Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Nospriedis, ka nav ko ucināties ar kādām prioritārajām ekonomikas jomām, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts plāno nozaru prioritārumu no nacionālās industriālās politikas izskaust vispār. Apmēram to pašu mērķu sasniegšanai izmantojamā politika jau var būt dažāda, tomēr bažas šā jaunuma sakarā raisa divas lietas. Pirmkārt, vai investīciju kapitāls mūs sapratīs? Otrkārt, kādas ir alternatīvas?

Kā zinām no literatūras klasikas, mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši. Ja zināms mātišķums struktūrfondu kapitāla pieejamības un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma par investīcijām formā līdz šim ir ticis izrādīts septiņām prioritārajām jomām, tad pēkšņi deklarēt, ka Latvijas ekonomikas džungļos izdzīvo stiprākie, ir pārspītēts darvinisms. Gan tāpēc, ka izkristalizētās prioritātes labvēlību baudījušas vien īsu laiku, un nez kādu skaidri izmērāmu atdevi no tām prasīt ir pāragri, gan tāpēc, ka tie taču ir ieguldījumi, tās ir investīcijas - lielais pēdējā laika atslēgas vārds izejas no krīzes meklējumos. Vienvārdsakot, šādu politikas raustīšanos investīciju kapitāls diez vai sapratīs.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Pirms laika diskutējot ar kolēģi no Somijas, nonācām pie kopīga secinājuma, ka viens no labklājības stūrakmeņiem ir ilgtermiņš. Domās, darbos un plānos. Un īpaši svarīgi tas ir šobrīd, domājot par prioritārajām nozarēm, efektivitātes vairošanu un inovāciju veicināšanu.

Kas tad ir Latvijas konkurētspējīgais un neizsīkstošais resurss? Kas ir mērķis, ko izvirzām un uz kura pilnveidi tiecamies? – tie esam mēs, cilvēki, ikviens no mums. Un ikviena sevis – pilnveidošana un konkurētspējas paaugstināšana.

Laikā, kad dažādu resursu pieejamība ir maksimāli ierobežota, jāsaprot, kas svarīgi mums pašiem un – ko paši varam arī ietekmēt. Jo tikai tā būs iespējams vairot konkurētspēju gan indivīdu, gan, likumsakarīgi, arī valsts līmenī. Tas savukārt nodrošinātu iespēju šo virzienu ar laiku izvērst kā eksporta pakalpojumu un izglītotiem indivīdiem – radītu labākus priekšnosacījumus iespējai izstrādāt inovācijas.

Tāpēc šobrīd viena no prioritārajām nozarēm, manuprāt, pilnīgi noteikti ir izglītība un zinātne. Lai gan tiešā veidā tā nekad nebūs viena no pelnošākajām jomām, ieguvums, ko tās attīstība ilgtermiņā valsts budžetam dos pastarpināti, ievērojami paaugstinātu mūsu konkurētspēju ilgtermiņā. Turklāt resursi, kas nepieciešami nav vērienīgi tik daudz finansiālā, cik vienkārši efektīvas plānošanas un pārdomātu reformu ziņā – vārdu sakot raugoties vienā virzienā mērķtiecīgi un ilgtermiņā.

Zemniekiem nākas skaidroties par eksperta un Latvijas stratēģijas 2030 izstrādātāja, Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja, profesora Roberta Ķīļa izteikumiem, paredzot, ka nākamajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būs tikai kā hobijs, nevis kā viena no prioritārajām un eksportspējīgākajām nozarēm valstī.

Zemnieku saeima norāda, ka laikā, kad visa Eiropa un pasaule domā kā risināt pieaugošā pārtikas patēriņa problemātiku un Eiropas Savienība kopējo lauksaimniecības politiku Eiropas stratēģijā 2020.gadam definē kā prioritāti, Latvijas Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs uzskata, ka nākamajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būs tikai kā hobijs, nevis kā viena no prioritārajām un eksportspējīgākajām nozarēm valstī. Pat ja lauksaimniecība nebūs Latvijas eksporta nozare nr.1., kā tas ir tagad, Latvijas lauksaimniecībai būtu jāpalielina patēriņa pašnodrošinājums.

