīgs vien ir pašu sieviešu viedoklis par uzņēmējdarbību – Dānijā pat 95% sieviešu pret to attiecas pozitīvi, kamēr Turcijā līdzīgi domā vien 40% aptaujāto.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anderss Pālzovs (Anders Paalzow) konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas secināja, ka izaicinājums un iespēja vienlaikus ir lielā starpība starp sieviešu vispārīgi pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību un salīdzinoši nelielo daļu, kuras spēj sevi iedomāties kā uzņēmējas. Tāpēc izaicinājums ir iedrošināt pozitīvo attieksmi pārvērst rīcībā. Zinot, ka Latvija ir starp valstīm, kur vadītāju amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, redzu, ka sieviešu-uzņēmēju jomā Latvijai ir liels, nerealizēts potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija novērsusi ES fondu finansējuma zaudējuma riskus

Žanete Hāka,06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija veiksmīgi novērsusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma zaudējuma riskus 2007-2013.gada plānošanas perioda darbības programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas, iesniedzot Eiropas Komisijā (EK) maksājuma pieteikumu nepieciešamajā apjomā līdz 2014.gada beigām, informē Finanšu ministrija.

Darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros risks Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma daļējai zaudēšanai tika identificēts jau 2013.gada vasarā. Atbildīgo iestāžu operatīvas, efektīvas un konstruktīvas sadarbības rezultātā šobrīd risks ir novērsts, un FM paredz, ka ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pieejamo ES fondu finansējumu Latvija spēs ieguldīt izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai pilnā apmērā, norāda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Līdz 2014.gada beigām darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas ietvaros Latvijai bija jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi par vismaz 591,4 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atvērta pieteikšanās uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei skolēniem un studentiem #UzdrīkstiesUzvarēt

Db.lv,14.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Konferences «Sievietes uzņēmējdarbībā - izaicinājumi un iespējas» norise

Žanete Hāka,12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sieviešu loma uzņēmējdarbībā pieaug, taču tajā pašā laikā viņām nākas dalīt atbildības sfēras starp darbu un ģimeni, Dienas Biznesa un Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas rīkotajā konferencē Sievietes uzņēmējdarbībā - izaicinājumi un iespējas atzina tās dalībnieki.

​Eiropas Parlamenta deputāte profesore Inese Vaidere konferences atklāšanā uzsvēra: «Varam lepoties ar savām uzņēmējām - Latvijai ir sudraba medaļa Eiropā pēc sieviešu īpatskaita uzņēmējdarbībā. Turklāt, mūsu sievietes nopelna vairāk un ir ar augstāku izglītības līmeni kā šīs jomas vīrieši. Tas liecina - viņas ir spēcīgas uzņēmējas ar lielu potenciālu. Par to es ārkārtīgi priecājos.»

Sievietes var darīt vairākas lietas vienlaicīgi, kas ir viņu priekšrocība, tādēļ nereti sievietes dara vairāk, strādā cītīgāk, līdz ar to viņu kā līdera efektivitāte ir lielāka, konferences laikā uzsvēra AS Citadele banka valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā notiks konference Sievietes uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas

Lelde Petrāne,10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. janvārī bankas Citadele konferenču centrā (Republikas laukums 2, Rīga) pulksten 09.00 notiks sievietēm – uzņēmējām veltīta konference Sievietes uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Konferences, kuru izdevniecība Dienas bizness un Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācija organizē sadarbībā ar banku Citadele un Latvijas sieviešu – uzņēmēju asociāciju Līdere, ietvaros sievietēm, kuras vada savus uzņēmumus, un tām, kuras tikai plāno nodarboties ar uzņēmējdarbību, tiks piedāvāta unikāla iespēja satikties ar pašmāju un ārzemju uzņēmējiem, kuri ir gatavi dalīties ar savu ilggadējo pieredzi un panākumu atslēgām, lai iedvesmotu uzņēmīgas sievietes attīstīt pašām savu uzņēmējdarbību.

