Baltkrievijas veļas ražotājs MilaVitsa kāpinās piegādi no Lauma Fabrics.

«Lauma ir mūsu pamatpiegādātājs, un šogad apjoma pieaugums 2011.gadam plānots par aptuveni 15%, turklāt jau šogad no Lauma Fabrics iepērkam teju par 15% vairāk izejmateriālu nekā gadu iepriekš,» skaidro Liepājas tekstilražotāja lielākā ārvalstu partnera MilaVitsa ģenerāldirektors Dmitrijs Dičkovskis.

Vērtējam Latvijas uzņēmumu eksporta potenciālu

Dienas bizness iesaistās Eksporta un inovācijas balva 2010 pretendentu vērtēšanā, meklējot eksportspējīgākos komersantus, inovatīvāko produktu, labāko importa aizstājproduktu un izcilāko rūpniecisko dizainu autorus.

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Latvijas nacionālās automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija rīt, 14.martā, paziņos konkursa Made in Latvia uzvarētājus - 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Jau no šodienas LTRK namā Kr. Valdemāra ielā 35 var aplūkot konkursam iesniegto produktu izstādi. Izstāde būs apskatāma līdz 2007. gada 23. martam.

Šogad konkursam pieteicies 41 uzņēmums ar 148 produktiem, kas 2006. gadā eksportēti uz 33 valstīm. Savukārt uz jaunās nominācijas Jauns un eksportspējīgs (produkts, kura ražošana un eksports uzsākts 2006. gadā) godu pretendē 18 uzņēmumi ar 19 produktiem. Šie produkti tika eksportēti uz 13 dažādām valstīm.

Šogad visvairāk pieteikušies uzņēmumi no Rīgas un Rīgas rajona, pavisam 24. No Liepājas, Liepājas rajona un Limbažu rajona pieteikušies pa trim dalībniekiem, pa diviem dalībniekiem no Daugavpils, Saldus, Tukuma un pa vienam no Aizkraukles rajona, Jēkabpils, Ogres rajona, Rēzeknes un Valkas rajona.

Latvijas nacionālā automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija trešdien sveica konkursa Made in Latvia uzvarētājus – 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus.

Lielo uzņēmumu grupā eksportspējīgāko produktu titulus un galvenās balvas saņēma SIA CIDO GRUPA ražotā apelsīnu sula 1L, RSEZ A/S REBIR elektriskais ripzāģis RZ2-70-2 un elektriskais ķēdes zāģis, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Mazo uzņēmumu grupā par veiksmīgākajiem Latvijas eksporta produktiem un GS1 Latvija konkursa laureātiem šogad atzīti SIA JAUNPILS PIENOTAVAS sieri Jaunpils zelta un Bauskas ar pazeminātu tauku saturu un SIA SAKRET cementa java Sakret 40 kg.

Konkursā 2. vieta lielo uzņēmumu grupā piešķirta SIA UNDA Rīgas šprotēm eļļā un A/S OLAINFARM produktam Noofen (Phenibut) 250mg N20. Mazo uzņēmumu grupā – SIA SALDUS PĀRTIKAS KOMBINĀTA konfektēm Gotiņa un tāpat kā 2006. gada konkursā SIA MEDITEKS medicīniskajai ķirurģiskajai vatei Premium.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija paredz, ka kadastrālās vērtības tiks noteiktas 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, norāda Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

«Šāds ierosinājums koncepcijā iekļauts tādēļ, lai neviena kadastrālā vērtība nākotnē nepārsniegtu īpašuma tirgus vērtību. Patlaban tā nav, un nereti ir arī gadījumi, kad kadastrālā vērtība ir augstāka par tirgus vērtību,» sacīja Baklāne-Ansberga.

Viņa skaidroja, ka koncepcijas izstrādāšanas mērķis bija izšķirties par kadastrālās vērtēšanas sistēmā pastāvošo problēmu labākajiem risinājumiem, lai ar racionāli un sabalansēti ieguldītiem resursiem panāktu kvalitatīvākas, nekustamā īpašuma tirgus vērtībām atbilstošākas un sabiedrībai izprotamas kadastrālās vērtības.

