Lai arī valsts budžeta artērijām gluži kā lietuvēns uzgūlies ar cinismu un nereti arī adekvātas spriestspējas trūkumu apveltīto starptautisko aizdevēju izdarītais spiediens attiecībā uz nevajadzīgu un pat pretēji valsts interesēm vērstu konsolidācijas pasākumu ieviešanu, Latvija no ekonomiskās krīzes atgūstas ievērojami straujāk nekā varējām cerēt iepriekš.
Ja vien aizvakar publicētajos statistikas datos par būvniecības apjomu izmaiņām gada trešajā ceturksnī nav iezagusies kāda rupja kļūda, mūsu valsts būvnieki, iespējams, panākuši to, par ko viņus varētu apskaust kolēģi ne tikai Rietumeiropā, bet arī pārejas ekonomikas valstīs, kuru tautsaimniecības šobrīd vēl salīdzinoši strauji aug.
Proti, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn, būvniecības apjomi salīdzināmajās cenās (atrēķinot inflācijas ietekmi) pieauguši par 19,6%. Interesantākais ir tas, ka vēl trīs mēnešus iepriekš, būvniecības izaugsmes rādītājs bija, lai arī ļoti pieticīgos, taču tomēr mīnusos – otrajā ceturksnī gada griezumā būvniecības apjomi bija sarukuši par 0,9%.
No ekonomikas viedokļa vēl pozitīvāk vērtējams apstāklis, ka vislielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija vietējo cauruļvadu un kabeļu, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā - attiecīgi par 144,3% un 106,9%.
Tie ir ieguldījumi ekonomikas nākotnes attīstībā un uzskatāmi norāda uz to, ka arī uzņēmēji saredz izaugsmes iespējas par spīti tam, ka ekonomistu sacītajā aizvien biežāk dzirdami komentāri par globālās ekonomikas recesijas otro vilni.
Pagaidām gan ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā gada izteiksmē vēl aizvien turas virs 10% atzīmes, tuvu desmitdaļai vērtu pieaugumu demonstrē tirdzniecība, bet valsts iekšzemes kopprodukts pēc provizoriskā novērtējuma trešajā ceturksnī audzis par 5,7%, turklāt pieļaujams, ka līdz galējā aprēķina publicēšanai tā izaugsme gada griezumā būs virs 6% robežas.
Situācija globālo finanšu jomā tik tiešām ir ļoti bēdīga, tomēr attiecībā uz pelēkā un melnā toņa piemērošanu nākotnes izredžu mozaīkas iekrāsošanā nebūt nevajadzētu pārspīlēt. Gadījumā, ja, piemēram, Vācijas ekonomika nākamajā gadā saruktu par pusprocentu, tas šai valstij nebūt nenozīmētu nacionālo traģēdiju ar masveida staigāšanu uz pagrabiem pēc gurķu vai sālītu sēņu burkām.
Šādas nelielas recesijas gadījumā nospiedoša vairākuma Eiropas lielākās ekonomikas iedzīvotāju ikdienas dzīve paliktu bez būtiskām pārmaiņām – viņi turpinātu savu ikdienišķo soli un tērētu naudu, varbūt vienīgi nedaudz mazāk, kā līdz šim.
Arī krīzes laikā ir uzņēmumi, kuru bizness attīstās veiksmīgi, un tas nozīmē, ka arī Latvijas eksportam nodarītais kaitējums varētu nebūt tik liels, kā daudzi iedomājas, turklāt vēl gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā Latvijas eksporta apjomi ir auguši par 31,4%. Atrēķinot inflācijas ietekmi, eksports varētu būt audzis tuvu 20%.
Līdz ar to spēcīgās inerces ietekmē vēl nākamajā gadā Latvijas eksports varētu būt ar nelieliem plusiem. Jautājums ir par to, vai globālā recesija tik tiešām atgriezīsies un cik iespaidīga tā būs.
Pat tādā jūtīgā nozarē kā tekstilindustrija un apģērbu ražošana nākamajā gadā tiek plānots 4- 5% eksporta pieaugums, un, pēc šo nozari pārstāvošās Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas teiktā, arī iepriekšējo finanšu krīzi nozare būtu pārcietusi samērā viegli, ja vien nebūtu radušās problēmas ar finansējumu pasūtījumu izpildei.
Domājams, ka attiecībā uz finansējuma nogriešanu pasūtījuma izpildei kaut ko līdzīgu varētu teikt arī daudzi citi eksportējošo nozaru pārstāvji.
Tādējādi tas, cik viegli pārdzīvosim varbūtējo ekonomikas krīzi pasaulē, lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik saprātīgi rīkosies banku sektors, taču, ja raugāmies kaut vai uz reklāmām, šķiet, ka vēlme nopietni kredīt ekonomiku pamazām atgriežas.
Tā ir pozitīva zīme ekonomikai gan pašreizējās attīstības, gan nākotnes kontekstā, jo diezin vai piedzīvosim līdzīgu šķaidīšanos ar naudu, kā tas bija treknajos gados. Interesanti, ka pašreizējos izaugsmes tempus Latvija piedzīvojusi brīdī, kamēr tāda īstena izaugsme kreditēšanā nav atgriezusies.
Tas nozīmē, ka, atšķirībā no iepriekšējās desmitgades vidus, pašreizējais ekonomiskais pieaugums ir panākts nevis uz aizņemtas un nenopelnītas naudas rēķina, bet gan sabalansējot reālās ekonomiskās iespējas, turklāt vēl laikā, kad, pēc atsevišķām aplēsēm, valsti varētu būt pametuši pat vairāk nekā 100 000 darbaspējīgo iedzīvotāju.
Tikmēr šeit palikušos var sagaidīt ne tikai nosacītu prieku radošas ziņas par sausiem ekonomikas datiem, bet arī kāds taustāms labums. Proti, darba samaksas izmaiņas parasti ir atpaliekošs ekonomikas rādītājs un iepriekšējais ap 6% vērtais ekonomikas pieaugums darba algās vēl pilnībā nav ierēķināts, kas varētu rezultēties nedaudz patīkamākā banknošu čaukstoņā vēl šajā vai arī nākamajā ceturksnī.
