Aizvien biežāk, lasot ziņas, mēs uzduramies tēmām, kas saistītas ar velosipēdiem vai to pieaugošo lomu mūsu vai vismaz galvaspilsētas iedzīvotāju dzīvē. Pat, ja ikdienā nepārvietojamies ar velosipēdu, tad noteikti pazīstam kādu, kurš velosipēdu izvēlējies par diendienas transporta līdzekli. Pārvietojoties pa Rīgas ielām, ja arī neievērojam uz ielām un trotuāriem gadu no gada pieaugošo velosipēdistu skaitu, tad velojoslas un attiecīgi ar to saistītās neērtības autovadītājiem esam pamanījuši. Par šiem apgrūtinājumiem noteikti esam lasījuši, jo par tiem vismaz augustā ir rakstījis katrs no lielākajiem Latvijas medijiem.
Apdrošinātājs kā finanšu pakalpojumu sniedzējs parasti seko tirgus konjunktūrai. Apskatot to, kā velosipēda ienākšana rīdzinieku ikdienas dzīvē maina mūsu paradumus un dažādus praktiskus jautājumus, mēs varam iedalīt vairākas apspriežamās tēmas.
Vispirms, kādi ir velosipēdu veidi un kurš ar tiem brauc: 1. Pilsētas velosipēdi; 2. Kalnu MTB velosipēdi; 3. Jauniešu un bērnu velosipēdi (fiksīši un BMX); 4. Citi velosipēdi (velorikšas utml.). Gandrīz jebkuru no augstāk norādītajiem var izmantot atpūtai, biznesam, sportam un ikdienas pārvietošanās vajadzībām. Kā no apdrošinātāja viedokļa varētu grupēt šos klientus? Pēc izmantošanas mērķa, pārvietošanās biežuma vai vecuma? Jau ilgu laiku ar velosipēdiem nepārvietojas tikai tie, kas nevar iegādāties auto, tāpēc jādomā, kuri velobraucēji būtu gatavi pirkt apdrošināšanas produktus. Arī savās ikdienas gaitās dārgu biroju priekštelpās var pamanīt slavenos jaunos Erenpreiss velosipēdus, kuru cena ir lielāka nekā vidējā mēneša alga Latvijā . Lielākai daļai Pierīgas privātmāju īpašniekiem, jaunajām ģimenēm pieder kāds brīvdienu velosipēds. Jautājums ir, vai šie velosipēdi ir apdrošināti, piemēram, kā īpašums. Izrādās, ka ir, bieži vien īpašniekiem nemaz nezinot, jo parasti mājas vai dzīvokļa īpašuma apdrošināšanas polisē tiek ietverta arī iedzīve (sadzīves tehnika, mēbeles, zāles pļāvēji utml.), tajā skaitā velosipēdi. Ir arī tādi apdrošināšanas teritorijas paplašinājumi, kas sedz risku, ja kāds iedzīves priekšmets ir nozagts arī ārpus pašas apdrošinātās ēkas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem , 2014. gada jūnijā Rīgā nozagti 146 velosipēdi, Latvijā kopumā - 270 velosipēdi. Iespējams, ka daļai šo nozagto velosipēdu ir apdrošināšanas segums, pašiem īpašniekiem to nemaz nezinot. Privātie uzņēmēji un valsts piedāvā reģistrēt velosipēdus, lai zagļiem tie būtu mazāk iekārojami.
Nākamā risku grupa ir saistīta ar velosipēda piedalīšanos ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes noteikumu likumdošanā ir atrunātas prasības, kurš un kur var pārvietoties ar velosipēdu, tomēr šiem transportlīdzekļiem OCTA nav obligāta. Attiecīgo risku ir iespējams nosegt, iegādājoties privātpersonas vispārējo civiltiesiskās atbildības polisi, kuras segums tiks paplašināts uz iespējamo kaitējumu, kas var tikt nodarīts pārvietojoties ar velosipēdu, to pašu attiecinot arī uz nepilngadīgiem ģimenes locekļiem. Savukārt nodrošināties pret iespējamām traumām pašam braucējam ir iespējams, iegādājoties nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi. Arī šeit ir iespējama situācija, kad polišu paplašinājumi ir attiecināmi arī uz pārvietošanos ar velosipēdu. Kā arī, būtu ieteicams pārskatīt jau esošās polises un saņemt attiecīgu paplašināto segumu, līdzīgi, kā to daudzi dara, dodoties uz kalnu slēpošanas kūrortiem.
Spriežot pēc Rīgas domes plāniem palielināt velojoslu skaitu un norādītā velosipēdu skaita ikgadējā pieauguma 20% apmērā, velosipēda un velosipēdistu ietekme mūsu ikdienā pieaugs. Kādai būtu jābūt apdrošinātāju reakcijai? Ir divas pieejas. Pirmā būtu formālā, kuras mērķis ir ieviest OCTA velosipēdistiem, reģistrēt visus velosipēdus vienotā reģistrā, attiecīgi nodibinot policijas vienības, kuras kontrolētu augstāk norādīto likumu un normu izpildi. Otra pieeja būtu liberālā, kura apskatītu šo situāciju plašāk ar mērķi popularizēt individuālo civiltiesiskās atbildības polisi ar pilno segumu gan pieaugušajiem, gan bērniem.