Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir sagriezusi pamatīgu virpuli mūsu ikdienas dzīvē – gan sadzīvē, gan jo īpaši biznesā. Lai paskatītos uz lietām plašāk, un saprastu, kas ir būtiskākie faktori, kas mazina riskus un rada jaunas priekšrocības, Dienas Bizness uz sarunu aicināja īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Interbaltija biznesa vērtēšanas nodaļas vadītāju Jāni Pinni. Viņš ikdienā saskaras ar vērtēšanas projektiem dažādās nozarēs, dažādiem mērķiem, tāpēc atbildes uz DB lasītājus interesējošiem jautājumiem ir tepat, acu priekšā.

Ko tieši jūsu uzņēmuma eksperti ikdienā vērtē? Un kas vispār ir tās lietas un vērtības, kuras var un ir svarīgi novērtēt?

Skaitļi un vērtības mums visapkārt patiesībā ir ik dienu. Teorētiski mums ir zināms, cik vērts ir auto, ar kuru braucam, mēs apjaušam vai esam novērtējuši, cik vērts ir mājoklis, kurā dzīvojam. Un tieši tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā ir svarīgi zināt, cik naudas ir kopējā ģimenes budžetā un kāda ir visas īpašumā esošās mantas vērtība, arī uzņēmuma īpašniekam ir būtiski zināt savas saimniecības patieso ainu reālajā laikā – sava biznesa vērtību, turklāt šo informāciju ir būtiski periodiski atsvaidzināt. Tieši to arī mēs redzam pēdējo 10 gadu laikā, kad paralēli nekustamā īpašuma vērtēšanai, kas bija ir un būs aktuāli, strauji pieaugusi uzņēmēju interese par biznesa vērtēšanu. Iespējams, tas ir saistīts ar publisko informācijas telpu, kur bieži lasām ziņās, ka pasaules bagātākie cilvēki ir zaudējuši vai ieguvuši, un to īpašumu vērtība ir pieaugusi vai kritusies. Biržā kotētiem uzņēmumiem vērtības dinamiku var redzēt ikdienu, jo to tā akciju kotācijas kurss operatīvi atspoguļos jebkuru jaunumu ietekmi pašā uzņēmumā vai tā pārstāvētajā nozarē naudas izteiksmē. Iespējams, šodien kādu iemeslu dēļ akciju vērtība kritīsies, bet jau rīt, publiskojot pozitīvus jaunumus, tā atkal pieaugs. Savukārt uzņēmumiem, kas netiek kotēti biržā, biznesa reālās (aktuālās) vērtības noteikšana prasa papildus darbu, tomēr tās zināšana ir ne mazāk būtiska. Varbūt pat nozīmīgāka.

Kāpēc vispār jāveic biznesa novērtēšanu, turklāt to darot regulāri ar konkrētu laika intervālu?

Mūsdienās, kad strauji mainās situācija tirgos – gan vietējā, gan starptautiskā mērogā – palielinās nepieciešamība spēt pieņemt ātrus, reālos datos un faktos balstītus lēmumus, tostarp arī par biznesa apjomu paplašināšanu, vai restrukturizēšanu. Ja kādreiz vērtēšanu uztvēra kā nepieciešamību tikai biznesu pārdodot, tad šobrīd uzņēmuma vērtība ir svarīga informācija daudz plašākam lietotāju lokam – uzņēmuma vadības komandai, līdzīpašniekiem, bankām, lielākajiem sadarbības partneriem. Biznesa vērtēšana ir dzīvs process, kas sniedz uz nākotni vērstus priekšlikumus, parādot no kā uzņēmuma vērtība ir visvairāk atkarīga. Piemēram, izvērtēšanas procesā var tikt secināts, ka uzņēmumam lietderīgāk ir atteikties no kāda darbības virziena, lai visu uzmanību pievērstu perspektīvākajiem biznesiem – attiecīgi samazinātu potenciālos riskus un palielinātu biznesa apjomus un vērtību.

Protams, ir situācijas, kur vērtējums ir obligāts – tā ir uzņēmumu reorganizācija, parādu kapitalizācija, mantojumu lietas, kā arī uzņēmēju strīdi vai tiesvedības.

Vai uzņēmuma īpašnieks pats var noteikt uzņēmuma vērtību, vai tomēr drošāk ir uzticēties profesionāļiem? Kā nereti tiek teikts – sava veida skats no malas, kas piedod lielāku ticamību secinājumiem?