Konferences galvenais mērķis ir pārrunāt Latvijā izveidojušās uzņēmējdarbības vides apstākļus ar visiem tās radītajiem šķēršļiem un piedāvātajām iespējām, kā arī aktīvas intereses un iniciatīvas no sieviešu puses par savas uzņēmējdarbības veikšanu vietējā tirgus apstākļos attīstīšana. «Mēs patiesi ticam, ka pieaugošā iniciatīva par uzņēmējdarbību un līderība sieviešu vidū spēj ne tikai uzlabot dažādu uzņēmējdarbības vides aspektu rādītājus un ienest tajā kaut ko jaunu, bet arī nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā labklājībā kopumā,» ir pārliecināts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintautas Zaļeckas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā gribēsim, tā darīsim jeb kaut tā konkurence izputētu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Visus vienā maisā likt nevar

Sanita Igaune,15.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem uzņēmējiem nevar uzlikt par obligātu pienākumu pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus, pirmdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Lai arī nav noteikts konkrēts termiņš, kad juridiskajām personām Latvijā būs obligāti jāpieņem elektroniski parakstīti dokumenti, DB aptaujāto ekspertu viedokļi dalās. «Jā, varētu būt izņēmumi - uzņēmumi, uz kuriem šīs izmaiņas neattiektos,» DB pieļāva Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC), kas ir atbildīgs par e-paraksta attīstību Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Par to varētu diskutēt,» sacīja J. Bokta. Piemēram, zemnieku saimniecībām vai mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 3 tūkst. Ls.

«Kaut ko obligāti uzspiest visiem ir absurdi, jo PSRS laiks ir pagātne,» DB uzsver Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silvija Greste. Viņa un vairāki DB aptaujātie sīkuzņēmēji uzskata, ka šādam priekšlikumam vajadzētu balstīties uz brīvprātīgiem, nevis obligāti noteiktiem principiem. «Tas, kas ir ļoti izdevīgs, derīgs un ērts lielajam biznesam, vēl nenozīmē, ka tas ir izdevīgs, ērts un ekonomiski pamatots mazajam un sīkbiznesam,» DB norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksprezidents, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes bijušais priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Sīkbizness skaita katru santīmu, nemaz nerunājot par latiem, bet, lai nodrošinātu iespēju pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus, ir vajadzīgs ne tikai atbilstošs dators, bet arī interneta pieslēgums. «Taču naudu tam var tērēt, ja vien tā ir vispirms nopelnīta,» ir pārliecināts viņš. Piespiedu obligāta kārtība nevis palielinās, bet gremdēs šo mazo uzņēmumu konkurētspēju, jo peļņas saglabāšanai iepriekšējā līmenī var prasīt pakalpojumu vai produktu cenu pieaugumu, kas esošajos apstākļos nav iespējams, ir pārliecināti vairāki sīkuzņēmēji un S. Greste. «Brīvā tirgus ekonomika nosaka - katrs brīvi izvēlas ko un kā pirkt, vai piesaistīt klientu un kā rēķināt savas izmaksas,» atgādina S. Greste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības vide tradicionāli ir bijis vīriešu lauciņš un vadības līmenim pasaulē vēl joprojām ir vīrieša seja. Tas saistāms gan ar ierastajiem dzimumu lomu modeļiem, gan biznesa vidē pastāvošo tā saucamo stikla griestu fenomenu, kas apgrūtina sieviešu karjeras virzību tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete. Tomēr šāda pieeja ir ekonomikas augšupeju bremzējošs faktors, jo pilnībā netiek izmantots profesionāļu potenciāls.

Situācija Latvijā un citur pasaulē mainās, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuri iedibina dzimumu līdztiesības principus un vadās pēc tiem visos uzņēmējdarbības līmeņos, īpaši – augstākajā vadībā. Biznesam un peļņai nav dzimuma, un to apliecina gan statistika, gan uzņēmumu izaugsmes rādītāji.

#Dzimumu līdzvērtība – izaugsmi veicinošs faktors

Virkne starptautisku pētījumu uzrāda, ka dzimumu līdztiesības principu ievērošanai ir tieša saistība ar labākiem uzņēmumu finanšu rādītājiem. To apliecina arī Latvijas biznesa vides tendences un uzņēmēju pieredze. „Lursoft” 2014.gadā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā labākus finanšu rādītājus uzrādījuši tie uzņēmumi, kuru vadībā pārstāvēti abi dzimumi. Biznesam tāpat kā profesionālismam, dzimuma nav, uzskata eksperti, bet dzimumu līdzvērtības principu ievērošana un dažādība sniedz pievienoto vērtību, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Būtiskākā konkurences problēma Latvijā ir publisku personu iesaiste komercdarbībā

Žanete Hāka,20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Konkurences padomes (KP) veiktās sabiedriskās domas pētījuma respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu min valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Kā otro problēmjautājumu respondenti norāda uz iestādes biežāk atklāto konkurences pārkāpumu – aizliegtām vienošanās publiskajos iepirkumos.