Pasaules patēriņa tendences rāda pieaugumu visās pārtikas grupās – piena produktu patēriņš līdz 2020. gadam pieaugs par 18,8%, prognozē FAPRI (Food and Agricultural Policy Research Institute – ASV), cūkgaļas patēriņš pat varētu sasniegt 35% pieaugumu, bet graudu pieprasījums līdz 2020. gadam palielināsies pa par ~ 5% - 10%, salīdzinājumā ar 2010.gadu.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies Saeimas atbalstu guvušie grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākumu nodokli, kas nosaka uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajiem investoriem, ieguldot par prioritārajam izvirzītajās nozarēs kā minimums 5 milj. latu. No kredītrisku apdrošinātāju redzesloka šī likumdošanas iniciatīva ir vērtējama kā veicinošs solis, īpaši uzsverot mērķi - paplašināt ražošanu ar investīciju piesaisti, lai saglabātu augšupejošu ekonomikas attīstības tendenci arī šogad un veicinātu valsts kredītreitinga uzlabošanos.

2010. gadā būtiski auga eksports, un lielā mērā pateicoties tam labus rezultātus uzrādīja arī vairākas no valsts nosauktajām prioritārajām nozarēm - pārtikas ražošana, ķīmijas rūpniecība un kokapstrāde, IT un tehnoloģijas apliecināja sevi kā konkurētspējīgākie Latvijas ekonomikas sektori.

Tomēr jāatceras, ka eksporta pieaugums vairākās nozarēs ir sasniedzis savu kapacitāti, un tik būtiski pieaugumi tuvākajā nākotnē nav gaidāmi, drīzāk jākoncentrējas uz apjomu noturēšanu un jaunu tirgu atrašanu. Tieši tādēļ ir svarīgi turpināt attīstīt ražošanu, iepludinot tajā investīcijas. Lai arī 2010. gadā mūs priecēja 2.7% IKP kāpums 3. ceturknī, tomēr kopumā Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas 2010. gadu beidza ar negatīvu IKP pieaugumu. Arī Latvijas valsts kredītreitings tikai pagājušā gada vasarā tika labots no negatīva uz stabilu perspektīvu, tādējādi atstājot iespēju nostiprināt šo vērtējumu vai arī to zaudēt. Tā kā valstu reitingi tiek pārskatīti reizi ceturksnī, Latvijas reitings varētu uzlaboties šīs gada pirmajā kvartālā, ja pozitīvās tendences turpināsies. Tādēļ šīs izmaiņas likumdošanā ir vērtējamas kā solis pretī pozitīvai investīciju piesaistei, lai arī valsts noteiktais kredītreitings šobrīd neliecina par vislabvēlīgāko investīciju vidi.

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad jāļauj vakcīnu pret Covid-19 saņemt tiem, kuri to vēlas, lai varētu ātrāk atgriezties normālā darba dzīvē.

Skolotājiem, lai bērni var mācīties skolās un vecāki – pilnībā nodoties saviem darbiem, lai viņiem vairs nebūtu brīvprātīgi spiestā kārtā jākavē laiks ar mājmācības nodrošināšanu; skaistumkopšanas jomā strādājošajiem, lai visi var strādāt – arī tie, kuriem tas vēl joprojām liegts; tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātajiem, rēķinoties, ka tuvojas atpūtnieku sezona; tirgotājiem un visiem tiem, kuru darba pienākumi saistīti ar regulāru pārvietošanos starp valstīm vai klātienes saskarsmi ar cilvēkiem.

Rūpes par sabiedrības vārgāko daļu vara ir izrādījusi, daļa to pieņēmusi, citi dažādu iemeslu dēļ savu iespēju pasargāt veselību atsakās izmantot, nu laiks pievērst uzmanību tiem, kuri valsti ar savu darbu uztur. Un jādomā arī par globālo konkurētspēju – visas valstis brīdī, kad statistiski lielākā daļa iedzīvotāju būs vakcinēta, atcels ierobežojumus, tostarp ienākošajam tūrismam, un ir svarīgi būt starp pirmajiem šajā ziņā, nevis pēdējiem – lai vairāk pelnītu ar tūrisma eksportu, nevis vien tērētos importam.

Finanšu ministrijas (FM) budžetā 2020.gadā papildus iedalīti 400 000 eiro čeku loterijas uzlabošanai, paredz valdībā apstiprinātais 2020.gada budžets, par kuru gala lēmums būs jāpieņem parlamentam.