Protams, gan īpašnieki, gan uzņēmuma vadības komanda var ikdienā arī paši veikt novērtēšanu, jo šodien ir pieejami daudzi padomi un ieteikumi kādā veidā biznesa vērtību var saistīt ar ieņēmumu vai peļņas rādītājiem. Arī mēs, sekojot šīm tendencēm, esam izveidojuši vērtības kalkulatoru https://www.ibaltija.lv/biznesa-vertesana/, ar kuru uzņēmējs var, tā teikt, apmierināt savu pirmo ziņkāri – cik tad mans bizness ir vērts. Nereti pie mums vēršas uzņēmēji, kas, ‘’”paspēlējušies” ar vērtības kalkulatoru, vēlas jau iegūt jau daudz plašāku, padziļinātāku biznesa izvērtējumu, kopā ar mūsu ekspertu priekšlikumiem un ieteikumiem, kādā veidā strādāt un ko tieši darīt, lai palielinātu sava biznesa vērtību un konkurētspēju.

Minējāt, ka biznesa vērtēšana būtiska ir pie uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem. Vai vispār Latvijā notiek šādi darījumi un cik bieži?

Informācija par uzņēmumu iegādi tiek reti plaši publiskota, tomēr vidēji katru mēnesi Latvijā notiek ap 10 uzņēmumu pirkšanas, pārdošanas vai apvienošanās darījumi, kas mūsu valsts mērogam nav maz. Katram darījumam ir sava motivācija – kāds palielina tirgus daļu, nopērkot savu nozares kolēģi, kāds cits lēti iegādājas “krīzes nogurdinātus” aktīvus, vēl kāds pieņem lēmumu atbrīvot līdzekļus, lai investētu citās nozarēs un attiecīgi pārdod savu biznesu vai daļu no tā.

Vai tagad ir īstais laiks domāt par uzņēmumu pirkšanu?

Uzņēmējam par to kaut kādā mērā ir jādomā vienmēr, taču vai un kad notiks reāls darījums - viss atkarīgs no cenas un piedāvājuma. Šobrīd redzam, ka Covid-19 krīzē diezgan labo klājas IT sektoram, un šajā jomā arī notiek šāda veida darījumi un diezgan prognozējams, ka tie arī turpinās notikt. Arī farmācijas uzņēmumiem ir izdevies “uzaudzēt muskuļus” un tie šobrīd ir interesanti, tomēr dārgi iegādes objekti. Vēsturiskā pieredze liecina, ka krīzes laikos jebkuras nozares finansiāli spēcīgi uzņēmumi var kļūt vēl spēcīgāki, iegādājoties konkurentus, kuri pirms krīzes pat neizskatīja iespēju “pārdoties”. Arī tādas tendences mēs redzam un šādus uzņēmējus konsultējam.

Starp citu – vai cilvēka vecums ir šķērslis nodarboties ar biznesu, pirkt, pārdot, investēt?

Noteikti nē, jo dzīves laikā uzkrātā pieredze un zināšanas nereti dod tieši papildu priekšrocību - iespēju saskatīt brīnišķīgas biznesa iespējas. Starp citu – pasaulē ir daudz gadījumu, kad cilvēki, kas lielu daļu apzinīgā mūža strādājuši algotā amatā, mēdz kādā brīdī pieņemt lēmumus dzīvot un strādāt paši sev. Arī Latvijā pieredzēti šādi gadījumi, kad vadošus amatus atstāj ilglaicīgi tos ieņēmuši darbinieki, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību.

Kādi esošie vērtēšanas pakalpojumi būs aktuāli arī nākotnē un vai sagaidāms, ka tiem pievienosies jauni, pagaidām ne īpaši populāri vērtēšanas veidi?

Covid-19 krīze ir iemācījusi daudz ko darīt attālināti, tāpēc viena no jomām ir sniegt uzņēmumiem dažādus finanšu ekspertīzes pakalpojumus vai ikdienas finanšu monitoringu attālināti. Mūsu klienti, nelieli uzņēmumi, kur nav štata vietas finanšu direktoram, izrāda interesi par šādu pakalpojumu pieejamību, tāpēc ar to mēs esam papildinājuši savu pakalpojumu klāstu 2022. gadā.