Baklāne-Ansberga norādīja, ka galvenās patlaban esošās kadastrālās vērtēšanas sistēmas problēmas ir tas, ka kadastrālās vērtības nereti ir neprecīzas un neatspoguļo īpašuma patieso vērtību un objekta stāvokli dabā, savukārt sabiedrība neizprot un neakceptē kadastrālās vērtības, pieņemot izplatītos negatīvos viedokļus un aizspriedumus.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Tiesa ir galējā institūcija, kur persona var meklēt taisnību; tā demokrātiskā sabiedrībā ir pieņemts, un šāds princips darbojas arī Latvijā. Tomēr laika gaitā tieši šajā jomā ir izveidojusies neapskaužama situācija – citās nozarēs vairāk vai mazāk ir vērojamas reformas vai vismaz vēlme kaut ko mainīt uz labo pusi, bet tiesu sistēma ir ieslīgusi stagnātiskā pašapmierinātībā.

Jau faktiski kopš Latvijas valsts atjaunošanas nav noslēpums, ka tiesu sistēma mūsu valstī ir gausa, smagnēja un neefektīva. Pat juristu aprindās tiek atzīts – ja kaut cik nopietnu lietu visās instancēs izdodas iztiesāt pāris gadu laikā, var uzskatīt, ka iesaistītajām pusēm ir ļoti paveicies. Bieži ir dzirdēts apgalvojums, ka pie vainas esot tieši sistēma, bet paši tiesneši – gluži vai tās upuri, kas ir spiesti pārstrādāties, vienlaikus savu darbu darot neaizvietojami kvalitatīvi. Tomēr arī šī tēze arvien vairāk neiztur kritiku, kaut vai ņemot vērā, ka pietiekami bieži aktualizējas jautājums par pārkāpumiem tieši tiesnešu darbā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas dati par 2018. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju joprojām ir zema. 2013.gadā šis vērtējums bija 5 balles, un piecu gadu laikā tas ir audzis tikai par 0,4 ballēm sasniedzot 5,4 balles 10 baļļu skalā (0 - pavisam neapmierināts, 10 - pilnībā apmierināts).

Nemainīgi viszemāk apmierināti ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju ir seniori vecumā no 64 gadiem. Nemainīgi savu situāciju vērtē iedzīvotāji virs 75 gadiem, tas ir 4,8 balles gan 2013., gan 2018.gadā. Vērtējums par 0,3 ballēm ir audzis senioru grupā no 64-75 gadiem. Tagad arī tas sniedzas līdz 4,8 ballēm. Vientuļie iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem arī vērtē savu finansiālo situāciju ar 4,8 ballēm, kas ir labāk nekā 2013.gadā, kad vērtējums bija vien 4,4 balles.

Nedaudz labāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Viņi novērtēja savu finansiālo situāciju par 0,6 ballēm augstāk nekā 2013.gadā, sasniedzot 5,3 balles 2018.gadā.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Valsts zemes dienests ir sācis darbu pie Ministru kabineta šonedēļ pieņemtās Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijas ieviešanas, izstrādājot tās realizācijai nepieciešamos normatīvos aktus, tuvākajā laikā tiks veikti arī pētījumi par vērtēšanas modeļu pilnveidošanu, lai ar racionālu līdzekļu izlietojumu panāktu pamatotas un sabiedrībai izprotamas īpašumu kadastrālās vērtības.

Koncepcijā paredzēts, ka, sākot ar 2015.gadu, ikvienam būvju īpašniekiem būs iespēja iesniegt būves deklarāciju, norādot īpašumā veiktās izmaiņas, vai paziņot e-pakalpojuma vai papīra dokumenta veidā, ka viņam atsūtītie dati, kas reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ir aktuāli. Tas kalpos kā papildus informācijas iegūšanas kanāls – patlaban būves datus kadastrālās vērtēšanas vajadzībām Valsts zemes dienests iegūst, būves kadastrāli uzmērot. Tādējādi aktuāli dati tiks iegūti par visām, ne tikai jaunuzceltām ēkām.

Koncepcija paredz atslogot pašvaldības no lēmumu pieņemšanas par zemes izmantošanas mērķi - turpmāk zemes izmantošana tiks noteikta automātiski pēc Valsts zemes dienesta un citās informācijas sistēmās reģistrētiem datiem, katrai zemes vienībai fiksējot teritorijas plānojumā (detālplānojumā) noteikto atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu. Šāds risinājums izvēlēts arī tāpēc, ka lēmumu pieņemšanas prakse dažādās pašvaldībās atšķiras, līdz ar to kadastrālās vērtības var nebūt atbilstošas tirgus situācijai.