Kopumā FM budžets nākamgad augs līdz 1,073 miljardiem eiro iepretim 995,92 miljoniem eiro šajā gadā.

Papildus 400 000 eiro iedalīti FM prioritārajam pasākumam «Čeku loterija - ēnu ekonomikas mazināšana riskantajās nozarēs». Šī pasākuma ietvaros tiks pirkti loterijas organizēšanas pakalpojumi un izlozes rezultātu pārraide televīzijā, tiks izstrādāta mobilā aplikācija čeku reģistrēšanai ar mobilajām ierīcēm, apmaksāta loterijas reklāmas pārraide plašsaziņas līdzekļos un izmaksātas balvas spēlētājiem, kuru reģistrētie čeki izvēlēti kā laimējušie.

Tāpat 500 000 eiro piešķirti FM prioritārajam pasākumam, kas paredz stiprināt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbību, tajā skaitā modernizējot un pilnveidojot iestāžu pakalpojumus un procesus.

2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, būtiskākais pieaugums ir aizsardzības nozarei, kurai finansējums palielinājies par 27,9%, tomēr ikvienā no 2017. gada budžetā iezīmētajām prioritārajām nozarēm, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, finansējums ir pieaudzis.

Aizsardzībai, tostarp Nacionālo Bruņoto spēku kaujas spēju palielināšanai, apbruņošanai, apgādei un rekrutēšanai, kā arī zemessardzes vienības pārapbruņošanai, paredzēts novirzīt 5,4% no 2017. gada budžeta līdzekļiem, kas ir par 27,9% vairāk nekā 2016. gada budžetā. Savukārt sabiedriskajai kārtībai un drošībai – 7% no budžeta līdzekļiem jeb par 18,2% vairāk nekā 2016. gada budžetā.

Finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu plānots arī veselības nozarei – par 6,4%, izglītībai – par 2,5% un sociālajai aizsardzībai – par 7,5%. Pie sabiedrības ieguvumiem veselības nozarē jāpiemin rindu mazināšanās uz ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem, kā arī speciālistu pieejamības uzlabošanās.

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Šī gada jūnijā aprit gads kopš Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar jauno nozaru pieeju nodokļu administrēšanā kā vienu no prioritārajām nozarēm nodokļu saistību izpildes sakārtošanai un pārkāpumu novēršanai noteica automobiļu apkopes un remonta nozari, informē VID.

Neraugoties uz to, ka šobrīd aktīvais VID uzraudzības un kontroles pasākumu periods automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumiem šīs pieejas ietvaros ir noslēdzies, VID īsteno attālinātu nozares uzņēmumu monitoringu un iespējamo pārkāpumu gadījumā tiek veikti kontroles pasākumi un piemēroti administratīvie sodi.

VID šobrīd īstenotais automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu monitorings liecina, ka ir arī tādi nozares komersanti, kuri pēc sākotnēji uzrādītajiem pozitīvajiem rezultātiem un nodokļu saistību izpildes disciplīnas uzlabošanās tomēr pēc laika atgriežas pie negodprātīgas komercdarbības prakses. Par to liecina atkārtoti nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu saimnieciskajā darbībā.

Vielu sarakstam, kas rada piesārņojuma risku virszemes ūdeņos, pievienotas 12 jaunas vielas, kā arī izveidots īpašs saraksts ar pastiprināti novērojamām vielām, par kurām pastāv aizdomas, ka tās, nokļūstot ūdenī, negatīvi ietekmē cilvēka veselību vai vidi.

Minēto vielu vidū ir trīs plaši lietotas medicīniskās vielas.

Vielu saraksts apstiprināts ar Eiropas Parlamenta balsojumu. Jaunie noteikumi paredz bez piesārņojošo vielu saraksta izveidot arī kontrolsarakstu ar vielām, kas ir «iespējami piesārņojošas», iekļaujot trīs medikamentos plaši izmantotas vielas. Minēto vielu iedarbību pastiprināti uzraudzīs, lai nākotnē tās, iespējams, pievienotu kontrolējamo vielu prioritārajam sarakstam.