Sabiedriskās domas pētījumu KP kopš 2012. gada veic reizi divos gados, lai noskaidrotu dažādu sabiedrības grupu informētību un viedokli par konkurences tiesībām un KP darbu un tādējādi iestāde varētu pilnveidot savu kā konkurences politikas īstenotājas darbību. Šogad KP paplašinājusi respondentu loku, uzrunājot ne tikai uzņēmējus, asociācijas un juridiskos birojus, bet arī pašvaldības.

Kā aktuālāko problēmu nozarēs un tirgos 61 % uzrunāto uzņēmēju un 50 % asociāciju min publisku personu jeb valsts iestāžu un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā. Šai sakarā 68 % uzņēmēju norādījuši, ka galvenais jautājums, kas KP būtu jārisina, ir vēršanās pret konkurences kropļošanu, ko ar saviem lēmumiem vai darbībām veic publiskas personas. Šādu viedokli paudušas arī 80 % asociāciju un 57 % pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ir muļķīgi likuma burta dēļ nogremdēt uzņēmumus, kas strauji auguši

Labdarības veikalu "Otrā elpa" vadītāja Liene Reine-Miteva; tekstu sagatavojusi Anda Asere,09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji: kukuļdošana un krāpšana ir izplatīta parādība

Žanete Hāka,08.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

47 % Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā šajā reģionā ir izplatīta, kas ir zemāks rādītājs par 74 % Austrumeiropā kopumā, bet pārsniedz 39% rādītāju Rietumeiropā, liecina jaunākais Ernst & Young krāpšanas risku pētījums Navigating today’s complex business risks.

Tāpat Baltijā 21 % uzņēmēju uzskata, ka to nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus, kas ir mazāk par 37 % vidējo rādītāju Austrumeiropā, bet pārsniedz 14 % līmeni Rietumeiropā.

Saskaņā ar Baltijas valstu uzņēmēju viedokli, krāpšanas un kukuļdošanas izplatība Baltijas valstu uzņēmējdarbībā ir zemāka nekā, piemēram, Itālijā vai Polijā, kur attiecīgi 60 % un 59 % uzņēmēju uzskata, ka krāpšana un kukuļdošana ir izplatīta parādība. Baltijas valstu uzņēmēji tomēr ir daudz skeptiskāki par saviem Vācijas vai Francijas kolēģiem, kur tikai attiecīgi 30 % un 27 % uzskata, ka krāpšanas un kukuļdošanas gadījumi uzņēmējdarbībā ir izplatīta parādība. Valstis ar godīgāko uzņēmējdarbības vidi ir Šveice, kur tikai 10 % piekrīt apgalovojumam par koruptīvas prakses izplatību, kam cieši seko Somija un Zviedrija ar 12 % rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs «Maxima Latvija» uzsācis Biznesa pakalpojumu centra izveidi. Tā ietvaros tiks izveidota vienota platforma, kurā tiks reģistrēti un strukturēti visi klientu un darbinieku pieprasījumi, jautājumi un cita informācija, ļaujot statistiski fiksēt aktuālākos jautājumus, kā arī savlaicīgi un efektīvi identificēt jomas, kuras nepieciešamas pilnveidot.

«Stiprinot klientu pieredzes pārvaldību augstākās vadības līmenī, esam uzsākuši darbu pie jaunas uzņēmuma struktūrvienības izveides, uzticot to zinošam un profesionālam klientu attiecību ekspertam Ingai Šeningai, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze klientu pieredzes vadībā,» informē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

I. Šeningas pienākumos ietilps jaunā Biznesa pakalpojumu centra izveide, vadība un darbības nodrošināšana. Plānots, ka Biznesa pakalpojumu centrs klientiem un darbiniekiem būs pieejams no 2020. gada sākuma, līdz tam koncentrējoties uz tā izveidi, testēšanu un labākas pieredzes ieviešanu praksē.