Uzziņai: Interbaltija uzņēmumu grupa ir dibināta 1992.gadā, tāpēc šogad tiek atzīmēta 30 gadu jubileja. Uzņēmumā strādā vērtētāji ar vairāk kā 20 gadu vērtēšanas pieredzi biznesa, nekustamo īpašumu, kustamās mantas un nemateriālo aktīvu vērtēšanā. Papildus konsultāciju darbībai, Interbaltija arī ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs un ar mūsu projektiem var iepazīties mājas lapā www.ibaltija.lv

Uzņēmuma komandā ir aptuveni 30 darbinieki ar atbilstošu profesionālo sertifikāciju vērtēšanas atzinumu sniegšanai.

Martas iela 5, Rīga, LV-1011,

Tel: 67 50 60 70

[email protected]

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons,28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Eksperti

Krīzes apstākļos ir svarīgi neapjukt: uzņēmumi jau šodien var izstrādāt krīzes vadības plānu

Jānis Vanags AS “Repharm” valdes loceklis un korporatīvais vadītājs,08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Nekustamais īpašums

Rīga un Liepāja atbrīvojas no īpašumiem, citviet to bilances vērtība palielinās

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,24.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Finanses

Uz vienu iedzīvotāju Igaunijas uzņēmumiem pieder trīskārt lielāki aktīvi nekā Latvijā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Gaso” kopā ar Ekonomikas ministriju un AS “Conexus Baltic Grid” organizē mācības enerģētiskās krīzes pārvarēšanā, kurās tiks iesaistīti arī dabasgāzes lietotāji – juridiskās personas.

Mācību gaitā notiks simulācija situācijai, ja valstī izsludināta enerģētiskā krīze.

Mācībās tiks izspēlēta situācija, kā notiks informācijas apmaiņa starp krīzes vadībā iesaistītajām pusēm un kā tehniski varētu tikt ierobežota dabasgāzes padeve lielākajiem patērētājiem iespējamā krīzes situācijā.

“Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, mums ir jābūt ne vien teorētiski, bet arī praktiski gataviem pilnīgi visiem scenārijiem, kas saistīta ar dabasgāzes piegādi mūsu lietotājiem. Tāpēc mācībās tiks izspēlēta situācija ar iespējamo dabasgāzes piegādes pārtraukumu. Tas ietvers ne tikai dabasgāzes piegādes drošības riskus, bet arī to ietekmi uz energoapgādes uzņēmumiem, mājsaimniecībām un saistītajiem lietotājiem, pārtikas produktu ražotājiem, rūpniecības un citiem uzņēmumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos, paziņojis Rezervju centrs.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā, taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

"Krīzes veikalu koncepcija Igaunijā ir jauna, jo gan privātie uzņēmumi, gan valdība dala atbildību par izturētspējas palielināšanu. Rezervju centrs nodrošina veikaliem jaudīgus elektrības ģeneratorus, savukārt mazumtirgotāji iegulda līdzekļus savu tehnisko sistēmu pārkonfigurēšanā, lai liela elektroapgādes pārtraukuma gadījumā veikals, kā arī aptieka un bankomāts, kas atrodas telpās, varētu turpināt darboties, izmantojot alternatīvo enerģiju. Šim sadarbības modelim ir nepieciešams laiks, lai uzņēmumi pielāgotos un izprastu tā darbību," teica Rezervju centra valdes loceklis Prīts Plompū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā par Krīzes vadības centra (KVC) vadītāju apstiprināts Oskars Āboliņš, informē Valsts kanceleja.

Konkursā pieteicās 11 pretendenti, kuru atlase norisinājās divās kārtās. Pirmās kārtas laikā tika pārbaudīta pretendentu atbilstība konkursa prasībām, savukārt otrās kārtas ietvaros atlases komisija uzklausīja pretendentu redzējumu par KVC darbību un pārbaudīja to kompetences.

Oskaram Āboliņam ir ilggadēja profesionālā pieredze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Viņš darbu dienestā uzsācis kā ugunsdzēsējs, bet gadu gaitā, attīstot un iegūstot jaunas profesionālās prasmes, zināšanas un iemaņas, sasniedzis VUGD priekšnieka amatu. VUGD, kas ir ceturtā lielākā valsts pārvaldes iestāde, O. Āboliņš vadījis 12 gadus.

"Būtiskākais krīžu pārvaldībā - jau laikus tās paredzēt un nepieļaut, ka iestājas krīzes situācija. Ja tāda tomēr notiek, svarīga ir precīza, ātra iestāžu un organizāciju sadarbība, kā arī skaidra izpratne par katra atbildību un lomu krīzes risināšanā. Tas arī būs viens no galvenajiem Krīzes vadības centra uzdevumiem - savlaicīgi sagatavot iestādes, pašvaldības, nevalstisko sektoru krīžu pārvarēšanai un koordinēt to sadarbību reālos krīzes apstākļos," uzsver KVC vadītājs Oskars Āboliņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.