«Ūdensresursu politika ir ilgtermiņa politika. Mums jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju piekļūt tīram ūdenim. Diemžēl pētījumi liecina, ka vēl ļoti daudz jāpaveic, lai attiecībā uz visām piesārņojošajām vielām nodrošinātu labu ūdens kvalitāti. Vides kvalitātes standarti jaunajā direktīvā attieksies uz 15 jaunām vielām, kas izvēlētas, apspriežoties ar nozares pārstāvjiem», norāda par likumprojektu atbildīgais deputāts Ričards Sēbers.

Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība mūsdienās nav iedomājama bez mērķtiecīgām investīcijām modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, kas ir īpaši būtiski Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jārada tādi priekšnosacījumi, kas sekmētu straujāku informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas izaugsmi. Diemžēl pēdējā laika notikumi liecina par pretējo.

Pirmkārt, Finanšu ministrija jau atkārtoti nepilna pusgada laikā samazina ES fondu investīciju apjomu prioritārajam virzienam «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi». Tādējādi rodas pamatots jautājums – vai varam atļauties ietaupīt tagad un pēc tam maksāt desmitkārtīgi, strādājot ar novecojušām tehnoloģijām, nespējot pilnvērtīgi iekļauties pārrobežu sadarbības ķēdēs un e-biznesa apritē? Igaunija, piemēram, nākamā plānošanas perioda laikā plāno divas reizes lielākas IKT investīcijas uz vienu iedzīvotāju, nekā Latvija.

Otrkārt, nav izprotama valdības iniciatīva uzlikt par pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, kas radīs ievērojamas izmaksas IKT uzņēmumiem, rezultātā sadārdzinot e-pakalpojumus galapatērētājiem.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.

Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi

Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.

Eiropola organizētās operācijas Arhimēds (Archimedes) laikā Latvijas likumsargi atraduši 13 zagtas luksus klases automašīnas, otrdien žurnālistus informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

11 no zagtajām automašīnām atrastas Daugavpilī dzelzceļa vagonos. Policija uzskata, ka šos spēkratus bija plānots vest uz Tadžikistānu.

Lielākā daļa spēkratu bija nozagti Eiropā - Polijā, Vācijā, Zviedrijā. Starp nozagtajām automašīnām bija Land Rover, BMW X6, Lexus, Audi A7 un Mercedes Benz marku spēkrati. Tikai pāris no 13 konstatētajiem spēkratiem garnadži bija nozaguši Latvijā.

Saistībā ar Daugavpilī atrastajām zagtajām automašīnām ir aizturēta viena persona. Grišins piekrita, ka cilvēki, kuri tiešā veidā nozaga automašīnas, no transportēšanas shēmas ir diezgan patālu, līdz ar to šos noziedzniekus būs grūti konstatēt.

Resursu pieejamība kokapstrādi ierindojusi starp prioritārajām reģionā – paredzams, ka nākotnē šajā jomā ir perspektīvas iespējas augstas pievienotās vērtības un nišas koka produktu ražotājiem. Turklāt novada izglītības iestādes sagatavo profesionāļus ar mūsdienīgām zināšanām un prasmēm.

“Vidzeme arvien pārliecinošāk iezīmē savu ceļu Latvijas uzņēmējdarbībā. Vidzemē koncentrējas visvairāk kokapstrādes nozares uzņēmumu valstī, kas ir ļoti nozīmīgi spēlētāji gan apgrozījuma un radītās eksporta vērtības, nodarbināto skaita, gan arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā,” vērtē asociācijas Latvijas Koks valdes locekle Sigita Alksne. Reģionā ienācis arī ievērojams ārvalstu kapitāls. Tas attīsta vietējo labklājību un uzņēmējdarbību, ienesot ne tikai jaunas tehnoloģijas un inovācijas lielajos biznesos, bet arī mūsdienīgas vēsmas uzņēmumu vadībā un pārvaldībā, piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, savukārt mazākos uzņēmumos ļāvis attīstīt dažādus produktus, lai spētu kāpināt eksportspēju.

2020.gadā iedzīvotāji eParaksta rīkus identitātes apliecināšanai izmantojuši kopumā vairāk nekā 2,8 miljonus reižu. Salīdzinot ar 2019.gadu, e-Identitātes apliecināšana ar eParaksta rīkiem ir dubultojusies, savukārt kopējais eParakstīšanas reižu skaits pārsniedzis 9,5 miljonus, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Šobrīd ik dienu iedzīvotāji eParaksta dokumentus vidēji 26 027 reizes.

