Satversmes tiesa (ST) šodien atzina par atbilstošu Satversmei likuma normu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskajās partijās.

ST konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Augstākās tiesas (AT) senators Jānis Neimanis pirmās sēdes laikā norādīja, ka apstrīdētās normas mērķis nodrošina tiesneša objektivitāti un neitralitāti. Tomēr persona nevar efektīvi ietekmēt politiskos procesus valstī, esot tikai vēlētāja statusā.

Viņš apstrīdējis likuma «Par tiesu varu» 86.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 102.pantam. Apstrīdētā norma nosaka, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Savukārt Satversmes 102.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Agrā 2020. gada pavasarī pasaule saskārās ar izaicinājumu, ko nesa COVID-19 vīrusa uzliesmojums. Vīrusa uzliesmojums ir nesis daudz zaudējumus vietējiem uzņēmējiem ; dažiem nācās pat sēgt savu darbību , bet citiem paļauties uz e- komerciju. Kopējais kafijas automātu tirgus aprīlī sarucis par 11%, bet, efektīvi pielāgojot stratēģiju neparedzētajiem apstākļiem un koncentrējoties uz interneta veikala attīstīšanu, kafijas un kafijas automātu mazumtirdzniecības ķēdes Kafijas Draugs pārdošanas rezultāti šajā laikā piauguši par vairāk nekā 100%, neskatoties uz ierasti kluso sezonu. Pateicoties pēdējo mēnešu straujajam pārdošanas kāpumam, Kafijas Draugs ir kļuvis par līderi kafijas automātu tirdzniecībā Baltijas valstīs un plāno paplašināt savu interneta veikala pakalpojumus.

Visā Baltijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījusies kafijas kultūra, un cilvēki arvien vairāk apzinās, kas ir laba kafija, un vēlas tikpat kvalitatīvu kafiju kā kafejnīcās, dzert arī savās mājās.

“Specializētais kafijas automātu tirgus Baltijā ir diezgan jauns, un, lai arī kafijas automātus ir iespējams iegādāties gandrīz visos sadzīves tehnikas veikalos, specializētie veikali var piedāvāt augstas kvalitātes produktus, pakalpojumus un konsultācijas, kuras citi veikali nespēj. Pēc mūsu pieredzes vidējais laika posms, kurā klients izlemj iegādāties kafijas automātu, ir 2 gadi, taču pandēmijas laika ierobežojumi apmeklēt iecienītās kafejnīcas daudzos gadījums bija nepieciešamā motivācija pirkuma veikšanai,” skaidro Kristaps Zeibots, Kafijas Draugs Biznesa klientu pārdošanas daļas vadītājs.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Pateicoties mūsu vērtētāju komandai un Colliers starptautiskam tīklam, jau tagad esam daudzu korporatīvo klientu un privātpersonu pirmā izvēle gadījumos, kad ir nepieciešams veikt komerciāla vai attīstības nekustamā īpašuma vērtējumu. Lai to sasniegtu, esam nokomplektējuši pieredzes bagātu speciālistu komandu, esam veidojuši vietējā tirgū tehnoloģiski progresīvāko darba platformu, ieviesām un ikdienas darbā izmantojam vienu no pasaulē vadošajiem naudas plūsmas modelēšanas un analīzes rīkiem ARGUS Enterprise, kā arī nodrošinām regulāru zināšanu un pieredzes apmaiņu ar kolēģiem Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas mērogā.Līdz ar to mūsu pakalpojums izceļas ar ērti pārskatāmu un viegli uztveramu nodevumu, demonstrē niansētu izpratni par konkrēto nekustamā īpašuma objektu un tirgus kontekstu, kā arī ļauj izsekot vērtētāja veiktajai analīzei, izdarītajiem pieņēmumiem un secinājumiem. Iesaistītie eksperti ir orientēti uz profesionālu, maksimāli atvērtu un atbalstošu komunikāciju ar darba pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm gan pašā vērtēšanas procesa gaitā, gan arī pēc gala nodevuma iesniegšanas pasūtītājam.

Kāpēc izvēlēties starptautiski atzītu vērtētāju?

Vērtēšanas komandas kodolu veido četri sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, katrs ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi. Turklāt divi no ekspertiem ir starptautiskās organizācijas RICS (Royal Institution of Chartered Surveyors – Karaliskās zvērinātu mērnieku institūcijas) biedri un reģistrēti vērtētāji.[1] Vēl jo vairāk – Colliers šobrīd ir vienīgais vērtēšanas uzņēmums Latvijā, kurš ir pieteicies un kvalificējies RICS uzraudzības mehānismam – Firm Regulated by RICS. Šis statuss ir kā papildu garantija, kas klientam nodrošina:

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Augstākās tiesas (AT) plēnumā šodien tika nolemts kā kandidātu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam virzīt Civillietu departamenta tiesnesi Aldi Laviņu.

