Zems vara piedāvājums, augsts pieprasījums, zemi minētā metāla krājumi un pieaugošas ražošanas izmaksas liks vara cenām šogad sasniegt arvien jaunus rekordus, liecina Reutres 30 metālu tirgus analītiķu aptauja.

Aptaujātie analītiķi paredz, ka vidējā vara cena šogad būs 9844 ASV dolāri par tonnu (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā šā gada janvārī vidējo vara cenu šim gadam prognozēja zemāku – pie 9663 ASV dolāriem par tonnu.

«Ir ļoti iespējams, ka mēs redzēsim, ka vara cena tieksies uz jauniem rekordiem, jo tirgū būs saspīlēta pieprasījuma/piedāvājuma situācija. Izskatās, ka šogad būs vērā ņemams vara deficīts un gada beigās vara krājumi daudzās pasaules valstīs būs ļoti zemi,» lēš BNP Paribas analītiķi. Šobrīd tiek lēsts, ka vara deficīts pasaulē šogad varētu sasniegt 444 tūkst. tonnu.

Šodien trīs mēnešu vara piegāžu cena Londonas Metālu biržā sasniedza 9150 ASV dolārus par tonnu, kas ir augstākā minētā metāla cena vēsturē.

Vara cenai šodien pieaugt palīdzēja tas, ka Ķīnas banka nepalielināja savu galveno refinansēšanas likmi, kas ļāva vaļu spekulācijām, ka ekonomika izaugsme šajā valstī saglabāsies ļoti spēcīga un pieprasījums pēc vara nākotnē no Ķīnas puses nesaruks. Tāpat vara cenu balstīja Ķīnas paziņojumi par to, ka novembrī vara un vara produktu produkcijas apjomi valstī sasnieguši kārtējos rekordus.

«Nedomāju, ka šobrīd vara cenas rallijs varētu apstāties. Tas, visticamāk, turpināsies arī nākamgad un 10 tūkst. USD par tonnu atzīmes sasniegšana noteikti ir aktuāla,» norāda Commerzbank analītiķi.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Vara pārpalikums tirgū šajā gadā būs gandrīz četras reizes lielāks nekā tika iepriekš lēsts, jo lielākā vara pircēja – Ķīnas pieprasījums sarūk, liecina metālu izpētes kompānijas CRU prognozes.

Saražotie apjomi pieprasījumu šogad pārsniegs par 140 tūkstošiem tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā janvārī prognozētie 36 tūkstoši tonnu, raksta Bloomberg. Izpētes kompānija samazinājusi šā gada vara patēriņa prognozes par 45 tūkstošiem tonnu, atsaucoties uz vājāku Ķīnas pieprasījumu. Nākamajā gadā pārpalikums būs aptuveni 250 tūkstoši tonnu, bet pēc tam – 400 tūkstoši tonnu.

Šajā gadā vara cena trīs mēnešu piegādēm ir sarukusi par 11% līdz 6547 dolāriem par tonnu. Šomēnes cena saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2010. gada, valdot bažām par sarūkošo Ķīnas pieprasījumu, jo ražošanas apjomi šajā valstī samazinājušies jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Latvijas Banka ceturtdien, 12. augustā, laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu «Latviešu ābece» divos kalumos - sudrabā un vara un niķeļa sakausējumā. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli - tēlniece Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, Latvijas Banka velta monētu ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā jeb «proof» kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā «Brilliant Uncirculated» kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa - īpašā iesaiņojumā ar bagātīgu informatīvo materiālu.

Šodien trīs mēnešu vara kontrakta cena Londonas Metālu biržā sasniedza 9988,25 ASV dolāru par tonnu atzīmi, kas ir jauna vēsturiski augstākā minētā metāla cena.

Populārākā industriālā metāla - vara cenām ievērojami celties palīdzējis investoru pieaugošais optimisms par to, ka saglabāsies spēcīga Ķīnas ekonomikas izaugsme un arī ASV ekonomika atkopsies ātrākos tempos nekā pirms tam gaidīts.

Tāpat tirgū prognozē, ka gan šogad, gan nākamajos gados tirgū varētu būt vara iztrūkums. Reuters analītiķu aptauja norāda, ka šogad vara deficīts kopumā sasniegs 444 tūkst. tonnu (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst , ka tas ir salīdzinoši maz, jo tiek prognozēts, ka pasaulē šogad vidēji patērēs 21 miljonu tonnu vara. Tomēr analītiķi prognozē, ka tas ir noturīgas tendences sākums (kad tirgū ir vara iztrūkums), kas varētu turpināties vairākus gadus.