Firmas noslēpums

Nolikums

1. Sacensību mērķis

Ir iedrošināt jaunos uzņēmējus uzsākt savu biznesa ideju realizēšanu un atainojot sacensības norisi televīzijā, izglītot sabiedrību par uzņēmējdarbības pamatiem un veicināt sabiedrības izpratni par uzņēmējdarbību kā ekonomiskās attīstības pamatnosacījumu.

2. Mērķauditorija

2.1. Tiešie ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, kuri vēlas izveidot savu uzņēmumu, kura pamatā ir jaunu tehnoloģiju attīstība un inovācija.

2.2. Netiešie ieguvēji ir sabiedrība kopumā, uzņēmēji, investori, riska kapitāla fondu pārvaldes uzņēmumi un pašvaldības.

3. Sacensību organizators, rīkotājpartneris un partneri

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts zemes dienesta izstrādātais koncepcijas projekts «Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija», kurā aktualizētas četras galvenās procesa problēmas un piedāvāti to risinājuma varianti.

Koncepcijas mērķis ir piedāvāt konstatēto kadastrālās vērtēšanas sistēmas problēmu risinājumus, lai ar racionāli un sabalansēti ieguldītiem resursiem iegūtu kvalitatīvus kadastrālās vērtēšanas datus un panāktu kvalitatīvākas, nekustamā īpašuma tirgus vērtībām atbilstošākas un sabiedrībai izprotamākas kadastrālās vērtības, informē Valsts zemes dienesta pārstāvis Andris Spoģis.

Lai uzlabotu būvju vērtību atbilstību situācijai dabā un būtu iespējas turpmāk pilnveidot vērtēšanas modeļus, nepieciešams uzlabot būvju datu ieguvi un aktualizāciju. Koncepcijā piedāvāts būvju datu ieguvei un aktualizācijai kā avotu izmantot Būvniecības informācijas sistēmu, ko patlaban veido Ekonomikas ministrija. Kā arī papildus būvniecības procesā iegūtajiem datiem tiek piedāvāts ieviest būvju deklarācijas, ar kurām īpašnieki varēs paziņot par izmaiņām savā nekustamajā īpašumā, savukārt datu pārbaudi izlases formā veiks pašvaldību būvvaldes.

Vairāk nekā puse jeb 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju valstī vērtē kā sliktu, liecina novembrī veiktas Eirobarometra aptaujas dati.

48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopējo situāciju Latvijā novērtējuši kā drīzāk sliktu, bet 10% to novērtējuši kā ļoti sliktu. 37% aptaujāto to novērtējuši kā drīzāk labu, bet tikai 1% situāciju vērtē kā ļoti labu. Tikmēr 71% Igaunijas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā labu, bet 59% aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu.

Pesimistiskākie Eiropas Savienībā (ES) ir Grieķijas iedzīvotāji - 91% aptaujāto šīs valsts iedzīvotāju situāciju savā valstī vērtē kā sliktu, savukārt otrs zemākais vērtējums ir Horvātijā (80%) un Spānijā (77%).

Skeptiskāki aptaujātie Latvijas iedzīvotāji ir par ekonomikas situāciju valstī, proti, 70% norādījuši, ka tā ir slikta un vien 25%, ka tā ir laba. Lietuvā 65% iedzīvotāju ekonomikas situāciju valstī novērtējuši kā sliktu, bet Igaunijā vairākums to novērtējuši kā labu - 59%. Teju visi aptaujātie Grieķijas iedzīvotāji norādījuši, ka ekonomikas situācija viņu valstī ir slikta - 98%, bet kā labu situāciju savā valstī visbiežāk novērtējuši Vācijas un Nīderlandes iedzīvotāji - 91%.

Ņemot vērā sabiedrības pieaugošo interesi par zemju un būvju kadastrālajām vērtībām, kas ir pamats arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, Valsts zemes dienests (VZD) ir izveidojis mājas lapu kadastralavertiba.lv, kurā ikvienam interesentam neatkarīgi no priekšzināšanām būtu iespējams gūt priekšstatu par nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām un to aprēķināšanu, informē VZD

Mājas lapā kadastrālā vērtēšana skaidrota gan vienkāršā veidā, sniedzot ieskatu vērtēšanas procesā, savukārt tiem, kas vēlas izprast īpašumu vērtēšanas nianses, ir iespēja iepazīties gan ar detalizētu procesa skaidrojumu, gan arī likumdošanu, kas to nosaka. Iespējams, atbildes uz neskaidriem jautājumiem sniegs lapā apskatāmie īpašuma vērtēšanas piemēri.