Visbiežāk iedzīvotāji ar eParaksta rīkiem apliecinājuši identitāti, izmantojot valsts vienoto autentifikācijas moduli Latvija.lv, kas nodrošina identitātes apliecināšanas funkciju vairāk nekā 70 valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālos. Tam seko Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietne, kas e-Identitātes apliecināšanu ar eParaksts mobile nodrošina jau kopš 2018.gada.

Trešais populārākais portāls, kuru iedzīvotāji apmeklējuši, izmantojot eParaksta identifikāciju, ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) portāls ORTUS, kurā mācībspēki, studenti un reflektanti kārto studiju procesa formalitātes - paraksta studiju līgumus un citu dokumentāciju. Tāpat portālu TOP 10, kuros lietotāji izmantojuši eParaksta rīkus identitātes apliecināšanai, ir Tiesu administrācijas portāls, eSaeima, MansLMT.lv, Lursoft.lv, Datamed.lv, Electrum.lv, EGL.lv.

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.

Jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums liecina, ka 49% iedzīvotāju no Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES) redz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu, un visbiežāk šādu viedokli pauduši jaunieši vecumā līdz 24 gadu vecumam (59%). Savukārt visskeptiskāk noskaņotie bija iedzīvotāji vecumā no 45–54 gadiem.

Lūgti novērtēt, kādu personīgo ieguvumu iedzīvotāji izjutuši no ES fondu finansējuma pieejamības Latvijā, respondenti vecuma grupā 25–34 gadiem norādīja infrastruktūras uzlabojumus savā pilsētā vai novadā (50%). Lai gan nedaudz retāk, tomēr šādu viedokli atbalstīja arī respondenti citās vecuma grupās: 18–24 gadi – 35%, 35–44 gadi – 47%, 45–54 gadi – 45%, savukārt vecāka gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem ļoti bieži atzina, ka nekādu labumu no ES fondu pieejamības diemžēl nav izjutuši (46%).

Starp prioritārajām jomām, kurās pēc iedzīvotāju domām būtu nepieciešams ieguldīt visvairāk ES fondu līdzekļu, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem norādīja, ka finansējumu būtu nepieciešams investēt izglītībā (55%). Kā būtiska tika izcelta arī veselības nozare, ko par pirmo prioritāti izvirzīja respondenti, kas vecāki par 24 gadiem. Par īpaši būtisku veselības nozari uzsvēra iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem (65%).

Tā kā šajā ziemas sezonā līdz šim sniegs Latvijas galvaspilsētā ir bijusi reta parādība, Rīgas dome 2011. gada decembrī, salīdzinot ar 2010. gada attiecīgo mēnesi, spējusi ietaupīt aptuveni miljons latu, tādējādi izvairoties no budžeta deficīta.

«Ja mēs salīdzinām pagājušā gada decembri, kad bija ārkārtīgi slikta ziema, tajā ziņā, ka bija nenormāli liels sniega daudzums, un paņemsim šo ziemu, kas pēc būtības ir rudens, tad ir viens miljons (latu) atšķirība,» LNT raidījumā 900 sekundes skaidro Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Atbildot uz jautājumu par to, kur šī iekrātā nauda varētu tikt izlietota, Ušakovs norāda, ka nauda varētu tikt lietota Rīgas domes izvirzītajām prioritārajām jomām, kas ir «mājokļi, bērnudārzi, skolas, pašvaldības policija, tūrisms, kā arī namu pārvaldes sakārtošama».

«Ja mēs runājam par naudu, tad mums ir nedaudz cits stāsts. Ja mēs savelkam galus kopā par vienpadsmito gadu, ir skaidrs, ka mēs esam beiguši gadu bez deficīta. Mums ieņēmumi kopā pa gadu ir par 30 miljoniem [latu] vairāk nekā plānots,» skaidro Rīgas mērs, piebilstot, ka pilsēta, veidojot budžetu, ņem oficiālās prognozes, taču pašā budžetā ieliek tikai 92 līdz 95 % no šīm prognozēm. Ušakovs arī norāda, ka 2011. gadā domei bijuši par 26 miljoniem latu mazāki izdevumi.