Finanses

VID: Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības ir jādeklarē

LETA,09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore 2024. gada 10. aprīlī notikušajā konferencē “Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde” dalījās ar atziņām, kuras gūtas laikā, kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, vienlaikus aicinot no gūtās pieredzes mācīties jau šodien un gatavību krīzēm uztvert kā nepārtrauktu procesu mūsu visu un katra paša drošības stiprināšanai.

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore:

Kad kāds uzdod jautājumu, cik gatavi mēs esam iespējamam militāram apdraudējumam, vienmēr ir vēlme atbildēt, ka mēs esam gatavi, taču gatavība nekad nav galapunkts, tas ir process, kuram ir neskaitāmas dimensijas.Nosaucot tikai dažas no šīm dimensijām – tā ir psihoemocionālā gatavība, gatavība vadīt riskus, gatavība strādāt ar personālu, kā arī sabiedrību.Kas ir tie jautājumi, par kuriem mums šodien noteikti būtu jārunā?

Ikdienas rutīnā mums ir pietiekami daudz resursu, lai sniegtu palīdzību pietiekamam skaitam cilvēku. Mēs vienmēr zinām un varam prognozēt, kam mums ir jābūt gataviem, cik mūsu rīcībā ir jābūt medikamentiem, resursiem, līdzekļiem, ierīcēm utt., lai konkrētu cietušo skaitu glābtu, sniegtu viņiem veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinātu medikamentus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Ekonomika

Latvija pērn no Krievijas importējusi ieročus un munīciju 796 800 eiro vērtībā

LETA,21.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā no Krievijas importējusi ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 796 774 eiro vērtībā, kas ir par 74,5% vairāk nekā 2023.gadā, sasniedzot šādu preču importa rekordu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Valsts ieņēmumu dienestā aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijā no Krievijas nav importēti kaujas ieroči, munīcija vai citas preces militārām vajadzībām, bet piederumi un ierīces peintbola spēlēm, peintbola ierīču remontam, kā arī piederumi zemūdens sporta ieročiem.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka attiecīgās kategorijas preču importam no Krievijas pēdējos gados bijusi tendence pamatā augt, uzrādot atsevišķus izņēmumus, tostarp 2024.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu šādu preču importa vērtība ir pieaugusi 55 reizes.

2014.gadā Latvija no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 14 396 eiro vērtībā, 2015.gadā šādas preces no Krievijas nav importētas, 2016.gadā tās ievestas 116 046 eiro vērtībā, 2017.gadā - 116 488 eiro vērtībā, 2018.gadā - 113 734 eiro vērtībā, 2019.gadā - 161 436 eiro vērtībā, 2020.gadā - 248 888 eiro vērtībā, 2021.gadā - 363 934 eiro vērtībā, 2022.gadā - 560 015 eiro vērtībā, bet 2023.gadā - 456 555 eiro vērtībā.

Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore,27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Nekustamais īpašums

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Armanda Vilciņa,05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas izteiksmē lielāko vērtību Latvijā pašlaik veido komercīpašumi Rīgā un Pierīgā, taču īpašumu vērtība aug arī atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, liecina Latio dati.

Komercīpašumu vērtība ar dzīvojamo īpašumu tirgu korelē tikai atsevišķos gadījumos, tāpēc nevarētu teikt, ka komercīpašumu cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski augušas, norāda Tatjana Beķere, Latio Vērtēšanas daļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka ir komercīpašumi, kuru vērtība ir palielinājusies, bet ir arī tādi, kuru vērtība ir palikusi nemainīga vai pat samazinājusies. Jebkurā gadījumā - katrs īpašums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā vērtību ietekmē virkne faktoru un aspektu, tajā skaitā pieprasījums, teic T.Beķere.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā aktualizējusies dažādu specializēto objektu un komercīpašumu vērtēšana - ar ko tas ir skaidrojams?

Transports un loģistika

Precizēta - Gauss: Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta airBaltic vērtība

LETA,18.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Eksperti

#standwithukraine jeb uzņēmumu publiskā komunikācija šī brīža apstākļos

Inga Šīna, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore,29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.