«Biznesa pakalpojumu centra izveide būs ieguvums gan «Maxima» veikalu darbiniekiem, gan ikvienam pircējam. Viens no galvenajiem uzdevumiem būs ātras un ērtas informācijas aprites sistēmas izveide, kas veicinās veikalu operatīvo darbu un nodrošinās pilnveidotu informācijas apmaiņas procesu ar mūsu klientiem,» norāda I. Šeninga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, šaha spēles entuziasts Andris Ozols stāsta par šaha popularitāti Latvijā, spēlē iegūstamajām iemaņām un to, vai šahistiem un uzņēmējiem ir kas kopīgs?

Velkot paralēles starp šahu un uzņēmējdarbību

Gan šahā, gan uzņēmējdarbībā jāspēj pārredzēt laukumu – panākumi uzņēmējdarbībā lielā mērā ir saistīti ar spilgtu ideju un spēju neiekrist kādās no neskaitāmām lamatām, ko izliek dzīve. Starp dzīvi un jebkuru stratēģisku spēli – šahu, bridžu vai monopolu – var vilkt abstraktas paralēles. Stratēģiskās spēles iemāca lietu kopsakara stratēģisku aplūkošanu, un tas palīdz uzņēmējdarbībā. Tie uzņēmēji, kuri ikdienā cīnās ar neatliekamām un acīmredzamām lietām, bieži vien neaizdomājas par ne tik steidzamām, bet stratēģiski ne mazāk svarīgām lietām, kas ir nepieciešamas veiksmīgam biznesam. Velkot paralēles starp stratēģisku spēli un dzīvi, uzņēmējs tikai iegūst, jo tas mudina uzdot sev tādus jautājumus, par kuriem ikdienas darba steigā aizmirstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri biznesā saredz iespējas

Žanete Hāka,16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sievietes ir aktīvākās starp jauno uzņēmumu dibinātājām Eiropā un veido 10% no pieaugušo sieviešu (vecumā no 18 līdz 64 gadiem) skaita, tomēr plaisa starp vīriešu un sieviešu iesaistīšanos biznesā joprojām saglabājas.

Vienlaikus būtiski audzis iedzīvotāju optimisms attiecībā uz biznesa iespēju saskatīšanu, savu uzņēmējdarbības spēju un prasmju novērtēšanu, kā arī jaunu darbavietu radīšanu, liecina jaunākais Uzņēmējdarbības globālā monitoringa 2013-2014 (Global Entrepreneurship Monitor – GEM) ziņojums, ko izstrādājis Baltijas Starptautiskais Ekonomikas politikas studiju centrs (BICEPS) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).

48% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās prasmes, lai vadītu uzņēmumu, savukārt 23% no tiem, kuri pagaidām nav saistīti ar uzņēmējdarbību, plāno uzsākt savu biznesu jau tuvāko trīs gadu laikā, – tas ir trešais augstākais rādītājs starp 28 Eiropas GEM projekta dalībvalstīm. Savukārt 13,3% Latvijas iedzīvotāju jau ir iesaistīti agrīnās stadijas uzņēmējdarbībā, kas ir augstākais rādītājs starp 28 Eiropas valstīm, apsteidzot Igauniju (13,1%) un Lietuvu (12,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa uzsācējiem Latvijā audzis ienākumu līmenis un apmierinātība ar dzīvi

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji iesaistīšanos uzņēmējdarbībā visbiežāk pamato ar vēlmi strādāt savā, nevis kāda cita pakļautībā, un vairāk kā pusei pēc biznesa sākšanas audzis gan ienākumu līmenis (59%), gan kopējā apmierinātība ar dzīvi (68%), liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pētījums.

Analizējot galvenos iemeslus biznesa uzsākšanai, iedzīvotāji kā lielāko motivāciju visbiežāk norāda vēlmi strādāt patstāvīgi, nevis kāda cita pakļautībā - to izceļ 73%. Tieši šī argumenta nozīme pieaug, salīdzinot ar 2019. un 2017.gadu, kad līdzīgos pētījumos šo kā galveno faktoru minējuši 65% respondentu.