Par Laviņa kandidatūru nobalsoja 33 AT tiesneši, viens atturējās, divas balsošanas zīmes bija nederīgas. Par otru kandidāti - Krimināllietu tiesu palātas tiesnesi Ludmilu Poļakovu - balsoja seši tiesneši.

Laviņš pirms balsojuma norādīja, ka priecājas par to, ka nu jau bijušais ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris viņa darbību ir vērtējis gana labi un Laviņu uzrunājis, vai viņš nevēlas apspriest iespēju kandidēt, jo iepriekš tiesnesis par to nebija domājis.

Tiesnesis Kalvis Torgāns pirms balsojuma lūdza klātesošos balsot par Laviņa kandidatūru. Viņš bilda, ka nav nekādu šaubu, ka tam, «kam viņš [Laviņš] tiks, tas būs labs ieguvums».

Tiesām jānosaka, kādā termiņā ir izskatāma katra konkrētā lieta, ņemot vērā, ka Latvijas likumi paredz – katram iedzīvotājam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgā termiņā. Interesanti, bet diemžēl nereāli...

Nevar apšaubīt to, ka Latvijas tiesu sistēma ir neefektīva, stagnējoša un lietu izskatīšanas laiks var konkurēt ar latīņamerikāņu seriāliem. Tāpat arvien biežāk rodas jautājumi par viena otra tiesneša kompetenci un attieksmi pret darbu. Tajā pašā laikā cerēt, ka visas problēmas šajā jomā izdosies atrisināt, vienkārši nosakot, cik ilgā termiņā ir izskatāma katra konkrētā lieta, gan ir vairāk nekā naivi. Jāņem vērā, ka tiesvedības gaita nav atkarīga tikai no tiesneša. Piemēram, Latvijā labi zināms precedents, kad kāds no bijušajiem Jūrmalas mēriem jau ilgstoši izvairās no iztiesāšanas, un atbilstoši pašreizējai Latvijas likumdošanai tiesnesis faktiski neko lietas labā nevar uzsākt. Tātad ir skaidrs, ka, neveicot dažādas izmaiņas likumdošanā, nebūtu pareizi noteikt tiesnesim konkrētu lietu izskatīšanas termiņu un gadījumā, ja tas netiek ievērots, atvilkt no algas, atlaist no darba vai sākt sist. Šeit ir nepieciešams komplekss risinājums.

Latvija ir ļoti laba vide, kur ražot mājas. Tas, ko vadošie kokapstrādes uzņēmumi dara, ir apsveicami. Jo vairāk mēs pievienojam vērtību kokam, jo labāk. Arī es vēlos iet tajā virzienā, lai pēc iespējas vairāk izmantotu kokmateriālu, ražotu mājas un eksportētu tās visā pasaulē, saka koka māju ražošanas uzņēmuma MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Uzņēmums MyCabin dibināts 2020.gadā, bet savu darbību uzsāka 2021.gadā. Pirmais posms attīstībā bija trīs dažādu demo māju būvēšana. “Lielākā veiksme bija tā, ka mums bija produkts, kuru varējām parādīt, klients varēja to apskatīt un iegādāties. Pirmajā gadā mēs pārdevām 17 mājas, un sākās ceļš, kā saražot kvalitatīvu produktu. Zīmīgi, ka neesmu no nozares, jo pirms trim gadiem pats vēlējos nopirkt brīvdienu māju un sapratu, ka šis tirgus ir sliktā stāvoklī. Nav ražotāja, kas var pateikt konkrētu cenu par produktu, kur var paskatīties demo māju, lielākoties viss ir bez PVN, slēptās izmaksas. Es sapratu, ka tā ir brīva niša,” stāsta MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Sprūda krimināllieta draud iesprūst. Iespējams, prokurori Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre, kas uztur valsts apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl 10 citām personām, līdz ar lietas materiāliem ir izdalījuši sensitīvus datus par liecinieku dzīvesvietām, tālruņiem, pat slimību vēsturēm

Ko iesākt tālāk, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis lems 7. jūnijā.

Milzīgā lietas apjoma dēļ – vairāk nekā 160 sējumi, valsts apsūdzības, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī neskaidrībām par to, kas īsti ir konfiscētie lietiskie pierādījumi – datu nesēji – dzelži vai dati, M. Sprūda lieta var iesprūst uz nenoteiktu laiku. Visu šo jautājumu dēļ tiesa tā arī neuzsāka lietas skatīšanu pēc būtības un, visticamāk, to nevarēs izdarīt vismaz līdz rudenim.