Harju apgabala tiesa nolēmusi noraidīt kompānijas Indrek Proila iesniegto pieteikumu ierosināt nekustamo īpašumu attīstītāja Arco Vara maksātnespējas lietu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Arco Vara uzskata, ka maksātnespējas pieteikums iesniegts, lai bojātu uzņēmuma reputāciju un uztver to kā izspiešanu. Indrek Proila vēlas piedzīt no Arco Vara 37,9 miljonus Igaunijas kronu (1,7 miljonus latu), savukārt Arco Vara iebilst pret nepamatotu prasību un ir to apstrīdējis. Neskatoties uz pierādījumu trūkumu par iespējamo Arco Vara maksātnespēju, Indrek Porile pieteikumu tiesā iesniegusi.

Arco Vara sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektā 2007. gadā tika noteikts, ka Indrek Porila ir tiesības uz 12,5% no Floriston Group, pēc grupas nekustamo īpašumu realizācijas saņemot maksājumu. Sākotnējā publiskā piedāvājuma prospektā šīkapitāla daļa novērtēta par 37,9 miljoniem kronu.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Otrdien vara cena Londonas biržā pieauga līdz rekordam, bet Ņujorkas biržā – līdz augstākajam līmenim kopš vismaz 1988. gada, raksta Bloomberg.

Cena palielinājās pēc tam, kad pieauga Ķīnas importa apjomi pirmo reizi trīs mēnešu laikā un tika traucētas piegādes no Čīles vara raktuvēm.

Rafinētā vara imports Ķīnā, kas ir lielākais tā patērētājs novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 37% līdz 232 tūkstošiem tonnu. Anglo American un Xstrata Plc paziņoja par piegāžu samazinājumu pēc ostas slēgšanas.

«Fundamentālā situācija izskatās ļoti pievilcīga,» norāda Commerzbank analītiķis Jūdžins Veinbergs. «Ostas iekraušanas iekārtu ierobežojums varētu ietekmēt vara pieejamību vidējā termiņā.»

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā pieauga par 1,4% līdz visu laiku augstākajai atzīmei 9327 dolāriem par tonnu. Savukārt Ņujorkas biržā vara cena marta piegādēm pieauga par 1,4% līdz 4,264 dolāriem par mārciņu, kas ir augstākā cena kopš vismaz 1988. gada decembra.

Vara cena Londonas biržā varētu pieaugt, aktivizējoties runām par to, ka pieprasījums no lielākā vara patērētāja – Ķīnas – saglabāsies stabils, pat valsts centrālajai bankai iegrožojot banku kredītu pieauguma tempu, liecina Bloomberg veiktā ekspertu aptauja.

53 % jeb astoņi no 15 Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem uzskata, ka nākamnedēļ vara cenas pieaugs. Seši uzskata, ka cenas pazemināsies, bet viens prognozē tikai nelielas izmaiņas.

Ceturtdien vara cenas Londonas metālu biržā samazinājās, jo Ķīnas centrālā banka pārdeva trīs mēnešu parādzīmes ar pēdējo 19 nedēļu augstāko likmi.

Rekordlielie importa apjomi uz šo Āzijas valsti pērnā gada pirmajā pusē palīdzēja pagājušajā gadā vara cenām vairāk nekā divkāršoties, kas ir lielākais gada pieaugums vairāk nekā divās pēdējās desmitgadēs.

«Vara cena visdrīzāk nākamnedēļ augs, ko veicinās optimisms par Ķīnas perspektīvu,» uzskata Standard Chartered Plc analītiķis Dans Smits.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Trīs mēnešu vara kontrakta cena Londonas metālu biržā šodien saruka līdz 9,88 tūkst. ASV dolāriem par tonnu.

Vara cenai zemāk likusi doties inflācijas problēmas aktualizēšanās pasaulē, kas savukārt nozīmētu, ka pie stingrākas monetārās politikas mēriem agrāk un agresīvāk varētu ķerties daļa pasaules centrālo banku. Vakar, piemēram, Ķīna atklāja, ka inflācija valstī šā gada janvārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijusi 4,9% (analītiķi gan prognozēja 5,3%).

Tieši Ķīnas, kas ir lielākā vara patērētāja pasaulē (tā atbildīga par aptuveni 40% no visas pasaules vara ptēriņa), ekonomikas izredzes pēdējā laikā īpaši spēcīgi ietekmē minētā metāla cenu. Investori baidās, ka pārāk stingra Ķīnas monetārā politika varētu likt pārāk strauji atdzist ekonomikai un līdz ar to samazinātos pieprasījums pēc industriālajiem metāliem.

Vara cena Londonas biržā ceturtdien pieauga pēc tam, kad pakāpās eiro cena pret dolāru, stimulējot pieprasījumu pēc metāliem kā alternatīva ieguldījuma, raksta Bloomberg.