Otrais biežāk pieminētais motivācijas elements ir vēlme uzlabot savu finansiālo stāvokli, kas aktuāli 54%, savukārt iespēja netraucēti realizēt savas idejas ir saistoša 42%.

Teju puse jeb 44% biznesa sākšanu saista ar savu līdzšinējo darba pieredzi, 22% - ar hobiju, bet 21% - ar iegūto izglītību.

Salīdzinājumā ar periodu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas 59% ir novērojuši personīgo ienākumu pieaugumu - aptuveni katram piektajam jeb 21% tas ir ievērojami palielinājies, bet 38% palielinājies nedaudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: nepamatota pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā apdraud konkurenci

Lelde Petrāne,18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz Rīgas domes sniegto informāciju par dzeramā ūdens ražošanas uzsākšanu, Konkurences padome (KP) atgādina: nepamatota pašvaldības iesaiste uzņēmējdarbībā apdraud vienlīdzīgu konkurenci tirgū un var kaitēt patērētāju interesēm.

Par riskiem, ko rada pašvaldības iesaiste dzeramā ūdens ražošanas un izplatīšanas tirgū, KP iepriekš informējusi arī Rīgas domi un SIA Rīgas ūdens vadību.

Ja valsts vai pašvaldība veido uzņēmumu tirgū, kurā patērētāju vajadzības veiksmīgi apmierina privātie uzņēmumi, tiek izjaukts tirgus līdzsvars, jo pašvaldību administratīvie resursi to uzņēmumiem var nodrošināt konkurences priekšrocības. Pašvaldības kapitālsabiedrības ienākšana tirgū, ieguldot publiskos līdzekļus komercdarbībā, kā arī riski, ka komercdarbība ar pašvaldības līdzekļiem var tikt atbalstīta arī vēlāk, samazina citu tirgus dalībnieku vēlmi investēt tehnoloģijās un komercdarbības attīstībā, tādējādi ilgtermiņā vājinot konkurenci tirgū un kaitējot patērētājiem, uzsver Konkurences padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Sociālā uzņēmējdarbība kā risinājums

Svetlana Saksonova, Aina Joppe, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte,01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pētījums: trešā daļa Latvijas uzņēmumu pieder sievietēm

Jānis Rancāns,07.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešā daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem pieder sievietēm, bet visbiežāk biznesā daiļā dzimuma pārstāves iesaistās no Rīgas un no Pierīgas vecumā no 30 – 49 gadiem.

Tā secināts Lursoft pētījumā, kas veltīts tam, lai noskaidrotu, cik bieži Latvijā biznesā iesaistās sievietes, dibinot savus uzņēmumus un ieņemot amatus uzņēmumu valdēs un padomēs. Pētījumā apkopoti dati par sieviešu īpatsvaru biznesā, daiļā dzimuma vadīto uzņēmumu finanšu rezultātiem un populārākajām nozarēm, kurās visbiežāk sievietes izvēlas darboties.

Lursoft pētījums liecina, ka no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem trešā daļa jeb 33,21% pieder sievietēm, savukārt 33,43% no visiem uzņēmumiem valdē vai padomē darbojas daiļā dzimuma pārstāve.

Sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā veicinājusi iespēja dibināt mazkapitāla SIA, kas sākotnēji neprasa būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā. Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām mazkapitāla SIA pieder daiļā dzimuma pārstāvēm, savukārt 38,53% SIA ar samazinātu pamatkapitālu sievietes ieņem amatus valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pirmsakselerācijas programmā "Primer" atlasīti 14 uzņēmumi no Latvijas un ārzemēm.