Iespēja ietekmēt lieciniekus

Zvērināta advokāte Inguna Lamberte tiesai lūdza rīkoties, jo izdalītajos lietas materiālos atrodami sensitīvi dati par lietas lieciniekiem, proti, personām, kas nopratinātas, bet kurām nav aizstāvju. Sējumos atrodami liecinieku telefona numuri, dzīvesvietu adreses, slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi. Vēl vairāk - šādu datu izsniegšana ir pretrunā gan ar Kriminālprocesa likumu, gan personu datu aizsardzību un ar to saistīto ES likumdošanu.

Visbiežāk es komentēju uzņēmumu vadības ilgtspējas un korporatīvās pārvaldības jautājumus, lai veicinātu labu, caurspīdīgu pārvaldību Latvijā. Tomēr šoreiz uzskatu par savu pienākumu izcelt kliedzošu piemēru no augstākās tiesas priekšsēdētāja puses, kā nevajag darīt amatpersonai ar publisku kritiku pret saviem padotajiem, potenciāli ietekmējot arī citu padoto lēmumus.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša viedoklis, ko es nemaz nebiju cerējusi lasīt, nonāca manās rokās nejauši – man to ieteica. Žurnāla "Jurista Vārds" 5. septembra numura publikācija profesionāli piesaistīja manu interesi kontekstā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Tajā Strupiša kungs kritizēja savā pakļautībā esošas tiesneses lēmumu ar tekstu: "Ņemot vērā, ka lieta joprojām ir skatīšanā, man jābūt ļoti piesardzīgam, mēģinot pateikt, kā tad vajadzēja.". Tobrīd mulsumu radīja saturiskais piepildījums, kas acīmredzami norādīja uz pretējo. Jāsaka godīgi, ka veselīgas zinātkāres nolūkos sāku detalizētāk pētīt, kādi ētikas jautājumi ir nostiprināti tieslietu sistēmā. Un tad arī konstatēju, ka tiesnešu ētikas kodekss nepārprotami liedz komentēt procesā esošu lietu, kur nu vēl "pateikt, kā tad vajadzēja". Šāds secinājums man neļāva klusēt, tāpēc gribu dalīties vairākās pārdomas par lasīto.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir sagriezusi pamatīgu virpuli mūsu ikdienas dzīvē – gan sadzīvē, gan jo īpaši biznesā. Lai paskatītos uz lietām plašāk, un saprastu, kas ir būtiskākie faktori, kas mazina riskus un rada jaunas priekšrocības, Dienas Bizness uz sarunu aicināja īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Interbaltija biznesa vērtēšanas nodaļas vadītāju Jāni Pinni. Viņš ikdienā saskaras ar vērtēšanas projektiem dažādās nozarēs, dažādiem mērķiem, tāpēc atbildes uz DB lasītājus interesējošiem jautājumiem ir tepat, acu priekšā.

Ko tieši jūsu uzņēmuma eksperti ikdienā vērtē? Un kas vispār ir tās lietas un vērtības, kuras var un ir svarīgi novērtēt?

Skaitļi un vērtības mums visapkārt patiesībā ir ik dienu. Teorētiski mums ir zināms, cik vērts ir auto, ar kuru braucam, mēs apjaušam vai esam novērtējuši, cik vērts ir mājoklis, kurā dzīvojam. Un tieši tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā ir svarīgi zināt, cik naudas ir kopējā ģimenes budžetā un kāda ir visas īpašumā esošās mantas vērtība, arī uzņēmuma īpašniekam ir būtiski zināt savas saimniecības patieso ainu reālajā laikā – sava biznesa vērtību, turklāt šo informāciju ir būtiski periodiski atsvaidzināt. Tieši to arī mēs redzam pēdējo 10 gadu laikā, kad paralēli nekustamā īpašuma vērtēšanai, kas bija ir un būs aktuāli, strauji pieaugusi uzņēmēju interese par biznesa vērtēšanu. Iespējams, tas ir saistīts ar publisko informācijas telpu, kur bieži lasām ziņās, ka pasaules bagātākie cilvēki ir zaudējuši vai ieguvuši, un to īpašumu vērtība ir pieaugusi vai kritusies. Biržā kotētiem uzņēmumiem vērtības dinamiku var redzēt ikdienu, jo to tā akciju kotācijas kurss operatīvi atspoguļos jebkuru jaunumu ietekmi pašā uzņēmumā vai tā pārstāvētajā nozarē naudas izteiksmē. Iespējams, šodien kādu iemeslu dēļ akciju vērtība kritīsies, bet jau rīt, publiskojot pozitīvus jaunumus, tā atkal pieaugs. Savukārt uzņēmumiem, kas netiek kotēti biržā, biznesa reālās (aktuālās) vērtības noteikšana prasa papildus darbu, tomēr tās zināšana ir ne mazāk būtiska. Varbūt pat nozīmīgāka.