«Saprotam, ka īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšana ir sarežģīta un visbiežāk iedzīvotājiem neizprotama, līdz ar to rodas dažādi pārpratumi un neapmierinātība. Tomēr kadastrālā vērtība nevar būt aprēķināta nepareizi, jo tas ir automatizēts process, jautājums ir – vai mums ir paziņoti visi dati par konkrēto īpašumu. Šī lapa palīdzēs izprast sava īpašuma vērtības veidošanos un, iespējams, stimulēs precizēt informāciju, kas ir fiksēta kadastrā,» norāda VZD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis slēgt Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) līgumus par riska kapitāla pārvaldīšanu 28 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums IUB.

Sarunu procedūrā par uzvarētājiem tika atzīta personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un SIA Capitalia Investīciju pārvalde.

Izvērtējot vērtēšanas rezultātus, vairākas riska kapitāla pārvaldes kompānijas – personu apvienība Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks, Innovation Growth Capital, LABACA Venture Capital un SIA EIF komanda - nolēmušas iesniegt sūdzību IUB.

Sūdzību iesniedzēji norāda, ka atbilstoši Sarunu procedūras nolikumam kritērijā par dalībnieku pieredzi bija jāvērtē komandas dalībnieku iepriekš veiktās investīcijas, to atbilstība plānotajam fondam, katra dalībnieka individuālā loma, investīciju skaits un veiksmīgums, turklāt izvērtējums bija jābalsta uz divu augstāk novērtēto komandas dalībnieku individuālo novērtējumu summu.

SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Četri nekustamā īpašuma uzņēmuma Latio speciālisti saņēmuši Atzītu Eiropas vērtētāju (Recognised European Valuers – REV) kvalifikācijas sertifikātu, kas apliecina vērtētāju zināšanas, pieredzi un darbu izpildi atbilstoši Eiropā noteiktajiem nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem.

Atzītu Eiropas vērtētāju kvalifikācijas sertifikātu saņēma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, Vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle, Komercobjektu vērtēšanas grupas vadītājs Gunārs Kiziks un Biznesa vērtēšanas grupas vadītāja Inta Langmane.

Db.lv jau ziņoja, ka arī divi Arco Real Estate speciālisti ir novērtēti kā Atzīti Eiropas vērtētāji.

REV sertifikācijas sistēmu ir izveidojusi Eiropas vērtētāju asociāciju apvienība (The European Group of Valuers associations – TEGoVA). Sertifikācijas sistēma izstrādāta, lai uzturētu, uzlabotu un saskaņotu vērtēšanas standartus Eiropā. REV sertifikāts apliecina vērtētāja kvalifikāciju un pieredzi, kā arī klientiem nodrošina precīzas un vienotiem standartiem atbilstošas vērtēšanas informācijas saņemšanu dažādās Eiropas valstīs.

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Esošās valdības deklarācijā ir virkne vērtīgu apņemšanos ekonomikas un finanšu politikas jomā. Viena no deklarācijas apakšnodaļām saucas “Labākā biznesa vide Baltijas valstīs”, investīciju piesaistei valdība apņēmusies veikt “biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs eksportējošos uzņēmumus.”

Nodokļu politikas jomā solīts nodrošināt “paredzamu nodokļu politiku”, bet finanšu tirgū īstenot tādu politiku, kas “veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi.” Šīs visas ir vitāli nepieciešamas lietas Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai un tā izrietošam dzīves līmeņa kāpumam iedzīvotājiem. Atsevišķu politiķu ideja par īpaša nodokļa uzlikšanu vienai – finanšu – nozarei būtu solis tieši pretējā virzienā ikvienā no augstāk minētajiem valdības deklarācijas punktiem. Tas pasliktinātu jau tā vājo biznesa vidi, aizbiedētu investorus un mazinātu tautsaimniecības izaugsmi.

Jūnija sākumā plaši tika apspriests straujais Latvijas konkurētspējas kritums, kas fiksēts Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra pētījumā. Ja pērn Latvijai šajā 64 valstu novērtējumā izdevās pakāpties līdz 35. pozīcijai, šogad Latvija ir 51. vietā, būtiski atpaliekot no Igaunijas (26. vieta) un Lietuvas (32. vieta). Protams, katra pētījuma tapšanā tiek izmantoti vairāk vai mazāk subjektīvi faktori, kas var ietekmēt tā rezultātus, taču tas, ka Latvijas ekonomikas politika buksē izriet arī no citiem vērtējumiem.