"Starptautiskajai pirmsakselerācijas programmai "Primer", ko rīko enerģētikas jomas akselerators "InnoEnergy" kopā ar programmas partneriem "TechHub Riga" un "BuildIT Latvia" kopā atlasīti 14 uzņēmumi gan no Latvijas, gan no ārzemēm. Diemžēl neparedzētu iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums programmas īstenošanu pārcelt uz 2020. gada pavasari," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Tāpēc līdz pavasarim vēl citi jaunuzņēmumi, kuri jūt nepieciešamību pēc pieredzējušu ekspertu padomiem tieši sagatavošanās posmam uzņēmējdarbībā un kas nepaguva pieteikt savu dalību "Primer" programmā, arvien ir aicināti pieteikties.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskais enerģētikas akselerators "InnoEnergy" kopā ar partneriem "TechHub Riga" un "Buildit Latvia" ir vienojušies par kopīgas starptautiskas pirmsakselerācijas programmas "Primer" īstenošanu. Tās mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus straujākam un precīzākam startam starptautiskā uzņēmējdarbībā. L. Kuplā jau norādījusi, ka straujai un mērķtiecīgai jaunu tehnoloģisko uzņēmumu attīstībai un ilgtspējai aizvien svarīgāks kļūst tieši sagatavošanas posms. Programmas "Primer" mērķis ir sagatavot jaunuzņēmumus turpmākām investīcijām, un tā veidota, balstoties uz "InnoEnergy" starptautiskā tīkla metodoloģiju, palīdzot uzsācējiem izprast svarīgākos aspektus uzņēmējdarbībā. Programma ietver gan attālinātu, gan klātienes apmācību procesu un tās dalībnieki pieredzējušu ekspertu vadībā strādās pie sava biznesa modeļa, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības stratēģijas, tirgus stratēģijas, konkurētspējas analīzes, kā arī investīciju piesaistes un plānošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Teiksim "nē" "kaķim maisā" jeb jāizskauž ēnu ekonomika lietotu auto tirgū

Edgars Cērps , AS "Longo Group" valdes loceklis,10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu auto tirdzniecības segmentā Latvijā vienmēr bijušas nepilnības, un viena no lielākajām sektora problēmām ir ēnu ekonomika. Aizvadītajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis pārkāpumus gandrīz visās lietotu auto tirgotāju pārbaudēs, kārtējoreiz nepārprotami norādot uz problēmsituācijām lietotu auto tirgū un nepieciešamību sakārtot nozari.

Jau pašlaik tirgū ir dalībnieki, kas iestājas par godprātīgu un caurskatāmu darbību, jo ir ieinteresēti klientiem nodrošināt uzticamus pakalpojumus un līdzdarboties kopējās valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Tomēr efektīva nozares sakārtošana būs iespējama tikai tad, kad vairums tirgus spēlētāju aptvers, ka pretlikumīga darbība nekad nekļūs par veiksmīgu un plaukstošu ilgtermiņa biznesu.

Uzskatu, ka situācija lietotu auto tirgū ir jārisina ne vien katram uzņēmējam individuāli pārdomājot savu darbību, bet arī politiskā līmenī – ar efektīviem sodiem negodprātīgajiem spēlētājiem līdz pat to ekonomiskās darbības apturēšanai nopietnu pārkāpumu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbības partnerus jau sākumstadijā meklē aiz valsts robežām

Šobrīd vēl nav daudz, ar ko lepoties, taču gadu ilgās saimnieciskās darbības laikā viss sakārtots tā, lai sāktu uzņemt apgriezienus, saka SIA Rare Power īpašnieks Eduards Griezītis. Uzņēmums ražo metāla komponentes, iekārtas un konstrukcijas.

Abās galda pusēs

Pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā E. Griezītis ieguva jau tūlīt pēc vidusskolas. Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē viņš kopā ar draugu nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar grafiti tīrīšanu no sienām. Lai arī tas bija veiksmīgs, dažādu apstākļu dēļ pēc laika E. Griezītis saprata, ka nepieciešams iet citu ceļu. Pievērsās metālapstrādes jomai. Pirmo darba pieredzi nozarē E. Griezītis guva uzņēmumā Medzes Components Liepājas pievārtē, strādājot par metināšanas robotu, CNC virpu un CNC frēžu operatoru. Pēc dažiem gadiem pārgāja uz citu tās pašas jomas uzņēmumu – Jensen Metal Liepājā. Vispirms strādāja par maiņas atbildīgo, bet drīz vien sākās strauja karjeras izaugsme. «Nezinu, vai tā ir laba īpašība, bet es sev gribu pierādīt, ka varu izdarīt to, ko nevar citi, vai varu izdarīt labāk par citiem. Man ir lielas ambīcijas, kas ne vienmēr piepildās, taču tas ir iekšējais dzinulis, kas visu laiku dzen uz priekšu,» saka E. Griezītis. «Iespējams, tā arī bija mana veiksmes atslēga.»

Komentāri

Pievienot komentāru