Eiro kurss pret dolāru pieauga par 0,4% pēc tam, kad ECB vadītājs Žans Klods Trišē sacīja, ka arī nākamajā gadā no ECB refinansēšanas operācijām, visticamāk, netiks izņemtas bankas obligācijas.

«Vara cenas iet uz augšu, kam pamatā ir vājāks dolārs,» sacījis Integrated Brokerage Services LLC galvenais brokeris Franks Makgī.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā palielinājās par 11 dolāriem jeb 0,1%, līdz 7382 dolāriem par tonnu. Savukārt vara nākotnes kontraktu cena maija piegādēm Ņujorkas Comex palielinājās par 0,15 centiem līdz 3,347 dolāriem par mārciņu.

Tāpat cenas kāpumu balstīja vara uzkrājumu samazināšanās.

Šajā gadā vara cenas varētu sarukt, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Goldman Sachs analītiķi paredz, ka šajā gadā vara cena Londonas Metālu biržā vidēji sasniegs 6850 dolārus par tonnu jeb aptuveni 3,11 dolārus par mārciņu. Tas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 7328 dolāri par tonnu jeb 3,32 dolāri par mārciņu.

Analītiķi lēš, ka šajā gadā vara pārpalikums sasniegs 385 tūkstošus tonnu. «Tas atspoguļo spēcīgu izaugsmi piedāvājuma pusē, kas ir rezultāts desmit gadus ilgušajam ieguves kapitāla palielinājumam, kā arī spēcīgo uzrāvienu kausēšanas produkcijas izlaidē 2014. un 2015.gadā,» norāda eksperti.

Nākamajā gadā cenas saruks līdz vidēji 6600 dolāriem par tonnu.

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Pēc iepriekš sasniegtā divu nedēļu zemākā līmeņa vara cenas Londonas biržā otrdien pieauga, raksta Bloomberg.

Metāla cenas kāpumu veicina dolāra vērtības pavājināšanās, kā arī vara krājumu samazināšanās līdz astoņu nedēļu zemākajam līmenim.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 1% jeb 70 dolāriem līdz 7375 dolāriem par tonnu. Savukārt vara cena maija piegādēm Ņujorkas biržā palielinājās par 0,8% līdz 3,34 dolāriem par mārciņu.

Pirmdien vara cena nokritās par 2,4% līdz 7270 dolāriem par tonnu, kas ir zemākais līmenis kopš 2. marta, ko veicināja dolāra vērtības kāpums un bažas, ka pieprasījums no Ķīnas, kas ir pasaules lielākais vara patērētājs, varētu samazināties, jo valsts plāno veikt pasākumus ekonomikas izaugsmes atdzesēšanai.

Ceturtdien vara cena pieauga līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim.

Cenas pieaugumu veicināja tirgus dalībnieku runas, ka centrālās bankas Ķīnā un ASV, kas ir divi lielākie vara patērētāji, turpinās veikt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Ķīna varētu mīkstināt savu nostāju attiecībā uz monetāro politiku, aģentūrai Bloomberg sacījis Nomura International pēc tam, kad valsts premjers paziņosi, ka izaugsmei jābūt augstākai. Jāpiebilst, ka valsts ekonomiskā izaugsme palēninājās astoņus no deviņiem pēdējiem ceturkšņiem. Savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņojis, ka politikai pārredzamā nākotnē jāsaglabājas ļoti stimulējošai.

«Tā ir ļoti skaidra pazīme, ka Ķīnas ekonomikas vājums netiks pieciests,» saka Natixis izejvielu analīzes vadītājs Niks Brauns, piebilstot, ka kombinācijā ar B. Bernankes izteikumiem, tas dod ievērojamu dzinuli cenām.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Vara cena pirmajā pusgadā var pieaugt līdz 11 tūkstošiem dolāru par tonnu, liecina Samsung Securities tehniskā analīze.

Šajā gadā metāla cena ir palielinājusies par 27%, un nākamgad kāpums turpināšoties.

«Vara cenas augšupejošā tendence kopš vasaras ir kļuvusi spēcīgāka un neizskatās, ka šis pieaugums būtu beidzies,» norāda kompānijas eksperti. «Pieauguma tendence izskatās ļoti stabila un turpināsies arī nākamajā gadā.»

Trešdien vara cena sasniedza visu laiku augstāko cenu - 9447 dolārus par tonnu un piedzīvo pieaugumu jau otro gadu pēc kārtas, jo pieprasījums no jaunattīstības valstīm ir samazinājis uzkrājumus. Vara cena nākotnes kontrakta cena ceturtdien tika tirgota pie 9394 dolāriem par tonnu.