Starptautiskais nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmums "Newsec" Latvijā sācis sniegt dzīvojamā NĪ vērtēšanas pakalpojumu.

"Newsec" komandai ir pievienojies īpašuma vērtētājs Kaspars Dzedulis, kas ir uzkrājis ilggadēju pieredzi NĪ sektora vadībā. Šobrīd Latvijas īpašuma vērtētāju komandā ietilpst 6 profesionāļi. Lai sniegtu mājokļa vērtēšanas pakalpojumu, ir noslēgti sadarbības līgumi ar bankām, pakalpojums tiek piedāvāts privātpersonām un valsts iestādēm.

"Latvijas NĪ tirgū esam novērojuši pieaugošu pieprasījumu pēc dzīvojamā NĪ vērtēšanas pakalpojumiem. Lai arī katru gadu Latvijā tiek veikts aizvien vairāk dzīvojamā NĪ darījumu, mājokļa cena šajā valstī vēl aizvien ir mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpēc Latvijas dzīvojamā NĪ sektoram ir lielākais potenciāls reģionā. Visu to izvērtējot, nolēmām visu investīciju un komerciālā īpašuma vērtēšanā uzkrāto pieredzi Baltijas valstīs papildināt arī ar dzīvojamā NĪ vērtēšanu Latvijā," saka "Newsec" valdes priekšsēdētājs Latvijā Ģirts Grīnbergs.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Bauskas rajona tiesa SIA PS Līdums lietu turpinās skatīt piektdien

Tiesa viena no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem SIA PS Līdums maksātnespējas pieteikuma lietu sāka skatīt ceturtdien. Pēc tam, kad PS Līdums īpašniece un valdes locekle Inese Karlova pieteica noraidījumu tiesnesim Aigaram Sniedzītim, lietas izskatīšanā tika izsludināts pārtraukums līdz piektdienai.

Lai pabeigtu ATAP un atjaunotu uzņēmuma maksātspēju PS Līdums līdz 2012. gada 13.oktobrim bija jāizpilda ATAP plāns, informē PS Līdums pārstāve, zvērināta advokāte Anete Bergmane. PS Līdums veikusi visus maksājumus, samaksājot kreditoriem, veicot tekošo izdevumu apmaksu un pat piesaistīja vairākus investorus. Savukārt a/s Swedbank pagarināja ATAP plānā norādīto 3.8 milj. Ls atmaksas termiņu. Līdz ar to Bauskas rajona tiesai tika iesniegts PS Līdums pieteikums par ATAP plāna grozījumiem. Kaut arī tiesai tika iesniegti pierādījumi, ka 95% kreditoru tai skaitā a/s Swedbank, ir rakstiski piekrituši ATAP plānam, Bauskas rajona tiesas tiesnesis A.Sniedzītis noraidīja pieteikumu par ATAP plāna grozījumiem. Kā viens no argumentiem minēts apstāklis, ka ATAP plāna grozījumi varētu būt pretrunā ar Swedbank interesēm. Šo Bauskas rajona tiesas lēmumu PS Līdums uzskata par nepamatotu un tāpēc Augstākās tiesas Civillietu tiesas departamenta priekšsēdētājam ir nosūtīts lūgums iesniegt protestu, informē A. Bergmane.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz pārcelt jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu uz 2021.gadu, lai gan sākotnēji to bija plānots ieviest 2020.gadā.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2021.gadu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska krimināllietu izskatījušo tiesnesi Kārli Jansonu atbrīvos no amata pēc paša vēlēšanās, liecina Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iesniegtie dokumenti.

Sēdē netika sniegta papildus informācija par tiesneša lēmumu pamest amatu.

Vidzemes rajona tiesas pārstāve Nataļja Grehova pavēstīja, ka Jansona iesniegumā par atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās nav norādīti šāda lūguma iemesli. Tiesnesis Jansons nevēloties publiski paust savu argumentāciju.

Jau vēstīts, ka Jansons ir tiesnesis Vidzemes rajona tiesā Limbažos, kas pērn attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tiesa uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tagad lietu skata Rīgas apgabaltiesa.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda sašutumu par Vidzemes rajona tiesas spriedumu šajā lietā un apšaubīja tiesneša Jansona profesionalitāti.